Kad klase kļūst par skatuvi

Kā top jaunā Latvijas džeza paaudze

Ir notikumi, kuros viss sakrīt vienā enerģētiskā punktā — laiks, vieta, cilvēki, idejas. Un tad tu saproti: esi aculiecinieks tam, kā kultūra mainās. Tieši tādu sajūtu rada JVLMA džeza nodaļas pēdējo gadu kustība, īpaši tās centrālais notikums — Džeztivāls. Tas nav tikai festivāls. Tas ir brīdis, kurā mācības kļūst par dzīvi.

Šogad, no 3. līdz 5. jūnijam, M/House of Jazz (M/Darbnīca) notika jau ceturtais Džeztivāls. Tas vairs nav tikai akadēmijas iekšējais rituāls — tā ir platforma, kurā topošā Latvijas džeza paaudze iznāk pasaulē. Un kā parasti, šo procesu izcili formulē katedras vadītājs Indriķis Veitners, kurš man reiz teica gandrīz to pašu, ko šogad publiski: “Džeztivāls ir iespēja ieraudzīt un dzirdēt Latvijas džeza nākotni. Šie jaunie mūziķi jau pavisam drīz būs mūsu džeza kolēģi.”

Džeztivāls nav eksāmens. Tas ir džezista pirmais profesionālais manifests. Katru gadu festivāls aptver pilnu spektru: solistus, ansambļus, komponistus, aranžētājus. Pirmais vakars, 3. jūnijs, tika veltīts vokālistiem un solistu sastāviem — Sanijai Rozei, Agnesei Bērzkalnei, Ardim Avotiņam, Anai Bambuleac, Annai Ozoliņai, Esterei Ozoliņai, Milijai Volkai un citiem. Katrs no viņiem uz skatuves uznāca kopā ar saviem kursabiedriem, un tas radīja sajūtu, ka esam milzu kopienas rituālā, kur katrs instruments atrod savu vietu.

Otrais vakars, 4. jūnijs — instrumentālistu un ansambļu teritorija. Šeit sevi pierādīja bundzinieki Tate Grabher, Andris Žabris, Nikolass Mūrnieks un Oskars Nejs, un vokālistes Laura Svikša, Madara Dzene un Marta Monta Zūdiņa. Programma bija tik plaša, ka brīžiem šķita: mēs klausījāmies mini-festivālu festivalā. Skatuvē ienāk vijole, klarnete, trompete, saksofons — Džeztivāls šajās stundās vairs nav tikai džezs, bet Latvijas mūzikas panorāma.

Trešais vakars, 5. jūnijs, combo vakars — pirmā, otrā un trešā kursa ansambļi. Tā ir diena, kad studenti pirmo reizi jūt, ko nozīmē nevis tikai “piedalīties”, bet “vadīt” — dramaturģiju, repertuāru, dinamiku. Un tieši tur es vienmēr redzu to mirkli, kas ir neatkārtojams: skatuves un mācību procesa robeža izšķīst. Tas, kas sākumā bija “uzdevums”, pārtop “pašizpausmē”.

Šogad atkal Džeztivāls tapis triju augstskolu sadarbībā — JVLMA, Mākslas akadēmijas un Kultūras akadēmijas. Tas nav tikai formāls fakts. Tas ir stāsts par to, kā top mūsdienīga kultūras vide. LMA Grafiskā dizaina katedra organizēja afišu konkursu, un šī gada Džeztivāla vizuālo identitāti radīja Dārta Katrīna Brinkmane. Afiša ir trāpīga — enerģiska, daudzslāņaina, tāda, kāda varētu rotāt jebkuru Eiropas laikmetīgo mūzikas festivālu. Par to nobalsoja paši studenti, kas tikai vēl vairāk nostiprina sajūtu: šis festivāls pieder tiem, kas tajā spēlē. Savukārt LKA studentes Amanda Estere Kraģe un Anete Katrīna Breikša ir tās, kas rok līdz elkoņiem festivāla koncertu vadīšanā. Džeztivāls tādējādi kļūst par triju mākslu disciplīnu krustpunktu, kur mūzika, dizains un kultūras vadība saplūst vienā notikumā.

Kāpēc tas ir tik būtiski? Tāpēc, ka mūsdienu mūziķis vairs nevar būt tikai labs instrumentālists. Viņam jāprot strādāt komandā, prezentēt sevi, domāt konceptuāli, uzrunāt auditoriju un atrast savu vietu kultūras kartē. Tieši to Džeztivāls iemāca. Un turklāt — jau no pirmā kursa. Katru gadu, kad skatos Džeztivālu, man šķiet, ka tā ir laboratorija, kas rāda, kurp virzās Latvijas mūzika — populārā, džeza, improvizētā, akadēmiskā. Šeit top sajūta par to, kādi būs nākamie mūziķi, kā viņi domās, kā viņi spēlēs un kā viņi runās ar savu publiku. Un šogad tas ir īpaši jūtams.

Bet pirms eksāmenu maratons M/Darbnīcā varēja sākties, džeza nodaļa piedzīvoja vēl vienu vērienīgu koncertsēriju – beidzēju koncerteksāmenus, kas, atšķirībā no Džeztivāla, norisinājās visā pilsētā un atstāja būtisku iespaidu Latvijas kultūras dzīvē. Ne tikai Rīgas mērogā, jo viena no koncertprogrammām tika tik augstu novērtēta, ka nominēta Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā “Kilograms kultūras”. Par šo programmu plašāk iespējams lasīt žurnāla 44. numurā, intervijā ar Kristīni Cīruli.

Šī gada JVLMA Džeza nodaļas absolventi savus koncerteksāmenus spēlēja ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī reālās Rīgas koncertvietās, piešķirot savām programmām nepārprotami profesionālu mērogu. Uzstāšanās notika Rock Cafe, Ulbrokas Pērlē un citur, ļaujot jaunajiem mūziķiem apliecināt gan individuālo māksliniecisko redzējumu, gan spēju strādāt dažādās skatuves situācijās. Starp bakalaura programmas beidzējiem bija pianiste Lilija Pinne, saksofoniste Annija Briška, bundzinieks Kristiāns Kārkliņš, ģitārists Kristens Kupčs un ģitārists Āris Pickainis. Savukārt VEF Kultūras pils lielajā zālē viņi visi kopā prezentēja savu ansambļa koncertprogrammu, demonstrējot muzikālu briedumu un savstarpēju muzicēšanas kultūru.

Arī maģistrantūras beidzēji šogad izcēlās īpaši spilgti. Bundzinieks Jurģis Lipskis un dziedātāja Kristīne Cīrule ar pārliecinošu profesionalitāti pārstāvēja jaunāko džeza paaudzi. Lipska maģistra koncerteksāmens bija vērienīgs bigbenda projekts, kas izcēlās gan ar apjomu, gan skaidru māksliniecisko ieceri. Kā pats mūziķis stāsta, izvēle par labu šādam sastāvam bijusi apzināta: “Man patīk rakstīt bigbendam, tas ir mans mīļākais sastāvs. Var spēlēt gan enerģiski un skaļi, gan mierīgi un dinamiski.”

Programma tika veidota īpaši šim notikumam un tapa pakāpeniskā, ilgstošā procesā. “Pēdējais maģistratūras gads ļāva sagatavoties — ar pasniedzēju Arti mēs gandrīz gadu gājām cauri idejām,” stāsta Lipskis. Eksāmena koncertā izskanēja četri skaņdarbi, tostarp solo darbs bungām, divi oriģināldarbi un noslēgumā Thad Jones kompozīcija “Central Park North”.

Runājot par studiju laiku kopumā, Lipskis uzsver personīgās izaugsmes nozīmi: “Šie divi gadi bija veltīti specialitātei un personīgajai izaugsmei. Atšķirībā no bakalaura varēju visu laiku veltīt tikai bungu spēlei.” Šo domāšanu būtiski ietekmējusi arī pieredze Amerikā, kur bakalaura studiju noslēgumā Omahā bijis īpaši liels uzsvars uz bigbenda darbu. “Katru dienu bija 50 minūšu nodarbības, un tas ļoti ietekmēja manu domāšanu,” atzīst mūziķis.

Nozīmīgu lomu džeza nodaļas beidzēju eksāmenu norisē jau vairākus gadus ieņem sadarbība ar VEF Kultūras pili. Tās projektu vadītāja Antra Dreģe uzsver šīs partnerības nepārtrauktību kopš 2021. gada, arī sarežģītajos pandēmijas apstākļos. Viņasprāt, šī gada absolventi īpaši izcēlušies ar muzikālu un konceptuālu briedumu. “Šogad viņi ir vienkārši izcili. Otrā un trešā daļa bija tik vienota, ka tur nebija kur piesieties,” viņa atzīst, piebilstot, ka uz skatuves redzami jau pieauguši mūziķi, nevis studenti meklējumu procesā.

Augstu novērtēts tika arī Kristīnes Cīrules sniegums, kurā līdzās pašai dziedātājai piedalījās spēcīgs sastāvs. Kā norāda Dreģe, “arī back vokālisti darīja ļoti sarežģītas lietas dzīvajā — ļoti cienījami.” Viņa uzsver, ka gan pasniedzēju ieguldījums, gan studentu pašu darbs bijis dziļi pārdomāts, un īpaši kombo programmas apliecina spēju kopīgi radīt vienotu māksliniecisku veselumu. “Pat ja tur bija vairāki autori, viss turējās kopā. Četri gadi kopā dara savu.”