Latvijas džeza scēnas iemūžināšana
«Jersika Records» un «M/Darbnīcas» gada darba rezultāts — dubultā plate, kas atspoguļos Latvijas džeza attīstību
13 koncerti, pilnīgi analogi ierakstīti, bez «alterācijām», ar smiekliem, aplausiem, izkliedzieniem un pārējām džeza koncerta skaņām — tā var raksturot «Jersika Records» un «M/Darbnīcas» dubultplates saturu. Tajā burtiski ir iemužināti dzīvie brīži, noķerta koncerta atmosfēra, ko tikai ierobežots klausītāju skaits varēja izbaudīt klātienē. Varbūt daži klausītāji pat nezināja, ka apmeklēja tieši vienu no tiem 13 koncertiem, bet rezultātā viņi trāpīja vēsturiskā notikumā, jo kaut ko šādu mūsdienu Latvijā neviens vēl nebija piedzīvojis. Tātad, kas ir «LIVE AT THE M/DARBNĪCA vol.1 | JAZZ IN RIGA | LATVIA 2022 / 2023»? Tā ir 13 kompozīciju izlase, kas tika ierakstīta 2022./2023. gadā, auditorijai plate kļuva pieejama 2023. gada novēmbrī un jau tika nominēta gan «Kilograms kultūras 2023» ziemas balsojumā, kategorijā «Notikums», gan Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai «Zelta Mikrofons» kā labākais 2023. gada džeza/fanka/soula albums. Mūzikas žurnālists Vitalijus Gailius nosauca šo izlasi par «daiļrunīgu Latvijas džeza skatuves renesanses hroniku», Kaspars Zaviļeiskis — par «Latvijas arvien dzīvelīgāko džeza sfērā piefiksējošu», bet man kā parasti gribējās aprunāties ar cilvēkiem, kas ir atbildīgi par to, ka Latvijai tagad ir sava džeza kompilācija vinilā, kas iznākusi leiblā, kas noteikti braukās pa pasauli un demonstrēs visiem, ka «mums ir» un «mēs varam»! Piedāvāju uzzināt sīkāk par to, kā Maijai Moirai Mazanovai, «M/Darbnīca» mākslinieciskai vadītājai, un Marekam Amerikam, «Jersika Records» leibla dibinātājam, ienāca prātā ideja izdarīt tik varenu darbu un kāda nozīme, viņuprāt, platei ir Latvijas džeza kontekstā!
Pirmkārt, apsveicu ar plates nominācijām! Otrkārt, apsveicu vispār ar plates iznākšanu! Kas ir projekta iniciators, kā izdomājāt ko tādu taisīt…
Maija: Mēs abi ar Mareku bijām, tas bija tāds kopistiski saprotams, nepieciešams notikums, jo koncerti «M/Darbnīcā» sākuši kļūt arvien košāki, interesantāki, programmas kvalitāte ar katru dienu uzlabojas. Skaidrs, ka pirmajā gadā nevar prasīt labu rezultātu, bet lēnu garu, ar sistemātisku darbu gan džeza cilvēki, gan visi pārējie mums noticēja, un pati programma saka kļūt dažāda, interesanta! Paši mūziķi ir labākie, un gandrīz visi Latvijas mūziķi ir spēlējuši pie mums! Katru reizi, klausoties koncertu, bija doma «kaut šitais būtu irakstīts, nu bāc, koncis labs»! Un tad Mareks bija atnācis, mēs runājām vasarā, un viss tik organiski notika, ka, lūk, mēs esam ar plati!
Mareks: Tas bija Matīsa Čudara vasaras koncertā, nu jau slavenajā, ar Lielo Mūzikas balvu apbalvotaā! 2022. gada vasarā mēs ar Maiju ārā runājāmies un viņa stāstīja par savu pieredzi, ka bijusi Dānijā džeza klubos un redzēja šādus albumus — pašos klubos ierakstītā mūzika. Savukārt es jau ilgu laiku arī pie sevis domāju vispār par kaut kādu izlasi, kas varētu jau būt katalogā — gadi jau pagājuši, diezgan daudz mākslinieku, tad man viss pēkšņi saslēdzās, ka jā, taču ir džeza klubs, kur notiek regulāri koncerti, un tas būtu labs veids, kā piefiksēt laiku, gan arī mūziku, kas dotajā brīdī tur skan! Cik būtu forši, ja mēs varētu iziet «Hamleta» arhīviem cauri, vai «Alegro», ja būtu kompilācijas veidā tas viss saglabājies un izdots… Tas bija tas moments. Diezgan ātri bija skaidrs, ka vajag to darīt, un jau nākošā nedēļā mēs visu atvedām. Kārlis Vanags spēlēja koncertu ar savu trio, un mēs to ierakstījām. Faktiski tas koncepts bija paskatīties, cik daudz koncertus mēs varam ierakstīt, bet uzreiz bija skaidrs, ka būs dubultā plate, lai tas laika rāmis ir lielāks.
Kā jus izvēlējaties, ko iekļaut platē, kurus koncertus ierakstīt?
Maija: Mēs sastādījām savu programmu, kā tā iet uz priekšu — katru trešdienu mums ir džema sesija, un pirms tam sanāk tieši tas laiks, 45 minūtes, kas ir tieši lentes garums, to mēs arī rakstījām. Un tad džeza džems palika aizkadrā. Programmu pārsvarā sastādīju es, kaut ko ieteica Mareks, piemēram Vestardu Šimku un «Endless Roar», un mēs, protams, tikai un vienīgi priecājamies par to.
Mareks: Faktiski baigi «M/Darbnīcas» grafikā nejaucos iekšā, bet tīri no mārketinga viedokļa domāju, ka labi, ja viens, divi mākslinieki parādās, kuriem varbūt nav paredzēts koncerts, bet nu kuri jau bijuši leiblā — «LUPA», piemēram. Ar nelieliem programmas papildinājumiem. Es domāju arī, kaa gan jau mēs to otro daļu arī rakstīsim, tad skaidrs, ka prioritāri tie mākslinieki, kas nav iekļuvuši pirmajā daļā, un skatīties, cik daudz var ierakstīt.
Albums ir ierakstīts pilnīgi analogi, bez tālākas apstrādes, ja neskaita māsteringu. Tas ir diezgan nopietns darbs, bet laikam iederas gan leibla koncepcijā, gan džezam.
Maija: Jā, Marekam ir fantastiskās iespējas, kopā ar Mārtiņu Krastiņu, kas ir profesionāls, puiši to izdarīja! Es biju par to vēl priecīgāka, ka tas nav digitālais, bet analogais, jo džezam vispār tas tik ļoti piestāv, tik ļoti saprotams, kāpēc tas ir analogā. Es jau pati esmu ļoti analogu tehniku mīļotāja — gan foto, gan plates, tā kā man tas bija medus ausīm un sirdij. 2022. gadā mēs sākām, lēnu garu mēs iegājām 2023. gadā, kamēr izdevām, tas ir tāds ilgs process, protams.
Mareks: Katrs koncerts ir viena lielā lenta, kurā ir 45 minūtes, attiecīgi 45 minūšu koncerts ir tas, ko mēs ierakstām, un tad no tā izvēlēties, kurš skaņdarbs ies uz izlasi. Tad nu, visi tie koncerti ir lieliski un izdodami, un īstenībā Vadima Dmitrijeva kvintetu mēs arī plānojam izdot šogad, albums «Integration. Live at M/Darbnīca». Džezā ir ļoti daudz albumi, kuri koncertos rakstīti, it sevišķi klasiskajos sešdesmitajos gados.
Nedaudz plašāks jautājums varbūt, bet plates saturs ir mūsdienu latviešu džeza atspoguļojums. Kā jūs varētu to raksturot un kāpēc vispār šādi ieraksti ir nepieciešami? Varbūt tas arī kaut kā ļaus prognozēt mūsu, tā teikt, muzikālo nākotni?
Maija: Man personīgi šķiet ļoti interesands saturs, daudzveidīgs un krāšņs — parāda gan jaunās vēsmas ar Līvu Dumpi, gan ko saprotamu un maigu ar «The Hope» — ukraiņu sastāvu ar Juriju Natsvlišvili, un tad, protams, Matīss Čudars ar «Medus Bausku», Kārlis Vanags ar klasiskāku džeza mūziku, Kārlis Auziņš ar avangardu… Saturs atspoguļo Latvijas džezu tik ļoti labi! Es ar nepacietību gaidu arī otro plati, jo patiesībā tik daudz labu mūziķu nav pirmajā, bet, pirmo noklausoties, liek gaidīt otro.
Mareks: Gribētos domāt, ka mūs sagaida laba nākotne! Mēs visi kopā spētu arī vairāk atvērt durvis uz klausītāju gan šeit, gan pasaulē, un tas vairāk ir kopīgs darbs, kad ir, kas to ieraksta, tad to ierakstu nes cauri un palīdz braukt koncertēt un tā tālāk, jo tās visas lietas ir sasaistītas. Galvenais, lai visiem būtu kopējā vīzija. Bet galu galā visi ir ieguvēji — gan klausītājs, gan mūziķi. Šādi ieraksti jau arī ir svarīgi vēsturiskā kontekstā, tas parāda vietu, daļu no scēnas, šāds promo paliks uz visiem laikiem.
Maija: Noteikti šādi ieraksti ir nepieciešami, jo parāda Latvijas džeza scēnu un tās daudzveidību, otrkārt — katrs mūziķis, katrs koncerts ir ierakstīts kā vesels gabals. Tas arī ir ceļš jaunajiem mūziķiem.