Misija — darīt sirdslietas
Liepājas visjaudīgākais tandēms par neatlaidīgu darbu, nebeidzāmām idējām, transformācijām un sapņiem, kas Pegaza spārnos paceļ arvien augstāk
Pāris gadus atpakaļ, kad pati vēl nebiju daļa no Liepājas mūzikas darbaspēka, satikos ar Iritu Kalēju un Jāni Ivuškānu, lai apspriestu divus jaukus pasākumus, kas mani ļoti iedvesmoja — Melngaiļa bigbendu un Džeza nedēļu. Šķiet, ka tik mazā pilsētiņā (salīdzinot ar Rīgu) kaut ko tādu uzsākt un uzturēt ir gandrīz vai neiespējami, bet šis duets kaut kā to bija izdarījis un diezgan veiksmīgi, tā bija ļoti iedvesmojoša saruna! Pagāja gandrīz pieci gadi, Irita un Jānis nodarbojas ar kaut ko citu, kaut ko, par ko pati bieži sapņoju, bet noteikti neuzņemšos… Jānis un Irita ir izveidojuši jaunu koncertvietu Liepājas centrā — «Pegaza pagalms un viesistaba». «Pagalms» ir piedzīvojis koncertus jau paģajušā vasarā, bet «Viesistaba» vēra savas durvis tikai šī gada februārī. Pēc gandrīz pusgada citīga darba jau var veikt nelielu atskatu par paveikto, un paveikts ir daudz kas — vieta tiešām šarmanta: ķieģeļu sienas, koka galdi, čuguna krāsns, skatuve, gaismas, bārs… Ši vieta kļuva par sapņu īstenošanu, kas nemaz nenozīmē, ka bija viegli un jautri — par visiem tiem neparastajiem darbiem un nākotnes plāniem aprunājos ar Iritu un Jāni «Pegaza» birojā, sagaidot kārtējo džeza mūzikas koncertu!
Nu ko, pēdējo reizi šādā kompānijā tikāmies gadus četrus, piecus atpakaļ! Prieks jūs satikt un vēl ar tādiem jaunumiem, kaut gan jums vienmēr kaut kas jauns padomā, daudz ideju, vai ne?
Jānis: Mazliet! [smejas]
Irita: Viss mainījies…
Un šobrīd mēs esam «Pegaza pagalma viesistabā», kas darbojas jau veselu gadu?
Irita: Pagājušā gada vasarā «Pagalmā» bija kādi septiņi pasākumi — no 13. augusta līdz septembra beigām, un pēc tam mēs aizslēdzamies un citīgi strādājām pie telpas remonta, un šī gada 3. februārī atklājām zāli, ko nosaucām par «Viesistabu».
Kā jums vispār ienāca prātā šāda ideja? Latvijā koncertvietu atvērt ir diezgan drosmīgi…
Irita: Man nekas neienāca prātā, Jānis to izdomāja! [smejas]
Jānis: Nu, par savu džeza klubu jau visi džeza mūziķi sapņo kopš tā mirkļa, kad tu apzinies, ka tas ir tavs īstais ceļš un tas tev patīk [džeza mūzika].
Un ka nekur vairs klubu nav!
Jānis: Jā, un variantu nav! Bet pēc būtības, kad mēs ar Iritu aizgājām no skolas, tas bija foršs moments — sēdēt, domāt, sapņot, plānot; un tad vienkārši ir īstais mirklis sākt meklēt! Tad mēs intensīvi kādu laiku meklējām īsto vietu un atradām!
Kas tas vispār ir pa vietu?
Irita: Mēs vispār sākam ar to māju [blakus ēka], tu bija mākslas skola iekšā. Toreiz Deksnis [Atis] pateica — ejiet un ņemiet šito te, bet tur tik auksta skolas aura un tik skolniecisks un pareizs, nē. Tad Jānis staigāja, meklēja visādus pamestus vecus graustus, nezinu, cik mēs apskatījām, beigās tas pats Deksnis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks, teica — nu aizejam uz to pašu pirmo māju, noiesim pagrabā, tur ir bijis studentu klubs. Nogājām pagrabā, un tur vienkārši šausmu ieleja [smejas], bet tad Jānis ieraudzīja vienu stūri. Teica — bet kur tas ved? Ai nē, tur ir pagalms, tur ir garāžas, nekā nav… Bet nu aizejam!
Jānis: Tu jau ar pirmo reizi, kad sāki meklēt vietu, tu jau biji šeit, tikai tevi ieved pa vienu pusi un pa to pašu pusi izved ārā. Un tanī pēdējā reizē, kad mēs atmetām cerības, tad mūs izved iekšpagalmā. Tad bija jautājums — kas šis viss ir? Teica — ai, tas viss garāžas. Bet varam šo apskatīties? Atslēdza, parādīja — jā! Šī ir tā īstā vieta!
Tas ir inčīgi, kad cits cilvēks it kā zina, ko jūs meklējiet un ko jums piedāvāt, bet tai pat laikā nezina, neapzinās īstās vajadzības.
Jānis: Jā, viens redz, kā viss ir aizaudzis, cits redz to īsto vietu.
Tā arī ir zināma māksla — ieraudzīt telpas potenciālu. Vai nācās sevi pielāgot vietai?
Jānis: Būtībā jau tas skaidrais redzējums, kā tas varētu būt, jau bija. Labi, protams, tu iedomājies kaut ko līdzīgu «M/Darbnīcai», līdzīgu amerikāņu džeza klubiem, Eiropas stīlīgām, mūdīgām vietām, kaut kāds kopsavilkums galvā jau ir uzzīmējies, bet tad, kad tu atnāc un ieraugi to vietu, tad viss sabirst tajā īstajā vietā. Bet mums arī, protams, bija palīdzība vizuālajā noformējumā — mūms palīdzēja dizainiere Madara Pilipa Matisone, kas mums vēl joprojām palīdz. Viņa pieskata un uzrauga katru niansi un sīkumu, iesaka kaut ko. Protams, viņa iesaka vienu, un mēs izdaram savādāk, un tad viņa piemet kaut ko, lai tuvāk viņas patiesībai. [smejas] Bet jā, kaut kā tas rezultāts lēnām top! Šis jau arī tikai sākums — šeit ir birojs, šeit ir viesistaba, šogad būs pirmā vasaras sezona, kad tiešām katru nedēļu notiks koncerti, lēni bāram klāt nāks ēdināšana, palēnām lipināsim klāt kaut ko.
Un kā bija tajā pirmajā vasarā? Pirmie koncerti jaunajā vietā vienmēr ir tie visspilgtākie, vai ne?
Irita: Man jau vienmēr no visa ir bail, esmu ļoti piesardzīga, bet pirmais pasākums bija «DivDiv» grupas koncerts, es domāju — kurš tad nāks? Bet salasījām tīri normāli to publiku! Man jau liekas salīdzinoši veiksmīga tā pirmā vasara, jo cilvēkiem patīk jaunas vietas, viņiem patīk iet skatīties, bet kārtīgs koncepts vietai izveidosies tikai pēc šis vasaras — kas īsti iet, kas neiet, uz ko ir vairāk jāstrādā, jo ar džezu vien mēs noteikti neizdzīvosim Liepājā…
Tas bija mans nākamais jautājums… [smejas]
Irita: Bet mēs neliksim tādus pasākumus, par kuriem pašiem būs jākaunās… Džezs te būs, bet ne katru dienu. [smejas]
Un kas ar «Lake Music» notiek? Es atceros tos foršus koncertus ar skatuvi uz plostiem!
Irita: Ir jāmāk aiziet no skatuves ar sausām kājām! [smejas] Tagad plostosim pa pagalmu! Skatuve jau mums palika.
Tiešām — skatuve pagalmā ir tā pati skatuve!
Irita: Nekas jau nav pazudis.
Jānis: Tikai transformējies.
Irita: Mums arī ir balva no Liepājas Biznesa inkubatora — Gada transformācija 2023.
Apsveicu! Tas ir brīnišķīgi!
Jānis: Mums vēl ir Skolas Soma
Irita: Ar ko vēl tagad dzīvojam — Veidenbaums un Elsbergs, video, kas vēl tagad tiek pirkti, tā kā tas saturs, ko esam saražojuši, ir liels, plašs, daudzveidīgs, tik jāmāk tas viss noturēt, nopārdot un ievirzīt.
Jums tas tandēms saglabājies — Jānis ģenerē muzikālās idejas, Irita rūpējās par visu pārējo?
Jānis: Tagad jau mikslis.
Irita: Es nekad neiemācīšos pilnībā darīt to, ko viņš dara, un viņš nekad neiemācīsies pilnībā darīt to, ko es daru, bet ļoti daudz jaunu lietu nācis klāt — bārs un viss pārējais, kas mums ir.
Starp citu, nekad iepriekš nebiju redzējusi tevi, Jāni, bārmeņa lomā!
Jānis: Es nekad arī neesmu bijis bārmeņa lomā, šī ir mana pirmā darbavieta!
Kokčikus jau iemācījies taisīt?
Jānis: Kaut kas labs jau sāk sanākt palēnām! Īstenībā man top kokteiļu karte uz vasaru!
Irita: Tas ir vienīgais, ko es nedarīšu! Bārā es varu ieiet vienīgais, kad galīgi neviena nav, uztaisīt kafiju ar neputotu pienu, ieliet alu…
Jānis: Ar putām!
Tā, Irita nekad neies uz bāru, bet ko tu nekad nedarīsi?
Jānis: Es noteikti nerakstīšu projektu! Tā ir atsevišķa māksla…
Starp citu! Liepāja taču būs Eiropas kultūras galvaspilsēta! Jūs arī kaut ko īpašu gatavosiet?
Irita: Ja mūs aicinās, tad mēs iesim. Man nav mērķis mākslīgi iespiesties kādā projektā. Mana un arī Jāņa misija ir darīt to, ko sirds vēlas. Tas ir grūti, jā, bet neraujamies pēc citu mērķiem. Mēs vienkārši ar savu darbu dosim pienesumu Eropas kultūras galvaspilsētām.
Kas kopš atveršanas bija visspožākais šajās telpās?
Irita: No džeza mūzikas es noteikti gribu akcentēt koncertu ar Keneta Dāla Knudsena dalību, tas bija nereāli kruta. Es nefanoju par kontrabasistiem, bet tajā reizē es fanoju!
Jānis: Atklāšanas koncerts, protams.
Irita: Nedēļas laikā viss bija izpārtots, te bija pārbāzts…
Forši! Nu, tad tradicionāls jautājums — nākotnes plāni?
Irita: Šajā vasarā, kā Jānis jau minēja, katru nedēļas nogāli lielāki, mazāki pasākumi, bet ir trīs lielāki pasākumi, kuriem mēs visus spēkus veltīsim — ir paņemti diezgan lieli grandi! 16. jūnijā būs «Keksi» ar rokenrolu, tad vasaras vidū, 15. jūlijā, Šipsi un 11. augustā Aija Andrejeva ar sastāvu. Vēl Valters Pūce un Dainis Tenis 30. jūnijā. Nākamais gads arī parādīs, kas ir mūsu īstā mērķauditorija, jo mēs ļoti, ļoti taustāmies par to, kurš ir tas stils, kurš pasākums visvairāk aizies. Var jau būt, ka mēs varēsim vairākas mērķauditorijas sasniegt.
Jānis: Un lai tas neaiziet pārāk tālu no tā, ko mēs vēlamies šeit redzēt un kas ienes te savu auru. Tā publika var būt diezgan vienojoša, piemēram — stilīga popmūzika un laba džeza mūzika ir ļoti tuvu, lai arī daudzi teiktu ka nē, bet viņas ir tuvu. Līdz ar to tas vidējais aritmētiskais ir jāmeklē.