Latvijas vēstures muzikālais mantojums: «Vārgi, bet viņš skanēja!»
VEF ražotās Hammond ērģeles kā pasaules klases himna mehānikai un elektronikai
«Hammond» ērģeļu vārds ir nozīmīgs zīmols mūziķu pasaulē, it īpaši džeza un rokmūzikas vidē. Tas joprojām izklausās pēc pārsteiguma latviešiem un ne tikai, bet slavenā zīmola elektriskās ērģeles savulaik ražotas arī tepat Rīgā, Valsts Elektrotehniskajā fabrikā, ar visu pašmāju dizainu un Latvijas koksni. Vienā no JAZZin.lv žurnāla numuriem kopā ar VEF Kultūras pils projektu vadītāju Antru Dreģi bijām izpētījušas Latvijā ražoto «Hammond» instrumentu vēsturi un secinājām, ka līdz šim ir saglabājušies vien trīs instrumenti — vienas no tiem ir ērģeles, kas atrodas Liepājas Lutera baznīcā un kuras tai savulaik dāvinājis neviens cits kā Kārlis Ulmanis. Liepājas instruments ir saglabājies vislabākajā stāvoklī, tāpēc Antra pirms gada apņēmās tās restaurēt, lai elektroniskās ērģeles atkal varētu skanēt dievkalpojumos un koncertos. Tika sarīkoti koncerti Liepājā un Rīgā un sākta līdzekļu vākšana restaurācijai, paralēli piesaistot arī finansējumu — projekta norises uzsākšanu jau atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Kultūras pārvalde.
Bet par visu pēc kārtas: «Hammond» elektronisko ērģeļu izgudrotājs Lorenss Hamonds bija amerikāņu inženieris un uzņēmējs. Interesi par tehniku Hamonds izrādīja jau bērnībā — vairākus gadus dzīvodams ar māti Eiropā, viņš pusaudža gados pat piedāvāja savas idejas «Renault» auto ražotājiem, bet 17 gadu vecumā jau ieguva pirmo patentu paša radītam barometram. Universitātes mašīnbūves studijas absolvējis ar izcilību un raksturu norūdījis arī Pirmajā pasaules karā, 1920. gadā Hamonds izgudroja jauna veida pulksteni, kas strādāja bez skaņas. Tas viņam vēlāk ļāva izveidot arī savu pulksteņu ražošanas uzņēmumu Čikāgā. Hamonds runāja angļu, franču un vācu valodās, bija aktīvs biznesmenis un radošs inženieris, strādāja arī pie sinhronā dzinēja, žiroskopa, dažādu kaujas ieroču izgudrošanas un radīja pat tādu oriģinālu ierīci kā elektriskais bridža galds.
Hamonds nebija mūziķis, tomēr viņam patika eksperimentēt ar dažādām skaņas ģenerēšanas metodēm, kā rezultātā tika radītas sensacionālās elektriskās ērģeles, ko patentēja 1934. gadā. Viens no pirmajiem viņa izgudrojumu novērtēja «konveijera tēvs» Henrijs Fords un komponists Džordžs Gēršvins. Jau pēc trim gadiem par «Hammond» ērģelēm uzzināja arī Latvijā — 1937. gadā šādas elektriskās ērģeles sāka ražot Valsts Elektrotehniskā fabrika (VEF), apdarei izmantojot pašmāju koksni un unikālu mākslinieka konstruktora Ādolfa Irbītes dizainu. VEF ražotās ērģeles valstī kļuva ļoti pieprasītas.
Fakts, ka arī mūsu valstī reiz ražots šis kulta instruments, izraisījis lielu rezonansi un interesi Latvijas mūziķu aprindās. Diemžēl liela daļa no autentiskajām VEF ražotajām «Hammond» ērģelēm gājusi bojā, un arī Liepājas «Hammond», kas dievkalpojumos un koncertos vēl skanēja šī gadsimta sākumā, nu jau vairāk nekā 15 gadus nav darba kārtībā. Lai ērģeles atjaunotu, vispirms bija jāsāk ar instrumenta stāvokļa izpēti — šajā procesā kopā ar Antru Dreģi iesaistījās arī džeza pianists, skolotājs un «Hammond» ērģelnieks Atis Andersons, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Elektroakustiskās laboratorijas vadītājs, docents Vitālijs Aišpurs, kurš ir arī šogad izdotās grāmatas «Elektroakustika» autors.
Šobrīd kopā ar Vitāliju Aišpuru ir veikta padziļināta ērģeļu mehānismu bojājumu izpēte, atklātas toņģeneratoru mehānikas rotācijas problēmas, priekšpastiprinātāja bojātās detaļas, jaudas pastiprinātāja bojājumi, oriģinālo skandu neesamība, tomēr precīzākai diagnostikai ērģeles ir pilnībā jāizjauc un jāinspicē visi mezgli, jo no ārpuses nav redzams to stāvoklis, informē projekta vadītāja. Pēc tam, kad šie priekšdarbi būs veikti, projektam pieslēgsies arī vēsturisko elektrisko instrumentu restaurators Ganderts de Bo no Nīderlandes, kam ir liela pieredze un reputācija tieši «Hammond» ērģeļu atjaunošanā. Meistars ir atjaunojis jau vairāk nekā desmit instrumentus, taču Liepājas Lutera baznīcas ērģeles ir īpašas, jo tās ir viens no retajiem līdz mūsdienām nonākušajiem instrumentiem, kas ražots 30. gadu beigās, tādēļ tam jāpieiet ar lielu uzmanību un rūpību.
Tā kā tehniskās detaļas arī man pašai neizsaka diži daudz, izlēmu aprunāties ar Vitāliju Aišpuru, lai vienkāršākiem vārdiem noskaidrotu, kāpēc viņš izlēma iesaistīties šajā projektā un kas par izaicinājumu tas ir viņam pašam. Izrādās, ka viņš pirms dažiem gadiem bija ieradies uz «VEF Jazz Club» sērijas koncertu VEF Kultūras pilī, pēc kura Antra Dreģe vērsās pie klausītājiem ar vēstījumu par ērģeļu atjaunošanu: «Pēc koncerta piegāju pie Antras un teicu, ka man ir zināmas iemaņas, izglītība un interese, un varbūt es varu būt noderīgs. Pēc gada bija zvans — Antra gribēja sarunāt tikšanos un piedāvāja man apskatīt Liepājas Lutera baznīcas ērģeles.»
«Esam izvilinājuši no Liepājas «Hammond» pirmo skaņu. Viņš vārgi, bet skanēja,» priecīgi saka meistars par paveikto rezultātu. Mūzika uzrunājusi viņu no agras jaunības, kad arī šīs elektriskās ērģeles sāka aktīvi izmantot mūzikas grupas visā pasaulē, tādēļ arī pašam bija interese par ērģelēm. Par šo projektu ir pacilājums un gandarījums: «VEF savulaik ražoja pasaules klases lietas, un šis instruments manā skatījumā ir himna mehānikai un elektronikai.» Vitālijs ikdienā ir aktīvs džeza un blūza klausītājs, retāk viņa austiņās ir arī avangards un klasika; ir atjaunojis elektroakustikas laboratoriju Rīgas Tehniskajā universitātē, ko uztur, veido un turpina attīstīt.
Turpmākās darbības ar Latvijā ražotajām «Hammond» ērģelēm tagad ir Holandes meistara darbības lauks — JAZZin.lv turpinās sekot līdzi jaunumiem un gaidīt koncertus, kuru galvenais varonis būs VEF ražotais instruments.