«Hammond» ērģeļu stāsts: izpētīt un novērtēt

Digitālās ērģeles, ko pēc Lorensa Hamonda licences ražoja Latvijā — kur tās ir tagad?

Šogad Valsts Elektrotehniskā fabrika svin simtgadi, un tai par godu VEF Kultūras pilī VEF JAZZ CLUB koncertsērijas ietvaros 28. maijā notika pašmāju grupas «Organic City» koncerts ar pianistu un ērģelnieku Ati Andersonu priekšgalā. Mēdz teikt, ka šajā fabrikā tika ražots viss no adatas līdz lidmašīnai, un VEF JAZZ CLUB sērijas vadītāja Antra Dreģe uzgājusi pārsteidzošo faktu, ka kādreiz tepat Latvijā tika ražotas arī «Hammond» ērģeles ar unikālu Ādolfa Irbītes dizainu, daži no eksemplāriem ir arī saglabājušies. Kopā ar Antru esam nolēmušas pievērsties šī stāsta detaļām, kas noved pie vesela pētījuma par VEF ražotajām elektriskajām ērģelēm ar pašmāju dizainu.

«Hammond» ērģeles izgudroja un uzsāka ražot Lorenss Hamonds tālajā 1934. gadā ASV. Šis instruments bija daudz lētāka alternatīva tradicionālajām stabuļu ērģelēm, tādā veidā paverot plašākas tirgus iespējas. 1937. gadā Valsts Elektrotehniskā fabrika nopirka licenci no Hamonda, lai sāktu ērģeļu ražošanu Latvijā. Salīdzinot ar ASV, Latvijā bija iespējams izvēlēties instrumenta apdari — tādu pašu kā oriģinālajam Hamondam, ar ozolkoka vai cita koka apdari. Koksne nāca no Latvijas, tāpat arī unikālais Latvijā ražoto «Hammond» ērģeļu dizains. Ērģeļu dizainu veidoja ievērojamais mākslinieks, konstruktors Ādolfs Irbīte, kura izstrādātais VEF radioaparātu veidols saņēma «Grand Prix» un zelta medaļas Vispasaules izstādēs Parīzē un Briselē. 1937. gada augustā milzīgajā Zemgales apgabala izstādē Jelgavā VEF elektriskās ērģeles pirmo reizi tika demonstrētas plašākai sabiedrībai un saņēma prezidenta Kārļa Ulmaņa atzinību.

Līdzīgi kā Amerikā, arī Latvijā sākotnēji risinājās strīdi par to, vai ar elektrību radītās skaņas pilnvērtīgi aizstāj stabuļu ērģeļu skanējumu. Tomēr instruments bija pieprasīts ne vien skaņas kvalitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka bija daudz lētāks nekā stabuļu ērģeles, un vienas no tām šobrīd atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā. Par Rakstniecības un mūzikas muzeja eksponātu apmeklētājiem jau stāstījusi RMM mākslas eksperte Ligita Ašme, bet «Hamond» ērģeļu skanējumu Latvijas Apvienotajā metodistu baznīcā demonstrē Artis Ločmelis no «Latvian Blues Band». Dažu gadu laikā VEF ērģeles iegādājas draudzes arī Liepājas garnizona baznīcā, Madlienā, Vecmuižā u.c., kopskaitā vismaz desmit. Diemžēl daudzās vietās iecerēto ērģeļu uzstādīšanu izjauca Otrais pasaules karš.

20. gadsimta otrajā pusē Amerikā un Eiropā «Hammond» ērģeles, īpaši leģendāro modeli «Hammond B-3», plaši sāk izmantot džeza mūziķi un daudzas rokgrupas. Pēc valsts neatkarības atgūšanas arī Latvijā interesenti var piepildīt savu sapni par «Hammond» ērģelēm. Piemēram, Zigmars Liepiņš nopērk instrumentu Amerikas brauciena laikā. Instrumentu iegādājusies arī skaņu ierakstu studija «UBS», Jānis Lūsēns, tās savos ierakstos un koncertos izmanto grupa «Latvian Blues Band» u.c.

No autentiskajiem VEF ražotajiem «Hammond» instrumentiem liela daļa gājuši bojā, šobrīd ir informācija par precīzi trīs instrumentiem, kas saglabājušies: ārpus Rakstniecības un mūzikas muzeja tās atrodas arī Liepājas Lutera baznīcā, arī Dailes teātrī joprojām stāv Eduarda Smiļģa 1940. gadā iegādātais instruments. Ar to viņš pārvilinājis darbā uz teātri Marģeri Zariņu, kurš vēlāk par to raksta: «Manā rīcībā vienpadsmit pultis ar deviņpadsmit štata mūziķiem. Kur tad vēl slavenās Hamonda ērģeles, uz kurām var imitēt gan ksilofonu, gan zvanu spēli, gan saksofonu!». Dailē atrodamās ērģeles vairs neskan, bet varam paklausīties, kā skanēja — Orests Silabriedis atradis audioierakstu, ko, veltot Marģerim Zariņam, atskaņo instrumentāls trio — Ieva Pļavniece, Juris Vaivods un pats Orests.

Trešās VEFā ražotās ērģeles šobrīd atrodas Liepājas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Tās mācītājs Raitis Šēners pēc mūsu lūguma ierakstījis video, kur stāsta par «Hammond», ko baznīcai reiz dāvināja prezidents Kārlis Ulmanis, ziedojot 10 000 latu ērģeļu iegādei Liepājas Lutera baznīcai. Latvijā ražotais «Hammond» tur uzstādīts 1937., bet iesvētīts 1938. gadā, par ko liecina arī uzraksts uz instrumenta.

VEF Kultūras pilī aktīvi darbojas Elektrotehniskās fabrikas vēstures muzejs, un, ja mīļi aprunājas ar tā gidēm un krājuma glabātāju, atklājas, ka tā krājumos saglabājušies tabeļu oriģināli, kuros ierakstītas daudzas VEF rūpnīcā ražotās sastāvdaļas — piemēram, vēsturisko «Hammond» ērģeļu taustiņi, kas ir vēl viens pierādījums mūsu pašu vēstures kontekstam.

Muzejā atrodams arī katalogs «Atjaunotās Latvijas 5 gadu sasniegumu skate», Vispārējā izstāde no 1939. gada 16. jūnija līdz 2. jūlijam, kur VEF ražojumu izstādes apraksts ir uz četrām lapām, tur pieminētas arī elektriskās ērģeles.

Turpat arī fotoattēls no oriģinālzīmējuma VEF izgatavoto elektrisko ērģeļu reklāmai uzņēmuma firmas veikala skatlogā, autore — VEF reklāmas biroja māksliniece Baboliņa 1939. gadā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā www.periodika.lv šobrīd var sameklēt Ādolfa Ābeles rakstu izdevumā «Mūzikas apskats» (nr. 6; 01.12.1937.) — «Hammond» elektriskās ērģeles viņš mēģinājis pētīt pēc parauga, kas tobrīd bija Jāņa baznīcā.

«Jāņa baznīcas ērģeles konstruētas pēc Lavrensa Hammonda patentes, kuras uzstādījusi VEF firma», vēsta 57. «Latvijas kareivis» avīzes numurs no 1938. gada 11. marta. Avīzes raksts sākas ar frāzi «Mūsdienu technika iet milzu soļiem uz priekšu. Zinātnieka asais skats atrod jaunas iespējamības tur, kur gadu tūkstoši klusēja”, ievadvārdos jūsminās teksta autors, mākslas sadaļā analizējot koncertu Jāņa baznīcā. Pirms gandrīz 80 gadiem jūsmojām par tehniskajiem sasniegumiem un uzvarām, ko īstenot un saražot varējām arī tepat, mūsmājās, Valsts Elektrotehniskajā fabrikā.

Šim stāstam ir sūrākas beigas: no instrumentiem, ko kādreiz atradis «zinātnieka asais skats», pašlaik neviens nav spelēšanai piemērotā stāvoklī. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma detalizēts tehniskais raksturojums ir šāds:

Elektroērģeles «Hammond», izgatavotas Rīgā fabrikā VEF. 1937. gads. Korpuss izgatavots no koka, lakots, brūns ar četrām kājām. Divas manuāļklaviatūras ar apjomu CCC-c4 (72 taustiņi), pedāļklaviatūra ar apjomu CC-c1. Reģistru slēgi izvelkami. Klāt arī oriģinālais soliņš.
Materiāli: metāls, koks, plastmasa
Izmērī: 97.0×123.0x104.0
Saglabātība: Instruments nav lietošanas kārtībā, jo problēmas elektriskajā sistēmā. Lakojums apbružāts un vietām notraipīts ar krāsu.

«Vietām notraipīts ar krāsu» ir vēl mazāks postījums nekā Dailes «Hammond», kuru reiz atraduši metājamies teātra noliktavā un nokrāsojuši ar lētu, tumši sarkanu krāsu kādas izrādes vajadzībām, kā sakarā instruments no reta un vērtīga pārtapis par lētu rekvizītu. Tomēr, šķiet, no visiem trim visilgāk bija lietojams tiešajā nozīmē — spēlēšanai. Tagad, ņemot vērā, ka no vēsturiskajiem instrumentiem mums palikuši jau tikai trīs, būtu vērtīgi šos instrumentus restaurēt, lai varētu ne vien apskatīt, bet arī dzirdēt, kā tie skan — atliek vien cerēt, ka būs kāds, kuram pa prātam būs šos instrumentus atjaunot, un pa sirdij — palīdzēt reiz Latvijā ražotajiem instrumentiem atkal priecēt klausītāju ausis.