Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jaunu numuru!

«Very Cool People» – «Pa Apli»


Ilmārs Priede

Uz naža asmens starp blatu un liktenīgu melanholiju

Albuma klausīšanās process šoreiz izvērtās nedaudz citādāks – albumu saņēmu savā pasta kastītē CD formātā, jo mūzikas straumēšanas servisos ir pieejama tikai versija, kurā iztrūkst skaņdarbs. Tā nu sagadījies, ka 2020. gadā vienīgā vieta, kur pieejams šī nu jau rietošā formāta atskaņotājs ir manā auto, un jāsaka, ka grūti iztēloties labāku vietu, kur klausīties šo azartisko, pacilājošo mūzikas materiālu. Albuma enerģiskais lādiņš bija tieši nepieciešamais elements, lai agrajā rītā stundā, dodoties uz darbu, izveicīgi izmanevrētu cauri ņirbošajai rīta satiksmei un, sasniedzot šoseju, iegrimtu dziļāk krēslā, klausoties pārdomu raisošās rindiņas albuma melanholiskākajos brīžos.

Klausītājs no pirmā līdz pēdējam celiņam ir aicināts doties ceļojumā ar VCP plašo kolektīvu, kuru šoreiz papildina enerģiskais latviešu reperu duets – ansis (jā, ar mazo a) un Edavārdi, kā arī nu jau regulārā viešņa Kristīne Prauliņa. Būdams mūzikas baudītājs un klausītājs, gribot vai negribot, vienmēr velku paralēles ar asociatīvām lietām, kuras sevi atklāj klausīšanās procesā. Enerģiskais reperu duets savos skaļākajos un bravūrīgākajos momentos man atspoguļoja amerikāņu eksperimentālā hiphopa leģendu «Beastie Boys», savukārt mierīgajos, pārdomu raisošajos – latviešu hiphopa etalonu Gustavo aka Arstarulsmiru, kurš arī savas eksistenciālās bažas mēdza ietērpt nedaudz satīriskās krāsās. Caur visu to vijās Kristīnes Prauliņas vokāls, kas savā gospeļu krāšņumā pasvītro reperu rindkopas un skaļās deklamācijas, kā, piemēram, «Stragls ir liels kā tava mamma!», vai sniedz lirisku atkāpi skaņdarbā «Viss ir sarezģīti» vai, pareizāk sakot, «viss ir nepareizs!» Un visbeidzot, bet nebūt ne mazāk nozīmīgi – par albuma platformu kalpo nu jau ilggadējs un šķietami plašumā augošs kolektīvs «Very Cool People», kura katrs dalībnieks kopā sastāda uzmanīgi izvērtētu instrumentācijas mozaīku, kas nevienā brīdī nenokļūst konfliktā nedz ar repu, nedz vokālu.

1. «Let the music take your mind»

Albuma taustāmās kopijas ekskluzīvā odziņa iesākās ar «tribute» kaverversiju «Kool & the Gang» skaņdarbam. Skaņdarba caurgriezumā var iepazīties ar albuma sekojošo noskaņu, kurai cauri vijās fanks un reps, kā arī roks un metāls. Nedaudz satīras «a mņe vsjo ravno» citāta formātā pūtēju grupā un nedaudz neticams VCP rašanās varoņstāsts, kas man atgādināja par to, kā grupa «Tenacious D» uzvarēja cīņā pret sātanu savā skaņdarbā «The Tribute». Augsta enerģija un azartiska saspēle, asas rīmes un virtuozas vokalīzes, nedaudz no visa pareizajās proporcijās – hiphops kažokā!

2. «Nauda, Nauda, Nauda»

Neizbēgami domas par naudu sastāda samērīgu daļu mūsdienu cilvēka galvas satura, naudas vadīti mūsu prioritāšu saraksti var sarindoties galīgi citādākā secībā, nonākot pretstatā ar idillisko lietu kārtību, kur esam labas intuīcijas vadīti, nepaliekot par ciparu vergiem. Ne katrs var būt Tibetas mūks un atteikties no pasaulīgajām vērtībām, kuru vadīti atsperamies uz katra karjeras pakāpiena. Skaņdarba lirisko saturu ieskauj raupjš un smagnējs fanka un roka sakausējums, kas skaņdarba izskaņā kulminē enerģiskā pūtēju «shout» solo sekcijā.

3. «Gerijs»

Skaņdarbs iesākās, ieauklējot klausītāju balādes klēpī, pirms pa durvīm iegāžās iekšā «Riekstu Armija»! Lai pat nedaudz uztvertu skaņdarba lirisko saturu, ir nepieciešams to noklausīties vairāk nekā dažas reizes. Tas ir vai nu liecinājums manai kuslajai ausij, kas sapludina zibenīgās rīmes, vai, labprātāk domājot, anša un Edavārdu tehniskijai dikcijai, kas ritma grupas azartiskajā fanka pavadījumā papildina to. Skaņdarba galvenais mērķis arī šķietami ir «parādīt klasi dinamītam» un jebkuram citam, kas nostāda sevi uz vienas plaknes ar reperu duetu. Dejot riekstu gan vairāk liekas kā deklamēt riekstu, jo katram dejas interpretācija ir individuāla, varbūt tāda arī ir doma. Varbūt vieta oriģinālai, mārketējamai deju rutīnai?

4. «Guli – Live»

Gluži kā vīns ar sieru vai cigarete ar kafiju, tāpat pārbaudīta vērtība ir repa rindkopa ar lirisku vokālu atkāpi, gribot negribot atminējos skaņdarbu «Skaidras debesis» no Gustavo albuma «Trešā elpa». Liriskā guļamdziesmas vokalīze kalpo par mierinošu atkāpi no tumšajām vārtrūmēm lielpilsētu pusnakts stundās, kurās norisinās morāli pelēkas lietas – tādas, kuru nepārprotamo melnumu pelēcīgi iekrāso darbi, kurus cilvēki ir gatavi darīt savu dārgo vārdā. Skaņdarba melanholisko toni komplimentē ritma grupas nedaudz atturīgais pieskāriens, kas uztur ziņkāri un mistēriju. Pistoļu šāvienu skaņu efektus varbūt jāatstāj bundzinieka vai taustiņnieka varā, jo pirmo reizi tos interpretēju kā siksnas vēzienus pret nepaklausīga bērna aizmuguri.

5. «Būt Laimīgam»

«Kad viss ir kārtībā, tas nozīmē, ka kaut kas ir slikti» – šī ir rindiņa, kas atbalsojas galvā pēc pirmās skaņdarba klausīšanās reizes. Bieži vien esot dzīves mutulī, ir grūti apstāties, kritiski izvērtēt prioritātes un apzināties visas nepilnības, kuras kā caura sēta prasa savu darba un laika artavu. Lai gan sevi uzskatu par laimīgu un privileģētu cilvēku, šīs lirikas aplenca mani ar savu melanholisko vēstījumu. Koncerta dzīvais skanējums plašajā VCP instrumentācijā un Edavārdu dzīvajā rečitatīvā šim skaņdarbam piešķīra ko taustāmu, kas uzreiz palika atmiņā pat pēc albuma pirmās noklausīšanās.

6. «Kačā Karmu»

Arī šis skaņdarbs salīdzinājumā ar oriģinālo materiālu krietni iegūst labskanīgumu no bagātīgās aranžijas, paceļot enerģiju līdz citiem augstumiemm, kuros būtu grūti iztēloties, ka publika var mierīgi nostāvēt. «Kačāt karmu» ir koncepts, ar kuru esmu iztēlē būvējis realitāti, kurā jebkura morāli laba rīcība kalpoja par valūtu jeb investīciju potenciāli labākas nākotnes izveidei. Veicot regulārus depozītus, savilku parēles ar labiem notikumiem dzīvē. Sagadīšanās vai augstāku spēku mijiedarbība? Tas lai paliek klausītāja ziņā.

7. «Stragls Ir Liels»

Nedaudz komiska atkāpe no melanholiskā, kas cenšas atrast proporciju starp mammas aprisēm un stragla lielumu. Skaņdarbs šķietami rakstīts kā «diss track» repa cīņai. Arī šis varētu būt latviešu «Beastie Boys» interpretācija ar smagnējo ritma un kvintakordu instrumentāciju pūtēju grupā, kas kopēju skanējumu ar vienu kāju ieliek hārdroka vai metāla žanrā. Viennozīmīgi viens no skaņdarbiem, kuru būtu pienācīgi atskaņot, braucot cauri mazpilsētas centram, ar vismaz diviem atvērtiem logiem.

8. «Tas Čalis»

Vēl viens mazāk nopietns, bet introspektīvs skaņdarbs. Tā arī laikam līdz galam nesapratu, kurš čalis esmu, laikam nedaudz no katra. Par lirisko ierīci darbojas personāžu arhetipu bibliotēka, kas katram klausītājam atgādinās par to čali – mēs visi viņu zinām. Jaudīga aranžija labi utilizē plašo pūtēju reģistru, fantastiski atklājot baritonsaksofona rīboņu, kontrastējot to ar pārējo instrumentu atbildēm, radot ilūziju par plašākas instrumentācijas esamību.

9. «Pacel Savu Balsi»

Uzruna latviešu patriotiskajai sirdij, svešu tautu kājas nospiedumu mītai, piespiedu mēmumam pakļautai. Cepure arī šeit nost aranžijas autoram, manuprāt, viens no skanīgākajiem albuma skaņdarbiem. Pulsējošojā pūtēju un ritma grupas pavadījumā rodas akcentēta faktūra, kurā dziesmas liriskais vēstījums iegūst patiesi svarīgu, nedaudz militāru noskaņu, kas nemanot liek kājai līdzi sisties.

10. «Man Viss Ir Labi»

Beidzot melodiskais materiāls arī tiek novietots priekšplānā, dodot instrumentālistu kolektīvam visnotaļ garu ievada posmu. Vairums tēmu, kas apspēlētas šajā albumā, ir par reibinošiem augstumiem vai introspektīviem dziļumiem. Šis skaņdarbs savukārt ir par to, ka viss ir galīgi labi tā, kā tas ir, un par to, kā samierināties un būt mierā ar to.

11. «Nogrimušo Kruīza Kuģu Baseini»

Par naudu, par nepareizi spertiem soļiem, rīcībām, kuras ved pie citām vēl sliktākām izvēlēm. Īss, bet kodolīgs vēstījums par rīcību virknēm, kas, gluži kā uzstutēti domino kauliņi, krītot ietur paredzamu trajektoriju. Man kā klausītājam no malas liekas, ka tā rakstīta ausīm, kurām šis ir vēstījums ir adresēts. Mūzika šķietami pasvītro šo personīgo vēstījumu ar savu smagnējo raksturu.

12. «Jauni un Bagāti»

«Kas gan bagātam kaiš?» – šķietami nekas! Jauni un bagāti nedaudz ironiski apspēlē vienu no vispopulārākajiem hip-hopa kultūras stereotipiem – plātīšanos ar visu pasaulīgo labumu klātbūtni, noslaukot asaras bankotēs un problēmas aprokot kaifā!

13. «Viss Ir Sarežģīti»

Atkal asociatīvi atsaucos uz Gustavo «Veiksmes taifūns», kura stāstā katrs luksofors ir zaļš, un pretīmnācējs – parādnieks. Protams, šajā instancē stāsta varonis cīnās ar pasaules pretestību ikdienišķās likstās, secinot, ka nevis vaina ir pašā, bet visā citā, kas ir nepareizs un nepabeigts, bet vienmēr būs nākamā reize, kad gan jau viss būs labi. Skaņdarba piedziedājums gan, jāatzīst, ir īpaši lipīgākais ausu āķis visā koncertprogrammā.

14. «Pa Apli»

Šī kolektīva atpazīstamākais titulskaņdarbs, kas zīmīgi atstāts albuma noslēgumam. Nosaukuma vadīts arī tiku pavedināts palaist albumu pa vēl vienu apli, un tad vēl vienu, vēl dažus aizvien. Esmu pārliecināts, ka šis disks mana auto CD atskaņotājā paliks uz nenoteikti ilgu laiku, pavisam noteikti ar prieku vasaras gaitā iepazīstināšu kā savus latviešu, tā arī svešzemju draugus ar šo unikālo, talantīgo latviešu mūziķu sadarbības produktu.