Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jaunu numuru!

Divi jauni CD – no latviešu estrādes līdz tautasdziesmām


Raitis Zapackis

Divi jauni CD – no Jolantas Gulbes-Paškevičas latviešu estrādes mūzikas dziedājumiem līdz Ievas Kerēvicas skatījumam uz tautasdziesmām

Manas pārdomas šoreiz būs par diviem jaunizdotiem mūzikas albumiem: Jolantas Gulbes-Paškevičas «Gaisma krīt» un Ievas Kerēvicas «Mantojums».

Šā gada 22. augustā Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» gaidāms Jolantas Gulbes-Paškevičas jaunā mūzikas albuma «Gaisma krīt» prezentācijas koncerts, bet tīmekļa mūzikas platformās šī koncerta programma jau ir pieeja un ļauj ielūkoties sen zināmas mūzikas atausmā jaunā gaismā. Šeit iekļauts Raimonda Paula «Aicinājums», Imanta Kalniņa «Dūdieviņš», Mārtiņa Brauna «Dziesma par spēli», Zigmara Liepiņa «Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas» un vēl vairākas minēto komponistu, kā arī Aivara Hermaņa, Aigara Voitišķa un Zigmunda Latuskeviča melodijas.

Jolanta Gulbe-Paškeviča allaž ieņēmusi īpašu lomu latviešu dziedātāju lokā. Profesionālu Latvijas skatuves dziedātāju skaits ir samērā neliels, tomēr šī dziedātāja nav pieskaitāma lielajam skatuves pulkam. Viņa ir atpazīstama, bet tajā pašā laikā šķiet nedaudz nomaļus no lielās skatuves, vairāk izvēloties kameržanru. Jau daudzus gadus ar lieliem panākumiem Jolanta Gulbe-Paškeviča atskaņo fadu mūzikas programmu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Viņas koncertu robežas sniedzas arī līdz Krievijai un ASV, un Jolantas repertuārā ir arī džeza, fanka, disko un citu stilu mūzika. Šis albums ir kā dziedātājas nodeva latviešu komponistiem un dzejniekiem, kuri radījuši tautas mantojuma zelta fondu, kas iegūlis vairāku paaudžu atmiņās un sirdīs.

Kā jau minēju, Jolanta Gulbe-Paškeviča ir nostāk no estrādes vai populārās mūzikas skatuves un drīzāk ir pieskaitāma Latvijas džeza mūzikas elitei, uz to norāda arī viņas sadarbības patneri. Šajā studijas tvartā latviešu autoru melodijas ir gan pašas dziedātājas, gan arī pianista Kristapa Vanadziņa aranžijās. Jāsaka, ka augstās raudzes mūziķi ieskaņojumus padara tiešām kvalitatīvus un tīkamus. Ierakstā piedalījušies: Jolanta Gulbe-Paškeviča (vokāls), Deniss Paškevičs (saksofons), Kristaps Vanadziņš (klavieres), Jānis Rubiks (bass), Rūdolfs Dankfelds (bungas). Visi vārdi ir spilgti un Latvijas džeza mūzikas vidē uzreiz atpazīstami. Bet nu par mūziku.

Allaž ir grūti ķerties klāt estrādes klasikai – mūzikai, ko zinām no galvas, mūzikai, ko izdzirdot ausīs skan oriģinālo atskaņotājmākslinieku intonācijas. Jolantas Gulbes-Paškevičas balss un dziedāšanas maniere ir uzreiz atpazīstama, un, ja jums šī balss silda sirdi un dvēseli, tad albums ir domāts tieši jums. Aranžijas ir vieglas un krāsainas, tās nenomāc oriģinālās mūzikas plūdumu, brīžiem pat šķiet, ka dziesmas, pateicoties harmoniju krāsu paletei, iegūst citu skanējumu un toni. Te noteikti jāpiemin latviešu mūzikas zelta klasika «Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas», kas Mirdzas Zīveres ikoniskajā balsī aizsniedzās pāri visas Latvijas debesīm un dvēselēm. 1985. gadā šī dziesma uzvarēja «Mikrofona» aptaujā 30 dziesmu konkurencē. Un pēc 35 gadiem šī dziesma joprojām ir aktuāla un, kā izrādās, nonāk ierakstu studijās. Līdzīgi ir ar Imanta Kalniņa «Dūdieviņu». Dziesma tapa vēl senāk, 1970. gadā, un Noras Bumbieres dziedājumā bija pirmais Imanta Kalniņa rokmūzikas ieskaņojums Latvijas Radio studijā. Katra no albumā izvēlētajām dziesmām ir kārtīga latviešu estrādes mūzikas vēstures liecība, un par katru varētu uzrakstīt pētījumu. Kur nu vēl pārējās Maestro Raimonda Paula un Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa un Aivara Hermaņa, Aigara Voitišķa un Zigmunda Latuskeviča dziesmas. Katra savā laikā ir bijusi atzinīgi novērtēta un godā celta. Kādēļ tieši šādi komponisti un kādēļ tieši šīs dziesmas, jājautā Jolantai Gulbei-Paškevičai personīgi koncertā Liepājā, bet, ja šīs dziesmas aizskārušas viņas dvēseli, tad caur mākslinieces dvēseles prizmu tās noteikti nonāks arī klausītāju sirdīs.

Grūti raksturot, kur un kādos apstākļos klausīties šo mūziku. Ņemot vērā mūziķu sastāvu, aranžijas un atskaņojuma manieri, varētu teikt, ka tā ir latviešu estrāde vieglā džeza manierē ar šarmantu odziņu virsū. Visdrīzāk albums ir noskanīgs un baudāms rāmā brīdī. Veicmeistariem, ja tā var teikt par šiem dziesmu autoriem, bija nozīmīga dzeja, tādēļ ir svarīgi dzirdēt šo mūzikas un vārdu sintēzi. Tie nav ieraksti, kas klausāmi fonā, tiem jāatvēl laiks. Tātad, ja jums tīk Jolantas Gulbes-Paškevičas īpašā balss, noskaņa un sniegums, steidziet klausīties šo mūziku jaunās skaņās. Bet, ja līdz šim dziedātāja nav aizskārusi jūsu dvēseles stīgas, iespējams, albums «Gaisma krīt» mainīs jūsu domas.

Bet tagad aplūkošu otru, dziedātājas Ievas Kerēvicas nupat klajā laisto mūzikas albumu «Mantojums». Tā ir pieskaršanās kam svētam – latviešu tautasdziesmām. Kādas tik apdares tās nav piedzīvojušas: akadēmiskās, pop, džeza un citos žanros. Šajā tik piesātinātajā tautasdziesmu virpulī ieinteresēt klausītāju var būt tik tiešām grūti. Es teiktu, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās. Tiesa ir, bet! Ciešripas formā ievietotā mūzika Ievas Kerēvicas daiļradē dzīvo jau vairākus gadus. 2014. gada 9. jūnijā tā skanēja LR3 tiešraides koncertā un 2015. gadā arī festivālā «Saulkrasti Jazz», vien tagad programma ir iemūžināta albumā ar «Sound Division Studio» palīdzību. Latviešu tautas dziesmas džeza versijā piedāvā Latvijā zināmi un pieredzējuši džeza mūziķi: dziedātāja Ieva Kerēvica, Madars Kalniņš (taustiņinstrumenti), Gints Pabērzs (saksofons), Indriķis Veitners (klarnete), Edvīns Ozols (bass), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un vokālā grupa «Limonāde» (Iluta Alsberga, Kristīne Pastare Peress, Ieva Katkovska).

Šīs dziesmas vairāk atgādina oriģinālmūziku, kur brīžiem jūtama liela pasaules mūzikas eklektika, latviešu tautasdziesma ir tikai nosaukumam un ir atstāta bārenītes lomā. Tieši tādēļ šo varētu saukt par oriģinālmūzikas albumu ar latviešu tautas dziesmu elementiem, ko veidojuši Madars Kalniņš un Ieva Kerēvica. Dominējošais ir džezs, jo, kaut arī dziedātāja ir izmēģinājusi savu balsi pop, estrādes, mūziklu, teātru mūzikā un citos žanros, tomēr viņas balss tembrs un arī augstākā izglītība džeza vokāla specialitātē ierindo viņu Latvijas džeza mūzikas atskaņotājmākslinieku sarakstā. Ja citkārt es teiktu, ka džezs un latviešu valoda nav savienojami, jo džeza tradīciju pulss neiet kopā ar latvisko sirdspukstu, tad šis albums ir izņēmums. Te ir panākta sintēze, kur ieskanas kvalitatīvs džezs ar improvizācijām un biezām, bagātīgām harmonijām, ar niansētiem un jutekliskiem elementiem, kaislīgām emocijām un suitisku piesitienu. Bet vai tā ir tautasdziesma, vai tas ir džezs, te apvienoti tik daudzi elementu, ka varētu šo albumu saukt – «mazās latviešu tautasdziesmas ceļojums lielajā pasaulē».

Kaut arī kopumā ir interesanti klausīties, tomēr lielā dziesmu apdaru dažādība un piesātinājums ar šiem daudzajiem un dažādajiem stilu sajaukumiem vienā brīdī sāk nogurdināt. Klausoties dziesmas pa vienai, ir tiešām ļoti interesanti, tomēr ar katru nākamo kļūst arvien grūtāk uztvert pārsātināto skanējumu. Grūti teikt, vai pievēršanās tik dažādiem mūzikas žanriem, apvienojot tos vienā tvartā, ir radošuma izpausme, vai tomēr izdzīvošanas jautājums mūsu mazajā un trauslajā Latvijas mūzikas vidē. Albuma nosaukums ir «Mantojums». Neapšaubāmi, te ir mantojuma – tautasdziesmu – elementi, bet tikai elementi, kas sastāda nelielu procentu no dzirdamā. Iespējams, tas, protams, ir mans viedoklis, gribētos dzirdēt izsvērtākas aranžijas, kas nav tik ļoti pārsātinātas ar, ja tā var teikt, šova elementiem. Tātad: mūzikas programma «Mantojums» ir ieguvusi fizisku veidolu un līdz ar to nonāks gan cilvēku, gan iestāžu arhīvos un kļūs par mantojumu. Cik ļoti šis mantojums iegulsies cilvēku sirdīs, to rādīs laiks un klausīšanās apjomi. Šis albums tomēr ir citādāks skatījums uz latviešu tautasdziesmām no tā, kas dzirdēts iepriekš, un ir labi, ka apzinātas vai neapzinātas ekperimentēšanas ceļš rezultējas ar koncertiem un albuma izdošanu. Tieši pateicoties jaundarbiem vai jauniem skatījumiem uz senām lietām, mums ir iespēja klausīties, vērtēt un galu galā zināt, ka latviešu tautasdziesma joprojām ir dzīva un soļo līdzi laikam.