No lirikas līdz hitiem

Atskatoties atmiņās par Madara Kalniņa jubilejas autorkoncertu

Daudzi mūziķi savās jubilejās veido koncertprogrammu, kas apkopo iepriekšējo dzīves gadu atmiņas gan muzikāli, gan privāti. 26. martā VEF Kultūras pilī savu 55 gadu jubilejas koncertu veidoja komponists, aranžētājs, pedagogs un pianists Madars Kalniņš. Madars pārstāv leģendāro latviešu džeza paaudzi, kas ietver Alni Zaķi, Raimondu Raubiško, Gunāru Rozenbergu u.c. Viņš ir viens no labākajiem latviešu džeza pianistiem, aranžētājiem un komponistiem, ko pierāda viņa muzikālā pieredze — viņš ir ilggadējs pianists «Mirage Jazz Orchestra», sadarbojies ar daudziem Latvijā labākajiem mūziķiem, to skaitā Ingu Bērziņu, Ievu Kerēvicu, Denisu Paškeviču, Gintu Pabērzu, DJ Monsta u.c. Madars ir arī izcils komponists — viņš lieliski pārzina gan bigbenda specifiku, gan ansambļa, gan katra vokālista īpatnības, apvienojot jaunās tendences ar latviešu džeza skolu.

Koncerts sākās ar skaņdarbu «Nejoks», kur solists bija Deniss Paškevičs, ar kuru Madaram ir bijusi ilggadēja sadarbība dažādās platformās. Denisa un Madara duetu dzirdējām arī vēlāk koncertā — abi mūziķi veidoja improvizētas formas, tempa un rakstura skaņdarbu. Koncerta programma bija sastādīta tā, lai būtu līdzsvars starp instrumentālajiem un vokālajiem skaņdarbiem, kas ir sadalīti pa radošajiem posmiem. Uz skatuves uznāca Inga Bērziņa, kas izpildīja divus viņas un Madara kopdarbus. Interesanti bija pavērot atšķirību starp to, kā pianists pavada instrumentālos solistus un vokālistus. Pēc katra skaņdarba gaviļnieks pastāstīja kādu stāstu, kas bija saistīts ar iepriekšējo vai nākamo skaņdarbu, kas veidoja sižetiskas vadlīnijas par viņa radošās karjeras gaitām. Viena no pēdējo gadu visspilgtākajām sadarbībām Madaram ir ar Ievu Kerēvicu, kas koncertā dziedāja arī skaņdarbu «Es klusi uzziedu», kur sadzirdējām Madara lirisko pusi, kas saplūda ar Ievas silto tembru un tehnisko izpildījumu. Vēlāk koncertā izskanēja vēl viens abu kopdarbs — popūrijs no topošā etnodžeza albuma. Popūrijs sastāvēja no vairākām tautasdziesmu aranžijām, ko abi veidojuši kopā. Abu mūziķu sadarbībai ir dažādas platformas, kas veido repertuāra un žanru daudzveidību, kā arī padara viņu mūziku klausīties interesantu. Pati Ieva koncerta laikā smejoties nosauca sevi par Madara muzikālo sievu, ko redzējām arī koncertā, jo no visiem solistiem Ieva visbiežāk bija uz skatuves.

Viens no koncerta gaidītākajiem mirkļiem bija Daumanta Kalniņa parādīšanās uz skatuves. Kaut arī Daumantam nav bijusi liela pieredze, muzicējot kopā ar Madaru, tomēr komponists bija uzrakstījis oriģinālkompozīciju «Mana Zvaigzne», kā pirmatskaņojumu dzirdējām koncertā, un to uzticēja izpildīt Daumantam. Varējām sadzirdēt populārās mūzikas ietekmi Madara mūzikā, kas nenoliedzami piestāv Daumantam. Vēlāk koncertā dziedātājs uzstājas kopā ar Ievu Kerēvicu, kas ir muzikāli spēcīgs un konkurētspējīgs duets. Runājot par Madara muzikālo dažādību, noteikti jāatzīmē sadarbību ar DJ Monsta. Abi skatuves mākslinieki izcili viens otru papildināja — DJ Monsta bagātina muzikālo materiālu ar dažādiem skaņu efektiem, kas veido pilnu skanējumu, padarot mūziku dzīvu un patīkamu klausītaja ausij.

Protams, nevar nepieminēt «Mirage Jazz Orchestra», ko skatītāji gaidīja jau no koncerta sākuma. Šis pavisam noteikti ir viens no Latvijā labākajiem bigbendiem, ko viņi pierādīja arī šajā koncertā — lai arī katrs bigbenda mūziķis ir ļoti labs improvizators, kopā viņi rada pilnu, ritmisku un artikulētu skaņojumu, kas ļauj klausītājam izbaudīt izcilās kvalitātes mūziku, bet solistam rada stabilu pamatu. Bigbenda izpīldījumā dzirdējām gan aranžijas, gan Madara oriģinālkompozīcijas kopā ar solistiem Ievu Kerēvicu un Daumantu Kalniņu. Koncerta noslēgumā dzirdējām aranžiju skaņdarbam «Es meitiņa kā rozīte», kas izvērtās muzikālā, improvizētā piedzīvojumā gan mūziķiem uz skatuves, gan klausītājiem.

Madars Kalniņš — mūziķis, kas savu maigo dvēseli parāda mūzikā, atdodot sevi skatītājiem un muzikāli atbalstot savus kolēģus uz skatuves. Tas ir viens no nozīmīgākajiem vārdiem mūsdienu Latvijas džeza vēsturē — cilvēks, uz kā balstās un balstīsies džeza mūzika Latvijā. Šis noteikti bija tikai sākums, kam turpinājums sekos…