Džeza meistarstiķis Berlīnē
Festivāls «XJazz» kāpj pāri robežām un izlauž džeza mūzikai jaunus ceļus
No 8. līdz 12. maijam Berlīnē notika festivāla «XJazz» koncerti un meistarklases, dodot tādu iedvesmas lādiņu, kas rezonē vēl mēnesi pēc festivāla apmeklēšanas.
MEISTARKLASES
Vienmēr esmu interesējusies par tām «virtuves lietām», tāpēc pamanījos pievienoties džeza studentu grupai meistarklasēs, kur mūziķi dalījās gan teorētiskās zināšanās, gan savos filozofiskajos uzskatos. Tā, piemēram, ritma mākslinieks Bodeks Janke kopā ar pianistu Kristjanu Randalu stāstīja par savu pieeju poliritmijai un aranžējumu veidošanai. Janke ir pazīstams arī kā pasaules mūzikas izpildītājs, tāpēc džeza mūzikas standartus labprāt interpretē, piemēram, Kubas ritmos. Savukārt saksofonists Mariuss Nesets demonstrēja savu komponēšanas procesu, kas cilvēciskajā izpausmē šķita ļoti spontāns, pat haotisks, taču muzikāli bija ļoti stingri strukturēts — Nesets savas kompozīcijas attīsta no ritma kopuma. Lai izjustu un izprastu katru atsevišķo instrumentu, viņš to atdarina uz saksofona, šādā veidā izejot cauri teju visām orķestra instrumentu grupām. Ar citu instrumentu atdarināšanu ar ģitāras palīdzību nodarbojas arī Gilads Hekselmans, bet viņam galvenais iedvesmas avots ir melodija — dziesma un dzeja, kas atraisa ģitārista mūzikas plūdumu.
Bundzinieks Deivs Kings mudināja klātesošos meklēt savu ceļu — viņš uzsvēra to, ka visiem labs nebūsi, tāpēc ir nepieciešams izvēlēties, pēc iespējas labāk izkopt sev vistuvāko stilu un neļauties kompromisiem, spēlējot mūziku, kāda pašiem nepatīk. Kings atklāja, ka savas karjeras sākumā, lai varētu iegūt muzikālo brīvību, viņš izvēlējās strādāt ar mūziku nesaistītus darbus, piemēram, kravu pārvadājumos. Kā arī pieminēja «Guns N Roses» bundzinieku Braienu “Brain” Mantiu, kurš no šī labi apmaksātā posteņa aizgāja tāpēc, ka nauda nevarēja viņam sniegt tādu gandarījumu kā muzikālā brīvība. Izrādās, ka Kings ceļo bez saviem bungu šķīvjiem, jo vienā mirklī mūziķi ļoti apgrūtināja fakts, ka šķīvji lidostā ir aizkavējušies vai nozaudēti. Runājot par «Bad Plus», Kings uzsvēra, ka trio sevi vienmēr ir pozicionējis kā grupu — drīzāk rokgrupu, nevis džeza sastāvu, šādi redzot tālāk par žanra ietvariem un paplašinot savas robežas.
Pianists Jarons Hermans pastiprināti mūzikai pievērsās tikai 15 gadu vecumā, kad negaidīti beidzāsviņa daudzsološā futbolista karjera. Meistarklasē viņš stāstīja par savu mūzikas mācīšanās veidu. Bieži vien cilvēkus ierobežo viņu priekšstati par savām spējām (limiting beliefs), kas galu galā izrādās vien cilvēciskas bailes. Lai tās ātrāk pārvarētu, Hermans kopā ar savu skolotāju katru nodarbību pierakstīja — kas ir sanācis, kas nav sanācis — trīs gadu garumā. Pianists uzsvēra, ka pieraksti parādīja to, kā divu nedēļu laikā var apgūt kaut ko tādu, kas iepriekš šķitis pilnīgi neiespējams. Hermans runāja arī par to, cik svarīgi ir transkribēt citu meistaru darbus, lai saprastu, ka, piemēram, šis Monka darbs ir tik ģeniāls ne tikai muzikālu, bet arī cilvēcisku faktoru dēļ, kas piemīt tikai un vienīgi šim komponistam. Un vēlāk uzdot jautājumu — kas ir tas, kas padara tevi īpašu un atšķirīgu?
KONCERTI
«XJazz» festivāla koncerti notiek Kreicbergas klubos un koncertzālēs. Koncerti notiek paralēli viens otram, tāpēc reāli vienā dienā var paspēt dzirdēt tikai divus koncertus, bet raibā Kreicbergas vide visnotaļ labi piestāv džeza mūzikas dinamikai. Izceļot savus favorītus, jāpiemin Gilads Hekselmans, kurš koncertā ļoti labi demonstrēja, cik viegli un plūstoši viņa ģitāra ieņem citu instrumentu, piemēram, trio sastāvā trūkstošā basa skanējumu. Hekselmana saspēle ar Šaju Maestro bija apbrīnojama meistarība tieši vieglās, nepiespiestās komunikācijas dēļ. Viņi lasīja viens otra domas!
Interesanti bija klausīties Mariusa Neseta koncertu, jo viņa grupā muzicē pianists Ivo Nīms un bundzinieks Antons Egers, kuru daiļrade man ir pazīstama no trio«Phronesis». Kā mainās mūziķu rokraksts citā kontekstā, kad grupas līderis ir cits mūziķis? Šajā gadījumā bez šaubām tas bija Mariusa Neseta koncerts ar zvērīgu Antona Egera solo kā punktu uz I!
«XJazz» festivāls izceļ arī jaunos talantus — Berlīnes džeza institūta studentus, no kuriem dzirdēju kontrabasista Fēliksa Henkelhausena kolektīvu, kas izcēlās ar avangardisku skanējumu, tomēr stingri ievēroja klasiskos kanonus. Noslēdzošajā dienā, koncertējot uz kuģīša, tika prezentēta «XJazz» ierakstu zīmola pirmie trīs mākslinieki, bet svētdienas, 12. maija, vakarā klausītāji līksmoja Acid Pauli reivā — cik ierasti Berlīnei!
KOPSAVILKUMS
«XJazz» ir vien no iedvesmojošākiem festivāliem, kuru esmu apmeklējusi — iespaidu un zināšanu pārbagātība manī mutuļoja vēl mēnesi pēc festivāla, kā arī esmu ieguvusi jaunus domubiedrus. Ļoti iesaku festivāla meistarklases kaut vai motivācijas celšanas nolūkos arī citu radošo jomu pārstāvjiem (un festivāla koncertu pase nāk komplektā). Apbrīnojami, kā festivāls ir apzinājis iespējas, lai džeza mūziku padarītu pēc iespējas demokrātiskāku, lai Berlīnes ballētāji pavisam nejauši iemaldītos koncertā un nolemtu tur palikt atmosfēras, nevis vārda vai stilistiskā apzīmējuma dēļ. Man pašai, profesionālai koncertu apmeklētājai, šis nejaušības princips — gāju uz vienu koncertu, paspēju uz otru — noņem to spriedzi, ko nereti izjūtu, kad kavēju iecerēto koncertu. «Enjoy yourself» jeb izbaudi sevi mirklī — to ik uz soļa māca Berlīne, un pie šī principa pieturas arī pilsētas koncertdzīve.