Apvienot caur džezu

«Concertgebouw Jazz Orchestra» vadītājs Robs Horstings un baritona saksofonists Huans Martiness par neierastajām pieredzēm, sadarbību ar latviešiem un bigbenda mūzikas nākotni

Šis nav jūsu pirmais koncerts Latvijā. Esat spēlējuši Rēzeknē 2. jūnijā, pirms tam koncertējāt Lietuvā. Pastāstiet, lūdzu, man par šo tūri. Vai jums ir paredzēti vēl koncerti, un kur jūs esat spēlējuši pirms atbraucāt uz Baltijas valstīm?

Robs Horstings: Viss sākās ASV, kur mēs spēlējām Ņujorkā. Pavadījām vienu nedēļu Birklandā. Pēc tam mēs aizbraucām uz Izmīru, kas ir Turcijā. Tad devāmies uz Baltijas valstīm, un pēc šodienas koncerta dosimies uz Varnu (Bulgārija).

Šīs ir ļoti neparasts koncerts Latvijas kontekstā, un arī pasaulē tas nav tik populāri, ka divi bigbendi spēlē kopā. Vai jums ir bijusi pieredze spēlēt ar citiem bigbendiem līdzīgus koncertus?

Huans Martiness: Jā,mēs esam spēlējuši kopā ar WDR bigbendu Amsterdamā, «Paradiso» koncertzālē, kas ir ļoti laba vieta. Mēs arī spēlējam kopā ar NDR bigbendu vienā Vācijas festivālā. Šie divi koncerti ir tie, kurus atceros vislabāk. Man liekas, mēs arī esam spēlējuši kopā ar Briseles džeza orķestri. Jā. Mēs esam pieredzējuši līdzīgus koncertus, bet tas joprojām mums ir diezgan liels retums, jo tādi koncerti parasti ļoti dārgi izmaksā un pieprasa diezgan daudz no loģistikas puses.

Kā jums patīk Latvijā? Šīs ir jūsu otrais koncerts šeit tūres ietvaros. Vai esat spēlējuši šeit pirms tam?

HM: Īstenībā mēs esam spēlējuši šeit pirms tam. Tas bija Jūrmalā pirms trim vai četriem gadiem. Tas bija mūsu pirmais koncerts Latvijā. Un Rēzeknē bija otrais koncerts. Rēzeknē bija brīnišķīga koncertzāle. Tā bija burvīga. Publika arī bija ļoti forša. Mēs nospēlējām ļoti foršu koncertu tur. Bet šī reize būs mūsu pirmā reize Rīgā. Šeit ir ļoti skaisti, spriežot pēc tā, ko esam redzējuši. Protams, mēs atbraucām šodien pēcpusdienā, ap pustrijiem, un uzreiz devāmies uz mēģinājumu…

RH: Un mēs gājām caur šo parku (Bastejkalnu). Šis parks ir burvīgs. Un mums ļoti paveicās ar laikapstākļiem.

HM: Jā. Rīt mums būs brīvs laiks apskatīt Rīgu, un es ar nepacietību to gaidu.

Un kā jums patīk strādāt ar Latvijas Radio bigbendu?

RH: Tas ir lielisks orķestris. Viņiem ir ļoti labi solisti. Mēs ar pāris no viņiem spēlēsim koncertā. Šodienas mēģinājumā mēs momentāni dabūjām to, kas bija vajadzīgs. Viss bija labi. Lieliski solisti. Daži no mūsu solistiem spēlēs ar viņiem, un es dzirdēju to mūziku, ko viņi spēlēs. Ļoti forša mūzika, jauna, ar svaigu skanējumu un labiem aranžējumiem. Beigās mēs spelēsim vienu skaņdarbu kopā, un šodien tas nostrādāja ļoti labi. Ir ļoti patīkami ar viņiem sastrādāties.

Varbūt jūs varat sīkāk mums pastāstīt par mūziku, kuru atskaņosiet šodien?

HM: Mēs spelēsim mūziku no mūsu pēdējā albuma «Crossroads». Šis albums sastāv no mūsu pašu mūziķu kompozīcijām. Tie ir desmit skaņdarbi, kuri aranžēti ar profesionālu starptautisko aranžētāju palīdzību. Tas parāda arī mūsu orķestra mūzikas starptautiskumu, un tas ir ļoti tuvu tam, kas mēs esam un ko darām. Un pagājušajā nedēļā mēs dzirdējām, ka mūsu albums ieguva «Edison» balvu.

Apsveicu! Liels prieks to dzirdēt. Cik zinu, abi bigbendi spēlēs savas kompozīcijas. Šodien jūs dzirdējāt LRBB mūziķu kompozīcijas. Vai jums ir bijusi pieredze dzirdēt Latvijas vai Baltijas džezu pirms tam?

RH: Godīgi, es neesmu ar to saskāries.

HM: Es esmu nedaudz dzirdējis pirms tam. Dzirdēju Kestuti Vaigini no Lietuvas, jo viņš mācījās Holandē. Arī pāris studentus no Baltijas valstīm, kas mācās Nīderlandē, bet, godīgi sakot, neesmu īsti dzirdējis grupas no Baltijas valstīm. Tāpēc ļoti gaidu šodienas koncertu. Esmu dzirdējis daudz labu lietu par jūsu bigbendu.

RH: Īstenībā, pirms trim nedēļām es biju žūrijas loceklis vienam bigbendu konkursam Amsterdamā, un tur piedalījās viens bigbends no Latvijas. Man liekas, tas saucas Jelgavas jauniešu bigbends. Viņi paņēma pirmo vietu. Tas ir ļoti labs orķestris, kurš spēlēja daudz labas mūzikas un darīja to izcili.

Īstenībā bigbendu popularitāte šeit ļoti aug. Mums ir ļoti daudz studentu bigbendu visos reģionos. Cik zinu, Eiropas situācija ir ļoti līdzīga. Eiropā ir daudz profesionālo bigbendu, kā NDR, WDR bigbendi un «Concertgebouw» džeza orķestris. Kā jūs redzat bigbendu un džeza mūzikas nākotni Eiropā?

HM: Mēs sākām 1990. gados, un tajā laikā bigbendu mūzika tika uzskatīta par strupceļu. To uzskatija par pagātnes mūziku. Mūsu mērķis bija spēlēt jaunu mūziku un integrēt tajā svaigu skanējumu. Mūsu mērķis nebija spelēt Kaunta Beizija vai Djūka Elingtona mūziku, bet renovēt repertuāru un spēlēt modernus komponistus un viņu mūziku. Man liekas, bigbendu perspektīva lēnām mainās. Pirms pāris gadiem bigbendu mūzika tika uzskatīta par nostalģisku, bet šodien tā patiešām ir izmainījusies. Ir ļoti forši redzēt, kā tas strādā Baltijā, un ka jums aug bigbendu mūzikas publika. Jo man liekas, ka bigbendos ir muzikāls potenciāls. Tur ir daudz iespēju. Un Robs ir ļoti labs piemērs kā aranžētājs, kurš dara visas šīs jaunās un labās lietas bigbendu mūzikai.

Rob, un kādi ir jūsu komentāri par to?

RH: Mēs spēlējam dažādus mūzikas stilus. «Crossroads» ir mūsu pašu albums, bet mēs arī spēlējam Reja Čārlza un Stīvija Vondera mūziku, Ninas Simones un Aretas Frenklinas mūziku, tāpēc mēs daudz ko darām un vienmēr mēģinām izveidot kaut ko jaunu no šīs mūzikas, izveidojot savus aranžējumus. Mēģinām darīt kaut ko, kas ir mūsu pašu — mūsu pašu skaņas un solo. Mūzika ir ļoti populāra, un tā piesaista auditoriju, bet mēs joprojām varam iegūt kaut ko priekš mums.

Modernizējat dziesmas?!

RH: Jā, modernizējam tās, padarot tās par mūsu pašu. Šī iemesla dēļ mēs iegūstam arī lielāku auditoriju un daudz jaunus cilvēkus, kuri mūs iepazīst.

HM: Mūsu sauklis ir «Savienot caur džezu». Savienojums sākas starp mūziķiem, arī dažādiem mūzikas stiliem. Atskaņojam dažus koncertus arī ar klasiskajiem pianistiem, ar pasaules mūzikas pārstāvjiemun popmūziķiem. Bet arī savienojums ar auditoriju. Jūs dodat auditorijai kaut ko, ko viņi jau zina, bet pievienojat kaut ko jaunu, ko viņi vēl nezina.

Kāda ir jūsu bigbenda nākotne? Kādi koncerti tiks atskaņoti vai albumi iznāks?

HM: Mums ir diezgan aizņemts gads. Kad atgriezīsimies no Varnas, šovasar vēl būs daudz darāmā. Daži nozīmīgi koncerti. Ziemeļjūras džeza festivāls, kur spēlēsim «Crossroads», un pēc tam, divas nedēļas vēlāk, uzstāsimies lielā Pop festivālā 250 000 cilvēku auditorijas priekšā. Šī būs pirmā reize, kad šajā festivālā tiks atskaņots džezs. Es domāju, ka tas ir lielisks piemērs «savienošanai caur džezu». Mēs spēlēsim gospeļu repertuāru. Tad septembrī dosimies ceļojumā uz Maskavu un Ķīnu. Pēc tam mums būs Ninas Simones programma, kuru rudenī spēlēsim ar holandiešu dziedātāju Sabrinu Starku. Viņa ir lieliska Ninas Simones interprete. Un mēs arī sāksim strādāt pie jauna albuma. Mēs palūdzām holandiešu milleniāļu grupu rakstīt džeza orķestrim. Agrāk aicinājām cilvēkus spēlēt ar mums, aranžējām viņu mūziku, bet tagad mēs lūdzam viņus pašus rakstīt savu mūziku. Būt komponistiem. Sniegt mums savu redzējumu par mūsdienu bigbenda mūziku un redzējumu par «Jazz Orchestra of Concertgebouw». Rakstīšanas process jau notiek, un Robs strādā pie tā. Tā ir interesanta izvēle, ja jūs pazīstat dažus jaunus džeza mūziķus no Holandes, piemēram, Joriss Roelofs, Bens van Gelders, Reiners Bāss. Viņi rakstīs mums mūziku, un mēs redzēsim, kas notiks. Septembrī mēs vispirms izmēģināsim Amsterdamā, un janvārī ēs ierakstīsim jaunu albumu.

Vai jūs vēlaties atgriezties Latvijā vai Baltijas valstīs ar vairāk koncertiem?

HM: Nu, pēc tā, ko esam šeit redzējuši, un cilvēkiem, ar kuriem esam satikušies, es gribētu atgriezties.

RH: Un koncerti bija patiešām jauki, skatītāji bija pārsteidzoši gudri.

HM: Un šeit ir ļoti skaisti. Mēs redzējām Viļņu. Lieliska pilsēta. Un es nevaru sagaidīt, kad šodien apskatīšu Rīgu.