Strike up with the band!
Dāvis Jurka par vienotā JVLMA un RDKS bigbenda pirmo pieredzi, vēsturi un nākotnes plāniem
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļā visu laiku notiek kaut kas interesants — vai nu studenti brauc uz Lietuvu spēlēt frī džezu ar visspilgtākajiem stila pārstāvjiem, vai nu tepat uz vietas sadarbojas ar etnomuzikoloģijas katedru (lasi par to 3.jā numurā, neliels raksts ar veselu bilžu galeriju!), vai nu ārzemnieki viesojas un dalās ar savām zināšanām, bet kaut kas šajā visā līdz šim tomēr ir pietrucis. Beidzot var teikt, ka mūsu augstākās izglītības iestāde piedāvā pilnu programmas spektru jauniešiem, kuri vēlas apgūt džeza mūzikas mākslu — šī gada janvārī piedzima vienotais JVLMA un RDKS bigbends, no kā var gaidīt īpašu priekšnesumu ari Starptautiskajā Džeza Dienā! Par tā pirmo koncertu un nākotnes plāniem aprunājos ar bigbenda diriģentu un vadītāju Dāvi Jurku.
Kā ienāca prātā doma kaut ko tādu uztaisīt?
Tā ideja bijusi visiem prātā jau ilgu laiku, tā ir loģiska lieta, kurai vajadzēja sen jau būt. Kaut gan tā bija kopīgā iniciatīva, bet man liekas, tas bija Indriķis, kurš to ideju atdzīvināja. Piezvanīja man, prasīja, vai es gribu to darīt, es teicu — protams, gribu.
Kāpēc RDKS?
Nevienam nav noslēpums, ka ir sadarbība starp akadēmiju un Doma Kora skolu, lielākā daļa pedagogu ir tie paši cilvēki, un tā taciņa diezgan labi strādā. Starp citu, nākamgad džeza nodaļai ir 10 gadu jubileja! Un es esmu viens no tās pirmajiem studentiem.
Super! Apsveicu! Martā jums bija pirmais koncerts, un uzreiz sadarbība ar viesi no ārzemēm. Pastāsti par to?
Strādāt bija forši, Pīts (Pete Madsen) ir ļoti labs džeks, ļoti labi izvēlējās skaņdarbus tieši pirmajam koncertam, viņš pats ļoti daudz strādā ar jauniešiem Amerikā, tas bija tāds svaigs pienesums tam visam, lai dabūtu pozitīvu un spēcīgu rāvienu apvienotam bigbendam. Mēs sākām darbu janvāra beigās, jo Pīts visu bijis iepriekš atsūtījis.
Cik procentuāli ir cilvēku no kuras skolas?
Grūti pateikt. Es teiktu, ka 33.33333% ir no visām skolām, tai skaitā bijušās RPIVAs, tad akadēmija ir kādi 40%, un pārējais – domene.
Un tagad jūs gatavojat jaunu programmu?
Jā, tagad mēs gatavojamies Džeza Dienas koncertam. Būs gandrīz visi vokālisti no RDKS 4. kursa un JVLMA 4. kursa. Tā programma pagaidām izskatās diezgan klasiski. Meitenes ļoti iesaistītas procesā, mēģina piemeklēt sev piemērotākus skaņdarbus. Izskatās, ka būs daudz dziesmu no Diane Schuur repertuāra (Count Basie bigbenda laiki), kaut kas no Etta James. Kaut kas interesants instrumentāls arī būs.
Kas ar nākotnes plāniem?
Man padomā daudz kas ir, visādas labas idejas īstenībā. Gribās atcerēties kādus lielus vārdus — Matt Holmquist, piemēram, Stan Kenton, man pašam ļoti interesē bigbenda minimālisms, ka Darcy James Secret Society. Kaut ko foršu izdarīsim ar bigbendu, piesaistīsim vecus studentus. Interesanta ideja, nav apstiprināta vēl, bet… Djukam Elingtonam bija tāds projekts — Sacred Concert series, es gribētu uztaisīt koncertu baznīcā, ar kori.
Mēs ar Pītu runājām, ka viņiem Amerikā muzikālā izglītība nedaudz atšķiras, tie instrumentālisti var spēlēt gan klasiku, gan džezu?
Nu jā, viņiem tas nav tik ļoti nodalīts, ka mums, it īpaši skolās, tu paspēj izspēlēt visu ko un to izvēli izdarīt vēlāk, jau zināsi, kas tev labāk sanāk. No pieaugušajiem džekiem universālu mūziķu ir diezgan maz, Wynton Marsalis un Branford Marsalis ir divi no tiem, kurus es zinu, kas to dara. Bet bigbendā, mūsu bigbendā, klasiskie pūtēji ir. Sanāk, ka mēs arī dodam papildinājumu klasiskajiem mūziķiem. Varbūt no sākuma viņiem bija grūti, bet tagad ir labi. Un tas ir labi, ka viņi mācās kaut ko citu, jo pagaidām mūsu klasiskie mūziķi ir diezgan ierobežoti darba izvēlē pēc akadēmijas, varbūt bigbends viņiem palīdzēs dzīvē sasniegt vairāk.
