Nedēļa JVLMA ar Viljandi studentiem

Latviešu un igauņu studentu kopīgā muzicēšana, kas dod jaunu pieredzi, tuvina cilvēkus un atklāj spēku, kas rodas no saspēles

“Mērķis ir sapazīties, saspēlēt kopā un sajust, un izveidot kaut ko. Process patiesībā ir mērķis,” šādi par oktobra pirmspēdējā nedēļā kopā ar Viljandi (Igaunija) studentiem pavadīto laiku teica Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) džeza mūzikas katedras vadītājs Indriķis Veitners. Šogad sadarbība notika Latvijā, no 20. oktobra līdz 23. oktobrim, nedēļu noslēdzot ar koncertu kultūrvietā “ConTakts”, tomēr sadarbība ar Viljandi jau notiek vairāk nekā 10 gadus, un ir plānots to turpināt.

Latviešu džezistu radošā sadarbība ar igauņu studentiem un pedagogiem radusies, pateicoties Indriķim Veitneram. Vienā no pirmajiem AEC (European Association of Conservatoires) braucieniem, kuros Veitners piedalījies, viņš braucis vienā vilcienā kopā ar diviem pasniedzējiem no Viljandi — Tuulike Kivestu un Ain Agan. Ātri izveidojies kontakts, un Veitners tika ielūgts pasniegt džeza vēstures vieslekcijas Viljandi, kas, savukārt, aizsāka sadarbību starp JVLMA un Vīlandes Kultūras akadēmiju.

Šogad pirmo reizi arī man bija gods un veiksme šajā pasākumā piedalīties. Lai gan esmu piedalījusies meistarklasēs, kurās sadarbojas cilvēki no dažādām valstīm, nekad neesmu to darījusi ansambļa formātā. Ļoti interesanti bija dziļāk papētīt, kā spēlē studenti no Viljandi, vietā, kur ir liels uzsvars uz “folk” mūziku. Klausoties radās sajūta, ka viņu džeza mūzikas izpildījumā dzirdamas dažādas ietekmes, ieskaitot viņiem raksturīgo “folk” skaņu. Pats interesantākais man šķita eksperimentēt ar vokāla pielietojumu instrumentālos skaņdarbos. Mūsu programmā bija veseli divi skaņdarbi, kuri oriģinālajos ierakstos ir pilnīgi instrumentāli, bet sastāvā bijām divas vokālistes, tādēļ bija jautri spēlēties ar dažādiem veidiem, kā radīt sev vietu skaņdarbā. Lai gan saspēlēties kopumā bija pavisam viegli, radās arī pāris šķēršļi, piemēram, valodas barjera. Visi spējam komunicēt angliski, tomēr bija brīži, kad apjukuši skatījāmies viens uz otru ar cerībām, ka pārējie saprata, par ko ir runa. Mūzikas valoda gan ir universāla, tādēļ šie nelielie apjukuma brīži neieilga.

Nedēļa bija intensīva, jo koncertam gatava programma bija jāsagatavo trīs dienu laikā. Kopā bijām divi ansambļi, abos piedalījās studenti gan no Latvijas, gan Igaunijas, tādēļ bijm nedaudz satraukti par saspēlēšanās vieglumu un mijiedarbības veiklumu. Beāte Megija Baranovska, vokāliste no otra ansambļa, kuru vadīja Indriķis Veitners, sadarbību ar igauņiem raksturoja šādi: “Sadarbība bija ļoti jauka, pretimnākoša, patika, kādas idejas viņi deva, kad strādājām pie skaņdarbiem un arī tad, kad mēs izvēlējāmies skaņdarbus, ka viņiem mums bija savi piedāvājumi, kas bija ļoti neparasti un nebija daudz dzirdēti.” Arī mana pieredze bija līdzīga. Mūsu ansambli vadīja igauņu ģitārists un pedagogs no Vīlandes Kultūras akadēmijas Marek Talts. Savu pirmo mēģinājumu sākām, atskaņojot standartu, kuru visi zinām, un “džemojot”. Tā bija ļoti veiksmīga izvēle, jo uzreiz parādījām sevi viens otram pavisam atklātā veidā, kā arī radījām drošu, ērtu atmosfēru, kur kļūdīties un no tā mācīties. Draudzīgums starp mums virmoja jau no paša sākuma. Katru dienu pavadījām aptuveni 2-3 stundas mēģinājumos. Kultūru saplūdums radīja iespēju mums iepazīties ar igauņu skaņdarbiem, kā arī deva mums iespēju parādīt igauņiem Raimonda Paula daiļradi. Papildus darbam ar ansambli, bija pieejamas JVLMA pedagogu Andreja Jevsjukova un Ingas Bērziņas meistarklases, kā arī Indriķa Veitnera meistarklase igauņiem par džeza vēsturi. Andrejs Jevjsukovs iepazīstināja mūs ar improvizēšanas principiem, meistarklasi beidzot ar kopīgu “džemu”, izmantojot tikko pārrunātās tehnikas. Ingas Bērziņas meistarklase strādāja ar vokālu un standartu “Blue Skies”.

Ceturtdienas vakarā kultūrtelpā “ConTakts” atskaņojām pa nedēļu iemācīto. Šķiet, šī diena man atmiņās palikusi kā vissiltākā, jo šajā dienā aizskatuvē kārtīgi parunājām arī ar otru ansambli — gan latviešiem, gan igauņiem. Kad gaisā virmo patīkams uztraukums, telpa jūtas uzlādēta. Šī sajūta mani nepameta visu vakaru. Koncertā spēlējām pirmie, un vērot, kā mani ansambļa biedri uz skatuves atplaukst, bija viena no manām mīļākajām lietām. Ne viss sanāca kā mēģinājumos, tomēr es teiktu, ka tās bija pozitīvas izmaiņas, jo kas gan būtu džezs bez improvizēšanas. Manuprāt, mēs uz skatuves izlikām visu, kas mums bija, un šādu prieku atdarināt nav iespējams. Pēc tam ar lielu interesi klausījāmies arī otra ansambļa sniegumu. Katrā notī varēja dzirdēt patiesu gandarījumu par sasniegto, kas man kā klausītājam radīja vēlmi klausīties vēl un vēl. Pēc koncerta notika arī neliels “džems”, kurā viss satraukums mūs jūtami bija pametis un palicis bija tikai adrenalīns no tikko paveiktā.

Patīkami zināt, ka no šīs nedēļas daudz ieguva arī igauņi. Marek Talts (pedagogs no Viljandi), atminoties nedēļu, man rakstīja šādi: “Tikšanās ar Latvijas Mūzikas akadēmijas studentiem ir gaidīts notikums Vīlandes Kultūras akadēmijas studentiem. Kopīga muzicēšana Viljandi ritma mūzikas studentiem bija aizraujoša. Mūzika, ko mēs spēlējām kopā, bija diezgan sarežģīta. JVLMA pasniedzēju Andreja Jevsjukova un Ingas Bērziņas improvizācijas meistarklases bija ļoti interesantas un informatīvas. Pasniedzēji sniedza mums praktiskus padomus par to, kā studenti var attīstīt savas improvizācijas prasmes. Indriķa Veitnera lekcija par Latvijas džeza mūzikas vēsturi bija lieliska. Interesanti bija iepazīties gan ar veco, gan mūsdienu Latvijas džeza mūziku. Mēs ceram tikties ar JVLMA džeza mūzikas studentiem nākamruden Viljandi.”

“Ir ļoti interesanti, ko tu īstenībā iegūsti, paskatoties tepat ap stūri,” tā Indriķis Veitners man atbildēja, kad jautāju par sadarbības veidošanos, un teikšu, ka man jāpiekrīt. Nedēļas sākumā nezināju, ko sagaidīt, bet beigās biju pateicīga par visu, ko uzzināju un iemācījos, par iegūto pieredzi un — galvenokārt — par attiecībām, kas izveidojās un nostiprinājās ar kolēģiem gan no Igaunijas, gan Latvijas. Šī sadarbība man šķietami iedeva spēku un motivāciju visam atlikušajam mācību gadam un, lai to iegūtu, nemaz nebija jāapceļo puspasaule, tikai jāpamet skats ap stūri.