Ragu un bungu satikšanās

Trio «Eklektika» albuma «Encounters» apskats

Mūsu džeza vide pamatā balstās uz amerikāniska postbopa un skandināviska plūstošā avangarda sajaukumu ar tautas, laikmetīgās mūzikas un vēl citām piešpricēm. Ik pa laikam tai noder sapurināties negaidītākos un grūvīgākos pavērsienos. Šāds gadījums ir trio «Eklektika» debijas albums «Encounters».

Ļoti pārliecinoša debija, iemeslus kurai nav tālu jāmeklē. Pats galvenais ir visu trīs iesaistīto jau uzkrātā pieredze. Saksofonists Rūdolfs Pēteris Rubenis, piemēram, zināms arī kā Rīgas Saksofonu kvarteta un saksofonu kvarteta «Atomos» dalībnieks, bundzinieks Kārlis Roberts Kalējs pirms divarpus gadiem jau paspējis izdot soloalbumu «Ode to Becoming», arī klarnetists Artūrs Bariss sadarbojies ar dažādiem mūziķiem, tāpat kā abi pārējie uzkrājot muzikālo pieredzi arī izglītības lauciņā.

Satikās visi trīs skeiteru lokāla «Lokal House» džemā, kā rezultātā tapa mūsu platuma grādiem itin neparasts muzikālais trio – divi ragi un bungas. Mūsdienīgas enerģijas lādiņu iesaistītajiem nebija tālu jāmeklē – visiem pārsvarā bija sanācis uzspēlēt piegludinātāku mūziku iz klasiskās, džeza un vēl citu skaņas pasauļu apcirkņiem, taču vēlme iegrūvot krietni eksperimentālāk bija acīmredzami gruzdējusi jau kādu laiciņu.
Džems šādu vēlmju aizsvilināšanai ir īstā vieta. Arī tagad, jau pēc debijas albuma izdošanas un uzsāktā gatavošanās procesa nākamā ierakstam, grupa būtībā turpina džemot savos koncertos, brīvā un nesasteigtā veidā apspēlējot albumā iekļautos skaņdarbus.

Un sazipoti ieraksta vajadzībām šeit ir seši, kas arī ir hronoloģiski pirmie jaunā trio kopveikumi. Iz latvju ārēm pirmās asociācijas rodas ar apvienības «S&T Syndicate» daiļradi, taču vēl vairāk «Eklektikas» tik tiešām eklektiskais grūvs un enerģija saistās ar tādiem ārvalstu piemēriem kā «The Comet Is Coming», «BadBadNotGood», «Melt Yourself Down», «Moon Hooch» un vēl citiem.

Ar tenora un baritona saksofoniem, klarneti un bungām vien šādi salīdzinājumi varbūt signalizētu lielākā attālumā, taču pedāļu un vēl citu elektronisko gadžetu izmantojums «Eklektiku» loģiski ieliek mūsdienīgo grūvotāju kategorijas epicentrā, kas savukārt riņķo ap džeza sauli, piedāvājot arvien jaunus, spožu komētu cienīgus uzplaiksnījumus.
Košākais no tādiem «Eklektikas» izpildījumā ir skaņdarbs «Public Enemy», kam nav vismaz tiešas saistības ar leģendāro un politiski aktīvo amerikāņu hiphopa apvienību, toties ir vistiešākais sakars ar publikas sapurināšanu kā ar jaudu, tā ar totāli netipisku muzikālo risinājumu. Pateicoties jau minētajiem gadžetiem, formulējums «basa līniju spēlē klarnete, bet melodiju – baritonsaksofons» nebūt nav tas, kas pirmais vai pat piektais uzradīsies klausītāja apskaidrotajā prātā.

Uz gadžetiem vien visu varēšanu, protams, nenovelsi. Visi trīs ir acīmredzami talantīgi džeki, kuri saslēgušies vienotā veselumā un uzdevumā risināt pašu radīto problēmu – kā iztikt bez harmoniskā instrumenta iesaistes, ja pārsvarā izpaliek pat basģitāras radītais grūvs un tik tiešām pieejami vien divi ragi un bungas? Jau pēc pirmajām skaņdarbu taktīm ir skaidrs, ka šī «problēma» tad arī ir «Eklektikas» lielākā priekšrocība, nevis ierobežojums. Oktāvu ātrumkārbas pārslēgs darbojas ar pedāļiem, un strauji braucošais grupas auto asākos līkumos pārliecinoši noturas arī uz diviem nošu riteņiem.

Tas gan nenozīmē, ka tahometrs plosās nemitīgi. «Eklektikas» džeki zina arī, ko nozīmē elegants kruīzs, kas šeit nodēvēts par «Meditāciju», kurā ļauts slaidi izlīkumot klarnetei. Tam gan loģiski seko garākais no grupas džemiem albumā «Jumanji», kas izceļas ar īpaši sarežģītu ragu saspēli un tikpat netipisku ritmiku. Viegli iedomāties, kā koncertā klausītāji tiek izklaidēti ar pilnu «Džumandži» džungļu fantāziju paleti, ko albumā atvēlētajās septiņās minūtēs nesaspiest.

Starp citu, ar dīdžeja ausi šo itin labi varētu samiksēt ar jau minētās apvienības «S&T Syndicate» politiskajiem džungļiem veltīto «Riot of the Clowns». «Encounters» skaņdarbi vispār itin viegli un noteikti interesanti varētu satikties ar mūziku producējošu dīdžeju idejām, ejot, protams, ar līkumu EDM nometnei. Taču IDM un drum’n’bass speciālistiem šeit pilnīgi noteikti būtu, ko darīt.

Iespējams, ka savu audiāli dronēto redzējumu spētu piedāvāt arī lielisku vizualizāciju «Encounters» radījušais īru mākslinieks Natanaēls Romans, kurš dzīvo Lietuvā un turienes neatkarīgās kultūras aprindās zināms gan kā zīmējošais mākslinieks Pipe & Pallet, gan kā skaņas ainavu veidotājs Spit Portrait.

Par nosacītu radio hitu vēl pirms albuma izdošanas kļuvušais skaņdarbs «The Quest», savukārt ļauj iejusties pat austrumnieciskās noskaņās, vēlreiz ar treknu basa līniju pasvītrojot vārdu «eklektika» un liekot manīt, ka šiem džekiem vēl būs daudz pārsteidzoša sakāmā, ko noteikti izdzirdēsim jau nākamajā ierakstā.