JAUNAS TEKSTŪRAS
GRUPAS FRAMEST 20 GADU BRIEDUMS UN JAUNĀ ALBUMA TEKSTŪRAS
Domāju, ka daudzus no mums labā nozīmē pārsteidza medijos redzamā ziņa pērnā gada decembrī, kad vokālā grupa «Framest», pārtraucot teju 7 gadu ilgu radošo klusumu, izziņoja jaunu singlu, turklāt papildinot Latvijas mūzikas jaunumus ar ziņu ne tikai par 2025. gadā gaidāmo albumu, bet arī grupas 20 gadu jubileju. Šīs grupas projekti kā audiāli, tā arī vizuāli vienmēr ir pārsteigums, jaunas krāsas un unikāli viņiem piemītošais a cappella grupas šarms un muzikālā estētika. Taču skaidrs ir viens, ja «Framest» dzīvē bijusi pauze, tad to noteikti nevarētu teikt par grupas dalībniekiem. Šo sastāvu nemainīgi veido piecas muzikāli eklektiskas personības – Rūta Dūduma-Ķirse, Beāte Zviedre, Mikus Abaroniņš, Jānis Ķirsis un Roberts Memmēns. Katram no viņiem šo gadu laikā esmu sekojusi līdzi un varu diezgan droši teikt, ka radošais diapozons šeit ir pamatīgs. Līdzīgi kā jūs, arī es esmu patīkami ieintriģēta par to, kas šiem māksliniekiem būs kopīgi sakāms jaunizdotajās 8 kompozīcijās albumā ar nosaukumu «2.0» – klausāmies kopā!
Pirmais skaņdarbs «Pasaki to skaļi» iezīmē nojaušamās albuma aprises – daudzslāņaina, inteliģenta popmūzika. Skaidri nolasāmas muzikālās frāzes, melodiju āķīši un meistarīgi, reizē neuzbāzīgi, aranžēta daudzbalsība, paliekot uzticīgi a cappella grupas tradīcijai. Šajā dziesmā dzirdama arī vokāli jauna stilistiskā krāsa Mikus Abaroniņa solo posmā, kādā ikdienā viņa balsī dzirdam ne tik bieži. Dziesmu «Vēlmes» ievada grūvīgs basa rifs, nosakot stilistisko toni līdz pat dziesmas beigām. Rūtas Dūdumas-Ķirses garšīgi izdziedātais piedziedājums ieāķē to ausīs arī pēc dziesmas noklausīšanās. Mūsdienīgs, asprātīgs un viegli uztverams teksts – te jāuzsaka autori Dagnis Roziņš un Roberts Memmēns, kuru veikums baudāms arī citās albuma kompozīcijās. Ar rečitējošiem atslēgas vārdiem atklājas dziesmas «Maņu konstrukcija» sākums, tālāk pārejot jutekliskā unisona melodijā, piebalsu rotājumos, harmoniski un ritmiski attīstot maņas līdz pat negaidītai modulācijai dziesmas izskaņā. Ja līdz šim dzirdētais skaidri iezīmēja albuma jauno stilistisko toni, tad dziesma «Solījums» tā vien atblāzmo grupas «Framest» iekšējo pulsu un gaismu, kādā esam tos iepazinuši. Akordu salikumi, melodiskā virzība un dziesmas dramaturģija izceļ grupas labāko tradīciju kopumu – dziesmas autors un producents Jānis Ķirsis to mums meistarīgi atgādina.
Skaņdarbs «Tukšā dūšā» nāk kā pārsteigums un vienīgais skaņu celiņš šajā albumā, kurā dzirdama sadarbība ar mākslinieku no malas. Šoreiz a cappella žanrs satiek hiphopu un jāteic, ka viņi tīri labi piestāv viens otram – reperis Gustavo un «Framest». Grūvīgo frāzes tukšā dūšā repetīciju grūti no dzirdes atmiņas atbrīvot arī labu laiku pēc dziesmas noklausīšanās – uz to esiet gatavi! Dziesmā «KUŠ» dzirdam Beāti Zviedri neierastā krāsā, kur viņas balss melodiskās rīmes saspēlējas kontrastos ar jūtami dramatisko piedziedājuma paternu. Albuma pēdējo divu kompozīciju «Pirmais sniegs» un «Vien nieciņu paglabā» pēcgarša tā vien vedina uz gada nogales svētkiem, klusuma un gaismas laiku, kad būt kopā Ziemassvētku jūtīs un svētku koncertu noskaņā – arī te «Framest» ir trāpījis desmitniekā un jau publiski redzam informāciju, ka decembrī gaidāmi četri ‘’Framest’’ Ziemassvētkos koncerti.
Baudāms a cappella popmūzikas albums, jaunas un lipīgas melodijas, un jūtams briedums grupas «Framest» māksliniekos ļoti daudzās šķautnēs – paldies par jaunajām tekstūrām un daudz baltu dieniņu!