Džeza grupas «Lupa» dubultās plates «1982» apskats
Kad laba tomēr var būt par daudz: «Lupa» un «Sinfonietta Rīga» slīcina ar profesionālisma cunami
Par mūziku (pat populāro) neklātos teikt «ražo kā no konveijera», taču tieši šāds salīdzinājums februārī nāca prātā, vērojot džeza mūzikas izdevniecības «Jersika Records» aktivitātes – teju katru nedēļu šī gada īsākā mēneša laikā tika izdots kāds jauns albums! Spriediet paši, pāris nedēļu atskaites periodā klajā nāca tādi meistardarbi kā Kārļa Vanaga «Trio Colossus», Miķeļa Dzenuškas un «Uzvaras Bulvāra» plate «Latvijas zivis», kā arī modernā džeza grupas «Lupa» un valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» kopīgi ieskaņotā dubultā vinila plate «1982»! Par pēdējo plašāk.
Modernā džeza grupa «Lupa» iekrita šo rindu autora prātā, ausīs un sirdī ar savu otro albumu «Koki//Sketches Of Trees» (un arī pieredzētajām «dzīvās» uzstāšanās reizēm) — elegantu modernā elektroniskā džeza un «neo fusion» paraugu, ko mierīgi varēja klausīties arī tie, kuri ikdienā nepārtiek no elitārās mūzikas. Apskatnieks šo ierakstu Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas «Zelta mikrofons» vērtēšanas tabulā pat piedāvāja atzīt par 2022. gada pašu, pašu labāko albumu un nekas, ka tas šo titulu neieguva. «Lupa» ir latviešu atbilde tādām mūsdienu modernā džeza grupām kā «The Comet Is Coming» vai «Badbadnotgood»,» izteicies «Jersika Records» vadītājs Mareks Ameriks un atliek vien viņam šajā vērtējumā piekrist.
Jāatgādina, ka grupas «Lupa» sastāvā ir četri pazīstami un ļoti profesionāli latvju mūziķi: Dāvis Jurka (alta un tenora saksofons, flauta un klarnete), Ritvars Garoza (taustiņi), Valters Sprūdžs (bass) un Andris Buiķis (bungas), bet pēc skaita trešās grupas plates interesantums slēpjas arī tajā faktā, ka šoreiz visu 12 platē iekļauto skaņdarbu komponists un aranžējumu autors ir bundzinieks Buiķis. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, zinot Andra spējas un talantus radīt mūziku.
«Rakstot mūziku šim sastāvam, biju ļoti iedvesmots, jo zināju, ka te viss būs kā nākas un rezultāts būs lielisks. Noklausoties plati pilnā skaļumā, sapratu, ka nekļūdos. Darba apjoms bija milzīgs, tomēr katra takts virzījās uz priekšu dabiski un plūstoši. Platē, protams, atšķirībā no straumēšanas vietnēm, jūtama dinamika, dzīvība, kas man sirdī šo ierakstu padara īpaši tuvu,» stāsta Andris Buiķis.
Dinamika un dzīvība te tiešām ir jūtama, diemžēl ir pamatotas aizdomas, ka ierindas klausītājam šeit visādu smalkumu varētu būt par daudz, jo jau viena pati «Lupa» spēj piedāvāt ļoti izsmalcinātu un kvalitatīvu mūziku — atcerēsimies kaut vai «koku albumu»! -, bet šajā lielplatē kamerorķestris viņus pārmāc un/vai «nospiež ar masu», kas nemaz tik labi nav. «1982» liek atcerēties veselu virkni latviešu sakāmvārdu, piemēram, «laba daudz nevajag», «kas par daudz, tas par skādi» utt., jo šajā gadījumā laba tiešām ir par daudz – subjektīvi šis darbs nomāc ar pārāk lielo skaņas plūdumu un «daudz-visa-kā» piedāvājumu.
Protams, protams, džeza profesionāļi un elitāras mūzikas gardēži tā nedomās, viņiem šis divpadsmit skaņdarbu apkopojums būs īstais saldais ēdiens un liks justies «priviliģētiem sabiedrotajiem fenomenālā radošas brīvības pārpildītā mūzikā, kas apžilbina ar krāsām, saturu un virtuozitāti» (no kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» diriģenta Normunda Šnē teiktā). Ko varētu izcelt? Droši vien kompozīciju «Childhood», taču apskatniekam īpašāk ausīs iekrita ar progresīvā roka piesitienu nedaudz apveltītā «Happiness And Peace», kurā vislabāk var just Andra Buiķa piesitienu, kā arī «Nothing Will Ever Happen Again» pirmā daļa. Jā, vēl arī basa paraugstundas kompozīcijā «Easy» un pūšamo instrumentu spēles krāšņumu titulskaņdarbā.
Taču varbūt, šādam, mazliet vai arī ne-mazliet kritiskam vērtējumam par pamatu vienkārši ir cilvēciska vēlme dzirdēt kaut ko vairāk no pašiem «lupiešiem», varbūt pieslēpjot šo vēlmi kaut kur prāta atvilktnēs (tas ir, līdz nākamajam albumam) un, ļaujoties šajā platē iekļautā simfodžeza burvībai vairāk nekā stundas garumā, viss nīgrums tiks aizslaucīts? Droši vien. Beigu galā – kur vēl dzirdēsiet vienkopus un vienā ierakstā džeza mūzikas ierastos instrumentus ar kamerorķestra izmantotajiem rīkiem un pat akordeonu ar analogo bungmašīnu (te esot arī tāda) piedevām?! Ja nekas nav mainījies, tad šo mūziku un abus kolektīvus kopā šogad, vienīgo reizi, būs iespējams dzirdēt Saulkrastu džeza festivālā – tas nu gan varētu būt iespaidīgi!