Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Tik ļoti labs «Cik labi»


Vadims Dmitrijevs

Andra Buiķa, Aijas Vītoliņas un Latvijas Radio bigbenda izdotās plates «Cik labi» recenzija

Jau no pirmajām albuma klausīšanas sekundēm uzmanību pievērš izteikti citādāks bigbenda skanējums, nekā tas, pie kura esam pieraduši. Andrim piemīt ļoti izteikta viņa īpašā muzikālā valoda, kas ir ļoti pamanāma arī šajā darbā. Tas ir harmoniski krāšņs, ritmisks, ar brīnišķīgi skaistām melodijām pārpildīts darbs, kur skaists latviešu valodas liriskais melodiskums, Aijas Vītoliņas izpildījumā, ģenēriski apvienojas ar 80. gadu jazz-rock-fusion harmoniskajām krāsām, skanējumiem un ritmiem.

Pirmais, kam gribētos pievērst uzmanību, ir tas, ka šis jaundarbs ir uzrakstīts latviešu valodā. Diemžēl, mēs — Latvijas džeza publika, reti dzirdam jaundarbus bigbendam ar latviešu valodā uzrakstītām lirikām. Šīs darbs šajā ziņā ir unikāls. Pēdējais tāds jaundarbs, kas ir uzrakstīts latviešu valodā balsij un bigbendam, kas man nāk prātā, ir komponista, kontrabasista Jāņa Rubika darbs ar Aspazijas dzeju, ko ir brīnišķīgi izpildījusi pašmāju vokāliste Beāte Zviedre. Kompozīcija «Mans miers ir beigts», ja pareizi atceros, ir tikusi izvirzīta Baltijas bigbenda komponistu konkursa finālam. Vēl viens izcils piemērs ir Miķeļa Dzenuškas albums «Pritonā», kas bija pāraranžēts arī bigbendam.

Andra Buiķa darbā var dzirdēt vairākās muzikālās iedvesmas, sakot ar tipisku 80. gadu muzikālo skanējumu, ko atspoguļo bungu un ritma sekcijas instrumentu skanējuma izvēle. Ģitāras rifi un sintezatoru harmoniju skanējums ir ļoti līdzīgi slaveniem Maikla Brekera vai Maika Sterna fusion albumiem. Varbūt tieši tāpēc, klausoties šo darbu, pirmais salīdzinājums man nāk ar amerikāņu bundzinieka — Louis Cole, un viņa bigbenda mūziku, kas ir tieši iedvesmota no 80. gadu mūzikas skanējumiem. Toties, šī mūzika ir pilnīgi oriģināla un Latvijai ļoti īpaša, ņemot vērā to, ka Latvijā stilistiski līdzīgu darbu šim nav, ja nu vienīgais — Miķeļa Dzenuškas «Pritonā» bigbenda programma, kas diemžēl netiek atskaņota tik bieži.

Vēl šim albumam piemīt latviskums kaut kādā īpašā veidā. Es īsti nevaru paskaidrot, kas tieši dod man to sajūtu, bet dažās kompozīcijās bija jūtamas Latvijas tautas iemīļoto dziesmu iedvesmas. Šajā ziņā var izcelt skaņdarbus «Vēstule» un «Dveseli Basu Pļavā Gāju». Pirmajā ir jūtams kaut kas no mūsu muzikālās pagātnes, iespējams, tanī ir kāds Raimonda Paula agrīnā darba citāts vai kaut kas tam līdzīgs. «Dveseli Basu Pļavā Gāju» skan vairāk līdzīgs akadēmiskam darbam, kurš sevī apvieno tautiskumu un simfoniskumu. Šis darbs noteikti skan grandiozi. To mierīgi varētu pārlikt arī lielākam sastāvam, pievienojot tam arī stīgas.

Latvijas Radio bigbends ir brīnišķīgi ticis galā ar uzdevumu, atskaņojot šo darbu. Kā jau minēju raksta sākumā, bigbenda krāsas ir saklausāmas izteikti citādākas šajā darbā. Es īsti nezinu, vai tas ir pateicoties lieliskam mūzikas miksa un māstera darbam, vai Andra Buiķa aranžijām. Bet viens ir skaidrs: albums skan ļoti labi, tematiski atbilstoši, kā arī novatoriski. Vēl gribu pieminēt Latvijas Radio bigbenda bundzinieka Arta Oruba darbu, kurš šajā darbā, cik zinu, ir spēlējis perkusijas, pavadot komponistu kurš spēlē bungas. Perkusijas šajā albumā skan izcili.

Kopumā, albums skan ļoti skaisti! Tiešām, tik labi! Skaņdarbi papildina viens otru un izveido skaistu stāstījumu visa albuma garumā. Jāsaka gan, šo mūziku ir ieteicams klausīties padziļināti. Tā nav tipiska džeza plate, ko var uzlikt fonā. Šo albumu es iesaku klausīties no sākuma līdz beigām, lai pilnvērtīgi izjustu tā krāsas un muzikālo valodu.