Mākslas neredzamā puse
Tu vari izcili spēlēt, komponēt un aranžēt, bet, ja nevienam to nestāsti, tevi klausīsies tikai mamma, draudzene un varbūt kāds kaimiņš: kāpēc nemuzikālā komunikācija ir svarīga jeb Latvijas Mūzikas Informācijas centra jaunā misija

7. un 12. novembrī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas telpās norisinājās divi pasākumi ar starptautiskajiem viesiem-ekspertiem. Kaut gan abi pasākumi notika tieši mūzikas skolā, tie nebija saistīti ar spēlēšanu vai dziedāšanu; tie bija veltīti vairākiem tematiem, kas iet roku rokā ar mākslas radīšanu. Tika apspriesta mūziķa ētika, formālā un neformālā mākslinieku komunikācija ar klausītājiem, menedžeriem, klubiem un citiem mākslai svarīgiem cilvēkiem.
Kopā ar ekspertiem un kolēģiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties diskusijā par šiem tematiem un apspriest sadarbības iespējas ar Zviedriju, finansējuma avotiem un citiem jautājumiem. Šīs aktivitātes, kā arī konkurss jaunajiem džeza mūziķiem un citas šogad jau īstenotās aktivitātes bija iespējams realizēt, jo Latvijas Mūzikas Informācijas centrs uzvarēja Kultūras ministrijas konkursā un saņēma finansējumu džeza nozares pārstāvniecībai un attīstībai tuvākajos trīs gados.
Šī projekta īstenošanu vadīja Aleksandra Line, šī žurnāla līdzdibinātāja. Šajā sarunā Aleksandra stāsta par saviem jaunajiem pienākumiem un to, kāpēc šīs aktivitātes ir nepieciešamas mūziķiem un Latvijas džeza nozarei kopumā.
Aleksandra, pēdējā laikā tavā dzīvē ir parādījusies jauna loma. Tu šobrīd nodarbojies ar džeza nozari Latvijas Mūzikas informācijas centrā (LMIC). Pastāsti lūdzu, ko tas nozīmē džeza nozarei, par šīm izmaiņām, un kādā veidā LMIC ir pārņēmis džeza mūziku savā paspārnē?
Jau pirms kāda laika Kultūras ministrija atzina nepieciešamību parūpēties par Latvijas džeza nozari un izsludināja deleģējuma konkursu, kas notiek ik pēc trim gadiem. Tātad ik pēc trim gadiem kāda organizācija var pieteikties un saņemt noteiktu naudas summu, parakstot līgumu un iegūstot džeza deleģējumu uz tiem trim gadiem. Līgumā ir noteikti vairāki kritēriji, kas jāizpilda organizācijai, kas saņem deleģējumu, un katru gadu par tiem jāatskaitās.
Šie kritēriji ietver: metodiskās palīdzības sniegšanu mūzikas nozares institūcijām un speciālistiem; savlaicīgas informācijas sniegšanu par džeza mūzikas meistarklasēm un izglītojošām aktivitātēm; individuālas konsultācijas Latvijas džeza mūzikas organizācijām un profesionāļiem pēc pieprasījuma.
Otrais būtiskais punkts ir starptautiskās sadarbības veidošana un Latvijas džeza mūzikas pārstāvniecība starptautiskajās sadarbības organizācijās un projektos. Katru gadu jāorganizē vismaz četras ārvalstu mūzikas speciālistu un producentu vizītes Latvijā, lai iepazīstinātu ar Latvijas džeza mūzikas aktualitātēm un uzturētu sakarus ar ārvalstu džeza festivāliem, sadarbības tīkliem, producentiem, žurnālistiem, mūzikas pētniekiem un kritiķiem.
Pagājušā gada beigās Latvijas Mūzikas Informācijas centra direktoram Egīlam Šēferam radās ideja pieteikties šim konkursam. Es pati nezināju, ka viņš to darīs, jo līdz šim biju piesaistīta Mūzikas informācijas centram tikai uz projektu pamata. Astoņu gadu garumā es biju atbildīga par Jazzahead! gadatirgu, mūzikas izlases veidošanu un Latvijas pārstāvēšanu ārvalstīs. Turklāt ne tikai par džeza mūziku runājām, bet arī par Classical:NEXT un citiem pasākumiem, palīdzēju SKANi leiblam ar sabiedriskajām attiecībām ārvalstīs.
Egīls pieteica LMIC konkursam, un uzvarēja. Ja nemaldos, tas bija šī gada janvārī (2024. gads), kad viņš izsludināja konkursu, lai atrastu kādu, kurš šo projektu varētu pārvaldīt, un es šajā konkursā uzvarēju. Tātad no 2024. gada februāra es oficiāli esmu Latvijas džeza eksperte un projektu vadītāja Mūzikas informācijas centrā. Šis Kultūras ministrijas sniegtais finansiālais deleģējums ir pieticīga bāze, ko var audzēt. Tāpēc tas, ko es daru paralēli – rakstu dažādus projektu pieteikumus un meklēju iespējas iegūt papildus finansējumu un sadarboties citās jomās.
Kad es to sāku darīt, bija februāris, un Jazzahead! bija tuvu. LMIC bija jauna organizācija, kas pārņēma šo deleģējumu, pēc tam, kad to daudzus gadus darīja citi cilvēki. Ļoti ātri man uzradās cilvēki ar daudz jautājumiem, un jau pirmā mēneša beigās es atskaitījos Kultūras ministrijai un direktoram Egīlam, ka biju nokonsultējusi 70 līdz 80 cilvēkus un organizācijas. Tas, kas uz papīra saucas par pusslodzes darbu, bieži vien ir daudz vairāk nekā pilna slodze.
Tas mākslas jomā notiek diezgan bieži, jā, to mēs visi labi zinām.
Tas ir pazīstams ikvienam, kurš strādā mākslas un mūzikas jomā. Nākotnē būs vēl vairāk darāmā, jo mēs sākām runāt par vairākiem žanriem. Vēsturiski LMIC ir vairāk nodarbojies ar klasisko un laikmetīgo mūziku, taču ir svarīgi paplašināt mūsu darbību arī citās jomās.
Varbūt tu vari īsi izskaidrot tiem, kas nav pazīstami ar Latvijas Mūzikas informācijas centru, kādi ir šīs organizācijas mērķi un uzdevumi, un kādēļ tā pastāv?
Organizācija tika dibināta pirms vairāk nekā 20 gadiem, apvienojoties vairākām iestādēm – Musica Baltica, Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Koncertiem, Latvijas Komponistu savienībai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Šogad biedru skaits ir audzis – pievienojās arī Liepājas Simfoniskais orķestris un Džeza asociācija.
Centrs pašlaik neuzņem privātpersonas biedru pulkā, bet gan dažādas iestādes un organizācijas. Ja kādai juridiskai personai šķiet, ka tās vieta ir Latvijas Mūzikas Informācijas centra biedru sarakstā, var droši sūtīt pieteikumu un nākt uz pārrunām, lai saprastu, vai tai organizācijai tieši tur ir vieta.
LMIC pamatbūtība ir norādīta jau nosaukumā – informēt Latvijas mūzikas nozares speciālistus. Pašlaik mēs galvenokārt fokusējamies uz klasisko un laikmetīgo mūziku, džeza mūziku un nedaudz arī tautas mūziku (katru gadu Mūzikas informācijas centrs piedalās WOMEX izstādē). Mēs informējam dažādus nozares speciālistus, koncertvietas, platformas, menedžerus, producentus un citus par iespējām, kas viņiem ir Latvijā un ārvalstīs – par dažādām sadarbības iespējām, mākslinieku apmaiņu un studiju iespējām. To mēs darām, izmantojot mūsu mājaslapu www.lmic.lv, Facebook un Instagram platformas.
Tāpat mēs informējam ārvalstīs par to, kāda skaista mūzika Latvijai ir, ko mūsu mākslinieki dara, ko izdod un ieraksta, kur koncertē, kādas ir koncertvietas un kādas ir sadarbības iespējas. Mēs palīdzam veidot saikni starp Latviju un ārvalstīm mūzikas nozarē – tas ir mūsu pamatprincips.
Vēl viena no mūsu aktivitātēm ir datu bāzes uzturēšana, kurā ir iekļauti komponisti un viņu daiļrade, un dažādas norises latviešu mūzikā. Lielākoties tajā ir pārstāvēta klasiskā un laikmetīgā mūzika. Tā kā resursu nav tik daudz, lai katru gadu pilnībā atjaunotu visu informāciju arī par džeza mūziku, ja kāds džeza mūziķis vai komponists paskatās datu bāzi un neatrod sevi vai domā, ka viņa informācija nav precīza, katrs ir laipni aicināts uzrakstīt e-pastu un norādīt, ko būtu nepieciešams atjaunināt.
Tādi nedaudz filozofiski jautājumi – mums nesen izveidojās džeza asociācija, un pagaidām nav skaidrs, kā lomas dalīsies un kurš ar ko nodarbosies. Tomēr mēs varam minēt, ar kādām aktivitātēm varētu nodarboties šī asociācija. Teorētiski viņi paši ir norādījuši, ka veiks līdzīgas aktivitātes, piemēram, veicinās Latvijas mūziķu popularizēšanu ārzemēs un attīstību. Kā tu redzi jūsu sadarbību? Cik es zinu, jums jau bija kāds kontakts. Kā tev šķiet, kurā virzienā jūs kopīgi virzīsieties, un kā tas ietekmēs Latvijas džeza vidi?
Mums bija tikšanās, kurā, diemžēl, neizdevās noskaidrot džeza asociācijas precīzus plānus. Viņi ir norādījuši, ko plāno darīt, taču tas bija diezgan vispārīgi. Tomēr tas viss noteikti ir sasaistīts, un, ja mēs visi kopā turpināsim strādāt un būsim vēl vairāki cilvēki, kas iesaistās, ideālā gadījumā mūsu mūzikas nozarei vajadzētu attīstīties vēl labāk. Pašlaik Latvijas Džeza asociācija ir kļuvusi par biedru Latvijas Mūzikas Informācijas centrā, tāpēc viņi šobrīd ir viena no tām balsīm, kas lems par dažādām lietām mūzikas nozarē.
Man pagaidām nav pietiekami daudz informācijas, lai sniegtu komentārus par šo jautājumu, bet man ir konkrēti uzdevumi un deleģējumi, kas iekļauti līgumā, un daudz uzdevumu, kas ikdienā jāpilda. Tos es arī pildu, bet, kā viņi rīkosies, laiks rādīs. Tomēr, protams, jo vairāk mēs komunicēsim un sadarbosimies, jo labāk mums visiem jāklājas.
Jā, redzēsim. Atgriežoties pie uzdevumiem, kas definēti līgumā ar Kultūras ministriju – skaidrs, ka finansējums ir tāds, kāds ir, tāpēc ir jāizvēlas prioritātes. Cik es sapratu, jums jau ir izstrādāta kāda koncepcija, kā darbosieties šajā programmā, un vairākas aktivitātes jau ir īstenotas. Tostarp ir divu dienu konference, kur ikviens varēja piedalīties, uzzināt ko jaunu un iesaistīties diskusijās. Tāpat notiek konkurss, kura rezultātus mēs sagaidījām decembra beigās.
Pirmkārt, vēl pirms visa tā, ko tu minēji, daļa no šī deleģējuma un viens no uzdevumiem ir būt daļai no lielām organizācijām. Lielākā organizācija džeza nozarē pašlaik ir Europe Jazz Network – Eiropas džeza tīkls. Mēs iemaksājām biedru naudu, aizpildījām garu anketu un parunājām ar Eiropas džeza tīkla valdes locekļiem. No šā gada pavasara mēs esam iestājušies Eiropas džeza tīklā, kurā pašlaik ir nedaudz vairāk par 200 dalībniekiem. Tas ir augstākais līmenis, kur apvienojas lielu festivālu rīkotāji, lielas organizācijas, džeza klubi, kā arī mūzikas informācijas centri un mākslinieku apvienības. Mūsu dalība šajā tīklā sniedz daudz interesantas iespējas.
Par šīm iespējām mēs pastāvīgi informējam LMIC ietvaros. Pirmais čekpoints bija tas, ka septembrī mums bija iespēja ņemt divus cilvēkus līdzi, tāpēc mēs ar Santu Šilleri un Ingu Vamzi piedalījāmies Eiropas džeza konferencē un Eiropas džeza tīkla ģenerālasamblejā. Inga tika izvēlēta no mūsu puses, jo mēs jau bijām sadarbojušies gada sākumā Jazzahead!, kā arī Eiropas džeza tīkls izsludināja iniciatīvu «30 zem 30», kas atbalsta jaunos, talantīgos mūziķus, un viņa bija viena no tām, kas varēja braukt mums līdzi.
Tā bija lieliska iespēja visiem satikties, paspiest roku klātienē, paskatīties acīs un pārrunāt, kā mēs varam būt noderīgi viens otram. Šogad bija arī īpašs notikums, jo mēs varējām piedalīties reālā balsojumā. Šī organizācija darbojas neatkarīgi, un tajā ir deviņi valdes locekļi, kas izvēlēti no biedriem, kā arī viens prezidents. Šogad mums bija iespēja iebalsot trīs jaunus valdes locekļus un prezidentu. Tas tiešām ietekmē to, kas vēlāk vadīs šo organizāciju, no kuras tu esi daļa.
Tāpat mēs esam izvēlējušies dažus darbības virzienus. Divi no tiem, kā tu minēji, ir konferences – mums ir iespēja atvest uz Latviju ekspertus, un man bija svarīgi, lai šie eksperti dalītos ar savām zināšanām ar Latvijas džeza nozari. Pirmie divi eksperti, kas atbrauca, stāstīja par komunikācijas nozīmi mūzikā. Mums bija sadarbība ar Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu, kur norisinājās konference. Mēs uzaicinājām studentus, pasniedzējus, profesionāļus un citus interesentus, un mūsu pasākumā piedalījās liels cilvēku pulks, kuri varēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā par Eiropas džeza tīklu, mūziķu ētiku un komunikāciju.
Otrā ekspertu grupa, kas ieradās Latvijā, bija saistīta ar Zviedrijas-Latvijas Sadarbības fonda projektu, kur es izstrādāju projektu un saņēmu nelielu finansējumu. Ar šo summu bija pietiekami, lai mēs varētu uzsākt dialogu starp Latviju un Zviedriju džeza mūzikas jomā. Tāpēc uz Latviju atbrauca arī viena no Eiropas džeza tīkla valdes loceklēm un Knutpunkt organizācijas vadītāja Maria Rylander, kopā ar saviem kolēģiem.
Mēs varējām paplašināt šo dialogu, uzaicinot arī lietuviešus un igauņus. Diemžēl, ņemot vērā, ka viņiem jau bija saplānots viss gads, pie mums ieradās tikai Igaunijas džeza asociācijas izpilddirektore Elo-Liis Parmas. Mēs visi pulcējāmies Mediņa skolā, lai veidotu dialogu starp Baltijas valstīm un Zviedriju.

Pieturēsimies pie šīs ekspertu vizītes. Pirmkārt, kāpēc tika izvēlēta tieši skola kā tikšanās vieta?
Mana pirmā doma bija satikties neformālā gaisotnē, tomēr šāda veida seminārus vai diskusijas savā jaunajā amatā es vēl nebiju rīkojusi. Izdomāju, ka labāk sākt ar kādu oficiālāku organizāciju, lai piešķirtu šim pasākumam lielāku nozīmi profesionāļu vidū.
Kā tas izrādīsies – laba vai slikta doma, to vēl noskaidrosim, aptaujājot Latvijas džeza nozari. Visi, kam ir komentāri par šādām tikšanās reizēm vai kas varbūt gribēja piedalīties, bet neieradās, ir laipni aicināti sazināties ar mani vai nosūtīt ziņu uz oficiālo LMIC e-pastu. Mēs noteikti izlasīsim visus komentārus un pievērsīsim tiem uzmanību.
Kā tas izskatīsies nākamajā gadā? Vēl nav pilnīgas skaidrības, vai mēs turpināsim precīzi šādā formātā, jo mums ir bijušas sarunas LMIC iekšienē par iespēju veikt dažādas izmaiņas. Tas, protams, ir atkarīgs no tā, cik daudz finansiālā atbalsta mēs saņemsim. Doma ir, lai pasākums būtu vēl lielāks un, cerams, interesantāks. Ceru, ka nākamā gada sākumā mēs varēsim vairāk pastāstīt par šo, ja mums izdosies to īstenot.
Kā tev šķiet, vai tas, ka tikšanās notika skolā, palīdzēja piesaistīt vairāk skolēnu?
Vismaz informēt viņus noteikti palīdzēja, bet es negribu spekulēt. Es neesmu droša, vai citur mēs varētu piesaistīt skolēnus vairāk. Piemēram, ja šāda tikšanās notiktu mazāk oficiālā, bet džeza jomai atbilstošā vietā, teiksim, M/Darbnīcā, tas varētu būt vēl viens interesants variants, par ko domāt nākamajā reizē. Varbūt mēs varētu eksperimentēt un mēģināt kaut ko jaunu. Skatīsimies!
Cik aktuāli, tavuprāt, ir skolēniem piedalīties šādos pasākumos un iegūt informāciju, kas tika apspriesta?
Absolūti aktuāli. Prieks dzirdēt, ka Latvijas izglītības iestādēs jau tagad daudz vairāk stāsta par mūzikas menedžmentu un administratīvo pusi. Esmu dzirdējusi, ka Latvijas Kultūras koledžā notiek kādas lekcijas par to, un zinu, ka Rīgas doma kora skolā arī notiek stundas. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzsākt ar šiem tematiem jau kopš vismaz koledžas līmeņa, sākot no desmitās klases vai pirmā kursa, jo daudzi jaunieši jau kopš tā laika ir koncertējoši mūziķi. Viņi sāk veidot savas programmas, piedalās projektos, un jo agrāk viņi sapratīs, cik svarīga ir komunikācija – ne tikai sarunājoties ar citiem, bet arī sazinoties ar apkārtējo pasauli, medijiem un saviem faniem, jo labāk.
Menedžments un administratīvā puse ir ļoti svarīga. Tas ir viens no maniem uzdevumiem – rādīt to studentiem. Galu galā viss nebeidzas tikai klasē, un nav pietiekami tikai labi spēlēt, komponēt vai aranžēt. Es saviem studentiem Mūzikas akadēmijā stāstu, ka, ja tu izcili spēlē, komponē un aranžē, bet nevienam to nestāsti, tevi klausīsies tikai mamma, draudzene un varbūt kāds kaimiņš, un, iespējams, tas pēdējais piespiedu kārtā.
Kādas atsauksmes no ekspertiem bija pēc vizītes un divām pavadītajām dienām?
Gandrīz visi eksperti, izņemot igauņu kolēģus, bija pirmo reizi Latvijā. Papildus oficiālajiem semināriem Mediņu skolā mēs viņus iepazīstinājām ar daudziem aspektiem Latvijas mūzikas un džeza nozarē. Mēs apmeklējām Latvijas Radio 1. studiju, VEF Kultūras pils muzeju, koncertu M/Darbnīcā, Jersika Records ierakstu studiju un vēl citas vietas. Tādā veidā mēs palīdzējām viņiem atklāt Latviju, lai viņi saprastu, kādi projekti nākotnē varētu būt saistīti ar Latviju. Viņi atzina, ka tas bija ļoti vērtīgi, un viņiem bija interesantas sarunas gan ar studentiem, gan pasniedzējiem, gan ar džeza jomas ekspertiem.
Ļoti vērtīgi bija tas, ka pēc oficiālās daļas noslēgšanas, kad teicām «paldies» par pavadīto laiku, cilvēki palika vēl runāt savā starpā. Man ļoti patika tas mirklis, kad M/Darbnīcas saimniece Maija un Kultūrtelpas MASA saimniece Ksenija pirmoreiz satikās klātienē, paspieda viena otrai roku, apmainījās ar kontaktinformāciju un runāja par sadarbības iespējām. Mēs esam tik mazi, un skaidrs, ka katram ir jānodrošina sev darbs, tomēr es ticu, ka vienmēr var atrast veidus, kā sadarboties.
Ok, un tagad varbūt bišķiņ par konkursu?
Tātad, Latvijas Mūzikas Informācijas centrā esam nolēmuši, ka viens no mūsu uzdevumiem ir sniegt atbalstu jaunajai džeza paaudzei dažādos aspektos. Pirmkārt, šī gada sākumā tika izsludināts konkurss, un, ņemot vērā mūsu kapacitāti un iespēju piedalīties Jazzahead! konferencē, nolēmām aicināt vienu no jaunajiem džeza studentiem doties līdzi.
Konkursam pieteicās vairāki dalībnieki no dažādām skolām un pilsētām. Uzvarēja Inga Vamze, kura, tāpat kā citi dalībnieki, bija talantīga, ambicioza un entuziastiska, taču viņa izcēlās ar labāku informētību par Latvijas džeza mūziku šodien. Tas bija svarīgi, jo kopā ar viņu mēs varējām kvalitatīvi stāstīt par Latvijas džezu tūkstošiem ārzemnieku. Inga bija lielisks atbalsts un palīdzība izstādē, un viņai tika apmaksāti ceļa izdevumi, dzīvošana un dalība pie stenda.
Turklāt, tuvojas gada nogale, un mums sanāca tāda kā Ziemassvētku dāvana kādam jaunajam džeza mūziķim. Esam izsludinājuši konkursu jaunajiem džeza mūziķiem Latvijā līdz 25 gadu vecumam – katram jaunajam džeza mūziķim vai džeza grupai bija jāiesniedz radošā biogrāfija latviešu un angļu valodā, kā arī ieraksts no dzīvās uzstāšanās audio vai video formātā. Visiem dokumentiem jābūt noformētiem kārtīgā pavadvēstulē.
Mēs esam uzrunājuši trīs neatkarīgus augsta līmeņa ārzemju ekspertus, un mūsu dalība EJN, kā arī ilgstošā pieredze džeza jomā ļāva man viņiem piedāvāt noklausīties un novērtēt Latvijas džeza mūziķus. Konkursa uzvarētājs saņems grantu 1000 eiro apmērā, ko viņš varēs izmantot profesionālas fonogrammas ierakstam nākamgad. Tas nozīmē, ka viņam būs iespēja profesionālā studijā ierakstīt vienu džeza kompozīciju, kas nav īsāka par trim minūtēm, ar profesionālu skaņas apstrādi, un izstrādāt tās promocijas plānu.
Paga, tas ir tieši vienai kompozīcija, nevis kā tu pats iztērē savu laiku, kā tu sarunāsi laiku ar studiju?
Ja tev pēkšņi sanāk ierakstīt vairāk un iekļauties summā, tad tu esi malacis. Ja tev sanāk labi, tad varbūt arī mums parādīsies vēl kaut kādas iespējas, ko tev nākotnē piedāvāt.
Latvijā jau ir iespējams ierakstīt albumu par 1000 eiro, ja zini, ko darīt un pie kuriem cilvēkiem iet.
Jā, absolūti. Tur jau tālāk ir lauks katra paša darbībai. Piesaistot ekspertus, man ļoti gribējās, lai tie būtu noklausījušies katru no pieteikumiem. Šogad grants tiek piešķirts tikai vienam uzvarētājam, bet eksperti novērtēs ikvienu pieteikumu. No džeza skatpunkta to visu vērtēs Matti Lappalainens, Somijas džeza mūziķis un mākslinieciskais vadītājs lielajam, starptautiskajam April Jazz festivālam un April Jazz džeza klubam, viņš ir bijis daudzus gadus aktīvs Somijas Džeza federācijā. No kompozīcijas skatu punkta vērtēs komponiste Lolita Ritmanis, kas, starp citu, nesen bija Latvijā un Liepājas koncertzālē «Lielais Dzintars» kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri ierakstīja skaņu celiņu jaunai Holivudas filmai «The American Miracle». Tā ir latviete, kas dzīvo Amerikā un ir Grammy un Emmy balvu laureāte. Viņa piedāvās starptautisko perspektīvu, lai novērtētu pieteikumus.
Trešā žūrijas locekle ir plaši pazīstamā džeza mūziķa Deiva Lībmana meita Līdija Lībmane (Lydia Liebman), kurai ir veiksmīga džeza mūziķu PR un promocijas aģentūra Ņujorkā. Viņa lepojas ar to, ka šogad desmit no viņas klientiem ir Grammy balvai nominēti džeza mūziķi. Man tas aizņēma daudz gadus, lai iepazītos un sadraudzētos ar šādiem cilvēkiem. Un jaunie latviešu džeza mūziķi var iesūtīt diezgan vienkāršu pieteikumu, un šāda žūrija viņus noklausīsies un sapratīs, uz ko viņi ir spējīgi. Tu nekad nezini, kādi kontakti dzīvē var nākotnē noderēt.
Absolūti. Labi, gaidīsim 20. datumu, lai uzzinātu, kurš būs tas laimīgais cilvēks, kurš ierakstīs savu jaundarbu vai vairākus! Varbūt tev ir kādi pēdējie vārdi vai novēlējums jauniešiem un ne tikai viņiem? Kāpēc ir svarīgi būt lietas kursā un domāt ne tikai par mūziku, bet arī par komunikāciju un dalību dažādos pasākumos, kas var mūziķiem šķist nedaudz birokrātiskāki un ne tik interesanti kā māksla?
Pirmkārt, protams, viss sākas ar mākslu, un ir lieliski, ka mūziķiem ir spēja noformulēt savu radošo domu, kad viņiem ir tas, ko mēs saucam par «produktu», ko viņi var radīt; kad viņiem ir iztēle un darba kapacitāte. Ja tu radi mūziku, tas ir brīnišķīgi. Bet, kad tu to dari, ir jāatceras, ka visā pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kas dara to pašu. Pasaule ir pilna ar kosmiski talantīgiem mūziķiem, un katram no viņiem ir iespēja sasniegt augstus rezultātus, tāpēc ir jāspēj padomāt par savu tēlu kā māksliniekam vai mūzikas grupai.
Katrs pasākums, uz kuru tu nāc, ir tava tīklošanās iespēja. Katrs kontakts tavā telefonā vai sociālajos tīklos ir tavs zelta krājums, tavs zelta arhīvs. Mēs mārketingā to saucam par «warm contacts» – cilvēki, kam tu vari uzrakstīt vai piezvanīt, un kuriem nav ik reizi jāskaidro, kas tu esi. Šie cilvēki var būt noderīgi, un tu viņiem kādreiz varēsi noderēt. Ir ļoti daudz piemēru, kas pierāda, ka šāda pieeja palīdz dzīvē. Tātad, ja tu radi lielisku mūziku, rādīsi to cilvēkiem – tas ir sākums. Ir svarīgi, lai būtu klausītāji, skatītāji un apmeklētāji, lai cilvēki pirktu albumus, klausītos mūziku Spotify un nāktu uz koncertiem. Tad pieslēdzas visa lielā administratīvā sistēma, kurā jāveido kontakti un jāmāk efektīvi komunicēt.