Bigbends kā džeza identitāte
Pētījums par Latvijas bigbendu tradīcijas attīstību

Pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, projekts «Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai», projekta numurs: VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001.
Bigbendam ir īpaša vieta mūsdienu Latvijas džeza ainā. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 15 aktīvi bigbendi, kuru skaitā ir trīs profesionāli orķestri, vairāki daļēji profesionāli sastāvi, dažādas studentu un amatieru grupas. Īpaši aktīvi bigbendu attīstība notikusi pēdējā desmitgadē, kas ļauj runāt par «bigbendu kultūru» Latvijā.
Turpretim kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, puslīdz regulāri darbojas tikai daži džeza bigbendi, turklāt Igaunijā pat nav neviena profesionāla, valsts atbalstīta džeza orķestra. Ņemot vērā triju Baltijas valstu kopīgo vēsturi un kultūras tradīcijas, šī tendence raisa sekojošus jautājumus par bigbendu kultūras attīstības iemesliem Latvijā:
1. Kādi vēsturiskie apstākļi veicināja tik dinamiskas bigbenda skatuves rašanos tieši Latvijā, bet ne pārējās Baltijas valstīs?
2. Cik lielā mērā un kādā veidā Latvijas bigbendu vēsture ietekmē mūsdienu džeza attīstību valstī?
Lai izprastu pašreizējo situāciju, ir būtiski iedziļināties bigbendu – lielo džeza orķestru – vēsturē Latvijā. Vēsturiski Latvijā bija divi izcili, augsta līmeņa bigbendi: Rīgas Estrādes orķestris (REO) un Latvijas PSR Televīzijas un radio estrādes orķestris, kuru galvenā darbība risinājās no 20. gadsimta 50. līdz 90. gadiem. Tomēr bigbenda mūzikas saknes Latvijā sniedzas daudz tālāk.
Pirmsākumi. Džeza orķestri Latvijā līdz 1940. gadam
Latvijas džeza aizsākumus varam datēt ar 1921. gada beigām. Tolaik parādās daudzi džeza orķestri, kuru sastāvi variējas, sākot no nelieliem ansambļiem, kā trio, kvartets u.c, nereti apzīmēti kā «Jazz band». Lielāki mūziķu sastāvi, kā liecina foto materiāli, parādās ap 1930-to gadu sākumu, piedzīvojot savu lielāko uzplaukumu no apmēram 1935. gada. Tie bija deju orķestri, kas galvenokārt strādāja sarīkojumu vietās – deju zālēs un restorānos. Džezs bija nozīmīga daļa no to repertuāra, pateicoties svinga laikmeta dominējošajai deju modei, taču tika spēlēta arī cita veida populārā mūzika ļoti plašā amplitūdā — no operešu melodijām līdz kabarē dziesmām, kuplejām un populāriem hitiem. Šāds universāls repertuārs pieprasīja ļoti profesionālus mūziķus, kuri prata spēlēt vairākus instrumentus un pārvaldīja ļoti daudzpusīgu repertuāru (no klasiskās mūzikas līdz modernajai deju mūzikai). Būtiski atzīmēt tolaik nozīmīgākās Latvijas ierakstu kompānijas «Bellaccord Electro» (1931.-1944. gads) nozīmīgo lomu šajā laikā. «Bellaccord» ieraksti ne tikai popularizēja džeza orķestrus un to mūziku, bet arī saglabāja Latvijas džeza orķestru skanējumu mūsdienām[1].
Simfodžeza fenomens Latvijā
Laikā no 1930. līdz 1935. gadam Latvijā parādījās unikāla džeza tendence, kas pazīstama kā «simfoniskais džezs» vai «simfo-džezs»[2], ko lielā mērā ietekmēja Pola Vaitmena orķestris[3] — tolaik starptautiski pazīstamākais ASV džeza orķestris.
Šī parādība iezīmē nozīmīgu posmu arī Latvijas muzikālajā ainavā 20. gadsimta 30. gados. Šo tendenci attīstīja komponists Jānis Vītoliņš (1886-1955), kurš no 1926. līdz 1931. gadam darbojās ASV, strādājot kā aranžētājs lielākajās Amerikas filmu studijās «Paramount Pictures» un «Metro-Goldwyn-Mayer». Pēc atgriešanās Latvijā Vītoliņš nodibināja savu orķestri «La-Si-Do», ar kuru sniedza vairākus nozīmīgus koncertus prestižās Rīgas zālēs, tai skaitā Latvijas konservatorijas lielajā zālē[4]. Koncerti guva plašu sabiedrisku rezonansi un arī kritikas reakciju. Koncertos bez paša J.Vītoliņa skaņdarbiem bija arī pazīstamā Džordža Gēršvina «Rhapsody in Blue», kas tādējādi bija šī skaņdarba pirmatskaņojums Latvijā.
Vēsturiski klasiskās un džeza mūzikas apvienojums kā tendence Latvijas džeza mūzikā ir izsekojama visu 20 gadsimtu, un ir nozīmīga iezīme Latvijas džeza attīstībā[5].
Šī kustība, kurā savijas klasiskā un džeza mūzika, ir kļuvusi par būtisku Latvijas džeza identitātes sastāvdaļu, turpinot būt nozīmīgs virziens Latvijas džezā arī mūsdienās.
Pēckara laikmets: 1945-1953. Padomju okupācija un Staļina režīms
Padomju okupācija 1940. gadā, kam sekoja Otrais pasaules karš un otrreizējā padomju okupācija, spēcīgi ietekmēja džeza attīstību Latvijā. Daudzi pirmskara mūziķi tika represēti, krita karā vai emigrēja. Džeza orķestri saskārās ar okupācijas režīmu cenzūru, pakļaujot savu repertuāru atbilstoši esošās varas propagandas prasībām.
Par spīti tam, vairāki džeza orķestri turpināja darboties tūlīt pēc kara beigām. Nozīmīgs bija īslaicīgi pastāvējušais Latvijas Radio džeza orķestris, kuru 1946. gadā dibināja un vadīja no Ļeņingradas iebraukušais krievu komponists Ļevs Tokarevs-Sinkops (1923-1991)[6]. Tokarevs-Sinkops vadīja arī Latvijas filharmonijas simfodžeza orķestri, kurš pastāvēja no 1946.-1948. gadam. Rīgā darbojās džeza orķestris Benjamina Čužoja vadībā, Rīgas cirka orķestris, kuru vadīja Arvīds Kļaviņš un vairāki citi.
Taču jau drīz sākās oficiālo valsts iestāžu pretdarbība un ierobežojumi. Sākot jau no 1946. gada, vārds «džezs» oficiāli presē parādījās tikai nievājošā nozīmē, kas pakāpeniski noveda pie sistemātiskas džeza mūzikas izņemšanas no publiskās sfēras. Sākoties «cīņai pret formālismu mākslā» 1948. gadā, valsts politikai pret Rietumu mākslu un kultūru, džezs praktiski izzuda no sabiedrības oficiāla diskursa, un tika uztverts kā naidīga kultūras parādība[7]. Tieši no šī laika nāk leģendārā frāze: «Kas šodien spēlē džezu, tas rīt nodos savu dzimteni!»
1950. gadi: Armatūra un Ivars Mazurs — amatieru bigbendu attīstība
Līdz ar Staļina nāvi 1953. gadā politiskais klimats PSRS piedzīvoja lielas pārmaiņas. Tā sauktais «Hruščova atkusnis» (1953-1964) aizsāka jaunas mūziķu paaudzes ienākšanu Latvijas mūzikas vidē, kurai džezs bija galvenā aizraušanās un mērķis. Tā bija t.s. «pēckara paaudze» — jaunie mūziķi, kuri bija dzimuši īsi pirms kara, tagad aptuveni 20 gadus veci, kuri aktīvi sāka spēlēt Rīgas orķestros. Tajā laikā Rīgā eksistēja daudzi deju orķestri, pēc sastāva būtībā bigbendi, kas darbojās Rīgas rūpnīcu kultūras namos kā pašdarbības kolektīvi. Šie orķestri regulāri spēlēja dejas un koncertēja, galvenokārt nedēļas nogalēs. To repertuārā bija gan deju, gan arī formāli neatļautā džeza mūzika, ko tomēr regulāri atskaņoja, dažādos veidos apejot oficiālos noteikumus un kontroli. Formāli esot amatieru kolektīvi, vairāki orķestri sasniedza patiešām augstu profesionālo līmeni, tādā veidā «bruģējot ceļu» uz profesionālo kolektīvu rašanos. Šī kustība būtībā kļuva par augsni jaunajiem džeza mūziķiem, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas džeza vides attīstībā. Un šī perioda pazīstamākais sastāvs bija REMR[8] kluba «Armatūra»[9] orķestris, kuru vadīja Ivars Mazurs.
Ivars Mazurs (1929-2010)
I.Mazura loma Latvijas džeza vēsturē ir ļoti nozīmīga. Viņš bija leģendārs latviešu džeza mūziķis un žurnālists, slavens ar savu ilggadējo Latvijas Radio raidījumu «Ir pienācis laiks džezam». Pēc profesijas ārsts, I.Mazurs pašmācības ceļā kļuva par labu džeza pianistu, aranžētāju un orķestra vadītāju. Viņš vadīja bigbendu restorānā «Corso» (1953-1955), jau pieminēto REMR kluba «Armatūra» bigbendu (1955-1963), bet no 1963. līdz 1972. gadam bigbendu kultūras klubā «Draudzība».
1953. gadā I.Mazurs sāka strādāt Latvijas Radio kā mūzikas redaktors, vienlaicīgi spēlējot Igora Jakovļeva vadītajā Latvijas Radio Estrādes sekstetā. Mazura Latvijas Radio veidotais leģendārais džeza raidījums «Ir pienācis laiks džezam» vairāk nekā 30 gadu garumā kļuva par vairāku Latvijas džeza mūziķu paaudžu informācijas un iedvesmas avotu, un padarīja Ivaru par Latvijas pazīstamāko un zinošāko džeza speciālistu Latvijā.
Mūža nogalē viņš regulāri uzstājās Otto Švarca restorānā Rīgas centrā. 2009. gadā 80 gadu jubilejas koncertā «Splendid Palace» par ieguldījumu Latvijas džeza attīstībā viņam tika piešķirts Latvijas valsts augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.
Tieši no «Armatūras» orķestra nāk nākamie REO dalībnieki – džeza mūziķi, kas veidos Latvijas džeza tālāko attīstību.
REO 1957-1976 (Rīgas estrādes orķestris)
Rīgas estrādes orķestris (REO) bija pirmais profesionālais populārās mūzikas, jeb kā tolaik apzīmēja – estrādes mūzikas orķestris Latvijā. Būtībā tas bija pilna sastāva bigbends, kas juridiski bija Latvijas Filharmonijas kolektīvs. REO galvenais uzdevums bija koncertdarbība, bet tika veikti arī ieskaņojumi skaņuplatēs. Visā savas pastāvēšanas laikā REO sniedza neskaitāmus koncertus gan Latvijā, gan Padomju Savienībā, gan arī ārvalstīs, izpelnoties plašu atzinību un popularitāti.
Orķestra dibinātājs un pirmais diriģents bija komponists Ringolds Ore (1957-1959), pateicoties kuram orķestris tika nodibināts. R.Ore būs arī Latvijas Radio bigbenda dibināšanas iniciators desmit gadus vēlāk.
Pēc R.Ores orķestri vienu gadu vadīja komponists Aleksandrs Kublinskis (1959-1960), pēc tam jaunais kontrabasists Egils Švarcs (1960-1964). Tieši šajā laikā orķestra repertuāra lielu daļu, neskatoties uz ideoloģiskajiem ierobežojumiem, sastādīja džeza mūzika, ko lielā mērā iespaidoja svinga mūzikas tradīcija, īpaši Kaunta Beizija orķestra skanējums. Tiek daudz spēlēti pašu sacerēti skaņdarbi, kas bija ieturēti svinga manierē, kā arī populāra mūzika.
Viens no svarīgākajiem REO aranžētājiem bija Vitālijs Dolgovs (1937-2007), kurš ir arī viens no Latvijas džeza nozīmīgākajiem džeza komponistiem. Dzimis Kazahstānā (1937. gada 9. janvārī Ajaguzā, Semipalatinskas apgabalā), Dolgovs pēc dienesta padomju armijā palika Latvijā, kur nodarbojās ar mūziku, studēja kompozīciju un kora diriģēšanu Liepājas mūzikas vidusskolā (1957-1961). Tūlīt pēc tam viņš pievienojās REO kā saksofonists un aranžētājs, un jau 1960. gadu vidū gandrīz 80% REO repertuāra sastādīja Dolgova aranžējumi. 1968. gadā Dolgovs kļuva par Oļega Lundstrēma orķestra Maskavā štata aranžētāju, jau drīz kļūstot par vienu no Padomju Savienības izcilākajiem džeza aranžētājiem. 1980. gados viņš vienlaicīgi strādāja četrās vietās – Rīgā, Minskā, Maskavā un Itālijā. 1999. gadā viņš līdzdibināja Igora Butmana bigbendu. Dolgovs mūžībā aizgāja Rīgā, atstājot ievērojamu muzikālo mantojumu, kas ietver vairāk nekā 475 aranžējumus un 51 oriģinālskaņdarbus. Pazīstamākās Dolgova komopzīcijas ir: «Olivers», «On the escalator», «Sprint», «Nowdays», «Retro style» un «Mister Chic». Viņa galvenās ietekmes bija Gils Evans un Ted Jones/Mel Lewis Big Band, un viņa darbi joprojām veido nozīmīgu Latvijas džeza bigbendu repertuāra sastāvdaļu.
Pēc E.Švarca emigrācijas no PSRS par REO diriģentu no 1964. līdz 1971. gadam kļuva komponists un pianists Raimonds Pauls. Šajā laikā jūtami mainās orķestra repertuārs, vairāk fokusējoties uz populāro mūziku un estrādes dziesmām, daudz uzstājoties ar tādiem pazīstamiem dziedātājiem kā Aino Bāliņa, Valentīna Butāne, Larisa Mondrusa, Zdislavs Romanovskis un daudzi citi. Tieši REO laikā sākās R.Paula ceļš uz vispārēju atzinību un popularitāti, un veidojās viņa komponista rokraksts, ko spēcīgi ietekmējusi arī džeza mūzika. Būdams virtuozs džeza pianists, viņa stilu iedvesmojušas tādas džeza ikonas kā Erols Gārners un Oskars Pītersons. Jau aptuveni 60 gadus R.Pauls dēvējams par vienu no ietekmīgākajiem un slavenākajiem mūsdienu populārās mūzikas komponistiem visā Latvijā. Viņš ir kļuvis par absolūtu Latvijas mūzikas leģendu un ir ļoti cienīts un mīlēts joprojām.
Pēdējais orķestra vadītājs bija trompetists Aivars Krūmiņš (no 1971. līdz 1976. gadam). Orķestra noriets saistāms gan ar populārās mūzikas modes maiņu (rokmūzikas un popmūzikas attīstība un popularitāte visa pasaulē), gan arī ar finansiāliem apsvērumiem. REO tika likvidēts 1976. gadā, taču daudzi tā dalībnieki turpināja spēlēt Latvijas Radio bigbendā un kļuva par savas paaudzes vadošajiem džeza mūziķiem Latvijā, kā piemēram, saksofonisti Vitālijs Dolgovs, Aleksandrs Piščikovs, Raimonds Raubiško, Ivars Birkāns, trompetisti Boriss Kogans, Aivars Krūmiņš, Gunārs Freidenfelds, trombonists Aldis Amoliņš, vijolnieks un saksofonists Alnis Zaķis un daudzi citi.
REO veica vairākus ierakstus vienīgajā PSRS ierakstu kompānijā «Melodija», kas tika izdoti vairākās skaņuplatēs. Kā nozīmīgākā jāmin plate «REO džeza ritmā», izdota 1971. gadā.
REO bija plaši pazīstams orķestris ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā, izslavēts ar savu unikālo skanējumu un dalībnieku augsto muzicēšanas līmeni. Leģendārais REO ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas džeza orķestriem, un ir uzskatāms par vienu no Latvijas džeza bigbendu tradīcijas stūrakmeņiem.
Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris
(Latvijas Radio bigbends, 1966-1995)
Orķestris tika dibināts 1966. gadā kā Latvijas Radio ierakstu orķestris, un tā pirmais diriģents bija komponists Ringolds Ore (1966-1968).
Komponists, aranžētājs un diriģents Ringolds Ore ir viena no nozīmīgākajām Latvijas džeza figūrām. Kā jau minēts iepriekš, tieši pateicoties R.Orem, tika nodibināts REO un vēlāk Latvijas Radio estrādes orķestris, turklāt R.Ore vadīja abus orķestrus to veidošanās gados. Līdz ar to R.Ores lomu Latvijas džeza orķestru attīstībā grūti pārvērtēt.
R.Ore dzimis Jelgavā, 1957. gadā absolvēja J. Ivanova kompozīcijas klasi Latvijas Konservatorijā, paralēli strādājot par skaņu inženieri Latvijas Radio. Tajā pašā gadā viņš kļuva par REO diriģentu, ieliekot pamatus orķestra izveidei. Vēlāk viņš bija ierakstu kompānijas «Melodija» mākslinieciskais vadītājs (1959-1961) un 1962. gadā kļuva par pasniedzēju Latvijas Konservatorijā. 1966. gadā Ore izveidoja un vadīja Latvijas Radio vieglās un estrādes mūzikas orķestri (LR bigbendu) līdz savai pāragrajai nāvei 1968. gadā. Diemžēl R.Ores mākslinieciskais mantojums joprojām nav pienācīgi novērtēts un nav arī pieejams ierakstos. Jāatzīmē viņa simfo-džeza skaņdarbi, mūzika kinofilmām, kā arī simfoniskie skaņdarbi, kas viņu savulaik ļāva uzskatīt par vadošo džeza komponistu Latvijā.
R.Ores nozīme Latvijas džeza vēsturē ir ārkārtīgi nozīmīga, un viņa radošā mantojuma popularizēšana un publiska pieejamība ir neatliekams uzdevums.
Pēc Ores ilggadējais orķestra diriģents bija vijolnieks, saksofonists, komponists un aranžētājs Alnis Zaķis (1968-1994). Pēdējā orķestra pastāvēšanas gadā tā vadītājs bija džeza pianists un aranžētājs Aleksandrs Smirnovs (1994-1995).
Orķestris veicis neskaitāmus ierakstus ar praktiski visiem latviešu estrādes dziedātājiem, dziesmu pavadījumus, instrumentālas kompozīcijas, tostarp V.Dolgova, R.Paula, A.Zaķa un citu džeza skaņdarbus. Taču, galveno aranžētāja darbu veica leģendārais latviešu trompetists un džeza komponists Gunārs Rozenbergs.
Gunārs Rozenbergs (1937-2007) tiek uzskatīts par vienu no Latvijas izcilākajiem džeza mūziķiem un džeza aranžētājiem. Sākotnēji mācījies sitaminstrumentu spēli, vēlāk pašmācības ceļā apguvis trompeti, starptautisku atzinību G.Rozenbergs ieguva 1967. gada Tallinas džeza festivālā kā padomju armijas ansambļa «Zvaigznīte» dalībnieks. 1970. gadā kopā ar R.Raubiško, B. Bannihu un V.Boldirevu nodibināja frīdžeza kvartetu «2R+2B». No 1966. gada līdz 1990. gadu sākumam G.Rozenbergs bija LR bigbenda dalībnieks, turklāt veica lielu daļu aranžētāja darba. Viņš ir uzstājies kopā ar Groveru Vašingtonu Junioru ASV (Grover Washington Jr.), leģendārajā Ronija Skota džeza klubā Lielbritānijā (Ronnie Scott Jazz club), kā arī Vācijā, Grieķijā u.c. No 2004. līdz 2007. gadam Gunārs vadīja bigbendu «Mirage Jazz orchestra». G.Rozenberga daiļrade ietver vairāk nekā 150 instrumentālu skaņdarbu, ap 50 dziesmu un neskaitāmus aranžējumus, tostarp popdziesmas, mūziku leļļu teātra izrādēm, kino u.c. Nozīmīga ir viņa 1979. gadā ieskaņotā skaņuplate «Laura», kā arī neskaitāmi ieskaņojumi ar LR bigbendu. G.Rozenbergs ir viens no visnozīmīgākajiem latviešu džeza komponistiem un aranžētājiem, kura mantojums pamatoti uzskatāms par Latvijas džeza «zelta fondu».
1980-tajos gados LR bigbends bija kļuvis par vienu no labākajiem bigbendiem Padomju Savienībā. Pazīstams ar savu raksturīgo un unikālo skanējumu un izpildītāju un aranžētāju individuālo rokrakstu, kas to efektīgi izcēla citu džeza orķestru vidū Padomju Savienībā. Kā nozīmīgi orķestra mūziķi dažādos laikos minami saksofonisti Egils Straume, Raimonds Raubiško, Ivars Birkāns, Jurijs Smirnovs, Jānis Zirnis, trompetisti Gunārs Rozenbergs, Julo Usenko, Zigurds Linde, Francis Raudis, Vladimirs Škeņevs, trombonisti Zigurds Bilzonis, Juris Jaunalksnis, Pauls Mierlejs, bundzinieki Zigurds Rezevskis, Māris Briežkalns, basģitārists Jurijs Širokovs, pianisti Madars Kalniņš, Harijs Bašs, Aleksandrs Smirnovs u.c.
Diemžēl pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā sākās problēmas ar valsts finansējumu Latvijas Radio, un orķestris ekonomisku iemeslu dēļ 1995. gada nogalē tika likvidēts. Daļa mūziķu turpināja spēlēt citos orķestros, kā profesionālajā pūtēju orķestrī «Rīga» un citur. Daļa bigbenda mūziķu turpināja spēlēt pašdarbības bigbendā «Volo», un vēl pēc vairākiem gadiem bigbendā «Mirage Jazz Orchestra».
LR bigbends pēc ilgstošiem centieniem un sarunām ar dažādām valsts institūcijām, tika atjaunots 2010. gadā Kārļa Vanaga vadībā.
LR bigbends savā laikā bija leģendārs orķestris, kura slava nav zudusi joprojām. Tā unikālais skanējums un ilggadējā darbība ir viens no faktoriem, kas ietekmējis bigbendu popularitāti un tradīcijas Latvijā arī mūsdienās.
Laiks pēc 1991. gada
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, radās vairāki jauni amatieru bigbendi. To veidošanos veicināja pašdarbības pūtēju orķestru kustība, kas tolaik Latvijā bija ļoti attīstīta. Ievērojama pūtēju orķestru dalībnieku daļa bija pūšaminstrumentu nodaļu studenti — topošie profesionālie mūziķi, no kuriem daudziem bija noturīga interese par džezu. Šī jauno mūziķu paaudze kļuva par pamatu turpmākajai bigbendu attīstībai Latvijā.
VOLO
Ap 1990. gadu pašdarbības pūtēju orķestrī «Sīriuss» izveidojās bigbends diriģenta Jāņa Ābola vadībā. Pēc konfliktiem ar diriģentu bigbends 1992. gadā kļuva par pastāvīgu orķestri ar nosaukumu «VOLO». Bigbenda vadību uzņēmās ģitārists Uldis Sebris. Sastāvā muzicēja bijušie pūtēju orķestra «Sīriuss» dalībnieki, vēlāk nozīmīgi Latvijas džeza mūziķi, kā R.Stašāns, O.Švembergs, G.Stepanovs, G.Pabērzs, I.Veitners, A.Smuidris un daudzi citi. Pēc Latvijas Radio bigbenda likvidēšanas 1996. gadā «VOLO» pievienojās arī vairāki tā mūziķi, kā Julo Usenko, Jānis Pinkulis, Bruno Jurgenbergs u.c., līdz ar to VOLO savā ziņā kļuva par Radio bigbenda skanējuma un tradīciju turpinātāju. 1996. gadā VOLO izdeva CD albumu «Elza», un vairākkārt uzstājās Latvijas TV raidījumos, cita starpā 1996. gadā nofilmējot arī Latvijā pirmo džeza videoklipu (U.Sebra skaņdarbs «Elza dejo», A.Smirnova aranžējumā). Tomēr pakāpeniski bigbenda darbība apsīka, un tas pārtrauca savu darbību 2000. gadā.
Bigbends «VOLO» spēlēja būtisku lomu Latvijas džeza attīstībā pārejas periodā pēc Latvijas Radio bigbenda likvidēšanas 1996. gadā, uzturot un turpinot Latvijas džeza tradīcijas, vienlaicīgi kalpojot par jaunās mūziķu paaudzes skolu. 1990-to gadu nogalē gadā VOLO bija teju vienīgais džeza orķestris, kas aktīvi darbojās Latvijā ar pietiekami lielu rezonansi sabiedrībā, vienlaicīgi uzturot dzīvu ideju par profesionāla džeza orķestra nepieciešamību.
Rīgas Cirka Orķestris.
Šajā periodā svarīga loma bija arī Rīgas Cirka orķestrim. Kaut arī tiešā veidā tas nebija džeza orķestris, tā sastāvs pēc būtības bija bigbends, turklāt orķestrī pastāvīgi muzicēja Radio bigbenda mūziķi, gan arī jaunā mūziķu paaudze. Pēc neatkarības atgūšanas un sekojošajām problēmām — īpašumtiesību strīdiem, tiesvedībām un smagām finansiālām problēmām — Rīgas Cirkā notika vairākas vadības maiņas, kas, protams, skāra arī orķestri. Pēc šīm pārmaiņām samērā ilgi orķestri vadīja diriģents Raitis Ašmanis, kura vadībā Cirka orķestrī muzicējuši liels skaits jaunās paaudzes mūziķu, kam tā bija ļoti nopietna profesionālā skola. Līdz ar to Rīgas Cirka orķestrim neapšaubāmi ir nozīme jauno Latvijas profesionālo džeza mūziķu izaugsmē, kā arī pieredzē un muzicēšanas praksē.
Rīgas Cirka orķestra vēsture un tā nozīme Latvijas džeza vēstures kontekstā ir svarīgs nākotnes pētījumu uzdevums.
Profesionālie un daļēji profesionālie bigbendi pēc 2000. gada.
Pēc 2000. gada pakāpeniski sāka veidoties jauni orķestri un sastāvi, lielā mērā veidojoties no jaunās paaudzes mūziķiem. Tomēr turpināja darboties arī iepriekšējās paaudzes mūziķi, veidojot paaudžu saikni un Latvijas džeza tradīcijas pārnesi, īpaši dažos kolektīvos, kā Mirage Jazz Orchestra.
Būtisku impulsu džeza orķestru attīstībā deva džeza izglītības sistēmas izveidošanās 2000. gadu sākumā, kas ļāva pakāpeniski atdzimt bigbendu kustībai Latvijā. Zemāk uzskaitīti patlaban esošie Latvijas džeza orķestri, kas joprojām darbojas, kā arī studentu–amatieru bigbendi.
Jelgavas bigbends (dibināts 1991)
Jelgavas bigbends tika dibināts jau 1991. gadā, un faktiski ir pirmais Latvijas džeza orķestris, kas izveidojies pēc neatkarības atgūšanas un joprojām darbojas. Arī šobrīd to atbalsta Jelgavas pašvaldība, un tas ir uzskatāms par profesionālu orķestri. Ilggadīgā diriģenta Raita Ašmaņa vadībā bigbends ir daudz koncertējis visā Eiropā un ASV, saņemot godalgas daudzos džeza konkursos. Bigbends ir sadarbojies ar daudziem Latvijas džeza un populārās mūzikas māksliniekiem, un ierakstījis divus CD albumus: savu pirmo CD 2007. gadā kopā ar Raimondu Paulu, Intaru Busuli, Ievu Kerēvicu, Olgu Pīrāgs un Laimi Rācenāju. Savukārt CD «Latvijas sajūtas» izdots 2020. gadā, un tajā dzirdami leģendārā aranžētāja Maikla Abenes radītie latviešu populāru dziesmu un skaņdarbu aranžējumi.
Jelgavas bigbends, līdzīgi kā VOLO, ilgus gadus (un joprojām) kalpo kā skola jaunajiem džeza (un ne tikai) mūziķiem. Savos pastāvēšanas gados Jelgavas bigbendā ir muzicējusi teju visa Latvijas džeza mūziķu jaunā un jaunākā paaudze, un Jelgavas bigbends joprojām ir svarīga Latvijas džeza mūzikas ainas daļa.
Mirage Jazz Orchestra (dibināts 2004)
Mirage Jazz Orchestra tika dibināts 2004. gadā. To izveidoja trombonists Lauris Amantovs sadarbībā ar leģendāro trompetistu Gunāru Rozenbergu un saksofonistu Denisu Paškēviču. Mirage Jazz Orchestra lielā mērā ir Latvijas Radio pirmā bigbenda, kura pēdējais diriģents bija Rozenbergs, muzikālā mantojuma turpinātājs. Bigbendā joprojām muzicē vairāki bijušie Latvijas Radio bigbenda dalībnieki, un orķestris regulāri izpilda G.Rozenberga un V.Dolgova aranžējumus. Mirage Jazz Orchestra regulāri koncertē, uzstājas visdažādākajos pasākumos gan Latvijā, gan ārvalstīs, un sadarbojas ar tādiem starptautiskiem solistiem kā Ola Onabule, Masimo Morganti un Hermīna Deurlū. Orķestra 2008. gadā ierakstītais albums «My Favourite Things» ir veltījums G.Rozenberga ieguldījumam Latvijas džezā un pēdējais G.Rozenberga ieskaņotais albums.
Liepājas bigbends (2006 – 2015)
Liepājas bigbendu izveidoja liepājnieki klarnetists Uldis Locenieks, diriģents Jēkabs Ozoliņs un klarnetists Valērijs Šestilovskis. Orķestrī apvienojās profesionāli mūziķi no Liepājas simfoniskā orķestra, NBS Jūras spēku orķestra, kā arī vecākās paaudzes Liepājas mūziķi, kam bija saistība ar džezu. Orķestrim bija oficiāls «sabiedriskā fonda» statuss, sastāvs katru nedēļu regulāri mēģināja, pamatā darbojoties kā t.s. «projektu orķestris». Pastāvēšanas laikā tika regulāri koncertēts, sadarbojoties ar dažādiem solistiem un grupām, cita starpā ar grupu «Autobuss Debesīs». Sastāvs beidza savu darbību 2015. gadā.
Nacionālo bruņoto spēku bigbends (2009-2019)
2009. gadā pēc Latvijas militāro orķestru reorganizācijas Liepājā tika izveidots NBS bigbends, diriģenta kapteiņleitnanta Ulda Locenieka vadībā. Orķestris tika izveidots no bijušā Sauszemes spēku orķestra un Jūras spēku orķestra mūziķiem. NBS bigbends izveidoja vairākas koncertprogrammas, ar kurām regulāri koncertēja gan Latvijā, gan ārvalstīs, uzstājoties arī dažādos festivālos. Orķestris 2014. gadā izdeva CD «Gatavs!».
2019. gadā NBS bigbends vēlreiz tika pārsaukts par Jūras spēku orķestri, atgriežoties pie pilna pūtēju orķestra sastāva, un bigbenda sastāvs tajā iekļāvās kopā ar citiem ansambļiem, kā piemēram, trombonu kvartetiem, saksofonu kvartetiem un pūšaminstrumentu kvintetiem. 2022. gadā tika izdota NBS bigbendam speciāli radīta programma — CD «Veltījums tautasdziesmai» ar latviešu tautas dziesmu aranžējumiem, ko speciāli Jūras spēku orķestra bigbendam bija izveidojis lietuviešu komponists Rimants Giedraitis.
Latvijas Radio bigbends (2012)
Latvijas Radio bigbendu izdevās atjaunot tikai 2012. gadā, pateicoties ilgam un neatlaidīgam darbam ar valsts atbildīgajām institūcijām. Šobrīd LR bigbends, formāli esot aģentūras «Latvijas Koncerti» paspārnē, ir viens no aktīvākajiem un profesionālākajiem bigbendiem Latvijā. Orķestris saksofonista Kārļa Vanaga vadībā ir sadarbojies ar tādiem pazīstamiem mūziķiem kā Džeimss Morisons, Sīmuss Bleiks, Rendijs Brekers un Kurts Rozenvinkels, Mariuss Nesets, Allans Heriss, Džodžo Maijers, Ričards Bona, Maikls Pipokinha, Rūtija Fostere, Diāna Šūra un daudziem citiem. LR bigbendam ir izdotas nu jau 14 plates, tai skaitā ar ievērojamām starptautiskām džeza zvaigznēm, un tas ir uzstājies tādā prestižā džeza koncertzālē kā Linkolna centrs ASV.
Latvijas Radio bigbends ļoti intensīvi koncertē gan Latvijā, gan ārvalstīs, regulāri ieskaņo plates, un šobrīd ir vadošais profesionālais džeza kolektīvs Latvijā.
Zemessardzes bigbends (2014)
Zemessardzes bigbends, kas tika izveidots 2014. gadā kā mazāka vienība Zemessardzes pūtēju orķestrī, darbojas kopā ar Zemessardzes orķestri Rīgā, virsleitnanta Anda Kareļa vadībā. Orķestris, kurā galvenokārt spēlē jauni profesionāli mūziķi, popularizē un pārstāv Zemessardzi plašākā sabiedrībā, regulāri koncertējot un piedaloties arī dažādās oficiālās ceremonijās, pilsētas svētkos, dažādos koncertos un citos pasākumos.
Amatieru-Studentu orķestri
City Jazz Big Band (2007)
2007. gadā amatieru-studentu bigbendu City Jazz Big Band dibināja saksofonists Kārlis Vanags, pianists Ritvars Garoza un saksofonists Renārs Lācis. Regulāri darbojoties, bigbends samērā ātri kļuva par nozīmīgu tieši jaunās paaudzes mūziķu profesionālās izaugsmes kolektīvu.
Pēc LR bigbenda atjaunošanas 2012. gadā un K.Vanagam kļūstot par tā diriģentu, daļa City Jazz Bigbenda sastāva sākotnēji veidoja jaunā Latvijas Radio bigbenda kodolu. Taču City Jazz Big band turpināja darboties, un 2012. gadā debijas albums CD «Introducing The Band» saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu balvas nomināciju «Labākais džeza albums».
Bigbends joprojām darbojas kā radošā studija jaunajiem mūziķiem, kurus interesē džezs, turklāt paralēli mēģinājumiem ir iespējams apgūt improvizācijas pamatus un džeza teoriju.
Ventspils bigbends (2010)
2010. gadā izveidoto Ventspils bigbendu veido Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi saksofonista Renāra Lāča vadībā. Pastāv vairākas orķestra grupas: junioru, jauniešu un senioru bends, kas regulāri koncertē Ventspilī un arī ārpus Latvijas. Orķestris ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tostarp izcīnījis pirmo vietu starptautiskajā bigbendu konkursā Corendon IBBC 2018. gadā. Jau vairāk nekā desmit gadus Ventspils bigbends ir pamata sastāvs džeza mūzikas festivālā «Ventspils Groove,» koncertējot ar labākajiem Latvijas un starptautiski atzītiem džeza mūziķiem.
JVLMA/RDKS/JMRMV Big Band (2018)
2018. gada janvārī dibinātais JVLMA/RDKS/JMRMV bigbends ir sadarbības projekts, kurā iesaistītas RDKS džeza nodaļas un JMRMV studenti. Orķestri vada saksofonists, JVLMA džeza katedras pirmā izlaiduma absolvents Dāvis Jurka. Bigbends jau ir uzstājies kopā ar tādiem starptautiski pazīstamiem bigbenda komponistiem kā Dārsiju Džeimsu Argue (Kanāda), Espenu Bergu (Norvēģija), Eiriku Hegdalu, viessolistiem — trombonistu Pītu Madsenu (ASV), vokālistu Deriku Foksu (ASV), ģitāristu Jāku Soāru (Igaunija), dziedātājiem Daumantu Kalniņu, Kristīni Prauliņu un daudziem citiem. Tradicionāli bigbends uzstājas ikgadējā Starptautiskajai Džeza dienai veltītajā koncertā Mūzikas akadēmijā aprīļa beigās un veido speciālu koncertu jaunās mūzikas festivālā «Decibels». Viens no nozīmīgākajiem bigbenda notikumiem ir pusfināla koncerts «Starptautiskais bigbenda jauno komponistu konkursā», kurš norit jau piekto gadu.
Citi bigbendi
Bez jau minētajiem orķestriem iespējams uzskaitīt vēl veselu rindu džeza orķestru, kuri vairāk vai mazāk regulāri darbojas Latvijas pilsētās, koncertējot un popularizējot džeza mūziku. Vairāki no tiem, kā piemēram Siguldā, Rēzeknē un Valmierā, šie kolektīvi eksistē jau daudzus gadus, un to pastāvēšanu lielā mērā ir veicinājuši to vadītāji — džeza entuziasti konkrētajā vietā. Taču vairāki orķestri ir izveidojušies nesen, un to rašanās ir saistāma ar džeza nodaļu darbību attiecīgo pilsētu mūzikas vidusskolās.
Rēzeknes bigbends: Rēzeknes novada pašvaldības atbalstīts amatieru kolektīvs, kas bāzējas Rēzeknes koncertzālē «Gors» trombonista Laura Amantova vadībā.
Daugavpils bigbends: Daugavpils mūzikas vidusskolas audzēkņu ansamblis, vadītājs Romāns Saikovskis.
«Liepājas bigbends» (bij.«Melngaiļskolas bigbends»): Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņu bigbends, kuru vada saksofonists Kārlis Auziņš un bundzinieks Andris Buiķis.
Bigbends «Valmieras Puikas»: Valmieras Kultūras centra pašdarbības orķestris Gunāra Geduševa vadībā.
Liepājas mūzikas orķestris: projekta grupa, ko veidojis Jānis Ivuškāns (trompete), bijušais «Melngaiļskolas bigbenda» vadītājs.
Siguldas bigbends: Siguldas amatieru orķestris, kurā spēlē džeza mūziķi un studenti no Siguldas un tās apkārtnes.
Latvijas bigbendu laika skala 1991-2024
Profesionālās grupas ir izceltas zilā krāsā, bet amatieru un studentu grupas ir attēlotas zaļā krāsā.

Secinājumi
Nav šaubu, ka bigbends ieņem nozīmīgu vietu Latvijas džeza tradīcijā un izceļas kā fenomens mūsdienu Latvijas džeza ainā.
Vēsturiski šī tradīcija veidojusies, pateicoties tādu leģendāru ansambļu kā REO un Latvijas Radio bigbends darbībai, kā arī nozīmīgu aranžētāju un komponistu, kā V.Dolgovs, G.Rozenbergs u.c., profesionālai darbībai, kuru radošais mantojums joprojām ir neatņemama mūsdienu latviešu džeza sastāvdaļa.
Jāsecina, ka mūsdienu Latvijas džeza vidē bigbenda kustībai ir ievērojama, redzama un aktīva loma. Tās attīstība kopš 2006. gada ir cieši saistīta ar džeza izglītības evolūciju Latvijā. Šīs kustības pamatā ir jaunā Latvijas džeza mūziķu paaudze, kuru veido salīdzinoši nesenā džeza izglītības sistēma valstī. Līdz ar to bigbendiem ir būtiska loma džeza izglītībā Latvijā, un lielākā daļa Latvijas džeza skolu var lepoties ar saviem orķestriem.
Bigbendu tradīcijas Latvijā turpina attīstīties, par ko liecina gan jaunu orķestru veidošanās, gan arī tādas iniciatīvas kā «Starptautiskais bigbenda jauno komponistu konkurss», ko nu jau piecus gadus organizē J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Radio bigbends. Šis konkurss ir apliecinājums bigbenda svarīgajai nozīmei un vietai Latvijas džezā, kas turpina attīstīties ļoti radoši, daudzveidīgi un oriģināli.
Atsauces
[1] «Bellaccord Electro» ieskaņojumus iespejams dzirdēt tiešsaistē Latvijas Nacionālas bibliotēkas mājaslapā, sadaļā «Latvijas vēsturiskie skaņu ieraksti».
[2] Tā sauktais «simfo-džezs» ir klasiskās orķestrācijas un uzstādījuma saplūsme ar džeza elementiem un instrumentiem, kas bija īpaši populārs 1920- gados ASV un Eiropā.
[3] Pols Vaitmens (1920−1930) — viens no nozīmīgākajiem un slavenākajiem agrīno džeza orķestru vadītājiem ASV. Džordža Gēršvina pazīstamā «Rhapsody in Blue» tapa pēc viņa pasūtījuma, un tika pirmatskaņota koncertā «An Experiment in Modern Music» Eola zālē (Aeolian Hall) Ņujorkā 1924. gada 12. februārī. Pēc šā koncerta radās liela interese par jauno «simfonisko džezu», un Vaitmena stils tika plaši imitēts. Viņa iespaids izsekojams tādu džeza aranžētāju darbos kā Dons Redmens (Don Redman; 1900−1964) un Djūks Elingtons, un dzirdams daudzu, īpaši balto džeza orķestru ieskaņojumos 20. gados. P. Vaitmena orķestris bija pazīstamākais ASV džeza orķestris Eiropā, kuru apmeklēja divas reizes ar plašām koncerttūrēm, tādējādi nav nejaušība, ka Eiropas mūziķi centās imitēt viņa stilu un skanējumu.
Vaitmena izpratnē simfoniskās mūzikas savienojums ar džezu izpaudās kā apvienots stīgu un džeza orķestris, kurš atskaņo simfoniskas ievirzes skaņdarbus ar džeza elementiem. Turpinoties džeza attīstībai, simfodžezs kļuva aizvien eksperimentālāks un novatoriskāks. Savu lielāko uzplaukumu šis koncepts sasniedza 50.−60. gados ASV līdz ar kūldžeza novirzienu «trešā straume» − «Third Stream», kura pazīstamākie piemēri ir Mailsa Deivisa un Gila Evansa orķestra veiktie, par džeza klasiku kļuvušie ieskaņojumi «Miles Ahead», «Porgy and Bess» un «Sketches of Spain».
[4] 1932. gada 9. decembrī.
[5] Simfodžeza elementi, piemēram, dzirdami Ringolda Ores, Raimonda Paula, un vairāku citu Latvijas komponistu daiļradē. Viens no spožākajiem piemēriem ir Ģederta Ramana 1970 gadā komponētais «Concerto Leggiero».
[6] Ļevs Ivanovičs Tokarevs dzimis 1923. gada 24. decembrī Uraļskā. 1941.-1942. studēja Maskavas konservatorijā G.Litinska kompozīcijas klasē. 1946. gadā dibināja Latvijas radio komitejas džeza orķestri, no 1946. — 1948. g. Latvijas filharmonijas simfoniskā džeza orķestra vadītājs. 1948. — 1961. g. Baltijas militārā apgabala dziesmu un deju ansambļa muzikālais vadītājs. Miris 1991. gadā.
[7] «Cīņu pret formālismu mākslā» aizsāka VK(b)P CK 1948. gada 10. februāra lēmums «Par V. Muradeli operu «Lielā draudzība»». Ar «formālismu mākslā» tika saprasta ideoloģiski neatbilstošas, ne-proletāriskas izpausmes mākslā, kas priekšroku deva «formai», nevis ideoloģiski atbilstošam saturam. Tā laika starptautiski politiskā kontekstā PSRS džeza mūzika, protams, bija formālisma izpausme, kas jāapkaro.
[8] Rīgas Elektro-Mehāniskā Rūpnīca.
[9] Klubs atradās Rīgā, K.Barona ielā 130