Atpakaļ pie tradīcijām
Toma Rudzinska ražīgā vasara — pirmā rezidence Mazās Ģildes dārzā, akustiskais kvartets Rīgas Ritmos un jaunā mūzika

Kopš atgriešanās mājās, Toms Rudzinskis šķiet ir paveicis neskaitāmi daudz – viņš ir organizējis regulārās džema sesijas restorānā «The Botanist», ar starptautisko sastāvu dubultkoncertā prezentējis albumu «ABYSS», kas saņēma Zelta Mikrofona balvu kā labākais džeza albums 2023. gadā, un arī 2024. gadā – par albumu «INTERCEPTION». Turklāt viņš ir ierakstījis vēl vienu albumu, kuru jau var pasūtīt Bandcamp vietnē, un vienam no skaņdarbiem var baudīt video klipu.
Radošās enerģijas Tomam netrūkst, tāpēc man nav šaubu, ka mēs vēl izbaudīsim daudz jaunumu no viņa. Bet pagaidām piedāvāju ieskatīties mūsu sarunā, kur mēs apspriežam aizvadīto vasaru, kas bija pilna ar koncertiem, tai skaitā Rīgas Ritmi festivālā un rezidenci Mazās Ģildes dārzā, kas ilga veselu mēnesi.
Nu ko, tev sanāca diezgan ražīga un spoža vasara, ar daudz koncertiem, tai skaitā Rīgas Ritmos un arī ar savu rezidentūru Mazās Ģildes dārzā! Sāksim varbūt ar Rīgas Ritmiem — Mareks Ameriks, kurš organizēja to koncertu (Jersika Records skatuve) ieminējās, ka tev būs arī plate ar to repertuāru, ko spēlēji festivālā?
Ļoti cītīgi strādājam pie tā, lai tas būtu. Sastāvs, kas piedalījās Rīgas Ritmos, nebija tas pats sastāvs, ar kuru mēs ierakstījāmies. Mēs ierakstījāmies ar akustisko sastāvu pagājušajā gadā, kur piedalījās Ivars Arutjunjans uz bungām, itāļu basists Igor Spallati, beļģu pianists Alex Koo un es. Pagājušajā gadā mums bija tūre, un pēc tās beigām mēs ierakstījāmies Latvijas Radio studijā. Nesen mēs pabeidzām rakstīt arī stīgu kvartetu ar Ivaru Brīnumu un komandu. Faktiski tagad ir jāveic miksēšana un māsterēšana.
Kas par mūziku tur būs?
Tā ir mana mūzika, kuru es sarakstīju pagājušā gada tūrē. Kaut kas no šī repertuāra bija jau kādu laiku pieejams, jo es to biju spēlējis kādā koncertā, bet tas nebija ierakstīts un izdots. Iekļāvām nelielu miksli no jau zināmajiem skaņdarbiem, kas bija dzirdēti kādā koncertā, kā arī jaunu mūziku. Pārsvarā tā bija jauna mūzika, kuru es rakstīju tūrē.
Kas tā ir par mūziku stilistiski un žanriski? Tas būs kaut kas atšķirīgs no pēdējā albuma vai kurā virzienā?
Kaut kādā ziņā šis albums stilistiski atsaucas uz manu debijas albumu, kurš bija vairāk akustisks, salīdzinot ar «ABYSS». «ABYSS» bija albums, kas vairāk fokusējās uz elektroniskajiem elementiem, ar dažādiem slāņiem, sintezatoriem, elektrisko ģitāru un elektrisko basu.
Šajā gadījumā es vēlējos ierakstīt mūziku ar instrumentiem, kas vairāk atbilst klasiskam džeza kvartetam. Protams, mums arī ir pievienojies stīgu kvartets, bet pamatā tas ir akustiskais kvartets. Savukārt «ABYSS» ir vairāk elektronisks kvartets. Mūsu akustiskais kvartets atsaucas uz standarta sastāvu ar saksofonu, klavierēm, kontrabasu un bungām, un, lai radītu priecīgāku un lielāku skanējumu, pievienojām arī stīgu kvartetu.
Par debijas albumu tu domā «ABRA»?
Jā, «ABRA». Mēs to ierakstījām pirms deviņiem gadiem, un drīz būs jubileja, tāpēc laikam būs jāorganizē kaut kāds pasākums. Tas ir turpinājums atsaucei uz to kvartetu, un tā paliek apakšā zem nosaukuma — Toma Rudzinska akustiskais kvartets. Tas drīzāk ir turpinājums tam.
Nu, tev vispār diezgan ražīgi pāris gadi sanāk, cik tev kopumā albumi? Bija Abra, bija Locomotion….
Tad mēs ierakstījām «Space Big Band» albumu ar Kenetu Dāl Knudsenu.
Jā, «Space Big Band».
Tad «ABYSS», un tagad būs šis akustiskais kvartets.
Nu, diezgan ražīgi! Desmit gadu laikā pieci albumi — diezgan daudz! Cik es atceros, jums tur Rīgas Ritmos bija tāds interesants stāsts ar to, ka jums ar Vadimu Dmitrijevu sakrita sastāvi gandrīz simtprocentīgi.
Nu, kā jau vienmēr, organizējot koncertus un festivālus, lai cik tas garlaicīgi neizklausītos, jautājums vienmēr ir par budžetu. Ne vienmēr ir iespēja atvest oriģinālo sastāvu. Īstenībā, es biju domājis, ja mēs iegūtu papildus finanses, varētu atvest akustisko kvartetu uz Rīgu, bet tas, iespējams, sanāca pa dārgu.
Jebkurā gadījumā akustiskais kvartets Latvijā būs, bet mums sanāca tā, ka ar Tuomo [Usitālo] mēs jau puslīdz regulāri spēlējam. Es viņam uzrakstīju, un viņš arī Latvijā diezgan bieži uzstājas. Tad, kad Vadims uzzināja, ka es spēlēšu ar Tuomo, es uzzināju, ka Vadims spēlēs ar savu bundzinieku, tāpēc es uzrakstīju viņa bundziniekam un Vadims Tuomo. Mums sanāca, ka viss sastāvs sajaucās kopā, un mēs spēlējām ar ļoti līdzīgu sastāvu. Izrādījās, ka bundzinieks no Vadima sastāva bija man rakstījis pirms pusgada, piedāvājot kādu koncertu, taču tas tā arī nesanāca. Tomēr beigu beigās mēs uzspēlējām Rīgas Ritmos. Viss salikās kopā, un man liekas, ka tas bija draudzīgs un foršs pasākums.
Sanāk, ka Rīgas Ritmu klausītāji dabūja ieskatu tavā jaunajā albumā?
Jā, plate iznāks ar Jersika Records palīdzību, kas ir patiešām lieliski. Mums ir lieliska sadarbība ar Mareku – viņš ir super atbalstošs un ļauj man izpausties jebkādā veidā, kādā es vēlos. Tas ir fantastiski sadarboties ar viņu, un forši ir tas, ka viņam ir arī plaši resursi. Pēdējā laikā izskatās, ka viņi ir ieguvuši diezgan lielu starptautisku atpazīstamību.
Ir daudz skaistu un foršu lietu saistībā ar to, ka mēs izdosim pie Jersika Records. Šis ieraksts būs pieejams kā plate, un tas būs atrodams arī digitāli. Kādā veidā mēs plānojam izdošanu, ir ļoti labs jautājums. Vēl domājam par to, varbūt vispirms izlaist plati, un pēc tam digitāli tā nonāks platformās kā Spotify, Apple Music un tamlīdzīgi. Mēs vēl par to domājam, bet plate noteikti būs, un digitāli tas būs arī noteikti.
Tev šogad bija rezidence arī Mazās Ģildes dārzā. Tā bija pirmā reize tev, vai ne?
Jā, tā bija pirmā reize vispār Mazajā Ģildē šādā formātā. Par Mazās Ģildes rezidenci — man piedāvāja Madara, sieviete, kas organizēja šo pasākumu. Es iedomājos, ka būtu interesantāk nedaudz paplašināt šo pasākumu un izveidot to tieši kā rezidenci augustā, kur katru ceturtdienu spēlētu ar dažādiem draugiem un kolēģiem. Bija arī cilvēki, kuri parasti nedzīvo Latvijā, un tieši vasaras mēnešos, kā zināms, iebrauc arī daudzi cilvēki no ārzemēm.
Mēs bijām dažādos sastāvos. Pirmajā reizē mēs spēlējām manu mūziku, un tās bija tīri elektroniskās uzstāšanās – pirmā reize ar Arti Orubu uz bungām, Edvīnu Ozolu uz kontrabasa un Ritvaru Garozu pie sintezatoriem. Nākamajā ceturtdienā spēlējām ar Kristīni Cīruli, Edgaru Cīruli un Jāni Rubiku, kas bija veltījums vairāk Kristīnes mūzikai, kā arī pāris Edgara skaņdarbiem un Jāņa kompozīciju. Pēc nedēļas bijām ar vokālisti Artu Jēkabsoni, Kristu Saržantu pie klavierēm un Tomu Poišu pie kontrabasa. Pēdējā ceturtdienā spēlējām kopā ar Matīsu Čudaru, Ivaru Arutjuņanu un Jāni Rubiku.
Tātad bija četri pilnīgi dažādi pasākumi, un pati ideja ir ļoti forša – bezmaksas koncerts vasarā Vecrīgā. Publikā bija daudz regulārie apmeklētāji, bet arī vairāk ārzemnieku un cilvēku, kas bija atbraukuši vasaras mēnešos, lai paklausītos. Man liekas, ka tas bija ļoti foršs mēnesis ar dažādu mūziku un dažādām noskaņām, un esmu priecīgs, ka viņi man uzticējās.

Pēdējo reizi tur bija pārpildīts. Es atnācu, sapratu, ka vispār brīvo vietu nav, cilvēki stāvēja aiz žoga. Tas skats diezgan pozitīvs, jo jūs tur spēlējat tradicionālāku džezu, kas varbūt nav tas populārākais no izklaides veidiem Vecrīgā, bet cilvēki ir un klausās. Skaidrs, ka daļa ir ārzemnieki, bet tik un tā, vietēji arī bija diezgan daudz.
Jā, tur ir tā, kā, ja tu vēlies apsēsties, tad rinda jau parasti sākās pusstundu pirms koncerta sākuma.
Kā tev liekas vispār konceptuāli tas, ka ir bezmaksas koncerti, tas netraucē taisīt parastos koncertus? Nav tā, ka tu pieradini cilvēkus pie tā, kā māksla ir bezmaksas, un tad, kad pienāk laiks samaksāt par to ieejas biļeti, tad interese ir mazāka?
Jā, tas ir labs jautājums. Runājot par koncertiem, par kuriem nav jāmaksā, iespējams, ja tev būtu jāizvēlas, tu labprāt nemaksātu par šādiem pasākumiem. Tomēr, ņemot vērā M/Darbnīcas palīdzību, cilvēki ir pieraduši maksāt par koncertiem. Tas ir labi, jo šī vieta var turpināt organizēt koncertus ilgtermiņā, ja ir publika, kas ir gatava maksāt. Protams, pastāv arī kāds atbalsts no valsts puses, piemēram, Mazās Ģildes pasākumus atbalsta Rīgas dome un ir VKKF finansējums, kas ļauj rīkot bezmaksas pasākumus. Ja cilvēki bieži apmeklē šos pasākumus, loģiski, ka viņi pēc tam var negribēt maksāt par biļetēm. Ilgtermiņā tas var nebūt labākais scenārijs.
No otras puses, bezmaksas koncerti var sasniegt lielāku auditoriju. Piemēram, Vecrīgā tas ir forši, jo cilvēki, kuri ierodas paklausīties, varbūt iepazīsies ar jaunu mūziku. Iespējams, kad ziemas mēnešos, kad Mazajā Ģildē nenotiek bezmaksas pasākumi, viņi nāks uz M/Darbnīcu un varbūt nopirks kādu biļeti. Kaut kādā ziņā tas ir pozitīvi. Rīgā nav tik daudz bezmaksas pasākumu, tiešām, tas nav tā, ka ļoti daudz no tiem tiek sponsorēti. Ir Mazā Ģilde, bet nezinu, kur vēl varētu būt bezmaksas koncerts. Man šķiet, ka tas ir praktiski vienīgais.