Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

19 gadi džezā


Evilena Protektore

Ventspils Groove 2024, tuvojoties savai divdesmitajai dzimšanas dienai, atkal pulcē vidusskolā starptautisko mākslinieku komandu

Gatis Ošenieks

Turpinot ikgadējo tradīciju, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, vienu nedēļu dzīvot mūsdienu ritma un džeza mūzikas noskaņās, Mākslu izglītības kompetences centrs «Ventspils Mūzikas vidusskola» arī šovasar sarīkoja starptautisku festivālu mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un mūzikas augstskolu audzēkņiem, absolventiem un pedagogiem. Tas norisinājās no 26. līdz 30. augustam. Dalībniekiem no 16 gadu vecuma bija iespēja mācīties instrumentu spēli vai vokālu no rīta un ansambļu (Combo) nodarbības pēcpusdienā, kā arī baudīt plašu koncertu un džema sesiju programmu. Šogad tā bija visai krāšņa: 26. augustā pie koncertzāles «Latvija» izskanēja festivāla atklāšanas koncerts, 27. augustā «Windau Coffee» tika aizvadīta džema sesija ar meistarklašu vadītājiem, 28. augustā «VIETA, KUR būt» pieredzēja meistarklašu vadītāju koncertu, 29. augustā atkal «Windau Coffee» norisinājās vēl viena džema sesija, šoreiz ar lieliskiem mūziķiem Kristianu Kalvu (trompete), Tomu Timofejevu (kontrabass), Paulu Ķierpi (sitaminstrumenti), Beatu Esteri Mačtamu (taustiņinstrumenti). Savukārt 30. augustā koncertzāles «Latvija» amfiteātrī festivāls «Ventspils Groove 2024» noslēdzās ar meistarklašu dalībnieku sniegumu un priekšnesumu no Matīsa Čudara trio (Matīss Čudars — ģitāra, Edvīns Ozols — kontrabass, Ivars Arutjunjans – sitaminstrumenti). Savukārt pedagogos šogad bija: ģitārists Florian Fleischer, dziedātāja Līva Dumpe, saksofonists Toms Rudzinskis, pianists Avishai Darash, bundzinieks Alessandro D’Anna un kontrabasists Juuso Rinta. Tā kā pērn mēs apjautājām par festivālu un to nozīmi tikai pedagogus, šoreiz nolēmām aprunāties ar vienu pedagogu un vienu audzēkni, lai izveidotu pilnīgāku kopainu par to, kā jutās visas iesaistītās personas abos flangos — tie, kas apmāca un tie, kurus apmāca. Mūsu sarunas dalībnieki ir ģitārists Florian Fleischer, Ventspils Groove festivāla pedagogs, un Rebeka Rēķe, vokāliste un festivāla dalībniece. Uzzināsim no viņiem, kas šogad bija īpašs, kas palika atmiņa, kas noderēs dzīvē un kāpēc jābrauc un jābauda vesela nedēļa mūzikā.

Rebeka Rēķe

Sākumā pastāsti bišķiņ par sevi — kas tu tāda esi, no kurienes tu esi, kur tu mācies?

Esmu Rebeka Rēķe un es nāku no Rīgas Doma kora skolas. Tagad sākšu mācīties džeza vokālu trešajā kursā. Mana pasniedzēja ir Inga Bērziņa, un es šeit atbraucu tieši Līvas Dumpes dēļ, lai dzirdētu, ko viņai ir teikt. Protams, es arī vēlos padžemot ar citiem un piedalīties combo nodarbībās ar citiem skolotājiem, lai mācītos.

Kā tu uzzināji par festivālu un meistarklasēm?

Par festivālu un meistarklasēm uzzināju no saviem draugiem, kas arī ir mūziķi un kuri bija piedalījušies iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā es jau gribēju braukt, bet nesanāca. Šogad, kad uzzināju, ka būs arī Līva, sapratu, ka man noteikti ir jābrauc pie viņas, lai apgūtu jaunas lietas. Šī man ir pirmā reize.

Kā tu uzzināji par Līvu?

Es zinu, ka viņa ir manas skolas absolvente, jo viņa pabeidza studijas kopā ar Kristīni Cīruli, kura mūsu skolā māca solfedžo. Arī Inga ir stāstījusi par Līvu, un es biju dzirdējusi viņas jaunāko albumu, kas nesen iznāca. Es zināju arī, ka viņa dzīvo Amsterdamā, Nīderlandē, un gribēju uzdot jautājumus tieši par komponēšanu un dažādām vokālajām tehnikām, ko viņa pielieto un ieguvusi no Amsterdamas pedagogiem.

Kāda bija tava personīgā pieredze šogad festivālā un kas bija programmā?

Sākumā mums bija apmēram trīs vai četras stundas pie specialitātes skolotājiem. Pie Līvas bija ļoti daudz foršu vingrinājumu, kas koncentrējās uz elpu, ritmu un improvizāciju, un mēs varējām arī dalīties savā pieredzē. Pēc tam katrai dalībniecei bija neliels individuāls laiks, kad varējām uzdot jautājumus, apspriest teoriju vai pamācīties kādu dziesmu. Tas man ļoti patika.

Es vēlētos, lai būtu bijis ilgāks laiks tieši individuālajām nodarbībām vai arī sadalīt laiku tā, lai tiešām varētu būt viens pret vienu ar skolotāju. Ir ļoti daudz dažādu līmeņu mūziķu, un, piemēram, man varbūt ir atšķirīgāki jautājumi nekā kādam, kurš pirmo reizi dzied džezu. Man šķita, ka būtu forši nākotnē organizēt šo tā, lai katrs varētu uzdot sev atbilstošus jautājumus.

Tomēr, kopumā viss bija ļoti labi. Man tieši patika, ka Līva ieteica daudz mākslinieku, kurus viņa klausās ikdienā, un stāstīja par savu komponēšanas procesu, kā viņa rīkojās ar savu balsi, ko ikdienā dara un klausās. Pēc tam mēs tikām sadalīti pa combo, un manā combo vadītāji bija saksofonists Toms Rudzinskis un bundzinieks Alessandro D’Anna. Man ļoti patika, ka man bija tieši šie divi vadītāji, īpaši no Alessandro dzirdēju dažādus noderīgus ieteikumus. Viņš dalījās ar savu pieredzi Helsinkos un daudz ko ieteica, kad spēlējām skaņdarbus. Man šķita, tas bija ļoti noderīgi un interesanti. Man arī ļoti patika, ka viņi iesaistījās džema sesijās, ļaujot mums kopā ar skolotājiem nospēlēt kādu standartu un vienkārši kopā radīt mūziku. Tas bija tieši tas, kas man ļoti patika.

Vai esi klausījusies visus koncertus?

Jā, esmu. Man ļoti patika, ka Līvai bija koncerts pie jūras. Tā vieta ir ārkārtīgi skaista, un ar saulrietu viņi spēlēja gan pianista, gan ģitārista kompozīcijas. Bija ļoti interesanti klausīties katru no viņiem, kā katrs rīkojās ar savu instrumentu. Man, protams, fokuss ir vairāk uz vokālu, un es gribēju dzirdēt Līvas Dumpes pieeju un to, kā viņa improvizē. Interesanti bija redzēt, kādu stilu viņa izvēlas improvizācijā, kā viņa padara skaņdarbus modernākus un laikmetīgākus. Tas bija tieši tas, kas man ļoti patika. Noteikti tas bija mans mīļākais koncerts.

Ko varētu ieteikt mainīt nākamajā gadā festivālam? Kas tev pietrūka, izņemot individuālo laiku?

Es domāju, būtu lieliski, ja būtu vēl vairāk džema sesiju. Mums bija tikai divas. Sākumā septiņos bija koncerts, un pēc tam līdz 11 notika džems. Ir jāsteidzas, lai paspētu nospēlēt dziesmu, ātri jāsameklē kāds, kas spēlēs ar tevi, laika vienmēr nepietiek, jo pēc koncerta paliek ļoti maz līdz tiem vienpadsmitiem. Man šķiet, ka visiem patiktu labāk, ja būtu vairāk džema sesiju, nevis tikai divas reizes nedēļā. Ir tik daudz gribētāju, un šī pieredze ir ļoti svarīga.

Varbūt vēl viena lieta ir par to, kā varētu sadalīt apmeklētājus atbilstoši viņu prasmju līmeņiem. Es zinu, ka tas varbūt nav viegli, bet varētu grupēt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi vienā kombo, un iesācējus ievietot citā. Esmu dzirdējusi no citiem mūziķiem, kas spēlē jau ceturto gadu, ka viņiem ir 12 gadus vecs bundzinieks, un dažkārt rodas nesaprašanās. Bet vispārīgi, šis festivāls ir ļoti foršs!

Kas bija visvērtīgākais, ko tu esi uzzinājusi festivāla laikā? Ko tu noteikti izmantosi savā tālākajā muzikālajā darbībā?

Es domāju, ka visnoderīgākais bija no Līvas Dumpes. Es uzdevu dažādus jautājumus, jo man īpaši interesēja komponēšana un improvizācija. Viņa parādīja vienu Michael Mayo ierakstu, kur viņš improvizēja un stāstīja par transkripcijām. Viņa man deva vingrinājumu, ko pats Michael Mayo bija ieteicis, kad viņš pasniedza meistarklasi Amsterdamā. Līva parādīja vairākus vingrinājumus, ko viņš izmanto improvizācijās un kā tie tiek integrēti viņa dziedāšanā. Man šķita ļoti forši, ka viņa ir satikusi šo dziedātāju, viņš man ļoti patīk!

Ja būtu uzdevums izdomāt festivālam saukli vai moto, kāds tas varētu būt?

Saukli vai moto… Man liekas, ka šogad īpaši mūsu kombo pieredzēja spēlēt ar lietuviešu bundzinieku, un šī starptautiskā atmosfēra ir ļoti, ļoti forša, jo ļauj iepazīt jaunus cilvēkus.

Mūsu kombo nosaukums ir «Bunda jau Latvija», kas atspoguļo Baltijas mūzikas atmosfēru, bet latviešu valodā. Tāpēc, kad mēs uzstāsimies šodien pēc divām stundām, mēs izdomājām nosaukt mūsu kombo, kas ir šī gada moto priekš manis. Mums bija pieredze rakstīt ar vokālistēm vārdus tieši par Latviju, un Alessandro ieteica, ka mēs varam stāstīt par Latviju vienā dziesmā, kurai bija tikai tēma, bet nebija vārdu. Visas šīs idejas ļoti labi savienojās ar mūsu nosaukumu.

Gatis Ošenieks

Florian Fleischer

Sākumā iepazīstini, lūdzu, ar sevi — kas tu esi, no kurienes nāc, ko tu darīji festivālā?

Man sauc Florian Fleischer. Esmu no Vācijas un jau vairāk nekā 14 gadus dzīvoju Berlīnē. Esmu džeza ģitārists, komponists un aranžētājs, kā arī spēlēju citu mūziku. Jūtos ērti gan džeza, gan popmūzikas pasaulē, tomēr mana galvenā kaisle ir spēlēt džezu un rakstīt savas oriģinālkompozīcijas. Festivālā es biju džeza ģitāras skolotājs un kombo vadītājs.

Kā tu uzzināji par festivālu un kā kļuvi par pedagogu tajā?

Visu to sarīkoja Toms Rudzinskis, ko pazīstu no Berlīnes, kur viņš agrāk dzīvoja. Mēs bijām tūrē kopā ar manu trio, kurā Toms arī muzicēja. Apmeklējām Baltijas valstis, spēlējām Rīgā, Tallinā, kā arī Helsinkos, Somijā, un Varšavā, Polijā. Vienreiz viņš piedāvāja aizbraukt uz Ventspils Groove festivālu, nospēlēt koncertu un varbūt pat mācīt tur, un visi uzreiz piekrita – jā, protams.

Ko tu sagaidīji, dodoties uz festivālu?

Man nebija ne jausmas, kā tas būs, tāpēc es biju daudz gatavojies. Dalībnieki bija izcili spēlētāji. Viņi visi bija katrs savā līmenī, un viņi bija patiešām lieliski. Protams, bija arī daži, kas pavisam nesen sāka pētīt džeza pasauli, kas radīja jauku miksli. Piemēram, ansambļos bija puisis, kurš nesen sāka spēlēt blūzu, un viņam bija jāspēlē kopā ar basistu, kurš ir nodarbojies ar džezu jau pēdējos sešus vai septiņus gadus. Viņi varēja daudz mācīties viens no otra, spēlējot kopā, apmācot viens otru un palīdzot iziet ārā no savas komforta zonas.

Centos sagatavoties visiem līmeņiem, taču galu galā tas vienmēr ir pārsteigums. Jebkurā gadījumā tā bija ļoti pozitīva pieredze visiem spēlētājiem. Tas bija jauki, lieliskās nodarbībās, laba kompānija. Es izbaudīju šo laiku un daudz iemācījos no visiem jaunajiem talantiem.

Kāda bija festivāla meistarklašu programma un kāda bija tava loma? Vai vadīji combo?

Katru dienu no rīta tikāmies uz meistarklasēm tikai ģitārspēlē. Un tad pēc pusdienu pārtraukuma mums bija combo mēģinājumi. Tā kā studentiem bija dažādi līmeņi, rīkoju arī individuālas nodarbības, lai visi saņemtu nepieciešamo uzmanību. No rīta kopā pavadījām aptuveni stundu meistarklasēs, un tad arī dalījāmies. Tad katram bija ap 20 līdz 25 minūtēm individuāli. Mēs izrunājām arī tematus, kas interesēja katru mūziķi. Kāds nesen ķērās pie pavadījuma un akordiem, izrunājām un papraktizējām arī šo. Un tad viens mēģināja improvizēt, tāpēc to arī trenējām. Mēģināju katram dalībniekam veltīt nepieciešamo uzmanību. Protams, tādas lietas, kā harmonija un balsvedība, arī tika izrunātas un izspēlētas.

Kas, tavuprāt, tev kā pedagogam festivālā bija visizaicinošākais?

Visizaicinošākais? Piedalīties var jebkurš, festivāls ir super draudzīgs. Tas arī nozīmē to, ka visi ir savā līmenī, bija izaicinoši to visu apvienot vienā ansamblī, laikam. Bet tas ir viens no momentiem, kur, manuprāt, arī kaut ko iemācījos — kā pielāgoties situācijai. Visi pedagogi atveda oriģinālmūziku, man līdzi bija divas kompozīcijas, kas bija stipri par grūtu. Tāpēc man bija risinājums. Es sapratu — jādara kaut kas cits. Bet man visus vajadzēja iesaistīt vienlīdzīgi. Tā arī ir savdabīga improvizācija. Džezā galvenais ir improvizēt, tāpēc laikam tas bija tas izaicinājums, ka šoreiz, pārmaiņas pēc ir jāimprovizē ar meistarklašu programmu, nevis mūziku. Tas bija izaicinoši, bet jauki.

Ko tu darīji savā combo?

Uztaisījām vienu manu skaņdarbu, tā ir džeza melodija ar džeza harmoniju. Es mazliet piearanžēju to saksofoniem. Pēc tam spēlējām grūvīgu skaņdarbu — standartu «Watermelon Man». Mēs nevarējām ar bundziniekiem, kuri tikai knapi pieskarās svingam un džezam, ņemt parasto džeza standartu, bet šajā ir džeza harmonija, tāpēc der iesācējiem. Džezīgs, grūvīgs fusion.

Vai tev bija iespēja nedaudz iepazīties arī ar latviešu mūziku?

Braucot uz Ventspili no Rīgas, visi pedagogi mūsu mašīnā — Līva, Toms, Avishai, visu ceļu līdz Ventspilij, lika mūziku, kas katram patika. Es viņiem teicu, ka gribu dzirdēt arī kaut ko latviešu, tāpēc Līva uzlika kaut kādus skaņdarbus. Mēs arī combo programmā spēlējām Līvas oriģinālmūziku, kur ir vārdi latviešu valodā. Līdz ar to, man bija iespēja gan noklausīties kaut ko, gan arī nedaudz izspēlēt combo.

Un kā? Patika?

Jā, tur daudz kas ir par ritmu, kaut gan melodijas nav ļoti sarežģītas, viegli atcerēties un viegli dziedāt līdzi. Man patīk.

Ja tev būtu jāapraksta festivāls ar četriem vai pieciem vārdiem, kurus tu izvēlētos?

Ne vairāk kā pieci vārdi… Jauki. Aizraujoši. Izaicinoši. Iespaidīgi. Šo man jāpaskaidro — mani iespaidoja cilvēki, dalībnieki, viņu degsme. Viņi visi ļoti vēlējās mācīties. Bija tik daudz prieka. Viņi baudīja mūziku, un viņiem patika spēlēt un mācīties. Tas bija lieliski!

Gatis Ošenieks