«Varonis ar tūkstoš sejām» kā iedvesmas avots

Ar «Zelta mikrofonu» apbalvotais lielformāta darbs «Abyss» izskan jaudīgi un elektrizēti

Toma Rudzinska un domubiedru pagājušogad ieskaņotais un arī prezentācijas koncertus piedzīvojušais albums pavisam nesen apbalvots ar «Zelta mikrofonu» kā labākais džeza albums 2023. gadā. Ar starptautisku komandu (Igors Osipovs — trompete, Ukraina; Povels Videstrands — taustiņinstrumenti, Zviedrija; Toms Berkmans — bass, Vācija; Fabians Rošs — sitaminstrumenti, Vācija; Mete Nadja Hansena — vokāls, Dānija) paveiktais darbs «Soundfabrik» ierakstu studijā Berlīnē ir sadzirdēts un izraisījis plašu rezonansi.

«Abyss» varam uzskatīt par izvērstu lielformāta džeza kompozīciju. Uz Džozefa Kempbela grāmatu «Varonis ar tūkstoš sejām» balstītais muzikālais stāsts izteikts 13 dažāda apjoma skaņdarbos. Pavisam īsus skaņdarbus (tikai tēma, bez improvizācijām un izvērstas materiāla attīstības), kas vairāk funkcionē kā atelpas brīdis un pārejas posms uz nākamo stāsta daļu, nomaina izvērstas kompozīcijas, kurās ansambļa saspēli un Rudzinska muzikāli arhitektonisko vīziju varam ieraudzīt jau pilnā apmērā.

Stilistikas ziņā «Abyss» ir ar izteiktu «fusion» piesitienu, kur harmoniskajā pavadījumā dominē elektroniski tembri. Akustiskās klavieres izmantotas tikai vienā no skaņdarbiem pašā sākumā. Mūzikas valodā ir liels fiksēta materiāla īpatsvars, improvizācijas brīvībai atstājot konkrētus posmus, kur tas iederas. Harmonijas un ritma elementi pielietoti brīvi un atraisīti, bez īpašiem ierobežojumiem un acīmredzamām atsaucēm uz bībopu vai svingu. Izteiksmes līdzekļu lietojums ir pakārtots stāstam. No kompozīcijas un aranžējuma viedokļa visā albumā kā raksturīga iezīme izkristalizējas saksofona un vokāla unisons. Šis tandēms dzirdams vairākkārt.

Kompozīcijas ir savstarpēji saistītas ar dažādām tematiskajām arkām. Ciklu caurvij arī vadmotīvs, kurš, vairākkārt parādoties, uzmanīgākajiem klausītājiem iekrīt ausīs un paliek atmiņā. Ievadošajā skaņdarbā «A Beginning» vadmotīvs atkārtojas piecas reizes, sākumā izskanot vienalsīgi, bet ar katru atkārtojumu instrumentācija kļūst biezāka. Noslēdzošajā skaņdarbā «The End of The Beginning» vadmotīvs izskan divas reizes, pirms tam sagatavojot klausītāju ar nelielu bungu solo epizodi.

Priecē komponista spējas izkāpt ārā no tradicionālās formas loģikas (tēma — improvizācija — reprīze) skaņdarbos, kur tas ir iespējams un šāds risinājums sevi attaisno. Kompozīcijās jūtams labi ieturēts līdzsvars starp komplicētu un vienkāršāku izteiksmes līdzekļu lietojumu. Lai gan albums ir konceptuāls un cikla daļas ir savstarpēji saistītas, atsevišķi skaņdarbi var funkcionēt arī neatkarīgi, paši par sevi. Visa albuma kontekstā jāatzīmē komponista spēja ļoti trāpīgi ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem ilustrēt to, ko vēsta skaņdarba nosaukums. Vienmēr interesanti aizdomāties, kas katrā individuālajā gadījumā top pirmais — mūzika vai nosaukums.

«A Known Universe» iesākas ar patīkamās harmonijās balstītu rifu, pakāpeniski uzslāņojot galveno tematisko materiālu. Šis ir vienīgais skaņdarbs, kurā pianists izmanto akustiskās klavieres — vēlāk seko tikai elektroniskie taustiņinstrumenti. Kompozīcija izskan gaiši un varētu pat teikt — liriski, neskatoties uz to, ka mūzika ir ļoti ritmiska un veidota saliktā taktsmērā. Komplimenti komponistam par skaistas un atmiņā paliekošas melodijas radīšanu.

«Captured» pamati balstīti uz basa ostinato septiņās ceturtdaļās. Lai gan instrumentāls skaņdarbs, tas pēc savas uzbūves nedaudz atgādina dziesmu. Salīdzinoši mierīgā kopējā noskaņā plūstošo skaņdarba sākumu un pirmo posmu varētu uzskatīt par pantu. Pēc tam seko «piedziedājums», kas dinamikas un enerģijas ziņā kļūst stipri jaudīgāks. Tālāk seko ģitārista improvizācijas posms, pirms reprīzes uz īsi brīdi iestājoties neuzbāzīgai kolektīvai improvizācijai, kur priekšplānā īsti neizceļas neviens no instrumentiem.

Ieturot stilu, mūzikā iepīti dažnedažādi ritma līkloči, tomēr hronometrāžas ziņā apjomīgākais skaņdarbs «Towards Light» izskan «četriniekā» — teritorijā, kurā arī mazāk pieredzējuši klausītāji var kaut nedaudz kustēties līdzi. Skaņdarbam attīstoties ļoti pakāpeniski, pāris reizes nonākam arī līdz piedziedājumam, kur četros krāsainos akordos balstīta melodija izskan majestātiski un cēli. Taustiņinstrumenta solo ar kaleidoskopiskām harmonijām atveido miglainu un ambientu atmosfēru. Vēlāk savu improvizāciju piedāvā arī Rudzinskis uz saksofona.

Albumā dzirdam arī skaņdarbus ar tumšāku noskaņu. Kompozīciju «Shadows Lurking» caurvij disonējošas un repetitīvas elektriskā taustiņistrumenta skaņas augstā reģistrā, kas atgādina sava veida Morzas kodu. Galvenā tematiskā materiāla lomu pilda hromatizēta melodija, kas rada mistisku un noslēpumainu tēlu. Papētot sīkāk, varam vilkt paralēles ar skaņdarbu «The Chaos of Being». Arī šo skaņdarbu caurvij nošu izvēles ziņā monotons, toties ritmiski sadrumstalots un stūrains rifs — šoreiz ģitāras izpildījumā un zemā reģistrā.

«Into The Unknown» ir maza ģitāras solo epizode, kas funkcionē kā ievadošs skaņdarbs, neapstājoties (attacca) tam pārejot arī albuma titulskaņdarbā «Into The Abyss». Patīkami klausīties simpātiskas melodijas un harmonijas kombinācijas ar meistarīgi pielietotu mažora gammas variantu (ar pazeminātu septīto un sesto pakāpi). Uzlādējošs ir arī ritma grupas skanējums, kas ar zemo reģistru un ritmiski aktīviem elementiem viegli kontrastē ar dziedošo melodiju.

«The Darkest Night» ir lēns skaņdarbs balādiskās noskaņās, ko varētu uzskatīt par visa cikla kluso kulmināciju. Lielāko hronometrāžas daļu aizņem smeldzīgā tēma, kur garās nošu vērtībās izklāstītā melodijā saklausām sava veida lamentācijas elementus — lēni stieptas un skumjas nopūtu intonācijas. Skaņdarba vidusposmā atklājas taustiņinstrumenta improvizācija ar atmosfēriskām ģitāras skaņām pavadījumā.

Starp tīri instrumentāli skaņdarbiem izskan arī visa cikla vienīgā dziesma ar vārdiem — «Come With Me». Saturam atklājoties verbāli, mūzikas materiālam vairs nav nepieciešamības būt pārāk komplicētam. Ansamblis ieņem pavadošu lomu, uz brīdi priekšplānā izvirzoties ģitārai ar improvizāciju.

Lai arī skaņdarbos nav iekļautas atsevišķas bungu un basa solo epizodes, šo instrumentu devumu neuzkrītoši visa ansambļa kopskaņas kontekstā varam baudīt visu laiku. Uzmanību piesaista sitaminstrumentu grūvs skaņdarbā «Another Tomorrow», kā arī basa meistarīgais piegājiens un interpretācija skaņdarbā «Believe».

Par Rudzinska kompozicionālo vērienu un potenciālu lielformāta darbiem varējām nojaust jau iepriekš, sadarbībā ar basa spēles virtuozu un komponistu Kenetu Dālu Knudsenu veidotajā «Space Bigband» projektā. Jāatzīmē, ka «Abyss» albuma prezentācijas koncertos Latvijā šo programmu atskaņoja tieši ar Knudsenu pavadošajā sastāvā.