Trīs gadu laikā no jaunās pieredzes līdz albumam bigbendam
Norisinājies ceturtais bigbenda mūzikas komponistu konkurss, uzvara Latvijai
30. novembrī Spīķeru koncertzālē, kā arī Latvijas Radio «Klasika» ēterā koncertā «Latvijas Radio bigbends un Aija Vītoliņa. Nordic Jazz» tika noskaidrots komponists, kuram starptautiskā žūrika piešķīra pirmo vietu — šoreiz tā ir pašmāju pianiste un komponiste Anna Vibe-Gorkuša ar kompozīciju «Prologue». Otrajā vietā ierindojās Mikels Dāls Amundsens ar skaņdaru «Going», bet trešo vietu žūrija nolēma piešķirt Pēteram Robertstadam (Norvēģija), kurš konkursā piedalījās ar skaņdarbu «Equilibrum». Trīs finālisti tika izvēlēti, izskanot pusfināla koncertam 27. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur bija dzirdami desmit Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas jauno komponistu skaņdarbi, kas īpaši sacerēti bigbendam un sieviešu vokālam. Atšķirībā no koncerta Spīķeros, kur konkursa skaņdarbus izpildīja Latvijas Radio bigbends, Ziedoņzāles apmeklētāji piedzīvoja ko īpašu — viņi izbaudīja priekšnesumu no diriģenta Dāvja Jurkas vadītā bigbenda, kur apvienojas jaunie profesionāļi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA), Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas, Tronheimas Mūzikas akadēmijas, Stokholmas Karaliskās Mūzikas koledžas un Viļņas Lietišķo zinātņu universitātes Ritmiskās mūzikas fakultātes. Šajā koncertā tika atskaņoti skaņdarbi, kurus rūpīgi izvēlējās starptautiskā žūrija pirmajā konkursa kārtā. Pusfinālistu sarakstā tika iekļauti šādi skaņdarnni: Mikela Dāla Amundsena (Mikkel Dahl Amundsen, Norvēģija) kompozīciju «Going», Annas Vibes-Gorkušas (Latvija) «Prologue», Petera Robertstada (Peter Robertstad, Norvēģija) «Equilibrum», Denisas Dārznieces (Latvija) «Beninging», Kristera Lauriņa (Latvija) «Waiting For», Eskilda Sveosa Okenhauga (Eskild Sveås Okkenhaug, Norvēģija) «Heavy at Heart», Patrīcijas Annas Doniņas (Latvija) «Latvian Spirit», Apolinara Dubauska (Apolinaras Dubauskas, Lietuva) «Vilnius», Jurģa Lipska (Latvija) «Es prom» un Lāsmas Švembergas (Latvija) «A Night in Snow». JVLMA un Latvijas Radio bigbenda kopīgi rīkotais Bigbenda kompozīciju konkurss Baltijas un Ziemeļvalstu jaunajiem komponistiem norisinājās jau ceturto reizi, un konkursa uzvarētāja piedzīvoja trīs no tiem! Ar Annu aprunājāmies par to, kā tas bija — komponēt bigbendam un trīs gadus pēc kārtas cīnīties par uzvaru.
Nu ko, liels piedzīvojums tev bija — piedalīties bigbendu konkursā!
Šī jau bija trešā reize, kad es piedalījos. Piedalījos pašā pirmajā konkursā, tad es vienu gadu izlaidu, un tad šogad jo īpaši man gribējās piedalīties, jo man bija pēdējā iespēja to darīt vecuma ierobežojuma dēļ. Tur ir līdz 30 ieskaitot un nedrīkstēja pārsniegt uz to brīdi, kad mēs iesūtam skaņdarbus. Ar to arī paveicās, jo tas bija īsi pirms dzimšanas dienas! Tad, kad notika pusfināls un fināls, es jau biju «veca».
Nu, tad bija pusfināls, kurā spēlēja vienotais JVLMA/RDKS bigbends, un fināls, kurā spēlēja Latvijas Radio bigbends.
Jā, un pusfinālā bija pasaukti arī ārzemnieki — bigbendam pievienojās mūziķi no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Norvēģijas.
Kādi bija iespaidi par finālu?
Nu, kolosāli! Es biju tik ļoti priecīga dzirdēt, kā noskanēja mans skaņdarbs, bet arī citu dalībnieku skaņdarbi. Man šķiet, Radio bigbends izdarīja visu, lai izceltu katra skaņdarba stiprās puses, un noskanēja viss ļoti profesionāli un skaisti, un pēc tam vēl kā odziņa uz tortes bija Buiķa [Andra] programma, tas arī ietekmēja visu to noskaņu, atrodoties Spīķeros tajā vakarā.
Bet tu dabūji savu skaņdarbu tikai klausīties citu mūziķu izpildījumā. Vai negribējās pašai uzkāpt uz skatuves un pievienoties?
Neatteiktos! Bet arī forši, ka bija iespēja paklausīties no malas, protams. Tas arī ir savādāk.
Bet tu savā ikdienā neraksti bigbenda mūziku, pareizi?
Nu, pēdējā laikā rakstu! Plāns mums ir sekojošs — ar Ventspils bigbendu mēs vasarā rakstīsim albumu un mums būs arī koncerts pēc tam, laikam septembrī, tāpēc es sāku rakstīt. Es sāku rakstīt pirmo skaņdarbu Ventspils bigbendam un tad sapratu, ka ir konkurss, un tad burtiski divās naktīs viss pārējais, lai paspētu iesniegt. Tas viss sanāca tā, ka sagadījās.
Diezgan veiksmīgi sagadījās! Tātad pa šo gadu es uzrakstīju arī pārējos skaņdarbus bigbendam, notis jau aizsūtītas, bigbends tūlīt sāks mēģināt jau!
Labs! Apsveicu! Tagad, kad esi vairākas reizes piedalījusies konkursā, veselas trīs, kā ir mainījušās tavas sajūtas par šo, varbūt ir kādi novērojumi par pašu konkursu?
Noteikti uzlabojas tas, ka pienāca klāt Ziemeļvalstis, dalībnieku skaits ir diezgan liels, un kas vēl bija forši šogad — tas, ka bija zoom sesija ar visiem žūrijas locekļiem un bija iespēja noklausīties komentārus, tas bija ļoti vērtīgi. Tagad man top ieraksts, es izmantoju tos komentārus. Noteikti mainās vietas, kur notiek pusfināla atskaņošana, šogad tas bija Ziedoņzālē, Nacionālajā bibliotēkā, bija ļoti daudz klausītāju. Solisti mainās katru reizi, šoreiz bija Aija Vītoliņa.
Kā tev bija rakstīt vokālam?
Interesanti. Tas laikam bija tāds mājasdarbs katram — izpētīt to solistu. Es, teiksim, uzrakstīju improvizētu solo daļu, kaut gan nebiju pārliecināta, vai Aija īsti dara tās lietas. Pagājušajā gadā gan nebija vokālists, bija trompetists Dominiks Višņausks, tas vispār bija cits formāts. Es īstenībā varbūt pat vairāk izbaudīju rakstīšanu tīri instrumentālam sastāvam. Bigbends ar vokālu vienmēr skan labi, tā ir klasika, bet jādomā, vai tad tu rakstīsi kādus vārdus klāt, it kā tur prasās, bet es neesmu nekāds vārdu rakstītājs, bija vokalīze. Tas rada stresu, vai tā vokalīze iederēsies kopējā kontekstā, tas jau arī kā koncerts, ne tikai konkurss. Bet tas arī bija forši — vienam dalībniekam bija vārdi, un tas izskanēja, manuprāt, jau citā līmenī.
Toties tas dalībnieks nav dabūjis pirmo vietu!
Es viņam dotu!
Bet kā tev pašai liekas, kāpēc bija tieši tāds rezultāts konkursam?
Es arī piedomāju pie tā, lai tas skaņdarbs paliek atmiņā. Es izvēlējos diezgan vienkāršu, pat nedaudz popsīgu melodiju, harmonijas arī, kaut gan ritmiski bija nedaudz sarežģītāk. Man šķiet tas pierādījās kā strādājošs elements konkursos, kad žūrija skaņdarbu nedzird daudz reižu, bet atmiņā paliek. Tas skaņdarbs, kas bija ar vārdiem man vairāk sirdī iekritis. Man liekas, komponists arī ir vairāk pastrādājis ar bigbendu, bija izvērsts kompozīcijas materiāls tieši bigbendam. Tas bija ļoti labi, ko viņš izdarīja. Trešais skaņdarbs arī foršs. Es liktu vietas savādāk. Man ļoti patika tas, kurš ieņēma trešo vietu, kaut kā visvairāk iekrita sirdī.
Kādas tev bija sajūtas pēc rezultātu paziņošanas?
Es biju šokā! Es neticēju, tiešām! Es negaidīju un negribēju veidot kaut kādas ekspektācijas pirms tam. Es tiešām negaidīju, es biju pārliecināta, ka Norvēģijas pārstāvis vinnēs, tāpēc man bija šoks, liels prieks, liela laime. Es jutos laimīga tajā brīdi, it īpaši ņemot vērā, ka tā ir mana pēdējā piedalīšanās, tas tik smuki noslēdzās.
Bet vai vispār ir iespējams neveidot ekspektācijas?
Protams, ka iekšēji vienmēr gribas, bet es arī biju gatava samierināties ar jebkādu rezultātu. Tā dalība pati par sevi ir ļoti vērtīga, jo savu pirmo skaņdarbu bigbendam es uzrakstīju tieši šī konkursa dēļ, man šķiet es nekad nesaņemtos un ko šādu, ja nebūtu šis konkurss.