Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Pieredze jauniešu Metropoles orķestrī


Kristians Kalva

Nīderlandes jauniešu džeza orķestru projekti

Evilena Protektore

Katru gadu aprīļa mēnesī Metropoles orķestris (Metropole Orkest) rīko pieteikšanos uz konkursu jauniešu orķestrim, kur ir iespēja spēlēt ar pasaules slaveniem džeza māksliniekiem un aktuālajiem džeza orķestra diriģentiem aranžētajiem. Pieteikšanās norisinās klātienē, kur notiek konkurss uz katru mūziķa vietu, vēlāk, ja esi apstiprināts, ir divi lielu projekti vasarā un rudenī, un katrs no tiem sevī ietver vairākus koncertus. Jāmēģina ikvienam, jo nemēģināt ir vieglāk.

Daudziem latviešu studentiem, kuri studē Nīderlandē, var rasties jautājums, vai pieteikties uz ko tādu?! Es pēc savas pieredzes noteikti varu apgalvot, ka noteikti ir jāmēģina un jādara viss, lai tiktu iekšā šādos projektos. No malas var izklausīties, ka tas ir tik vien kā studentu orķestris un nekas vairāk, bet patiesībā tā ir reāla kopija lielajam Metropoles orķestrim, kur viss tiek organizēts pēc tiem pašiem principiem kā īstajiem štata mūziķiem. Kā arī projektu laikā pie studentiem katrā grupā pievienojas kāds lielā orķestra mūziķis, kurš projekta laikā, kas parasti norisinās nedaudz vairāk kā nedēļu, ir pie studentiem, lai dalītos pieredzē un sekmētu labāku rezultātu koncertos. Projektā nedēļas laikā notiek vairāki mēģinājumi, tehniskā sagatavošanas koncertu sērijai, un arī organizatori ir padomājuši par dažāda veida meistarklasēm pie mūzikas nozares speciālistiem. Personīgi bija interesanti uzzināt, kā strādā viena no lielākajām Nīderlandes koncertzālēm, kur ir vairāk kā piecas zāles, un darbinieki izskaidroja gan tehniskās detaļas, gan arī to, kā tiek izvēlēti mūziķi nākamās sezonas programmai.

Man bija gods izturēt konkursu divus gadus, bet tieši otrajā gadā mums bija rudens projekts ar diriģentu Johanu Nūferu (Jochen Neuffer) un Donniju Makaslinu (Donny McCaslin), kur mēs spēlējam speciāli mums aranžētas Donnija kompozīcijas un visas nedēļas garumā mums bija iespēja komunicēt ar solistu, uzdot jautājumus, un Donnijs par laimi nebija tas, kurš izvairijās, bet tieši otrādāk ar visu laipnību stāstīja savu pieredzi un deva ieteikumus nākotnei. Vasaras
projekts savukārt bija austrumu un rietumu sajaukuma programma ar diriģentu Tomu Koenu (Tom Cohen), kur solisti bija daudzi austrumu instrumentālisti. Tur arī mūs mācīja, kā spēlēt šāda žanra mūziku, kā stilistiski muzicēt, mērķis bija viens — pēc iespējas labāk radīt
skanējumu, un beigu beigās tur tiek izvēlēti labākie Nīderlandē studējošie mūzikas studenti, un kvalitāte ir neprakstāma.

No sava skatupunkta varu apgalvot, ka ikvienam, kam ir iespēja, ir jāmēģina savi spēki šādā projektā, un nevajag meklēt attaisnojumus un baidīties, ka netiksi izvēlēts. Es personīgi braucu bez jebkādaā ekspektacijām un darīju uz vietas savu labāko, jo žūrija ir patiesi laipna un izvēlēsies godīgi. Pa šiem diviem gadiem iemācījos, kā sastrādāties ar dažādu valstu mūziķiem, jo temperaments atšķiras katram, un mērķis mums bija viens, tik cik vajadzēja saprast, kā ar katru sarunāties. Kā arī ļoti svarīga ir laika disciplīna, to gan tur nepiedod, jo izmaksas ir milzīgas šādam projektam, organizatori prasīja no mums visu to pašu, kā no sava profesionālā kolektīva, lai neviens nekavētu, nerunātu mēģinājuma laikā, tāpēc jābūt gatavam būt fokusētam un nopietnam visu darba laiku. Jābūt sākotnēji godīgam pašam pret sevi, kad sāc gatavoties, lai tiešām sasniegtu labu rezultātu, un, kā jau šāda veida konkursam, mājaslapā katru gadu var atrast prasības, kuras nav kosmiskas un sarežģītas, ir savas nianses, bet viss ir iespējams.