Evilena Protektore pārsteidz ar starpkontinentālu muzikālu sadarbību

Deivida Harisa daiļrades esence Evilenas Protektores un domubiedru interpretācijā

Hjūstonā (ASV) bāzētais komponists un pianists Deivids Hariss (David Harris) aktīvu mūziķa karjeru noslēdzis jau daudzus gadus atpakaļ un šobrīd pelna iztiku ar darbu finanšu sfērā. Tomēr mūzika no viņa ikdienas nav pazudusi, un viņš vienmēr atradis laiku kompozīcijai un klavierspēlei. 30 gadu laikā tapis apjomīgs kompozīciju krājums, un, tuvinieku iedvesmots, Hariss sācis meklēt iespējas, lai labākos no skaņdarbiem ierakstītu studijā, profesionālu mūziķu izpildījumā. Vispirms uzrunājot pianistu Polu Inglišu (Paul English), tika atlasīts iespējamais ansambļa sastāvs.

Ritma grupai tikai piesaistīti Ziemeļteksasas universitātē strādājošie pasniedzēji — kontrabasists Lins Sītons (Lynn Seaton) un bundzinieks Ričs de Rosa (Rich DeRosa), kā arī saksofonists Deivids Kaseress (David Caceres). Lins Sītons pirms nepilniem desmit gadiem strādāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kā vieslektors. Pāris mēnešos, kas tika pavadīti Latvijā, Sītons iepazinās ar mūsu nelielo, bet pietiekami raibo džeza mūzikas vidi. Viena no veiksmīgākajām sadarbībām izvērtās ar dziedātāju Evilenu Protektori, kas rezultējās ar trim ierakstītiem skaņdarbiem gan audio, gan video versijās.

Muzikālā draudzība un kontakti savu lomu nospēlējuši arī vairākus gadus vēlāk — vokāliste saņēmusi uzaicinājumu doties uz ASV, lai piedalītos Deivida Harisa dziesmu ierakstos. Pirms vairākiem gadiem (vēl pirms pandēmijas) tapušais ieraksts savu dienasgaismu ieraudzījis tikai pavisam nesen. Šādā starpkontinentālā muzikālā sadarbībā ieskaņotas desmit simpātiskas, ar džeza mūzikai ļoti raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem piesātinātas dziesmas. Bez pašmērķīga novatorisma un liekiem eksperimentiem, repertuārā iekļautās dziesmas izskan kā pilnvērtīgs un kvalitatīvs vakara koncerts kādā džeza klubā. Gaumīgi un īstajā vietā izskan gan blūza intonācijas, gan bosanovas ritms, gan arī staigājošais bass, klausītājā radot plašu sajūtu gammu.

Pati vokāliste stāsta, ka, lai gan mūzikas valoda no malas izklausās diezgan tradicionāli, no mūziķa perspektīvas raugoties iespējams pamanīt šādas tādas «odziņas» un nobīdes no ierastām formas konstrukcijām vai šabloniskām akordu secībām. Spēja atrast svaigumu jau esošās un pārbaudītās izteiksmes līdzekļu kombinācijās — arī šo varam uzskatīt par vienu no komponista meistarības rādītājiem.

Albums ir bagāts ar liriskām noskaņām, kuras varam sajust dažādos balādes tipa skaņdarbos. Dziesmā «One Grey Day» varam baudīt īpašu, gandrīz simfonisku ansambļa skanējumu, kurā izvērsto klavieru ievadu pavada klusināts šķīvju tremolo un pieskārieni bungām ar mīkstām vālītēm, atgādinot timpānu spēles paņēmienus. Sulīgas zemās frekvences piešķir kontrabass, spēlējot ar lociņu. No atmiņas neizzūd minora pentatonikā un minora septakorda intonācijās balstīta melodija. Dzirdam arī saksofona tembru — sākotnēji tikai īsās iespēlēs, bet vēlāk arī, izvirzoties priekšplānā ar nelieliem improvizācijas posmiem skaņdarba vidū un beigās.

«Take Care of Me» ir sapņaina balāde, kas žanriski dziesmai liek balansēt starp šūpuļdziesmu (vadoties pēc mūzikas materiāla) un mīlas dziesmu (vadoties pēc teksta). Vairākkārt sekvencētie melodijas motīvi un plūstošais valšveida ritms maigi ieaijā un aicina klausītāju ļauties emocijām. «Our Love Affair is Over» ir smeldzīga balāde, kurā vokālistes izdziedāto stāstu papildina saksofona, kā arī klavieru iespēles un improvizācija. Pati vokāliste saka, ka šis ir viens no viņas mīļākajiem albumā ieskaņotajiem skaņdarbiem. Līdzīgā emocionālā nokrāsā izskan arī albuma titulskaņdarbs «You Loved Me Then».

Cīruļa dziesmā («Lark») galveno tēmu sākumā izpilda saksofons. Tikai vēlāk dzirdam, kā vokāliste melodiju ietērpj vārdos. Romantisma mākslai raksturīgais dabas motīvu un cilvēka iekšējās pasaules atveidojums, kā arī smalki niansēta muzikālā estētika tiek turpināta arī dziesmā «Hello Silly Rainbow». Jūtams, ka komponists, apzināti vai neapzināti, piemeklē stāstam atbilstošus izteiksmes līdzekļus — apdziedot varavīksni, tiek pievērsta īpaša uzmanība harmonijas krāsainībai.

Evilenas Protektores labās zināšanas džeza tradīcijā un vokālajos paņēmienos varam novērtēt efektīgi svingojošajā «Pinocchio Friend», kur dziedātāja atskaņo ne tikai galveno tēmu, bet izpilda arī improvizācijas posmu. Protektores vokālās prasmes un plašais diapazons atklājas arī omulīgajā bosanovā «Ready to Fly». Simpātiskā, gaišās un mažorīgās noskaņās ieturētā melodija vietām liek Evilenai aizsniegt arī sieviešu balsij salīdzinoši zemu reģistru. Šis ir arī vienīgais skaņdarbs, kurā dzirdam trompetes tembru (improvizācijas posmā). Jāuzteic arī ansambļa mūziķu veidotais instrumentālais pavadījums, kura skanējums ir tik ļoti sabalansēts un no stilistikas viedokļa tik «pareizs», ka atgādina leģendāros Džeimija Eibersolda mācību grāmatas ierakstus.

Papildus bosanovai, Latīņamerikas stilistikā veidotu mūzikas audumu varam saklausīt arī vēl vienā skaņdarbā — rotaļīgajā sambā «I’m Not the One». Šeit spilgti iezīmējas kontrasts starp pozitīvi lādēto muzikālo noskaņu un tekstā risināto drāmu. Uz pārējo skaņdarbu fona izceļas «Evening Song», kurā saklausām jau modernāku mūzikas valodu. Pianistam Makojam Taineram (McCoy Tyner) raksturīga mūzikas valoda ar kvartu/kvintu saskaņām harmonijā, kā arī viscaur ekspresīvu enerģiju improvizācijās, kurā savu slavas brīdi sagaida arī bass un bungas.