Kur mācīties sabrauca no visas valsts
«Ventspils Groove» festivāla rīkotāji un starptautiskā pedagogu komanda par šī gada panākumiem un izaicinājumiem
Neskatoties uz to, kā viskrāšņākā muzikālā dzīve Latvijā norisinās galvaspilsētā, šovasar džeza mīļiem bija iespēja izbaudīt notikumus arī ārpus Rīgas. Spilgti koncerti, radošas meistarklases, iedvesmojošas nometnes — tas, ka viss tas bija īstenots un ar lieliem panākumiem, liecina par to, ka jauniešiem ir vēlme un degsme attīstīt sevi, un viņi ir gatavi izbraukt cauri visai valstij, lai saņemtu iespēju pilnveidoties un veidotu jaunus muzikālus sakarus, kas vēlāk, cerams, pārtaps par džeza mūzikas kopienas jaunpienācējiem. Šoreiz runāsim par nometni, kurā satikās studenti no visas valsts — «Ventspils Groove 2023»! Precīzāk — ļaušu pedagogiem un organizatoriem pašiem izstāstīt, kas tad tur bija un kā gāja. Šajā sarunā katram uzdevu trīs jautājumus — par savu lomu un iespaidiem, kas studentiem bija visizaicinošākais un saviem padomiem un ieteikumiem! Tātad festivāla «Ventspils Groove 2023» radošā komanda!
Toms Poišs: kontrabasists, Ventspils Mūzikas vidusskolas Ritma mūzikas un mūzikas tehnoloģiju nodaļas vadītājs
Sava loma
Šis ir jau trešais gads kad es kopā ar pārejiem komandas biedreim — direktoru Jēkabu Macpanu un Iritu [Kalēju] — veidoju plānu, meklējām un domājām, kādi paniedzēji būs un kam prasīt, ja nevaram atrast (prasījām Tomam Rudzinskim), plānojām, kādi koncerti būs un kā visu salikt kopā, un kur dabūt naudu. Man piedāvāja mākslinieciskā vadītāja amatu, bet es atteicos, jo man pārsvarā pienākumi ir saistīti ar nodaļas lietām, bet šim es pieslēdzos tik daudz, cik laiks atļauj. Es arī koordinēju un palīdzēju uz vietas nometnes laikā. Pērn bija sajūta, ka ļoti labi viss izdevās, tāpēc negribējām labas lietas mainīt. Bija laba komanda, mēģinājām atkārtot to sajūtu, kas rodas, kad pedagogi neiet gulēt deviņos vakarā, bet paliek ar studentiem džemā līdz naktij, tas dod studentiem iespēju tuvāk iepazīties ar pedagogiem, izveidot to saikni. Drosmīgākie studenti saprata un ķēra to iespēju spēlēt ar cilvēkiem, kas ir pieredzējušāki par viņiem. Dalībnieku sarakstā arī dominē Latvijas vidusskolu pārstāvji — mums bija studenti no Liepājas, no Ventspils, no Rīgas, Jelgavas, Cēsīm, pat no Rēzeknes!
Izaicinājums
Kāds šiem bērniem ir izaicinājums — viņi vēl mācās, viņi vēl baidās uzdrīkstēties darīt vairāk. Pedagogi ar to mēģināja viņiem palīdzēt — izkāpt no tiem rāmjiem. Daudzi no viņiem saprata, ka viņi var vairāk, tikai tagad jāieliek ikdienas darbs.
Ieteikumi
Grāmatas mani vienmēr ļoti iedvesmo, biogrāfijas. Mani ļoti iedvesmoja Herbija Henkoka biogrāfija, bija grūti noticēt, ka tā ir reāla cilvēka dzīve. Tas palīdz saprast, ka mūziķa dzīvesveids ir neatņemama daļa no viņa mūzikas, noteikti svarīgi zināt personības dzīvesstāstu un zināt, ka aiz katras mūzikas ir cilvēks ar savu dzīvi, ka ne vienmēr viss tik vienkārši padodas, varbūt kāds nebija uzreiz novērtēts, vai nav sevi atradis uzreiz, ka viņi no kaut kurienes ir sākuši. Jebkura džeza dižgara biogrāfija ir interesanta. Man Mailzs Deiviss ir muzikāli liela autoritāte, iesaku izlasīt par viņu
Toms Rudzinskis — saksofonists, komponists, pedagogs
Sava loma
Pašam diemžēl nesanāca šogad būt Ventspilī, es pasniedzu pagājušajā gadā, un arī tajā gadā Jēkabs [Macpans], par cik es arī vedu te dažādus cilvēkus, man prasīja padomu par mūziķiem, kurus piesaistīt «Ventspils Groove». Uz šo gadu ieteicu Tareku, Dastinu, Matiasu, Karlu un Niklasu. Faktiski šie visi cilvēki, izņemot Matiasu, ir tie, ar kuriem es spēlēju Berlīnē. Festivāla sastāvs sanāca diezgan krāsains — Tareks in no Libānas, bet ir dzīvojis Ņujorkā, tagad Berlīnē, Karls ir no Austrālijas, Niklass ir no Vācijas, Dastins ir no Amerikas un Matiass ir no Dānijas. No vietējiem bija dziedātāja Arta Jēkabsone un trompetists Kristians Kalva, abi fantastiski mūziķi. Būtībā es izpalīdzēju ar kontaktiem, viņi ir fantastiski, ļoti augstas klases mūziķi, ir ļoti jauki, ka viņi ir Ventspilī un pasniedz, es domāju, ka tiem cilvēkiem iedvesma būs kādu laiku!
Kristians Kalva: trompetists, komponists
Sava loma
Biju pedagogs metāla pūšaminstrumentu grupai, un tur sākumā es viņiem stāstīju un mācīju savas zināšanas, ko ieguvu Nīderlandē, vairākas metodikas, kā var apgūt «brass» instrumenta spēli, un vēlāk mēs sadalījāmies uz individuālajām stundām, lai es varu katram pievērst uzmanību un parādīt viņu vājos un stipros punktus, pie kā būtu jāpiestrādā. Pēdējā stundā pievērsāmies džeza improvizācijai dažādos līmeņos, un kopumā es teiktu, ka tā bija fantastiska pieredze.
Izaicinājums
Sākumā izaicinošs bija radīt atmosfēru, lai viņi atvērtos, jo viņi bija diezgan jauni un ļoti kautrīgi. Pirmajā nodarbībā es jau liku, lai sāk gatavot jautājumus, ko viņi vēlas noskaidrot no manis. Es mēģināju izskaidrot, ka nevaru ielīst viņu galvās un nevaru zināt, ko viņi tieši vēlas zināt.
Ieteikumi
Klausīties ļoti daudz ierakstus, skatīties video, zināt svarīgākos izpildītājus, kas ir popularizējuši viņu instrumentu. Paklausīties pirmssākumus — Lūisu Ārmstrongu. No bībopa — Čarliju Pārkeru, Dž. Dž. Džonsons [JJ Johnson], Klifordu Braunu. Un arī neaizmirst, ka mūsdienās ir daudz svarīgu mūziķu — Imanuels VIlkinss [Immanuel Wilkins], Makess Hils [Marques Hill].
Tareks Jamani: pianists, komponists
Sava loma
Es esmu pianists, un Ventspilī es arī pasniedzu klavierspēli un vadīju ansambli. Klavierklasē man bija pieci studenti, bet kombo diezgan liels sastāvs — bungas, bass, divi saksofoni, divi vokāli, divas ģitāras un klavieres. Gan meistarklasēs, gan kombo es daudz koncentrājos uz ritmiem. Neskatoties uz to, ka esmu pianists, un mēs, protams, daudz runājām tieši par klavierspēli, man vienmēr patīk pievērst daudz uzmanības tieši ritmam, jo tas ir tas, ko citu specialitāšu studenti praktizē vismazāk. Tiek uzskatīts, ka padziļinātāka ritma izpēte ir ritma sekcijas lieta. Man patīk atgādināt visām specialitātēm, cik svarīgs ritms ir. Ansamblī mēs strādājām ar brazīļu un kubiešu ritmiem, kā sajust trioles, klaves, pildījām vingrinājumus, kas palīdz saprast katra instrumenta lomu ritma kontekstā. Katram instrumentam ir sava loma, un, kad sanāk sasniegt pareizo saspēli, maģija notiek. Mums ar studentiem izveidojās ļoti laba saikne, es ļoti lepojos ar viņiem, man bija prieks redzēt sajūsmu viņu sejās un vērot progresu!
Izaicinājums
Visizaicinošākais šiem bērniem bija tas, ko viņi nekad nebija darījuši iepriekš — izolēt poliritmiju «trīs pret divi» zīmējumā. Neskatoties uz to, ka «trīs pret divi» ir visvieglākais paveids, ne visiem sanāk to iegaumēt. Šī ir diezgan specifiska lieta, tev jāmāk atdalīt trijnieku no divnieka un momentāli pārslēgties no viena pie otra, bet jājūt to kā vienotu kopumu.
Ieteikumi
Klausīties vairāk afrikāņu mūziku — tautas mūziku no Gambijas, Senegālas, Mali.
Dastins Drū: saksofonists, komponists
Sava loma
Es pasniedzu saksofona klasi, kā arī vadīju kombo. Meistarklasēs mēs sākumā bijām kopā vienā grupā, tad sadalījāmies uz mazākām, un beigās es arī satikos ar katru studentu individuāli. Es mēģināju pielāgoties studentu vajadzībām — mēs runājām par skaņu, kas tas ir, laika koncepciju, par saksofona tehniku. Kaut kādā brīdī arī par mikrotonālo mūziku, tas arī ir tas, ar ko es ikdienā nodarbojos, bet ne visiem tas patīk, protams. Es nodemonstrēju dažus veidus, kā šo mūziku var spēlēt. Tas bija diezgan izaicinoši viņiem, bet tā ir arī ar visu mūzikā — ja tev nav muskuļu atmiņas, tad tas aizņem vairāk laika. Vispār jau spēlēšana uz 90% ir par muskuļu atmiņu — ja gribi izspēlēt, īstenot savas idejas, tev jāpārvalda savs instruments. Es arī uzstāju, ka transkribēšana ir vitāli nepieciešama mācību procesā — tā palīdz attīstīt gan tehniku, gan audiālās prasmes.
Man bija diezgan liels ansamblis — trīs trompetes, divi saksofoni, trombons, divas vokālistes, ritma sekcija —, bet repertuārā balāde, ko viens no studentiem uzrakstījis savai mātei. Mēs mācījāmies domāt par skaņdarbu tā — kas ir nepieciešams, lai tas izskanētu? Strādājām pie dinamikas, dažādu instrumentu kombinācijām, balsīm.
Izaicinājums
Visizaicinošākais bija izdarīt tā, lai viņi nebūtu tik ļoti iesprūduši savās galvās — mūzika ir ļoti cieši saistīta ar psiholoģiju. Katram no mums ir jāatrod sava balss un sava vieta, bet sākumā mums ir jāsaprot, ka tas, ko mēs darām, ir vērtīgs. Tātad brīdī, kad mēs sākam improvizēt, mums jādomā par mūziku, par mērķi, par to, ko mēs gribam pateikt, un tad mums nebūs laika domāt par to, ko citi domā par mums. Viss pārējais ir tikai virsslānis.
Ieteikumi
Mikrotonālā mūzika ir diezgan jauna parādība, bet es ieteiktu paklausīties Filipu Geršlaueru [Philipp Gerschlauer], kurš arī ir izveidojis savu tabulu ar pirkstu pozīcijām 600 mikrotonālām skaņām.
Matiass Fišers: bundzinieks, komponists
Sava loma
Es pasniedzu bungas, vadīju ansambli, un tas bija fantastiski! Savā muzikālajā dzīvē es daudz spēlēju poliritmus un saliktos taktsmērus, un meistarklašu laikā es arī mēģināju parādīt studentiem, cik jautri tas ir. Es centos izdarīt visu iespējamo, lai neforsētu viņus darīt to, kas viņiem nepatīk, bet, manuprāt, viņiem patika!
Izaicinājums
Visizaicinošākais studentiem ansamblī bija salikt to poliritmiju kopā, sasniegt saspēli. Mēs paņēmām vienu Keneta Dāla Knudsena skaņdarbu, kur ritmiskais zīmējums bija «četri pret pieci», un vieninieks tajā visu laiku ceļoja, skaņdarbā tika izpētītas šī zīmējuma inversijas. Bija aizraujoši, bet dabūt to kopā bija izaicinājums.
Ieteikumi
Iesaku klausīties daudz laikmetīgās ritmiskās mūzikas, piemēram, Avišai Koena albumu «Gently Disturbed». Šis albums arī atvēra man acis par visām poliritmijas iespējām. Vēl iesaku paklausīties zviedru basistu Peteru Eldu [Petter Eldh], viņa māksla ir tiešām revolucionāra!
Karls Morgans: ģitārists, komponists
Sava loma
Meistarklasēs es pasniedzu ģitāru, bet biju arī rotējošais ansambļa pedagogs. Katram ansamblim bija savs pedagogs, bet mēs ar Kristianu apceļojām visus — mēs atnācām pie viena ansambļa uz 40 minūtēm, paklausījāmies, kā viņiem iet, ieteicām kaut ko un gājām pie nākamā.
Savu meistarklašu laikā mēs sākām ar grupu nodarbībām, ko apmeklēja visi seši ģitāristi, un tad arī individuāli. Mēs daudz strādājām pie skaņu savienošanas akordu secības ietvaros improvizācijā. Bieži vien ģitāristi ļoti fiksējas uz akordu skaņām, spēlē visu pareizi, bet vienmēr ir problēma skaisti pāriet pie nākamā akorda, jo katras takts beigās ir tas brīdis, kur būs jādomā par to, kā pāriet pie nākamās takts.
Izaicinājums
Tas arī bija visizaicinošākais — šādas lietas jātrenē metodiski un lēni, dažādās tonalitātēs, pakāpeniski palielinot tempu.
Ieteikumi
Absolūti jāklausās improvizācijas dižmeistarus — Džonu Koltreinu, piemēram. Ja tu iemācīsies kaut vienu viņa solo, tu jau iesūksi sevī viņa veidu, kā iet pāri akordiem. Mailzs Deiviss, Čārlijs Pārkers… Mēs arī nodarbību laikā klausījāmies daudz ģitāristu ierakstu — Kurtu Rozenvinkelu, Džonu Skofīldu…
Niklass Lukasens: basists, komponists, pedagogs
Sava loma
Es pasniedzu «Ventspils Groove» festivālā jau otro gadu pēc kārtas un esmu ļoti priecīgs, ka man ir iespēja atgriezties, parasti ārzemju pedagogus aicina tikai vienu reizi. Man ļoti patika nometnē, bet man arī ikdienā ļoti patīk mācīt mūziku. No rītiem mums bija basa nodarbības, tajās mēs klausījāmies daudz ierakstu, runājām par mūzikas sastāvdaļām, tekstūrām, sava instrumenta vēsturi, es iedevu arī materiālus, ko paņemt uz mājām. Tā kā pats studēju pie Rona Kārtera, man ir daudz no viņa metodēm, kaut kādas savas idejas un iestrādes arī. Runājām par toņa svaru, kur es mēģināju paskaidrot, ka spēlēšana var būt ļoti intuitīva, ja tu uzmanīgi klausīsies, tad dzirdēsi to virzienu, kurā notij tiešām gribas aiziet. Ja tev ir ceturtā pakāpe, tai gribēsies nokāpt solīti uz leju pie trešās — gravitācija!
Es biju arī ansambļa vadītājs, tajā mēs daudz strādājām pie pašparliecinātības — mana vīzija ir, ka mūziķim nav jādomā par to, ka viņš spēlē solo, drīzāk par to, ko viņš grib nospēlēt. Uzdevu viņiem uzdevumu nospēlēt negaisu, sauli, un tad darīt to kopā. Bija ļoti pacilājoši redzēt, kā viņi atrada savu ceļu tajā, kā kopā viņi spēlēja saules gaismu!
Izaicinājums
Visizaicinošākais bija atrauties no partitūras un nokļūdīties. Sākt runāt un uzdot jautājumus arī. Šiem studentiem ir tik bail no situācijas, kad viņiem atņems notis un viņi nenospēlēs pareizi…
Ieteikumi
Es iesaku klausīties daudz un dažādu mūziku. Saviem audzēkļiem iedevu izlasi ar 60 dziesmām, katra reprezentē kaut ko citu. Tur ir tādi izpildītāji kā Žako Pastoriuss, Stenlijs Klārks, bet arī Kvinsijs Džonss ar skaņdarnu «Do it — To it!»
Arta Jēkabsone: dziedātāja, komponiste
Sava loma
Principā mēs turpinājām iesākto tradīciju — pagājušgad mēs strādajām kopā ar Liseloti Ostblomu un mums bija ļoti foršs tandēms, runājām par ķermeņa brīvību un tehniku, to es arī turpināju. Gribējās runāt par skaņas brīvību, tehnisko brīvību, ķermenisko brīvību, mēs gulējām uz zemes, vingrojām. Tad šogad es izdomāju strādāt ar ķermeni, taisīt «body mapping», saprast, kur tev ir kaut kāda spriedzīte, un caur elpošanu mēģināt saspringumu dabūt ārā no turienes. Tad ir tāda meditācijas aplikācija «Bloom», kur var uztaisīt melodiju, kas skan uz riņķi, tas dod brīvību un palīdz relaksēties.
Nodarbojāmies ar salmiņu tehniku, visādiem terapijas vingrinājumiem. Bija arī individuālās stundas — kādam bija noderīgāk koncentrēties uz «storitelingu», kādam uz tehniku, es centos mēģināt saprast un iedot to, ko vēlas. Mēģināju iestāstīt, cik svarīgi ir uzturēt sevi formā. Bija vēl mazais vokālais ansamblītis, mēs bijām kā piektais kombo.
Izaicinājums
Izaicinošakais ir slimošana, jo visiem bija kaut kādas saaukstēšanās un dažbrīd gāja grūti ar dziedāšanu, bet arī — kā atvērties jaunā vidē, nebaidīties eksperimentēt un kļūdīties, ļaut sev būt.
Ieteikumi
Iesaku izlasīt grāmatu «The Vocal Athlete», tur ir daudz noderīgas informācijas!