Restorānu mūzika
Nostalģijas vilcienā uz 60. gadu Jūrmalu
![](https://live.staticflickr.com/65535/53012648039_3680164d24_o.jpg)
«FunCOOLio un Ruslan PX Play bossa-nova»(«Sex Records»/«Funcoolio Records»)
Lai arī šā albuma nosaukumā akcentēta bosanova, kas mums, protams, asociējas galvenokārt ar tādiem brazīliešu mūziķiem kā Antonio Karloss Žobims un Astruda Žilbertu (Paldies par mūziku, Astrud!), iespējams precīzāks šī gada aprīlī vinilplatē izdotā ieraksta nosaukums būtu «Jūrmala vibes» vai «Back to Soviet Jūrmala». Tūlīt paskaidrošu.
«Play bossa-nova» ir jauns starpkultūru — Igaunijas un Latvijas — igauņu ģitārista Ruslan Px un Rīgas fanka grupas «FunCOOLio» kopprojekts, kurā iekļautas desmit fanka/bosanovas kompozīcijas ar Jūrmalas staciju nosaukumiem — sākot ar Lielupi, beidzot ar Vaivariem.
Paši mūziķi atzīst, ka albuma noskaņu centušies radīt kā nostalģisku reveransu 60. un 70. gadu Jūrmalai, populārajam PSRS kūrortam, kas katru vasaru baltajā liedagā pie jūras pulcēja milzīgas cilvēku masas. Galvenokārt jau ļaudis, kas runāja krievu mēlē. Visi skaņdarbu nosaukumi atbilst pilsētas dzelzceļa staciju nosaukumiem, it kā aicinot klausītāju muzikālā ceļojumā ar elektrovilcienu.
Atkāpei jāpiebilst, ka visas trīs Baltijas republikas Padomju laikos tika uzskatītas par PSRS Rietumiem. Tas, ka daudziem baltiešiem radi dzīvoja ārzemēs, ļāva mums dzīves vidējo līmeni pacelt nedaudz augstāk, nekā tas vidēji bija PSRS. Komunisma cēlāji, dažādu republiku vadītāji izmantoja Baltiju par sava veida piemēru, kam jādemonstrē Padomju dzīvesveida sasniegumi un priekšrocības. Vilcienu un lidmašīnu biļetes bija lētas, un Latvija kļuva par vienu no ekonomiskā tūrisma mērķiem, kur varēja iegādāties šādas tādas deficīta preces.
Arī albuma vāka dizainā izmantots leģendām apvītā Jūrmalas restorāna «Jūras pērle» siluets.
Varbūt pašiem mūziķiem apzīmējums «restorānu mūzika» nešķitīs glaimojošs, taču, klausoties šo plati, ir viegli iedomāties, ka Jūrmalas atpūtas vietās 70. gados varēja skanēt tieši šāda mūzika. Saulainas, pozitīvas melodijas ar Padomju estrādes piešprici. Arī pats Ruslans, kurš Igaunijā uzskatāms par vienu no «acid jazz» pionieriem, raksta: «Tas ir mans saulainākais un gaišākais albums, neskatoties uz pasaules tendencēm.» Ruslans varētu būt tāds kā Igaunijas Martiness Gonzaless, viņa 1999. gada grupas «PX Band» izdotas fanka albums estētiski ir nedaudz līdzīgs Gonzo radošās darbības posmam grupā «Lolitas brīnumputns». 2000. gados Ruslans pievērsās indī, «dub», ar projektu «Android Vasja» izdeva sērfa mūzikas albumu. «FunCOOLio» puišus Igaunijā dzīvojošais krievu mūziķis pazīst jau aptuveni 18 gadus, taču pirmā mūziķu sadarbība notikusi salīdzinoši nesen, pandēmijas laikā, kad 2020. gadā viņš uzrunājis rīdziniekus ieskaņot kopīgu kompozīciju vienā no saviem albumiem. Muzikālais eksperiments izdevās gana veiksmīgs, un 2021. gada vasarā Ruslans nāk klajā ar jaunu ideju — kopīgi ieskaņot veselu albumu ar oriģinālmūziku bosanovas stilā.
Astoņas kompozīcijas šajā albumā, kas grupas diskogrāfijā ir jau trešais, ir Ruslana sacerētas, bet balādi «Asari» kopīgi radījuši basģitārists Deniss Gradaļevs un Ruslans Px, savukārt albuma noslēdzošo kompozīciju «Vaivari» komponējis ģitārists Georgijs Panfilovs. Visu skaņdarbu aranžējumus Ruslans un «FunCOOLio» veidojuši kopā. Ieraksts veikts divās sesijās 2021./2022. gada ziemā mājsēdes laikā Rīgā, «Funcoolio Records» studijā, kad aktīva koncertdarbība nevarēja notikt. Ierakstā kā īpašie viesi piedalījās francūzis Freds Ormēns (soprāna, alta un baritona saksofons) un Antons Kogans (alta saksofons) no Igaunijas.
Interesanti, ka vienā kompozīcijā iekļauta balalaika — krievu tautas mūzikas instruments, kas lieku reizi tikai uzliek papildu zīmogu šim nostalģijas ceļojumam uz Padomju Jūrmalu. Izrādās, ka grupas ģitārists paralēli muzicē balalaiku ansamblī «Sadko», un labi pārvalda šo strinkšķināmo trīs stīgu instrumentu. Visticamāk, ka šis ir pirmais gadījums, kad bosanovas žanrā izmantota balalaika.
Protams, bosanova mūsu platuma grādos spēlēta arī agrāk, Jolanta Gulbe dziedājusi Žobima melodijas, projekts «kuba» 2002. gadā izdeva albumu «15 Episodes of kuba», kur citēja šo to no Brazīlijas mūzikas, taču «FunCOOLio» un Ruslan Px ieraksts drīzāk uzlūkojams kā kičs, kā skaņu celiņš kādai neuzņemtai PSRS dokumentālajai filmai vai hronikai par Jūrmalu, par darbaļaužu atpūtu un izklaidēm.
Ja mūziķi ir vēlējušies radīt programmu, ko piedāvāt korporatīvajās ballītēs, kur šāda mūzika labi iederētos starp glāžu šķindoņām un saviesīgām sarunām, tad mērķis ir sasniegts. Ja vēlme ir bijusi iekļauties bosanovas tradīcijā, tad šajā platē trūkst smalkuma. Bet kādi bija Padomju gadi? Nekā smalka jau tur nebija.
Izdošanas datums: 12. aprīlis. 2023. gads.