Kristīne Prauliņa & «Soulful Crew» — «Textures»
«Fantastiska recepte ar pārbaudītām sastāvdaļām» jeb spēle vienos vārtos
Kristīne Prauliņa ļauj savām patiesajām krāsām spīdēt un laistīties. Izsenis uz Latvijas skatuvēm un radio viļņiem, atzinību izpelnījusies, ieskaņojot nu jau atpazīstamas Raimonda Paula dziesmas, Kristīne ap sevi pulcē ļoti cieši šūtu grūva kabatu fantastisku latviešu instrumentālistu ielenkumā. Albums «Textures» demonstrē Kristīnes oriģinālo un autentisko iedvesmu — amerikāņu soula, r’n’b un brīžiem spiričuela skaņu. Cieši vītais kolektīvs ar ritmiski intīmu, bet dvēselisku brīvu saspēli pavada Kristīnes ļoti autentisko a la Džosas Stounas vokālo izpildījumu, kas ar visām tam raksturīgajām iezīmēm pārliecinoši iestaigā Latvijas skaņu pasaulē nebijušas taciņas.
Brīžiem atraktīvas, trakulīgas, brīžiem intīmi klusas un izjustas — dažādās kompozīcijas gluži kā kāzu diena aicina piedalīties «Soulful Crew» tekstūru svinībās. Albumā klausīšanās uzmanību komandē sinkopēti ritma grūvi un meldiņi, kam paralēli zied klausītājiem pazīstamā Kristīnes balss, kas šoreiz neatturīgi iemieso visas attiecīgo žanru manieres. Bez ierastās vokālās kvalitātes, kuru raksturo teicamākie objektīvi mērījumi, Kristīne visnotaļ autentiski atklāj soula un r’n’b žanra netveramākās kvalitātes, kas lielākoties nav izmēramas, bet sajūtamas — laika izjušana, bieži vien saukta par taimingu vai fīlu. Lietas, kas žanram iedod to gospeļa, spiričuela dvēselisko kvalitāti, kas neapzināti vērš klausītāja uzmanību uz mūzikas lirisko sniegumu. Tā ir izpildījuma maniere, kas ievieš vārdos un melodijā cilvēka runai līdzīgu kadenci, kas padara tekstu klausītājam vieglāk uztveramu, ieskaujot frāzes ar ieelpu, izelpu.
Šai dabīgajai vokāla manierei pretstatā eksistē cieša, sinkopēta, izjusta instrumentālā saspēle, kas sniedz tai vajadzīgo kontekstu. Ausīgs klausītājs arī instrumentācijā un kopskaņā saklausa producenta garšvielas kā sapludinājumus, atbalsis un pievienotās perkusīvās vērtības, padarot kopējo skanējumu tumīgāku un bagātāku. Albuma aktīvākajos skaņdarbos tekstūras ir visnotaļ biezas, bet nekad pārlieku lieki. Kopējais skanējums rada ļoti bagātīgu, slāņainu iespaidu. Klausoties uz austiņām ir īpaši viegli dzirdams, kā katrs no elementiem saslāņojas pareizās proporcijās. Atkāpjoties un neiedziļinoties detaļās, klausītājs var vienkārši atslābt un izbaudīt šo audiālo kaleidoskopu.
Prasmīgie mūziķi katrs spēj izgrebt savu nišu albuma bagātīgajā skanējumā. Bungas un bass piedziedājumos un pantos rada stabilu, bet dialogam līdzīgu saspēli, piedāvājot dažādas punktētas laika vienības viens otram, brīžiem vienojoties saspēlē tie pārvēršās vienā balsī, lai pasvītrotu citu mūziķu teikto. Ģitāras un taustiņu pavadījums savā stratosfērā padod latiņu, aizpildot telpas harmonisko kontektstu veidos, kas šķietami ir aranžēti, bet ar improvizētu vieglumu. Pa virsu un paralēli albuma pamata instrumentālistu rotaļām atrodās bekvokāli, kas piešķir paletei tos gospeļa toņus, kas ir neatņemama daļa no Kristīnes krāsām. «Textures» formula ir vienkārša, bet ģeniāla — tās ir mūzikālas rotaļas skaisti izplānotos parametros, kur katrs no dalībniekiem piedalās patstāvīgi, aizpildot telpu ar dzīvespriecīgu, vieglu šarmu, bet ik pa brīdim visi mūziķi vienojas par vienu ideju, kurā dzimst dziesmu kodoliņi jeb ausu āķīši.
Albuma tematika ir romantika, iekšējā spēka un empātijas meklējumi, brīžiem dvēseliski sāpju saucieni. Kā jau minēju, vārdos ir viegli ieklausīties. Ir dzirdams, ka ir atrasts labs balanss starp mūziku un tekstu. Balanss, kurā top skaidrs, ka lirika ne obligāti ir pirmais produkts, kurai pakārtota mūzika, bet gan, ka abi veidoti paralēli. Albuma desmit dziesmu garo listi papildina skaņdarbu dažādie raksturi, kas nenogurdina, bet tieši pretēji — notur uzmanību, ik pa brīdim pārsteidzot klausītāju. Ir atrasts delikāts balanss starp ballīti un dvēseliskumu, starp ātro un lēno un citiem pašsaprotamiem salīdzinājumiem. Albums ir ļoti radio draudzīgs, viegli klausāms, iesakāms. Droša izvēle, gluži kā pati mūzika.
4/5