Eksāmens neparastais
Otrs «Džeztivāla» gads «M/Darbnīcā» plaukst un zied ar jaunām sadarbībām un skaistu mūziku
Jau vairākus gadus pēc kārtas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļas eksāmeni sākuši skanēt ārpus akadēmijas telpām, un pēdējos divos gadu tie vairs nav tikai beigu koncerteksāmeni, bet arī «parastie» eksāmeni 1.-3. kursa audzēkņiem. Kaut gan vienmēr visi koncerteksāmeni akadēmijā ir atvērti jebkuram klausītājam, kam gribās iet uz izglītības iestādi un pavadīt visu dienu, ja ne vairākas, dienas vidū un klausīties visu pēc kārtas oficiālā atmosfērā? Tāpēc arī parasto klausītāju skaits eksāmenos bija diezgan mazs — parasti tie ir radi un draugi, citi studenti un varbūt pedagogi no citām katedrām. Tad pērn Indriķim Veitneram (džeza nodaļas vadītājam) un Maijai Moirai Mazanovai («M/Darbnīcas» vadītājai un mūzai) ienāca prātā ideja uztaisīt nelielu džeza festivālu, kas pēc būtības būtu ne-beidzēju eksāmens, bet koncerta formātā. Šo pasākuma nolēma saukt par «Džeztivālu», nosaukumu izdomāja viena no džeza nodaļas studentēm, pianiste Santa Kauiņa. Un pirmais gads tika novādīts tik iespaidīgi, ka «Džeztivālu» nolēma turpināt! Īstenībā šī ir ļoti laba ideja, manuprāt, jo studentam tas mazina stresu, jo spēlēt koncertu ir simts reizes vienkāršāk par koncertu un arī reālo koncertpraksti, kas ir ārkārtīgi svarīgi; klausītājiem tas dod iespēju redzēt, kā cilvēki aug, un vienkārši baudīt daudz džeza mūzikas vienuviet; arī pedagogiem labums ir — nav jāsēž ar bargās komisijas sejas izteiksmi, bet gan var vērtēt ne tikai to, cik tehniski students izpilda savu programmu, bet arī to māksliniecisko pusi, ko bieži vien eksāmena laikā ir grūti dabūt, jo, ja telpa ir sausa, dvēselei arī grūti uzplaukt. Savukārt skatuves gaismas, klausītāji un koncerta gars palīdz pamodināt to mākslu un dvēseli, kas padara mūziku par tiešām baudāmu un īstu.
Šogad «Džeztivāls» norisinājās veselas trīs dienas pēc kārtas — pirmajos divos vakaros līdz par pusnaktij klausītājiem tika piedāvādi visu specialitāšu eksāmeni, trešajā dienā priekšnesumi no ansambļiem. Tas, ka eksāmenus lika studenti no trim kursiem, ietekmēja arī priekšnesumu dažādību — koncerti sanāca krāsaini gan stilistiski, gan arī tehniski. Tiem, kas jau šos studentus bija dzirdējis iepriekšējos eksāmenos vai koncertos, bija prieks vērot progresu, citiem iepazīt jaunu džeza mūziķu paaudzi. Kad padarīja «Džeztivālu» par īpašu tieši šogad — plašs apmaiņas studentu loks: šoreiz ar vietējiem studentiem sadarbojās burtiski visa pasaule, no tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā līdz Austrijai, Itālijai un pat ASV. Un, ja studenti-eiropieši mūsmājās vairs nav kaut kas tik jauns un aizraujošs, studenti no Amerikas ir gan. Šogad Mūzikas akadēmija saviem džezistiem piedāvāja ārkārtīgi interesantu, jaunu pieredzi — apmaiņas programmu ar Omahas skolu, uz kurieni uz veselu semestri aizbrauca divi musu studenti (Matīss Žilinskis un Jurģis Lipskis), un apmaiņā mēs saņēmām bundzinieku Feju Porteru (Fay Porter) un trompetistu Džošu Gudvinu (Josh Goodwin).
Kas, manuprāt, bija visvērtīgākais šajā pasākumā (ārpus mūzikas, protams, jo bez tās nebūtu nekāds festivāls) — ir ar mūziku nesaistītās pieredzes, ko var gūt studenti — pieredze lielāka apjoma pasākumu organizēšanā un sakaru veidošanā. Šis gads bija īpašs arī tāpēc, ka tika uzturētas vecās sadarbības — ar Mūzikas akadēmijas skaņu režijas katedras studentiem; šogad pie galvenās skaņu pults bija JVLMA studenti Kristaps Diura, Ronalds Lūkins, Liene Lote Kalniņa. Tika uzturēta un paplašināta vēl viena sadarbība — ar Kultūras akadēmiju! Sīkāk par šo pastāstīs Guna Pūcīte-Skujāne, kas jau otro gadu pēc kārtas bija galvenā pasākuma koordinatore.
Pēc pagājušā gada, kad neviens no pašiem studentiem negribēja pieteikt pasākumu, iedomājamies pieaicināt kādu studentu no citas augstskolas, kādu, kam arī vajag praksi. Mēs sarunajām Santu Breikšu no Kultūras akadēmijas, viņa pieteica priekšnesumus visās dienās. Šajā gadā mēs pārdomājām visu, kas mums labi sanāca un kas nesanāca, un ko mums šajā gadā uzlabot, un uzrunājām Kultūras akadēmiju, pieteicās Adams Vaicis palīdzēt šajā pasākumā. Adams daudz ko palīdzēja sakomunicēt ar «M/Darbnīcu», ar māksliniekiem — tādas lietas. Mēs bijām ļoti laba komanda!
Un re, ko pats Adams stāsta par savu šī gada pieredzi:
No akadēmijas e-pasta atnāca vēstule, ka «Džeztivāls» meklē palīgus. Es izdomāju, ka tā būtu ļoti laba prakse, un nolēmu to paņemt, jo režisora asistenta darbs ir ļoti līdzīgs projektu vadībai, tu esi tas, kam cilvēki jautā lietas, tu sakomunicē ar visiem, es gribēju notestēt, cik ļoti es izturu šādu pārbaudījumu. Ar Mūzikas akadēmiju ļoti viegli sadarboties, pazīstu vairākus cilvēkus jau, no «M/Darbnīcas» arī, diezgan viegli gāja. Pats mācos Kultūras akadēmijā pirmajā kursā par filmu režisoru. Džezs man ir ļoti tuva sirdij mūzika, tas ir mans ģeniāls hobijs, jo man sanāk un man nav jauztraucās par to, kā es ar to naudu nopelnīšu! Man visu ko patīk darīt, bet džezā man patīk, ka es varu izbaudīt un saprast to, ko es klausos, cik tas ir sarežģīti, visādas atsauces, skaņdarbi.
Eksāmenu dienās es pieteicu programmas, vadīju koncertus. Tad man bija ideja — man šķiet, ka, ja jau es piesaku programmas, lai interesantāk, vai šova elements varbūt, pajautāju katram no mūziķiem kaut kādas frāzītes, tas padod kādu odziņu skatītājiem, ka tas nav tikai par mūziku. Šeit ļoti forši iezīmējās katra studenta individualitāte. Daži novēlēja kaut ko labu, daži uzrakstīja kādu dzejoli!
Bet atgriežamies pie organizēšanas procesa — skaidrs, ka šāda mēroga pasākumu sarīkot nav nemaz tik vienkārši, tāpēc Gunai, kaut gan viņa bija galvenā koordinatore, bija vairāki palīgi. Jāsaka, ka tie palīgi bija paši studenti. Šogad no Mūzikas akadēmijas džeza katedras iesaistītie studenti Greisa Peremota, Lilija Pinne, Ralfs Arbidāns, Miks Jurovs, Rihards Jakuško un Guna Pūcīte-Skujāne, kas arī nedaudz ieskicēs organizēšanas procesu:
Patiesībā «Džeztivāls» ir liels kopdarbs. Vienmēr jau ir tas «pirms» darbs, kad pats koncerts notiek jau vieglāk. Mēs viskaut ko kopā darām, sadalām darbiņus. Es to darīju, bijusi liela darba pieredze ar to, pirms Mūzikas akadēmijas bieži nodarbojos ar to. Dabiski vienmēr gribas visu sakārtot tā, lai pašai skaidrs, pie reizes tas palīdz citiem sakārtoties. Indriķis uztaisīja džeza studentu padomi, mēs tur bijām no katra kursa vairāki; savācamies, sākām runāt par to, un es atveru excel failu un sāku visu kārtot, par ko mēs runājām. Tas jau ilgst visu pusgadu! Indriķis, protams, arī daudz ko palīdzēja izgudrot.
Kā jau minēju iepriekš, šogad sanāca arī paplašināt sadarbības, un Kultūras akadēmijai pieienojās arī Mākslas akadēmijas grafikas katedra Rūtas Briedes vadībā. Tā kā mūziķiem ir jānodarbojas pārsvarā ar muzikālajiem darbiem, bet festivālam ir nepieciešami dizaina darbi, tika lemts pieaicināt palīgā topošus profesionāļus arī vizuālās mākslas sfērā. Savas versijas par «Džeztivāla» vizuālo identitāti piedāvāja Paula Slavika, Gabriela Milberga-Zuza, Oleksandra Golytsina, Paul Grassler, Sam Maccullen, Patricija Krongorne, Kathrin Mooslechner un Vaclav Šebest. Pēdējais mākslinieks arī bija tas, kas uztaisīja to īsto identitāti, kas kļuva par tīkamāko džeza nodaļas studentiem. Arī par to pieredzi un procesu stāsta Guna Pūcīte-Skujāne:
Uzrunājām, jo kāpēc lai mēs neuztaisītu foršās afišas, kur dizains būtu taisīts tieši mūsu pasākumam! Mēs aizsūtījām viņiem mūdbordu — stilistiski, kas mums patīk, vai ko mēs gribētu redzēt, kāda būtu mūsu identitāte, un tad viņi veica savas grafiskās darbības, vairāki studenti uztaisīja savas versijas par šo tēmu. Tad viņi izprintēja savas gala versijas, atnesa uz akadēmiju, izlikām tās džeza klasē, uztaisījām balsošanas urnu, salikām numuriņus, un tad visi studenti (džezisti) nobalsoja par sev labāko un foršāko!
Par ļoti patīkamu odziņu festivāla noslēgumā kļuva arī īpaša balva, ko Indriķis Veitners nosauca par «Indriķa balvu», ar kuru akadēmijas džeza vārdā pateica sirsnīgu paldies cilvēkiem, vietām un iestādēm, bez kuriem tas nebūtu iespējams. Īpašo Indriķa balvu, kur diplomam jeb pateicības rakstam klāt nāca paštaisītā vīna pudele (jā, mūsu džeza nodaļas vadītājs ne tikai spēlē saksofonu un klarneti, bet arī māk taisīt vīnu), šogad saņēma students Ralfs Arbidāns par savu aktīvo un izcilo iesaisti festivāla organizēšanā. Pērn šo balvu saņēma Guna Pūcīte-Skujāne.
Rezumējot šo īso atskatu par trim «Džeztivāla» dienām, gribas piebilst, ka es ļoti ceru, ka šis pasākums turpināsies. Kā jau minēju, šādi pasākumi nāk pa labu visiem — gan studentiem, gan pedagogiem, gan klausītājiem, gan arī koncertvietām, jo pēdējās tiek piepildītas ar kvalitatīvu mūziku. Bet kopumā «Džeztivāls» ir ļoti labs pienesums Rīgas kultūrdzīvē, kas padara mūsu ikdienu arvien krāšņāku un iedvesmas pilnu! Novēlu veiksmi, izturību, pacietību un ilgi skanošus gadus «Džeztivālam» un «M/Darbnīcai», bez kuras tas nebūtu tik radoši!