Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Ceļš līdz diplomam jeb reportāža no koncertmaratona


Aleksandra Line

Drosmīga uzdrīkstēšanās un latviešu konceptuālisms. Akadēmijas studentu noslēguma eksāmeni

Mārtiņš Purviņš

Pavasara beigas un vasaras sākums ierasti ir eksāmenu laiks gan skolās, gan arī augstākajās izglītības iestādēs. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas izglītības programmā audzēkņiem ir jāpiedzīvo lērums gan teorētisku priekšmetu, gan arī praktisku — un dažos no tiem arī oficiāli pulcējas klausītāji. Šoreiz Džeza mūzikas katedras un Pedagoģijas katedras bakalaura un maģistra programmu studenti kārtoja specialitāšu un ansambļa eksāmenus trīs dienu maratona laikā — klubā «Biedrība» un VEF Kultūras pilī.

30. maijā studentus, pasniedzējus, vecākus, līdzjūtējus un ikvienu gribētāju baudīt labu mūziku gaidīja klubs «Biedrība» Merķeļa ielā, kurā uzstājās trīs JVLMA Džeza mūzikas katedras studenti — vokāliste Marija Valmiera un bundzinieki Jurģis Lipskis un Rūdolfs Daņiļevičs. 31. maijā turpat notika populārās un džeza mūzikas pedagoģijas studentu noslēguma koncerteksāmeni saksofonistei Katrīnei Sabīnei Kalniņai un pianistei Santai Kauliņai, bet 1. maijā VEF Kultūras pilī «VEF Jazz Club» koncertsērijā notika džeza maratona noslēguma diena. Dienas pirmajā pusē ar noslēguma koncerteksāmeniem uzstājās profesionālā bakalaura topošie absolventi: ģitārists Iļja Larionovs, pianists Dāvis Lāpāns, ģitārists Arvils Rihards Bernāts un vokāliste Guna Pūcīte-Skujāne. Savukārt vakara programmā varēja dzirdēt JVLMA Džeza mūzikas katedras 4. kursa ansambli, kurā muzicēja arī studentu apmaiņas programmas studenti no ASV. Vakara kulminācijā JVLMA džeza maratonu ar saviem koncerteksāmeniem noslēdza Džeza katedras profesionālā maģistra topošās absolventes, vokālistes Edīte Štrausa un Līga Kupča, un dažus no koncertiem sanāca paklausīties arī JAZZin.lv veidotājiem.

30. maija koncertu ar uzrunu atklāja viena no topošām absolventēm Marija Valmiera — «Biedrības» zālē ar pedagogu komisiju pašā centrā netrūka arī citu klausītāju. Eksāmenu vērtēja Indriķis Veitners, Andrejs Jevsjukovs, Inga Bērziņa, Artis Orubs un ārzemju viesis — saksofonists un pasniedzējs, Dr.Art. Bendžamins Nikolss.

Mārtiņš Purviņš

Koncertu iesāka bundzinieks Rūdolfs Daņiļevičs — skaļi, uz robežas ar pārāk skaļi no skatuves pēc kārtas skanēja Franka Zappas, «Led Zeppelin», Džimija Hendriksa un citu diženu rokmūzikas zvaigžņu kompozīcijas jeb «gabali», kā teica pats Daņiļevičs, kurš, jāatzīst, runāt no skatuves un pieteikt savas kompozīcijas prot ne pārāk labi. Labi, ka komisija vērtē spēlētprasmes un pārliecību — un tādas mūziķim netrūkst. Sastāvs grupā arī roķīgs, un uz pāris kompozīcijām tam pievienojas arī šībrīža premjerministra dēls vokālista lomā — un gandrīz visas četrdesmit piecas minūtes priekšnesuma nākas uzdot sev jautājumu, vai tiešām esmu atnākusi klausīties Džeza katedras eksāmenu. Ap «Weather Report» kompozīciju — no šīs diženās grupas daiļrades tika izvēlēta melodiskāka balādveida dziesma — likās, ka esmu tomēr nedaudz arī džeza koncertā. Lai arī žanri ir radniecīgi un turpinām runāt par to, ka to robežas pēdējos gados aizvien vairāk izplūst, par programmas izvēli var strīdēties — taču bundzinieks atradās savā komforta zonā, pašā pēdējā kompozīcijā sāka krāšņi izpausties solo un manāmi baudīja notiekošo.

Mārtiņš Purviņš

Otrā uzstājās Marija Valmiera, kas atskaņoja oriģinālkompozīcijas un Čārlija Pārkera «Red Cross», kuras vārdus pati iztulkoja latviešu valodā. Marija labi vadīja pasākumu, stāstnieces talants bija jūtams, taču radās (un abas dienas pēc kārtas nezuda) jautājums par to, kādēļ kaut īsa versija no pieteikumiem neskanēja angliski. Šķiet, labais tonis pirms pasākuma uzzināt, vai zālē atrodas arī ārzemnieki, un, tā kā šis ir eksāmens komisijas klātbūtnē, domāju gan, ka vienam komisijas loceklim būtu gribējies sīkāk uzzināt, kas ir topošo absolventu galvās un par ko tā zāle reizēm smejas — nerunājot par apmaiņas studentiem. Koncerta laikā varējām izbaudīt viskaut ko — gan studentes vīra un skatuves partnera Toma Valmiera kompozīciju ar tautasdziesmas vārdiem, gan balss un kontrabasa duetu, kas ir Valmieras komforta zona, gan solo, kur Marija imitēja pūšaminstrumentu duetā ar trombonu, gan arī pūtēju grupu, kas pievienojās uz pēdējo skaņdarbu, lai nospēlētu kaut ko Lūisa Koula garā, kas tik populārs jaunās latviešu džezmeņu paaudzes vidū. Jāatzīst, ka ir manāmi cita koncerta kvalitāte, kad tajā jūtama personīgā pieeja — un tas Marijai ir izdevies.

Mārtiņš Purviņš

Pirmo studentu koncerteksāmenu dienu noslēdza bundzinieks Jurģis Lipskis, kuram sekoju līdzi vēl no viņa vidusskolas mācību laikiem — ambiciozs pieteikums ar tautasdziesmu aranžijām džezā latgaļu draugu ansambļa izpildījumā tika pamanīts. Un no tā brīža Lipskis ir manāmi audzis — gan tehniski, gan, domājams, arī personīgi — tas neizbēgami atspoguļojas mūzikā. Koncerteksāmenā dzirdējām džeza standartus Jurģa aranžijās, uz skatuves palīdzot lepnam rēzeknietim Ralfam Arbidānam uz basa un Matīsam Žilinskim uz klavierēm. Trio ir laba saspēle, un mūziķi acīmredzot izbauda to, ko dara, tāpēc publikas aplausi nerimās — nedz pēc bungu solo, nedz arī pēc kompozīcijām. Vēlāk sastāvam pievienojās arī pūšaminstrumentālisti Artūrs Sebris un Gatis Gorkuša, kā arī ģitārists Svens Vilsons. Priekšnesums ar labi pārdomātu koncerta struktūru atstāja kārtīga džeza koncerta iespaidu, par kuru nav kauns — nezinu, vai studentiem būs palicis galvā kaut kas no mūzikas menedžmenta kursa, bet uz šādu koncertu es pati biļetes iegādātos. Mūziķi, uz skatuves spēlējot, smaidīja, Jurģis Lipskis no skatuves nokāpa nosvīdis — skaidrs, ka darbs ir padarīts, un padarīts labi.

Diemžēl nesanāca dzirdēt topošās pedagoģes, un arī maratona turpinājumu VEF Kultūras pilī ne — lai arī pasākumi bija publiski, ikdienas darbi ne vienmēr ir labvēlīgi koncertu apmeklējumam. Taču 1. jūnija vakars uz pils lielās skatuves zem «VEF Jazz Club» neona logo atstāja visnotaļ labu iespaidu. Koncertu šoreiz atklāja pats Džeza katedras vadītājs, Dr.Art. Indriķis Veitners — un te mēs vēlreiz atgriezāmies pie skatuves ētikas — kādēļ neviens nerunāja angliski, ja zālē ir kā minimums daži ārzemnieki, viens no kuriem vērtē koncerteksāmenus?

Mārīte Meļņika

Vakars sākās ar bakalaura noslēdzošā kursa džeza kombo jeb ansambli, kas spēlēja pašu kompozīcijas. Solistes piedomāja pie skatuves tēla un apģērbā lietoja zaļus akcentus, un koncertā pieteica savas kompozīcijas. Ansambli vadīja saksofonists un komponists Toms Rudzinskis, kurš pēdējo kompozīciju nospēlēja ar ansambli kopā, uzreiz pēc tās saņemot ziedus un aizejot prom — nav nekas nosodāms, bet neviļus prātā parādījās doma, ka latviešu skatuvei vienmēr trūcis entuziasma vai laika atbalstīt savējos: vakars vēl nebija beidzies.

Ansamblis, manu-subjektīvo-prāt, spēlēja visai raibi. Katras kompozīcijas «panākumi» bija atkarīgi vairāk no komponista, nekā no ansambļa, jo ansamblim manāmi trūka saspēles un kopējās dzirkstelītes — varbūt par maz laika spēlēts kopā, tāpēc reizēm atlika paļauties uz kompozīciju vien. Grūvīgāks bija basista Jāņa Poļa skaņdarbs, ar muzikālu vienotību uzrunāja pianistes Santas Kauliņas kompozīcija, pārliecinoša bija Gunas Pūcītes-Skujānes dziesma ar Ojāra Vācieša vārdiem, turklāt Guna lieliski komunicēja ar auditoriju un vadīja ansambli, vismaz savā kompozīcijā ietvaros. Secinu, ka individuālās programmas mūziķi izveidojuši daudz pārliecinošākas — latvietim parastajam laikam piemīt spēja parūpēties par sevi vairāk nekā domāt par visu komandu. Nu, vai arī džeza ansambļa bendlīdera spējas piemīt ne visiem.

Mārīte Meļņika

Pēc pauzes vakaru turpināja vokāliste Edīte Štrausa, kura izpildīja latviešu komponistu mūziku džeza aranžijās. Pati mūziķe atzina, ka viens no iecienītākajiem komponistiem viņai ir Uldis Stabulnieks, un uzreiz ievadīja klausītāju savā komforta zonā, sakot, ka labprāt piedzimtu nedaudz ātrāk. Pieņemu, ka šī programma aizķēra nostalģiskās notis arī lielai daļai auditorijas — un tas savukārt labi piestāvēja VEF Kultūras pilij, kura desmitgadēm dzirdēja šādu mūziku. Edīte izvēlējās savā komandā profesionālus mūziķus, kuri ir vairākus gadus spēlējuši kopā — un Gunārs Rozenbergs programmā savukārt ir bijusi viņu komforta zona. Koncertā klausītāji dzirdēja arī daudz balāžu par mīlestību, Raimonda Paula kompozīcijas un noslēgumā — pašas dziedātājas komponēto «Mans gaismas ceļš». Varēja dzirdēt, ka Edītei Štrausai tāpat kā nākamai šī stāsta varonei un arī daudziem latviešu dziedātājiem specialitāti pasniedz Inga Bērziņa — un tas viss kopumā, līdzās mākslinieces kompozīciju ievadam, stāstīšanai un jēgas interpretēšanai, atstāja labu gatavas koncertprogrammas iespaidu.

Mārīte Meļņika

Džeza koncerteksāmenu maratonu noslēdza Līga Kupča ar Matīsu Žilinski, Pēteri Liepiņu un Jurģi Lipski pamatsastāvā. Līgu ikdienas koncertdzīvē ārpus skolas sienām klausītājs gandrīz nedzird, tāpēc par intrīgu kalpoja tas, ka auditorija nestādījās priekšā, ko no viņas gaidīt. Līga bija izvēlējusies programmu, kas saistīta ar kora dziesmām jaunā skanējumā, lai parādītu savu mīlestību pret kormūziku, un sākumā likās, ka māksliniece pati ir nedroša savā vēstījumā. Taču pēc pāris kompozīcijām atvērās un pārsteidza ar perfekti tīru dziedāšanu un diriģēšanu uz skatuves — gan mūziķiem, gan sev pašai. Mūziķe krāšņi atvērās, izpildot vienu no Jāņa Ivanova vokalīzēm, un noslēdza koncertu ar «Mūžību», atstājot zāli pacilātā noskaņā. «Abas meitenes, Edīte un Līga, ir izvēlējušās ļoti konceptuālās latviešu programmas. Tā ir drosmīga uzdrīkstēšanās,» komentēja Indriķis Veitners.

Palūdzu komentāru arī viesmūziķim, komisijas loceklim Bendžaminam Nikolsam, kurš klausījās Latvijas Mūzikas akadēmijas studentus trīs dienas pēc kārtas. Šī ir viņa pirmā reize Latvijā, taču par mūsu džeza nodaļu, tās pasniedzējiem un mūziķiem viņš ir jau dzirdējis no saviem Omahas kolēģiem, kuri te ir braukuši un apmaiņas programmā pieņēmuši latviešus pie sevis. Dr. Nikolss pašlaik ir asistējošs profesors saksofona spēlē Nebraskas universitātē Omahā, kur vada saksofonu klasi (klasisko un džeza), vada saksofonu kvartetus, džeza ansambli un pasniedz improvizāciju, komerciālo mūzikas teoriju un pūšaminstrumentu spēles metodiku.

«Lieliski! Šie ir talantīgi studenti ar unikālām balsīm, dažādām programmām un žanru ietekmēm, kā arī oriģinālām aranžijām. Man patīk dzirdēt dažādas ietekmes viņu mūzikā — tas ir lieliski, ka mēs iedvesmojam viens otru. Šodien es klausos latviešu dziesmas džeza stilā, un tas viss mani iedvesmo — atgriezīšos mājās un komponēšu jaunu mūziku. Lieliska lieta džezā ir tāda, ka tas pārstāv brīvību, demokrātiju un pašizpausmi, tāpēc ikvienam mūziķim ir sava unikālā balss, ko var likt ar citām kopā, sadarbojoties vienam ar otru, gluži kā ansambļa koncertā, ko tikko dzirdējām. Šo trīs vakaru laikā esmu dzirdējis šo to jaunu arī priekš sevis. Mūzika vienmēr prasa progresu, tāpēc es vienmēr ierakstu savus mēģinājumus un koncertus, lai saprastu, ko vēl varu uzlabot, tāpēc es iesaku ikvienam no saviem studentiem katru dienu ierakstīt to, ko viņi spēlē, no mēģinājumiem līdz koncertiem, pat ja tās ir tikai dažas minūtes, — un pēc tam klausīties to un uzlabot. Tas tāpēc, ka tikai pati mūzika ir patiesais skolotājs,»

teica Bendžamins.

Mārīte Meļņika