Jauns skats uz džeza mūziku
«City Jazz Riga» bigbenda mākslinieciskā vadītāja radošā degsme un jaunības maksimālisms
«Ar «City Jazz» man ir īpašās attiecības — tur es uzsāku savas gaitas džeza mūzikā. Kārlis Vanags man iedevis tik daudz, atvēris visu pasauli. Es sāku studēt klasisko mūziku, studēju trombona spēli mūzikas vidusskolā, un gribēju izmantot visas iespējas, ko dzīve dod,» — tā mūsu sarunu uzsāk Kārlis Alfrēds Feldbergs, jaunais «City Jazz Riga» mākslinieciskais vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students un Latvijas Radio bigbenda pamatsastāva mūziķis. Aprunājāmies par jaunības maksimālismu, jaunu skatu uz tradicionālo džezu un mūsdienu paaudzes izaicinājumiem un iespējām.
– Spēlēju pūtēju orķestros, piedalījos Dziesmu svētkos, un Laura Rozenberga, kas tagad ir Latvijas Radio bigbenda pirmais trombons, paaicināja mani uz «City Jazz» bigbendu — tas man atklāja pilnīgi jaunu pasauli, kurā es spēju izmantot savu trombonu. Džeza mūzika man bija kaut kas pavisam jauns — klasiskajā mūzikā man jau bija garlaicīgi, teikšu godīgi. Džezs iedvesmoja — man bija interese iemācīties spēlēt trombonu pavisam savādākā veidā. Pavisam cita motivācija trenēties savu instrumentu. Man ir bakalaura grāds klasiskajā mūzikā, to nenožēloju, un tagad mācos džeza mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Klasiskā mūzika bija ļoti laba bāze.
– Pateicīga lieta ir tāda, ka Latvijā ir diezgan maz trombonistu. Tāpēc, ja tev kaut kas sanāk, tev ir iespējas arī tikt uzaicinātam kaut kur — pamazām sāku aizvietot mūziķus Latvijas Radio bigbendā. Ļoti labi lasīju no lapas, un bāze man bija vienkāršāka — orientējos žanrā un stilistikā. Tad bija iespēja tikt bigbendā kā darbiniekam, un Kārlis Vanags saskatīja manī potenciālu un uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Un tagad mums ir pavisam jauns enerģijas pieplūdums — mans jaunības maksimālisms nav beidzies, neesmu padevies, gribas izvirzīt «City Jazz» bigbendu par savu prioritāti un iedvesmot viņus.
– Šobrīd «City Jazz Riga» aktīvi meklē jauniešus līdz 16 gadiem, kuriem ir pamatzināšanas par instrumentu, kuri mācās mūzikas skolā vai pašmācības ceļā. Jauniešiem jābūt gataviem uzsākt savas gaitas džeza mūzikā — ritma grupa, bungas, ģitāra, kontrabass vai basģitāra, aicinām arī pianistus, saksofonistus, trompetistus, trombonistus, kas Latvijā ir izredzētā suga, jo tas ir prasīgs instruments, kuram vajag veltīt laiku. Sagatavošanās līmenis varētu būt arī pavisam primitīvs — varētu atpazīt notiņas, un esmu atvērts apmācīt un dot iespēju uzspēlēt ansamblī.
– Otrā grupa mums ir lielāka — esam līdz divdesmit cilvēkiem, un ar to sastāvu veidojam koncertprogrammu. Lai šajā kolektīvā būtu pietiekama motivācija un dzinulis, taisām publiskus koncertus, kur cilvēki var nākt, labi pavadīt laiku un iepazīt džeza mūziku. Mēs dodam lielisku dzīvās prakses iespēju — mums ir gan ar mūziku saistītie cilvēki, gan arī juristi, medicīnas studenti un daudzi citi.
– Manuprāt, šis kolektīvs ir unikāls ar to, ka vairāk pieredzējušie var iedvesmot un nodot savas zināšanas cilvēkiem, kam vēl nav tik liela saskarsme ar mūziku. Parasti cilvēkam ir vēlme, azarts un sacensības gars — ja cits spēlē labāk, pats arī grib spēlēt tikpat labi. Un to nevajag uztvert kā sacensību — tā ir tikai papildus motivācija trenēties un attīstīt sevi. Un man pašam bija tieši tāpat — es uzsāku spēlēt, kad blakus spēlēja Laura Rozenberga, izteica man pamatotu kritiku un komentārus, un es gribēju spēlēt pēc iespējas labāk. Galvenais būt atvērtam, uztvert kritiku pozitīvi un izdarīt secinājumus, un tad augšana notiek daudz ātrāk.
– Šobrīd esam izveidojuši pilnībā jaunu programmu un gribam attīstīties tālāk, lai nodrošinātu labus koncertus ar kvalitatīvu skaņu, lai mūziķi kļūtu pieredzējušāki, viņiem nebūtu spriedzes koncertos un viņi varētu dalīties ar pozitīvām emocijām. Gribam nodrošināt viņiem motivāciju darboties, lai viņi saskata tajā perspektīvu. Un tad kāds gribēs arī kļūt par profesionālu mūziķi, veidot savus ansambļus, komponēt mūziku. Šobrīd mācāmies svinga tradīciju, izvēlamies atpazīstamu programmu, skaņdarbus, ar ko viņi asociē džeza mūziku.
– Lielākā daļa mūziķu no «City Jazz» bigbenda pirmsākumiem aizgāja spēlēt uz Latvijas Radio bigbendu. Kārlis Vanags, Dāvis Jurka, Māris Jēkabsons, Laura Rozenberga, Jānis Rubiks, Edvīns Ozols, Vilhelms Logins, es pats. Tāpēc tas līmenis bija augsts, un šobrīd mēs arī cenšamies to attīstīt. Bet cilvēki ir drusciņ slinkāki palikuši — visiem ir savi darbi, vajag algas samaksāt, gribās nodrošināt labāku dzīvi, tāpēc mēs piedāvājam izlauzties no ikdienas rutīnas un jogas vai fitnesa zāles vietā kopā ar dzīviem cilvēkiem praktizēt mūzikas spēlēšanu.
– Man tā mūzika ļoti patīk — es džezu klausos ikdienā. Es nevaru uzslēgt parasto radio — džezs atgādina par vecākiem laikiem, kad tā bija deju mūzika. Un mana motivācija ir censties iedvesmot pārējos. Tagad daudzi jaunieši lieto narkotikas, strādā kazino, viņiem nav izvirzīti mērķi. Es gribu būt lepns ar to, ko būšu izdarījis dzīvē.
– Manuprāt, Latvijas sabiedrība ir diezgan saistīta ar džeza mūziku. Pat visatpazīstamākais mūziķis Raimonds Pauls sāka ar džeza mūzikas spēlēšanu. Šobrīd cilvēki uzskata džezu par sarežģītu, tāpēc viņi būtu jāizglīto — kvalitatīvi koncerti radio un televīzijā, daudz vairāk publiski džeza koncerti, sadarbība ar citu žanru mūziķiem. Latvieši ir nedaudz kautrīgi, un paiet laiks, līdz viņi ir spējīgi atvērties — mums vajadzētu spēt vairāk izbaudīt procesu.
– Tiem, kuri vēlas izmēģināt sevi jauniešu bigbendā, mēs piedāvājam bezmaksas iepazīšanās nodarbību: cilvēks atnāk ar savu instrumentu, viņam ir sagatavotas partijas, iepazīstās ar to, kā izklausās džeza mūzika. Un mums visi spēlē solo — lai arī kādā līmenī tu proti spēlēt, ritma grupa spēlē pavadījumu un tu ļoti ātri tiec galā ar satraukumu spēlēt visiem priekšā. Mēs dodam iespēju izmēģināt džezu neatkarīgi no līmeņa. Un pirms piesakās uz nodarbību, es iesaku atnākt uz kādu koncertu un paklausīties, kā mēs skanam.