Vārds studentiem. Ieskats ikgadējā festivālā «Ventspils Groove»

«Ventspils Groove». Kas notika šogad, ko varētu sagaidīt nākošgad un kāpēc vajadzētu šo festivālu apmeklēt?

«Ventspils Groove», ja nemaldos, norisinājās jau 16. gadu pēc kārtas (ja neskaita 2020. gadu, kad festivāls tika atcelts Covid-19 dēļ). Runājot ar draugiem, jaunajām paziņām un pedagogiem, sapratu, ka visi domā kā viens — emociju un meistarklašu līmeņa ziņā šis bija vislabākais «Ventspils Groove», kāds līdz šim ir bijis. Pats šogad biju tikai otro reizi, tāpēc veikšu turpmāk arī salīdzinājumus, bet — kas tad ir «Ventspils Groove», kas tur norisinās un kapēc šo pasākumu vajadzētu apmeklēt jebkuram džeza mīlošam studentam?

«Ventspils Groove» ir nedēļu ilgs pasākums, ko savā ziņā varētu dēvēt par sporta nometni džeza mūzikai. Katru dienu norisinās meistarklases pie sava specialitātes pedagoga, bet, protams, pastāv arī iespēja izvēlēties konkrēto pedagogu, pie kura vēlies iet. (Pagājušajā gadā piedalījos meistarklasēs pie trompetista Sebastiana Studņicka (Studnitzky), taču šogad vēlējos pamēģināt ko jaunu un piedalījos meistarklasēs pie basista Niklasa Lukasena). Runājot par pedagogiem, šogad to sastāvā bija brīnišķīgi mūzķi — Toms Rudzinskis (saksofons, Latvija), Arta Jēkabsone (balss, Latvija/ASV), Leonardo Koradi (klavieres/Hammond ērģeles, Itālija), Marks Mišels (bungas, Francija), Dominiks Višņausks (trompete, Lietuva), Niklass Lukasens (bass, Vācija), Līzelote Ostbloma (balss, Zviedrija) un Jāks Soārs (ģitāra, Iaunija). Tā kā katram «Ventspils Groove» pieredze ir citādāka, dalīšos ar savējo, ejot cauri katrai dienai, notikumam, sarunām/atsauksmēm, kas izveidojās, runājot ar draugiem, utt.

Pirmajā «Ventspils Groove» dienā notika ierašanās Ventspilī, dokumentu parakstīšana, ievākšanās kojās un dienas noslēgumā — džema sesija, kuru šogad atklāja Kristaps Vanadziņš un Daumants Kalniņš kā īpašie viesi, kuriem pievienojās arī Ventspils pedagogi. Džems notika «Tex-Mex» restorāna terasē. Pirms koncerta, protams, norisinājās ilga uzruna par festivālu, iepazīstināja mūs (studentus) ar pedagogiem, un tad sākās koncerts. Tajā vakarā arī visi pedagogi uzkāpa uz skatuves, kas bija, teiksim tā — visai iespaidīgi.

Otrajā dienā sākas meistarklases, kurās visi iepazinās ar pedagogiem. Tā kā es šogad piedalījos kā basists, meistarklases man pasniedza Niklass Lukasens. Protams, grupu formātā ir nedaudz grūtāk iegūt maksimāli daudz informācijas, taču Niklass darīja brīnišķīgu darbu, lai saprastu, kādā līmenī mēs esam, deva mums materiālus visas nedēļas garumā, ko izmantot nākotnē. Viņa pieeja bija ļoti interesanta, ļoti viegli uztverama. Padziļinātāk pastāstīšu nedaudz vēlāk, par atsevišķām pieejām, kas man ir palīdzējušas un kas mani ir iedvesmojušas arī trompetes spēlē. Pēc meistarklasēm visi pedagogi savācās kopā un salika studentus ansambļos. Šogad bija tikai trīs sastāvi, jo bija tikai trīs bundzinieki un trīs basisti. Mūsu kombo vadītājs bija pianists/hammond ērģeļu virtuozs Leonardo Koradi. Katram kombo bija savs tā teikt vadītājs, taču šogad daudzi pedagogi vienkārši staigāja pa kombo, lai iedotu savus ieteikumus vai palīdzētu ar programmas izvēli. Kopumā pa nedēļu pie mums mēģinājumu laikā paviesojās gan Višņausks, gan Jēkabsone, gan Lukasens, gan Mišels, gan arī Soārs. Atlikušo dienu varējām pavadīt kā gribam, bija arī jūtams neliels nogurums.

Trešajā dienā norisinājās tieši tas pats — meistarklases un kombo, pēc tam vakarā atkal džeza sesija, kuru šoreiz atklāja Ventspils Mūzikas vidusskolas absolventi. Džemā, protams, pievienojās meistarklašu vadītāji, pašam bija iespēja uzspēlēt ar Leonardo un Līzeloti, kas bija visai biedējoša pieredze, taču beigās bija gandarījums, jo spēlēt ar tāda kalibra mūziķiem ir neaprakstāma pieredze.

Ceturtajā dienā, kā jau varat minēt, atkal meistarklases un kombo. Šajā vakarā gan nebija džema sesijas, tā vietā koncertzālē «Latvija» uz lielās skatuves uzstājās Ata Andersona trio, kurā spēlē pats Atis, viņa brālēns Āris Ozols un Andris Buiķis. Viņiem uz skatuves pievienojās arī leģendārais latviešu mūziķis un ērģelnieks Aivars Kalējs. Koncertā Atis spēlēja uz «Hammond» ērģelēm, bet Aivars uz īstajām. Koncerta laikā tika radīts kontrasts, kurā Aivars nospēlē skaņdarbu klasiskās mūzikas nokrāsās un Atis atbild ar skaņdarbu džeza nokrāsās. Dažus skaņdarbus iesāka Aivars (nospēlēja ievadu), pēc kura sekoja Ata trio turpinājums. Daži skaņdarbi bija no šī trio jaunā albuma, daži bija pirmatskaņojumi, un daži bija standarti.

Piektā diena bija pēdējā diena meistarklašu un kombo ziņā, tāpēc laikam pastāstīšu ko mums īsti mācīja. Pirmais, kas visvairāk iesēdās galvā, bija tas, kā klausīties mūziku. Protams, vajag analizēt, vairākas reizes klausīties ierakstu, ja gribas transkribēt, taču Niklass teica, ka viņš noklausās vienu jaunu albumu katru dienu, tādejādi iepazīstot jaunu mūziku, jaunus mūziķus/grupas utt. Tālāk stāstīja mums par funkciju, par solo, kā iepazīt labāk «fretboard», kā izmantot gammas un vēl daudz ko. Meistarklašu laikā, iepazīstot pedagogus, bet it īpaši Niklasu, sapratu, cik viņš ir sirsnīgs, pacietīgs un cik viņam ir silta dvēsele. Pat ja es nebūtu piedalījies nevienā meistarklasē, klātbūtne kā tāda «Ventspils Groove» iedvesmo. Pēc kombo mēģinājumiem palikām ar draugiem katru dienu un vismaz divas stundas pirms koncertiem/džema sesijām vienkārši džemojām savā starpā un dalījāmies ar pieredzēm pie dažādiem skolotājiem. Kombo arī bijām sagatavojuši savu mini koncertprogrammu, atlika tikai sestdiena, lai to izpildītu. Piektdienas vakarā norisinājās arī džems «Windau Coffe», kur piedalījās visi meistarklašu vadītāji. Viņiem nebija sagatavota traka programma, viņi spēlēja standartus, kurus gan jau ka pat nebija izmēģinājuši, taču tāda limeņa mūziķiem parasti standarti skan brīnišķīgi.

Pēdējā dienā varējām visi beidzot pagulēt nedaudz ilgāk, jo diena sākās tikai 12.00 ar skaņas pārbaudi. 15.00 jau bija jāspēlē koncerts, kurā pirmie uzstājās vokālisti kopā ar Līzeloti. Sastāvā viņi bija pieci vokāli un Līzelote pie klavierēm. Izpildīja viņi četrus skaņdarbus solo un pēcāk gospeļa stilā. Tālāk uzstājās kombo, kurā es biju pie basa, izpildījām trīs skaņdarbus, pēc mums uzstajās vēl divi kombo, kuriem arī katram bija pa trim skaņdarbiem. Ja nemaldos, koncerts gāja nedaudz ilgāk par stundu. Pēc koncerta bija laiks nedaudz atpūsties un 19.00 jau uzstājās Venstpils Bigbends ar Tomu Rudzinski, kur tika izpildīti Toma skaņdarbi bigbendam. Šis koncerts bija tiešām satriecoši labs un, neskatoties uz to, ka Ventspils Bigbends lielākoties sastāv no vidusskolniekiem, kopējais skanējums bija tiešām superīgs. Pēc šī koncerta uzstajās Leonardo kopā ar Marku un Niklasu, taču uz koncerta beigām pievienojās arī pārējie pedagogi un koncertu, kā arī šo nedēļu, noslēdza grandioza uzstāšanās no visiem pedagogiem. Pēc visa šī satikos ar Niklasu aci pret aci, apskāvāmies vairākas reizes, dalījāmies pieredzēs, beigās aprunājos arī ar Marku un Leonardo, kopā visi smējāmies, atsveicinājāmies un tas bija tas brīdis, kad daudziem nobira asaras, jo nedēļas laikā ir izdzīvotas tik daudzas pozitīvas emocijas caur mūziku, ka negribas, lai šī nedēļa beidzas. Beigās es varēju piekrist visiem, ka šis bija labākais «Ventspils Groove» līdz šim. Pagājušogad bija lielāks tusiņš, koncerts uz lielās āra skatuves, spēlēja arī bigbends, taču pēc tā uzstājās «Very Cool People», un jā, bija tusiņš, bija jautri, bet šogad tas siltums un emocijas, kas apkārt virmoja, bija neaprakstāms.

Manuprāt, «Ventspils Groove» ir pasākums, kuru var apmeklēt jebkurš jebkurā līmenī un vecumā. Šogad, kā arī pagājušogad, piedalījās bērni 12—15 gadu vecumā, kas ir iepazinuši džeza mūziku, taču vēlas uzzināt ko vairāk, kā arī vidusskolnieki līdz 19 gadu vecumam, kas grib iedvesmoties un iegūt ko jaunu. Nav vecuma ierobežojumu, kā arī līmeņa ierobežojumu. Ieteiktu visiem vismaz vienreiz aizbraukt uz «Ventspils Groove», lai sajustu tās emocijas, kā arī vienkārši pavadītu nedēļu no vietas mūzikā un tajā mūzikas valodā, kuru mēs visi cenšamies apgūt kopā ar līdzīgi domājošiem jauniešiem.