Lūznavas muiža kā Latgales džeza oāze
Šķiuņa Džezs 2022. Latgales džezs uzņem apgriezienus
Jau ceturto gadu pēc kārtas augusta nogalē Lūznavu pieskandināja džeza skaņas. Nupat ir aizvadīts Baltijas džeza festivāls «Šķiuņa Džezs 2022». Šogad tas sastāvēja no četrām meistarklašu piepildītām dienām un astoņiem koncertiem. Festivāls izsenis norisinās plašajā Lūznavas muižas kompleksā, savukārt telpas meistarklasēm tika sadalītas atbilstoši specialitātem — daži iedvesmojās no pasniedzējiem pagasta ēkas garāžā, citi kultūras nama telpās, citi «Kultūras šķūnī», bet dažiem pienācās Lūznavas muižas smalkās telpas. Festivāla kopējā atmosfēra labi ataino latgaliešu sirsnību, viesmīlību, taču meistarklašu dalībniekiem nācās arī pierādīt savu darbaspēju potenciālu.
Džeza meistarklasēs šogad piedalījās 32 dalībnieki — septiņi ģitāristi, trīs basisti, četri bundzinieki, četri saksofonisti, divi pianisti un, protams, 12 vokālistes. Dalībniekiem bija lieliska iespēja smelties zināšanas no pasniedzējiem, kas šoreiz bija koncertējoši mūziķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: Pranas Kentra — ģitārspēle un ritmika; Viktors Ritovs — taustiņinstrumenti; Artis Orubs — sitaminstrumenti; Kestutis Vaiginis — saksofons; Linda Kantere — vokāls; Tāvo Remmels — bass. Jāteic, ka pasniedzējiem šī ir bijusi īpaša pieredze, jo festivāla koncertos tie uzstājās ar ansambļiem, kuros viņi darbojas ikdienā. Tas ļāva studentiem ne tikai dzirdēt pieredzes stāstus un iemācīties jaunus paņēmienus, bet arī dzirdēt un redzēt, kā jebkurš no pasniedzējiem spēlē un komunicē ar mūziķiem koncertā.
24. augusts, pirmā festivāla diena, iesākas ar dalībnieku un pasniedzēju kopēju tikšanos, organizatoru uzrunu un nepieciešamo materiālu izdali. Turpinājumā sekoja meistarklases, citiem tās notika grupu meistardarbnīcu veidā, taču bija arī iespēja sarunāt un sadalīt laikus, lai vienotos par privātstundām ar pasniedzējiem, kā to darīju es kopā ar pārējiem basistiem. Pēcpusdienā norisinājās ansambļu mēģinājumi, ansambļi šoreiz netika dalīti pēc pretendentu pieredzes, tāpēc iespēja saspēlēties bija pilnīgi visu līmeņu jauniešiem. Pēc ansambļu mēģinājumiem tika atvēlēts brīvais laiks instrumentspēles praktizēšanai. Plkst. 20.00 mēs tikāmies «Kultūras šķūnī», lai baudītu Ilonas Kudiņas muzikālo projektu «Baltic Transit», kurā varējām dzirdēt Ilonas daudzšķautņainās kompozīcijas, kas ļoti krasi atšķīrās savā starpā, mākslinieciskā un tehniskā izpildījuma līmenis sita augstu vilni. Kā vienu no pēdējiem skaņdarbiem, latgaliešu tautasdziesmu «Tuoļi dzeivoj», kvartets izpildīja visai azartiskā Viktora Ritova aranžijā. Jāpiebilst, ka pagājušogad festivālu atklāja «Trio Lipskis/Justs/Arbidāns», kuru viena no pēdējām dziesmām arī bija šī tautasdziesma. Tas apliecina, ka šajā festivālā ik gadu kādā no koncertiem izskan kaut viena latgaliešu tautasdziesma, kas parāda mūsu latgalisko pieeju festivāla organizēšanā. Pēc koncerta sākās pirmā džema sesija, ko atklāja Artis Orubs, Ilona Kudiņa, Andris Grunte, Lauris Amantovs un Karlīna Priedēna. Džema sesijas Lūznavā vienmēr norisinās mazliet citādākā formātā nekā tas ir ierasts, piemēram, Rīgā. Mūzikas baudītāji vairāk to uztver kā atsevišķu koncertu, nevis fona mūziku lietišķām sarunām, un man par to ir prieks, jo klausītāji patiesi novērtē mūziķu profesionalitāti un pēc katras džema sesijas apgaroti dodas mājās, lai jau nākamajā dienā spertu identiskus soļus Lūznavas virzienā.
Džeza meistarklašu dalībnieku un pasniedzēju grafiks otrajā dienā īpaši neatšķīrās — no rīta privātstundas, pēcpusdienā ansambļu mēģinājumi. Pulkstens 20.00 džema sesiju iesāka Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas džeza nodaļas audzēkņi, kurus laika gaitā pārtvēra paši pasniedzēji. Tā bija brīnišķīga iespēja dzirdēt, kā muzicē jaunie mūziķi, kā arī tā bija laba pieredze jaunajiem uzspēlēt ar saviem pedagogiem.
Trešā meistarklašu diena bija mazliet citādāka, ansambļu mēģinājumu laikā norisinājās vakara koncertu mākslinieku mēģinājumi, tāpēc jaunajiem mūziķiem bija atvēlēts laiks, lai trenētos meistarklašu dalībnieku koncertam, kas norisinājās pēdējā festivāla dienā. Šajā dienā mūzikas baudītājiem bija lieliska iespēja dzirdēt trīs koncertus. Kā pirmie uzstājās «Broken Glass 4tet» no Lietuvas, grupas vadītājs bija meistarklašu pasniedzējs, ģitārists Pranass Kentra. Šis kvartets izpildīja visai abstraktu moderno džezu ar interesantu instrumentāciju: ģitāra, trombons, tuba un bungas. Kā nākamie uz skatuves kāpa igauņi «Linda Kanter & Taavo Remmel Band». Šis kvartets izpildīja viegli uztveramu, diezgan tradicionālu džeza mūziku savās aranžijās. Iestājoties tumsai, sākās «Mirage Jazz Orchestra» koncerts, kas iekustināja publiku vēsajā vasaras vakarā. Izskanot trīs koncertu koncertsērijai, mēs devāmies uz «Kultūras šķūni», lai baudītu pēdējo publisko džema sesiju. Kā ierasts «Šķiuņa džezs» festivālā, džems ir vakara sastāvdaļa, kurā audzēknis satiekas ar savu pasniedzēju tā pa īstam.
Festivāla pēdējā diena iesākās ar skaņas pārbaudi meistarklašu dalībnieku koncertam. 14.00 sākās dalībnieku koncerts, kurā piedalījās trīs ansambļi ar dažādu instrumentāciju, dažādu mūzikas izpratni un krasi atšķirīgām aranžijām. Uz šo koncertu ieradās daudzu dalībnieku draugi un radi, kas par savu mazo mūziķi bija tikpat gandarīti, cik paši audzēkņi. Pēc koncerta sekoja ilgi gaidītais brīvais laiks, kura nebija nemaz tik daudz visu šo intensīvo iedvesmas dienu ietvaros. 18.00 sekoja «Atis Andersons Organ Trio» koncerts, kurā trio (Artis Orubs — bungas, Toms Rudzinskis — saksofons, Atis Andersons — Hammond digitālās ērģeles) pārsteidza klausītājus ar Ata Andersona kompozīcijām no viņa jaunā vinila «Organic City». Jāpiebilst, ka tika izpildīta arī festivāla dibinātāja Toma Lipska latviešu tautasdziesmas «Lokaties mežu gali» apdare; Ata ērģeļu spēle aizkustināja ikvienu koncerta klausītāju. Turpinājumā sekoja «Kestutis Vaiginis Quartet» koncerts, kurā mākslinieki parādīja savu augstā ranga virtuozitāti. Pie bungām bija pašmāju meistars Kaspars Kurdeko, pie basa Jūso Rinta, pie klavierēm Jonass Hāvisto. 21.00 sākās noslēguma koncerts, kurā piedalījās Rēzeknes Bigbends kopā ar meistarklašu pasniedzējiem Viktoru Ritovu, Arti Orubu, Pranasu Kentru, Kestuti Vaigini. Izskanot koncertam, iesākās neoficiālais džems meistarklašu dalībniekiem un pasniedzējiem, kas turpinājās līdz pat rīta gaiļiem.
Festivālā man izdevās saņemt arī pāris komentārus no pasniedzējiem. Visiem intervējamajiem tika uzdots jautājums: «Kādas bija jūsu gaidas pirms jūs šeit ieradāties, un kā jūs jūtaties šobrīd?» Džeza ģitārists Pranass Kentra no Lietuvas uz šo jautājumu atbild: «Pirms ierados šeit, dzirdēju par festivālu no Vitas Rusaitites. Viņa bija mūsu džeza nodaļas vadītāja Viļņā, tāpēc laikam tā bija saistība ar Lauri Amantovu. Vairākus gadus uz šejieni brauca viņas audzēkņi, viņi bija ļoti priecīgi par to, ka šeit bieži notiek džema sesijas. Tagad Vita vairs nav nodaļas vadītāja, tāpēc no šī gada esmu es. Lauris ar mani sazinājās, un es biju ļoti priecīgs, jo man faktiski nebija šāda veida pieredzes, strādājot vasaras nometnē. Mani iespaidi braucot uz šejieni? Es atbraucu uz šejieni naktī, tāpēc man likās, ka esmu nokļuvis nekurienes vidū, bet es negaidīju, ka šeit būs tik skaisti. Man patīk relaksētā atmosfēra, kas valda šeit. Nav īpaši strikti, tāpēc ka skolēni var izvēlēties, vai vēlas kaut kur iet vai nē. Man ļoti patīk džema sesijas, ko jūs, puiši, spēlējat, un mani ļoti iespaidojat īpaši jūs, puiši, kas esat no Rēzeknes, jo protat spēlējat visus instrumentus, kas ir kaut kas unikāls. Acīmredzot jūsu skolā ir kaut kāda mode, jo katrs no jums spēlē basu, bungas, klavieres, vienalga ko. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi turpināt šāda veida lietas. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā mums nav labas džeza mūzikas izglītības bērniem. Ir klasiskās skolas, kas ir stingras un nopietnas, bet tām nav džeza resora. Mums ir šī problēma, ka, mācoties universitātē, redzu, ka studenti nāk nesagatavoti un izglītības sistēmā, šķiet, ir milzīga plaisa. Un esmu diezgan pārliecināts, ka Latvijā un varbūt arī Igaunijā ir līdzīgi.»
Kestutis Vaiginis: «Tu zini, grūti pateikt, jo nekad nezini, ko gaidīt, pat ja pārzini festivāla dalībniekus vai grupas un programmu. Kad atbraucu pagājušogad un īpaši šogad, redzu milzīgu potenciālo izaugsmi gan festivālam, gan to dalībniekiem. Katru vakaru jūs apgūstat jaunus skaņdarbus, džemojat, vēlaties paveikt kaut ko īpašu un, manuprāt, tā ir lieliska vieta Latvijā, kur to darīt.»
Viktors Ritovs: «Es domāju, ka ar mani ir tas pats. Mēs vakar runājām par to, ka mums trūkst vietu, kur veidot džema sesijas, jo patiesībā ikdienā mēs spēlējam to, kas mums ir jāspēlē, nevis to, ko mēs patiesībā gribam spēlēt. Un tā ir mazliet cita situācija. Atceros, pirms diviem gadiem, kad te mācīju. Tie paši cilvēki, tie paši jaunie mūziķi, mums bija jautri, bet patiesībā divu gadu laikā viņi daudz ko ir padarījuši, un es patiesībā esmu pārsteigts. Tātad, laba atmosfēra, laba noskaņa, laba mūzika, laba skaņa un nav stresa, tas ir svarīgi.»
«Šķiuņa džezs» paver iespēju topošajiem un esošajiem mūziķiem gūt jaunu pieredzi, strādājot kopā ar profesionāliem pasaules klases mūziķiem. Tā ir vienreizēja iespēja ne tikai klausīties samtainās džeza skaņas, bet arī padzīvot ar mūziķiem vienā vidē, baudīt maltīti pie kopēja vakariņu galda, kā arī kopā ar pasniedzējiem uzspēlēt vakara džema sesijās. Oficiāli šis nu jau ir ceturtais meistarklašu gads, taču realitātē tas jau ir piektais festivāla gads, jo 2018. gada 31. augustā Lūznavas muižā norisinājās festivāla idejas aizsākšanas koncerti, kuros klausītāji varēja dzirdēt koncertprogrammu «Džezs dzied Aspaziju» un «Rudzinskis/Lipskis Quartet». Diemžēl tas bija pēdējais koncerts, ko festivāla idejas autors pieredzēja, taču tas bija kaut kā jauna sākums, un jau nākošajā, 2019. gadā, festivāls no idejas pārtapa par realitāti. Toreiz Toms Lipskis pēc koncerta man teica: «Es vēlos panākt, lai Rēzekne tuvākajos gados kļūst par Latvijas džeza metropoli.» Tagad tas ir vienīgi vietējo entuziastu rokās, kuriem motivācija, ticiet man, nekad neizsīks.
Nākošais gads solās būs īpašs, jo festivāls «Šķiuņa džezs» svinēs savu piecu gadu jubileju. Būs gan īpaši viesmāklinieki, gan džema sesijas līdz rīta stundai. Latvijas džeza scēnai nav nemaz tik liels cilvēku loks, tāpēc aicināti ir visi — mazi un lieli, topošie un esošie mūziķi, klausītāji un vienkārši mūzikas baudītāji. Brauciet pie mums ciemos, te ir ļoti forši! Tiekamies Lūznavā, festivālā «Šķiuņa džezs 2023»!