No rudimentiem līdz mikroetīdēm

Kaspars Kurdeko publicē vingrinājumu krājumu mazajai bungai

Bundzinieks un perkusionists Kaspars Kurdeko sitaminstrumentu spēles entuziastiem sagatavojis mācību grāmatu «Mikroetīdes un vingrinājumi mazajai bungai». Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu tapušais materiāls ir patiesi vērtīgs papildinājums sitaminstrumentu spēles mācību literatūrai latviešu valodā. Latvijas pedagoģiskajā praksē veiksmīgi iesakņojušies Larisas Puzules un Maijas Švēdenbergas veidotie etīžu krājumi, kas paredzēti iesācējiem mūzikas skolu mazajās klasēs. Taču vidējam un profesionālam spēles līmenim atbilstošs un ar ārzemju literatūru konkurētspējīgs materiāls līdz šim nebija izdots.

Kā stāsta pats autors, grāmata radīta kā veltījums un pateicība saviem skolotājiem, kuri iedvesmojuši attīstīties un realizēties mūzikā. Ar pedagoģisko darbību ikdienā Kurdeko nodarbojas, strādājot Ventspils Mūzikas vidusskolā. Pirms tam viņš bijis viens no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem.

Mācību grāmata pārliecina ar veiksmīgu un stilīgu dizainu, kura autore ir Ieva Upmace. Spirālē iesietās lappuses un glīti drukātais teksts, kā arī notis ir papildinātas ar vizuāliem uzskates materiāliem, kur starp pareizu roku kustību ilustrācijām un diagrammām varam aplūkot arī Toma Majora mākslinieciski veidotas fotogrāfijas. Tās tver grāmatas autoru no dažādiem rakursiem. Interesanta ir grāmatas veidotāju izvēle materiālu izkārtot horizontāli (landscape’) nevis vertikāli (‘portrait’), kā lielākajā daļā grāmatu.

Pirms detalizētāka mācību materiāla izklāsta, Kurdeko sniedz īsu ieskatu savā muzikālajā biogrāfijā, kas patiesi pārsteidz un iedvesmo. Aptvertie mūzikas plašumi sākas ar ksilofonu un maršiem skolas pūtēju orķestrī, bet vēlāk aizsniedzas līdz pat džeza mūzikas studijām Ņujorkā.

Autors koncentrētā veidā, shematiski un bez liekvārdības izskaidro roku kustību pamatprincipus bungu spēlē. Tiek vērsta uzmanība uz būtiskākajām lietām skaņas veidošanā. Izskaidrota atvēziena leņķu nozīme, kā arī citu spēles elementu (akcentu, piesitiena veidu, dinamikas) mijiedarbība. Grāmatas pirmajā atvērumā ir titullapa, kurai seko ‘rudimentu’ plakāts. ‘Rudimenti’ ir īsas ritmiskas frāzes, kas satur bungu spēles pamatpaņēmienus. Šos elementus dažādi kombinējot, iespējams izveidot visdažādākās ritma un dinamikas kompozīcijas. Līdzīgu principu varam sastapt arī citos mākslas veidos, piemēram horeogrāfijā (dejojot stepu) vai formas dizainā (rotaļājoties ar «lego» klucīšiem).

Apsveicami ir centieni latviskot specifiskus, no angļu valodas nākušus bundzinieku terminus. Piemēram, termins «sticking» tulkots kā ‘roku secība’, kas būtībā ir ekvivalents terminam ‘aplikatūra’, ko lieto ģitāristi un pianisti, precizējot, kuri pirksti (vai bundzinieku gadījumā, rokas) jāizmanto, izpildot attiecīgās notis. «Flam» un «drag» ir kļuvuši par ‘priekšskaņiem’ un ‘dubultajiem priekšskaņiem’, aizstājot no vācu valodas ienākušos ‘foršlāgus’. Vārdi ‘izturība’ un ‘precizitāte’ nomaina ārzemju literatūrā un instrumentu spēles kontekstā bieži sastopamos vārdus «stamina» un «dexterity».

117 etīžu krājums sakārtots divās daļās. Pirmajā daļā ir 36 etīdes. Katrai no tām ir dots nosaukums, kas pasvītro elementus, uz kuriem etīde tiek balstīta. Ikdienas treniņprocesam piedāvāta gan «Akcentu maiņa», gan «Paralēlās trioles», gan arī «Sešpadsmitdaļu unisoni». Dažkārt etīžu nosaukumi var norādīt arī uz specifiskiem hibrīdrudimentu nosaukumiem angļu valodā («Book Report», «Hertha», «Cheese») vai arī ģeogrāfiskiem punktiem, kuriem konkrētie izteiksmes līdzekļi ir raksturīgi («Īrija», «Āfrika»). Simpātiskas ir speciāli izveidotas piktogrammas, kas sniedz informāciju par vingrinājumu grūtības pakāpi, kā arī dod metodiskus norādījumus, aicinot klausīties, atkārtot, vērot un pievērst uzmanību niansēm.

Otrajā daļā etīdēm nosaukumi vairs netiek doti — tās ir numurētas. Vairs nav redzamas piktogrammas ar norādījumiem. Dažas no etīdēm (gan garuma, gan sarežģītības ziņā) sasniedz pietiekamu apjomu, lai tās varētu funkcionēt arī kā koncertsituācijā izpildāmi solo skaņdarbi. Ejot cauri materiālam, sastapsiet visbiežāk bungu spēlē sastopamās izteiksmes līdzekļu kombinācijas. Kā jau sitaminstrumentiem raksturīgi, no nošu ilguma vērtībām visbiežāk redzēsiet ‘astotdaļnotis’ un ‘sešpadsmitdaļnotis’, kas ‘šur tur’ atsvaidzinātas arī ar ‘ceturtdaļām’ un ‘trīsdesmitdivdaļām’. Etīdēs sasopamas arī šādu pašu garumu pauzes, kas var kļūt īpaši piņķerīgas, praktizējot lasīšanu no lapas. Nošu garumi dažādoti ar advancētākiem paņēmieniem — punktējumu, kā arī brīvdalījumu (sastopamas ir gan ‘trioles’, gan ‘kvintoles’, gan arī ‘sekstoles’). Viscaur grāmatai ir aktuāla arī takstmēru maiņa un dinamikas gradācijas.

Ar radošu izdomu apveltīti spēlētāji noteikti pamanīs un novērtēs to, ka katra no etīdēm ir lielisks izejmateriāls, no kura izklāstītās idejas var attīstīt tālāk. Ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam, ietvertās frāzes var kombinēt, apvērst, pārbīdīt un variēt līdz nepazīšanai. Pieslēdzot kāju darbību un dažādojot instrumentāciju, etīdes var atskaņot arī uz bungu komplekta. Pieļauju, ka materiāls varētu būt izaicinošs un interesants arī citiem instrumentālistiem, jo skaņu izkārtojums laikā (vienā vārdā — ‘ritms’) ir aktuāls jebkuram mūziķim.

Šī lieliskā materiāla veidotājiem ieteiktu nopietni apsvērt arī iespējas grāmatu iztulkot un padomāt par plašākas auditorijas sasniegšanu. Izklāstītais materiāls, lai arī nav nekas kardināli jauns, tomēr ir patiesi vērtīgs un fundamentāls — tādējādi par tā aktualitāti šaubu nav un nebūs.