No bigbenda koncerta līdz dokumentālā kino pirmizrādei
Starptautiskā Džeza diena Latvijā nosvinēta jau devīto reizi

2011. gadā UNESCO atzina 30. aprīli par džeza mūzikas svētkiem, un kopš tā laika ik pavasarī Starptautisko Džeza dienu atzīmē visā pasaulē. Latvijā šos svētkus esam svinējuši jau devīto reizi — šoreiz septiņos pašmāju džeza mūziķu pasākumos Rīgā, Rēzeknē un Mazmežotnes muižā 27., 29. un 30. aprīlī, kā arī Latvijas Radio 3 «Klasika» ēterā 30. aprīlī visas dienas garumā.
Preses relīžu ievadā ierasti rakstām: 2011. gadā UNESCO oficiāli atzina 30. aprīli par Starptautisko Džeza dienu ar mērķi uzsvērt džeza žanru un tā diplomātisko lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā. Šie svētki vieno mācību iestādes, māksliniekus, vēsturniekus, džeza speciālistus un entuziastus visā pasaulē. Tāpēc 2014. gadā apvienība «Wise Music Society» pieslēdzās šai kustībai un pirmoreiz sarīkoja Starptautisko Džeza dienu arī Latvijā, lai rādītu klausītājiem džeza žanra daudzveidību valstī, sniegtu mūziķiem iespēju apmainīties ar pieredzi un kļūtu par UNESCO International Jazz Day pasaules kustības dalībniekiem. Starptautiskā Džeza dienas komiteja atzina Latviju par pilnvērtīgu pasākuma rīkošanas partneri, iekļaujot to vispasaules pasākumu programmā. 2015. gadā «Wise Music Society» ieguva UNESCO Latvijas komitejas patronāžu.

Šogad Starptautisko Džeza dienu Latvijā ieskaņojis Latvijas Radio bigbends ar komponista un pianista Krista Saržanta bigbendam aranžēto programmu «Then and Now: Reimagined», piedaloties arī džeza dziedātājai Evilenai Protektorei. Ieskaņu programmu turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Rīgas Doma kora skolas bigbends ar īpašajiem viesiem Jeri Laukanenu un Indriķi Veitneru. «Digital Art House» risinājās digitālais džeza festivāls ar pašmāju māksliniekiem «TEN KA», «FunCoolio», Miķeli Dzenušku un «Uzvaras bulvāri», «The Coco’nuts» un «Jersika Records» dibinātāju Mareku Ameriku DJ lomā. Latgales vēstniecībā GORS pasākumu cikla «Atmosfēras» ietvaros notika pianista un komponista Pablo Helda koncerts, bet Mazmežotnes muižā notika Aijas Vītoliņas un Aivara Hermaņa koncerts. Bet svētku noslēgumā «M/Darbnīcas» augšstāvā klausītāji un džeza mūziķi pulcējās uz džema sesijas vakaru Evilenas Protektores vadībā.

Arī Latvijas Radio 3 «Klasika» 30. aprīlī atzīmēja Starptautisko Džeza dienu, piedāvājot gan pavisam jaunus pašmāju koncertierakstus, gan lieliskus pasaules ieskaņojumus — skanēja izlase no jaunā dubultalbuma «Jazz in Latvia 2022», tam sekoja koncerta «VEF Jazz Club | Then and Now: Reimagined» ieraksts no VEF Kultūras pils. Dienas gaitā radio viļņos skanēja senāki Latvijas džeza mūziķu ieskaņojumi: Orķestra «Rīga» bigbenda koncerts «Šodien uzspīdēs saule», raidījums «Meksikas leksika». Džeza svinēšana noslēdzās ar Džordža Gēršvina operu «Porgijs un Besa» 2021. gada ieskaņojumā no Ņujorkas Metropoles operas.
Par vienu no centrālajiem svētku notikumiem ir kļuvusi Igaunijas vēsturnieces Heli Reimann veidotās dokumentālās filmas «Tallinn 1967» pirmizrāde Latvijā, ko varēja skatīties «M/Darbnīcas» galerijā. No 1967. gada 11. maija līdz 14. maijam ik vakaru Kalevas Sporta zāle Tallinā bija piepildīta ar 3000 klausītājiem, kuri bija sanākuši kopā, lai baudītu «Tallinn ’67» džeza festivālu. Tolaik vairāk kā 25 ansambļi no padomju savienības un ārpus tās pievienojās džeza svinībām. Tā kā festivālā piedalījās liels žurnālistu skaits, kā arī amerikāņu saksofonists Charles Lloyd kopā ar savu ansambli, festivāla vārds sasniedzis daudzas ārzemju avīzes. Vairāk kā pusgadsimtu par festivālu runājuši skaļi jo skaļi, apstiprinot tā leģendāro statusu un nozīmi, kas stiepās pāri laika un vietas robežām. Filma, ko izveidojuši mūzikas vēsturniece Heli Reimann un Erik Norkroos ir balstīta uz «Jazz Idealism 1967» izstādes materiāliem un fokusējas uz cilvēkiem, kuri piedalījušies festivālā, kuriem džezs bija veids, kā skatīties uz pasauli, viņu ideāls un dzīvesveids, kā arī vērtību un pašrealizācijas pamats. Dalībnieku atmiņas aizveda audiovizuālajā ceļojumā, kur, balstoties uz vēsturiskajām atmiņām, tika uzdoti jautājumi par allaž aktuālām ideālisma un realitātes tēmām un attiecībām starp spēku un garu. Iedvesmojoties no festivāla dalībnieku pasaules uzskatiem, kuri izstaro dziļu cilvēcību un sapratni par dzīves pamatvērtībām, filma piedāvā jaunu skatu punktu uz festivāla notikumiem. Tā ierosina mūs reflektēt par to, ko nozīme būt cilvēkam mūsdienās, kad mūsu iekšējai ‘ekoloģijai’ būtu jākļūst visas planētas ekosistēmas daļai, un kur nepieciešamība darboties pārmaiņu virpulī allaž izaicina mūsu ētiskos lēmumus.

Diemžēl pašai filmas veidotājai veselības dēļ nebija iespējams tikt uz Latvijas filmas pirmizrādi, tāpēc ievadvārdus uzaicinājām teikt Dr.Art Indriķi Veitneru. Tāpēc esam sazvanījušies ar Heli, lai uzdotu viņai dažus jautājumus par filmas tapšanas procesu un pētījumu, kas novedis pie šī rezultāta.
Heli, kā notika tavs darbs pie šī pētījuma?
Tas ir bijis mans pēcdoktorantūras pētījums Helsinku Mākslas universitātē. Viens Somijas fonds izdomāja atbalstīt manu projektu par Igaunijas džezu. Es nojaušu, ka Igaunijas un Latvijas situācija savā ziņā ir līdzīga ar to, ka ir grūti atrast finansiālo atbalstu mūzikas pētniecības projektiem, tāpēc biju priecīga tādu saņemt no Somijas puses. Es sāku šo projektu 2016. gadā un mans pētījums ilga piecus gadus. Rezultāts ir grāmata par Tallinas 1967. gada džeza festivālu, mītiem un atmiņām par to. Blakusprodukts šai grāmatai bija ekspozīcijas sagatavošana par festivālu. No desmit ekspozīcijas video epizodēm mēs samontējām filmu, ko rādījām pie jums Rīgā. Biju nointervējusi ap 60 mūziķiem un organizatoriem, savākusi ap 120 stundām intervijas un ap 10 stundām video. Pētīju arhīvos atrastos video un intervēju arī latviešus — Leonīdu Ņidbaļski, Valēriju Kopmanu un Valdi Eglīti. Biju aprunājusies arī ar Juri Āķi – uzrakstīju par viņu veselu grāmatas nodaļu, taču viņš to izlasīja un atteica man atļauju to publicēt.
Uz ko balstījās tava pētījuma tēmas izvēle?
Kad es sāku darbu pie projekta 2016. gadā, man vēl nebija šīs idejas. Taču laika gaitā atklāju, ka par šo notikumu bija saglabājušās ļoti daudzas liecības un materiāli. Tas kalpoja par iedvesmu iesākt pētījumu. Pirms tā es biju dzirdējusi dažnedažādus stāstus un mītus par šo festivālu, taču nemaz nenojautu, ka tas bija tik slavens. Biju atradusi ap trīs tūkstošiem lapu publisko materiālu arhīvā un sāku tos pētīt.
Kādi bija visinteresantākie atklājumi procesā?
Tātad šī dokumentālā filma, tāpat kā izstāde un grāmata, nebija tikai par Tallinas džeza festivālu. Tam visam klāt nāca vēl viens aspekts. Kamēr es biju intervējusi cilvēkus sava pētījuma ietvaros, piefiksēju arī viņu pasaules uztveri — to, cik godīgi viņi bija un kā pieskārās ideālisma un realitātes tēmām. Kādas bija spēka un gara attiecības. Visi tie lielie jautājumi, kas izrietēja no mūsu sarunām. Un tie ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, it īpaši mūsu laikos, kad vissvarīgākais ir cilvēku īpašības. Šī bija ļoti iedvesmojoša pētījuma sastāvdaļa.
Vai tavam pētījumam ir gaidāms turpinājums Igaunijas vai Baltijas reģiona džeza notikumu kontekstā?
Ir ideja padarīt šo filmu pieejamu starptautiskām auditorijām, iespējams iztulkojot to vairākās valodās, bet tam būtu vajadzīgs papildu finansējums. Pašlaik es gatavoju jaunu projektu, kas būs saistīts ar džezu, taču tas neietver vēsturisko pieeju. Šis pētnieciskais projekts ir saistīts ar labklājību un apmierinātību, par to, vai džeza mūziķiem viņu nodarbošanās ir apmierinātību veidojošs elements viņu dzīvēs. Es uzdošu jautājumus par to, kādā veidā viņu vērtības un pasaules uztvere ir attiecināma uz mūzikas veidošanu. Kā dažādu paaudžu džeza mūziķi uztver mūzikas veidošanu un kā viņi izdzīvo, darot to dažādos laikos. Tātad fokuss ir uz džezu un apmierinātību — šo divu aspektu savstarpējo saikni.