Latvijas džezs uz meklējumu ceļa

Jaunās «Jazz in Latvia 2022» džeza mūzikas dubultizlases piedzīvojumi «jazzahead!» mūzikas forumā

Ja dari lietas, kas patīk, tad pārstāj skaitīt gadus. Taču saskaitot sanāk, ka šis ir jau sestais gads, kad Latvijas džezs tika pārstāvēts Eiropas lielākajā džezam veltītajā gadatirgū — «jazzahead!», kas ik aprīli notiek Brēmenē, Vācijā. Lai parādītu nozares profesionāļiem no visas pasaules pašmāju džeza žanra jaunumus, arī šogad tika sagatavota izlase CD un digitālā formātā, kas pieejama klausītājiem 80 pasaules valstīs un lielākajās mūzikas straumēšanas platformās. Turklāt pēc divu gadu pauzes «jazzahead!» šogad atkal risinājās klātienē. Pašmāju delegācija devās uz Vāciju stāstīt par nozares aktualitātēm, kā arī veidot jaunas sadarbības iespējas pie sarkanbaltsarkana Latvijas džeza stenda.

«Jazz in Latvia 2022» mūzikas izlase šogad sanāca krāsaina: fiziskajā versijā iekļautas astoņpadsmit autorkompozīcijas — no džeza klavieru solo līdz bigbendam. Izlasē iekļauts Latvijas Radio bigbends ar Pjēru Bertrānu, Deniss Paškevičs, Beāte Zviedre un Jānis Rubiks, grupa LUPA, Toms Mikāls, Jekaterina Šarigina, «Very Cool People», Lauris Amantovs, Vestards Šimkus un «Endless Roar», Miķelis Dzenuška un daudzu citu latviešu džezmeņu kompozīcijas un kopdarbi ar ārzemju kolēģiem. Ņemot vērā to, ka džeza žanrs Latvijā ir aktīvs un daudzpusīgs, un tā pārstāvji kļūst aizvien radošāki, šī žanra eksponēšanai starptautiskajā līmenī ir aizvien lielāka nozīme. Izlases iznākšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija, un tā top sadarbībā ar elektronisko žurnālu par Latvijas džezu JAZZin.lv.

Šis ir pirmais gads, kad pēc ilgstošiem pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem «jazzahead!» notika klātienē, un Brēmenes izstāžu zālē notiekošais uzskatāmi demonstrēja, ka cilvēki ir izsalkuši gan pēc dzīvās mūzikas, gan pēc klātienes komunikācijas — ārpus kontaktu dibināšanas un sadarbību veidošanas netrūka arī vienkāršo sadzīves sarunu par mūzikas nozares ikdienu un kopīgiem iedvesmas meklējumumiem.

«Jazz in Latvia 2022» izlasi var noklausīties te: SPOTIFY un citās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās. Bet tikmēr mūsu draugs, mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis ir uzrakstījis īsu kopsavilkumu par svaigāko gada izlasi, ko var nosaukt arī par ieskatu kopējā džeza ainā.

Latvijas džezs uz meklējumu ceļa

Kaspars Zaviļeiskis

Katra valsts, kurā vien mīt džezs, ‘džezofiliem’ allaž gribējies nodefinēt, ar ko tad konkrētās teritorijas žanra izpausmes atšķiras no citviet novērojamām. Latvija nav izņēmums. Šeit viennozīmīgi mīt džezs, turklāt diezgan dažāds.

Jā, mēs esam ziemeļnieki. Ar bosanovas ritmiem galēji neaizraujamies, jo tam nepieciešams vairāk saules. Jā, mēs esam arī ballētāji, jo tomēr nedzīvojam aiz Polārā loka. Un, jā, mums ir, ko teikt, jo talantīgi mūziķi turpina ‘augt kā sēnes pēc lietus’. Sēnes un to lasīšana, starp citu, ir viena no iecienītākajām Latvijas ‘džezofilu’ un pārējo valsts iedzīvotāju nodarbēm, tādēļ šādu salīdzinājumu nevajag novērtēt par zemu.

Bagātīgo jaunākā Latvijas džeza ražu var dzirdēt šajā diezgan eklektiskajā izlasē. Tajā iekļauts trīs apmēram nodalāmu džeza mūziķu paaudžu veikums, kas iezīmē muzikālo teritoriju no klasiskāka džeza līdz ‘funky’ ballītei un ziemeļnieciski vēsiem pasteļtoņu gleznojumiem.

Atdodot godu vecākajai paaudzei, pie tās «Jazz In Latvia 2022» jāpieskaita jau vairāk kā divus gadu desmitus aktīvi muzicējošo latviešu saksofonistu Denisu Paškeviču. Šāda frāze izklausās baisi, ņemot vērā, ka Denisam vēl nav pat 50, un viņš joprojām šķiet īsts ‘fankeris’, kurš vēl nupat spēlēja spridzinošas ballītes piedāvājošā grupā «Time After Time». Izrādās, ka tas bija jau diezgan pasen, ap gadu tūkstošu miju. Laika rats ir neapturams. Patiesībā nu jau Deniss aizlidojis modulāro sintezatoru mūzikas eksperimentālajos laukos ar projektu «TEN KA», taču šajā izlasē atrodama viena no nu jau kārtējām viņa starptautiskajām džeza sadarbībām — šoreiz ar somu trompetistu Miko Gunu Karjalainenu. Dziļa, ziemeļnieciski atturīga un kvalitatīva džeza piemērs labākajās Denisa tenora izpausmēs.

Pie vecākās paaudzes šeit jāpieskaita arī trombonists Lauris Amantovs, kurš izlasē piedāvā augstvērtīgu aranžējumu vienai no skaistākajām latviešu tautasdziesmām (un tādu latviešiem ir vēl vairāk kā sēņu mežā), pieaicinot talkā dzidrās balss īpašnieci Rūtu Dūdumu-Ķirsi. Arī šeit saklausāmas ziemeļnieciski melanholiskas noskaņas, kas skaņdarba attīstībā tiek apspēlētas neuzbāzīga ‘fusion’ cēlumā.

Taču pamatuzsvars «Jazz In Latvia 2022» likts uz jauno džeza mūziķu paaudzi, jo tāda ir izaugusi. Daudzi jaunie džeza mūziķi skolojušies ārvalstīs un ir jaunu virzienu meklējumos. Latvijas džezs joprojām ir uz meklējumu ceļa, taču nav nekādu šaubu, ka īpašais virziens, laikam ejot, arvien vairāk iezīmēsies. Par pilnvērtīgiem džezmeņiem jau dēvējamo jauno mūziķu kopums šeit pārstāvēts vairāk kā pusē skaņdarbu, kas ļauj uz Latvijas džeza nākotni raudzīties ļoti cerīgi.

Latvijas džezs krāsojas mūsu platuma grādiem atbilstoši — gan vēsos toņos, tomēr ir arī dienvidiem raksturīgās ballītes elementi, arvien vairāk izzūdot klasiskajai amerikāņu svinga un bopa tradīcijai. Tie ir sava (un mūsu) rokraksta meklējumi, un šo meklējumu ceļš ir pat ļoti patīkams. Tajā mēs sastopam gan nesteidzīgi džezīgas noskaņas (ģitārists Dāvids Bejers, «Dream Teller», «Pulse Trio»), gan klasiskāku džeza izpratni (dziedātāja Jekaterina Sarigina), gan ‘funky’ ballīti (taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška ar draugiem), gan ‘bosanovīgākas’ izpausmes, ar kurām atgādināt, ka karstas naktis mēdz būt arī Latvijā (trombonists Vadims Dmitrijevs), gan akadēmiskās mūzikas ietekmes (trompetists Kristians Kalva ar vācu kolēģi Simonu Gelsdorfu, arī lieliskais pianists Toms Mikāls), gan arvien jaunus meklējumus arī ‘spoken word’ savienošanā ar brīvi plūstoša džeza muzikālajām līnijām (vokālistes Montas Tupčijenko apvienība arīdzan ar vācu kolēģiem «Lathyrus»).

Patīkamu eklektiku sniedz arī vidējāLatvijas džeza paaudze. Arī šeit neiztikt bez ‘funky’ ballītes, turklāt savienojumā ar burvīgajām «Hammond» ērģelēm (te Latvijā jaunais meistars ir Atis Andersons). Par ballīti gatavi parūpēties arī ‘electro fusion’ džemotāji grupa LUPA, bet pašus Balkānus uzspridzināt gatavi «Very Cool People». Par atpūtu patīkamā ‘lounge’ noskaņā allaž parūpēsies «FunCOOLio». ‘Kūlīgumu’ uz džezīgi teatrālākas nots iznes arī šarmantā dziedātāja Beāte Zviedre kopā ar kontrabasistu Jāni Rubiku, bet krāšņu punktu uz «i» uzliek eksperimentētāji «Endless Roar» kopā ar starptautiski labi zināmo pianistu un akadēmiskās mūzikas interpretu Vestardu Šimku. Un tad jau, protams, ir arī Latvijas Radio bigbends — fantastiska formācija, kas spēj saspēlēties ar pasaulē labākajiem, ko arī pierādījuši praksē. Šoreiz prakse izpaužas muzikāli piesātinātā karnevālā kopā ar kolorīto franču saksofonistu Pjēru Bertrānu.

Daudzkrāsaini, griboši un varoši. Meklējumu process var turpināties mūžīgi, to patiesībā arī atliek novēlēt kā albumā dzirdamajiem izpildītājiem, tā šīs izlases klausītājiem. Bez meklējumiem nav attīstības. Bez attīstības nav džeza. Bet bez tā mēs nevaram un negribam dzīvot nekādos laikos.