Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Jāņa Ivuškāna skaņu laboratorija


Artūrs Sebris

A.S.N.S. — pumpura plaukšana jeb Liepāja Music orchestra straujā izaugsme

Jaunais Liepājas mūzikas virzītājs, trompetists, aranžētājs un komponists Jānis Ivuškāns jūnija sākumā izdeva savu pirmo albumu ar jaundibināto muzikālo sastāvu «Liepāja Music orchestra», kas kļuvusi par viņa muzikālo laboratoriju, veidojot arvien jaunu mūziku. J. Ivuškāns pēdējos gados sevi pierādījis kā veiksmīgs klasiskās un populārās mūzikas aranžētājs un komponists, bet šoreiz ķēries pie četrdaļīgas svītas komponēšanas ar nosaukumu «A.S.N.S». Liepāja sevi kārtējo reizi pierāda kā kvalitatīvas mūzikas, jaunu ideju un muzikālās izaugsmes pilsētu. Gribētos gan uzreiz vaicāt autoram, vai albuma nosaukuma abreviatūra ir saistīta ar daļu nosaukumiem vai varbūt tā ir daudznozīmīgāka?

Albumā piedalās daudzi profesionāli un labi zināmi klasiskās mūzikas mākslinieki no Liepājas simfoniskā orķestra, kā arī jau sevi pārliecinoši pieteikušie Latvijas džeza mūziķi. Neskatoties uz tik atšķirīgajām stila iezīmēm, albumā mūziķi sadarbojas ļoti veiksmīgi un uzbur brīnišķīgu skaņu gleznu. Kā atzīst pats autors, viņš jau sākotnēji zinājis, ka vēlas skaņdarbu rakstīt veselai ritma grupai. Doma par pūšaminstrumentu sekciju, perkusijām un elektroniku uzslāņojās ieraksta procesa laikā. Pieļauju, ka viens no iemesliem, kāpēc albumā izmantota elektronika, ir pianista Ritvara Garozas iesaistīšanās ieraksta un atskaņošanas procesā.

Pirmo reizi šo ierakstu dzirdēju, braucot mājās no savas lauku mājas. Automašīna bija pilna sarunām, taču šī mūzika mani aizrāva un ievilka sevī.

Albumā saklausāmas «third stream» stilistikas iezīmes, kur džeza mūzikas iezīmes mijas ar programmātiskās svītas elementiem. Šīs abas tik atšķirīgās stilistikas veiksmīgi kontrastē savā starpā, ka klausīšanās laikā gribas aizceļot domās. Īpaši gribētos atzīmēt Jāņa Ivuškāna veiksmīgo instrumentāciju, ko gadu laikā viņš ir apguvis, ilgstoši spēlējot Liepājas simfoniskajā orķestrī.

Pirmajā svītas daļā ar nosaukumu «Apmātība» ļoti uzrunāja stīgu instrumentu grupas ievads, kā arī veiksmīgā basklarnetes (albumā to spēlē Kārlis Catlaks) instrumentācija, kad tā pilda rifveidīgu basa funkciju. Šī svītas daļa galvenajā tēmā lielākoties balstās tieši uz dažādiem rifiem — vienu izpilda klavieres ar basu, bet otrs slāņojas pāri pūšaminstrumentu grupas izpildījumā. Otrajā daļā «Savāds sākums» īpaši gribētos akcentēt Egijas Sproģes alta flautas solo, kas caurvij galveno tēmu unisonā, spēlējot ar klavierēm. Alta flautas zemais, tembrālais skanējums lieliski iederas šajā muzikālajā noskaņā. Daļas noslēgumā dzirdams ekspresīvs bungu solo Paula Ķierpes sniegumā. Trešā daļu ar nosaukumu «Nekā jau nepietrūkst» rakstīta 7/8 taktsmērā. Tur sadzirdu «drum and bass» iezīmes, rodas asociācijas ar kādu asa sižeta filmu, kur norisinās spraigi notikumi. Kārtējo reizi sevi kā izcilu improvizatoru apliecina Ritvars Garoza, tam seko autora — Jāņa Ivuškāna trompetes solo, kur izmantota elektronika. Pēc solo posma seko pikolo flautas un klarnetes tēma unisonā, kas veido pēdējo lirisko atkāpi pirms galvenās tēmas atgriešanās. Noslēdzošā daļa ar nosaukumu «Saprast ļauj» jau no pirmajām notīm izstaro gaismu un pozitīvismu, kas veiksmīgi raksturo svītas pēdējo daļu. Klausoties šo kompozīciju, likās, ka galvenā tēma ir vokālā partija, kur lieliski iederētos dziedājums ar vārdiem. Kompozīcijas vidusdaļā dzirdams daudzbalsīgs trompešu ‘tutti’ posms. Arī šajā daļā ļoti zīmīga ir basklarnetes partija — tā veido dialogu ar trompeti un klarneti, pamīšus viena otrai atbildot. Kopumā visas svītas daļas ir muzikāli saistītas, viena otru papildina un veido vienotu kopumu.

Manuprāt, būtiski pieminēt visus mūziķus, kas piedalījušies albuma ierakstā. Alts — Katrīna Anna Pelnēna, vijole — Annija Endija Kolerta, čells — Krišjānis Gaiķis, alta flauta/pikolo flauta/flauta – Egija Sproģe, klarnete/basklarnete — Kārlis Catlaks, trombons — Artūrs Hrustaļovs, trompete/flīgelhorns — Jānis Ivuškāns, taustiņinstrumenti — Ritvars Garoza, bass — Mārtiņš Zālīte, sitaminstrumenti — Pauls Ķierpe, perkusijas — Marta Kauliņa un Rūdolfs Kolerts.

Kā viens no galvenajiem improvizatoriem ierakstā dzirdams ir pats autors Jānis Ivuškāns un pianists Ritvars Garoza, kura virtuozie solo aizrauj. Tomēr nākotnē būtu interesanti ieklausīties arī citos improvizatoros, kas bagātinātu šīs skaņu gleznas.

Šobrīd albums digitāli ir klausāms visās populārākajās straumēšanas platformās. Prieks, ka gada beigās tas tiks izdots vinilā, jo, manuprāt, svarīgi, ka mūzika nav tikai digitālā formā, bet aizvien dzīvo tik nostalģiskos datu nesējos, kas daudziem klausītājiem (arī man) sniedz īpašu gandarījumu. Plates prezentācijā būs iespēja redzēt visus iesaistītos mūziķus, kā arī dzirdēt kompozīcijas dzīvajā izpildījumā. Domāju, ka tik atmosfērisku mūziku būtu vienreizēji klausīties nevis kādā koncertzālē, bet brīvā dabā. Kā viens no variantiem būtu ezers, kur «Liepāja Music orchestra» jau ir uzstājušies ar citiem muzikālajiem projektiem. Man visnotaļ gribētos šo albumu dzirdēt dzīvajā izpildījumā, bet jāprāto, cik reāli to ir izdarīt, nepieaicinot papildu mūziķus, ņemot vērā, ka ierakstā dzirdamas vairākas trompetes un citas balsu dublēšanas. Nevaru nepieminēt arī skaisto albuma vāciņu, kas uzreiz lika pievērst uzmanību. Dizains — Madara Pilipa-Matisone, grafika — Krista Namniece.

Novēlu «Liepāja Music orchestra» un Jānim Ivuškānam neapstāties — radīt aizvien jaunu mūziku un interesantus projektus, lai šis žanrs vēl vairāk papildina Latvijas mūzikas dzīvi.