Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Džeza tradīcija kā pilsētas vizītkarte


Aleksandra Line

Mazās Ģildes dārziņā svin sešpadsmito džeza sērijas koncertsezonu

BB.lv

Daudzi rīdzinieki un pilsētas viesi noteikti pamanījuši par labu tradīciju kļuvušo koncertciklu «Džezs Vecrīgā — Mazās Ģildes dārziņā». Lai arī notikums netiek plaši reklamēts, šogad šī ikgadējā koncertsērija pārliecinoši svin jau sešpadsmito sezonu, un vasaras ceturtdienu pēcpusdienās aicina uz bezmaksas džeza koncertiem pašmāju mūziķu izpildījumā. Šovasar jūnijā koncertus sniedz «City Jazz Big Band», jūlijā — «Jam Orchestra», bet augustā — Rinalda Maksimova trio.

Koncertus Mazās Ģildes dārzā ar Rīgas domes atbalstu organizē Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs «Mazā Ģilde», tāpēc aprunājos gan ar Mazās Ģildes direktori Madaru Brikmani par tradīcijas rašanos un šīs vasaras plāniem, gan ar vienu no jūnija vakara «vaininiekiem» — «City Jazz Big Band» vadītāju Kārli Vanagu.

Kā ir radusies ideja par šādas koncertsērijas rīkošanu?

Tā radusies, kad es vēl te nestrādāju — «raku cauri» dokumentiem, līdz atradu projekta pieteikumu, ko ir rakstījušas manas bijušās kolēģes. Ir zināms, ka vasarās kultūrvietu iekštelpās pasākumi nenotiek, jo cilvēki nenāk iekšā, tāpēc gribējām šādā veidā piesaistīt publiku. Mazā Ģilde ir skaists kultūrvēsturiskais piemineklis, ko izveidojis arhitekts, kurš bijis arī Rīgas pilsētas arhitekts. Mēs gribējām te izveidot kaut ko nebijušu. Koncepts tapis 2006. gadā, un tajā laikā džeza mūzika neskanēja tik daudz, tāpēc mūsu vēlme bija izkrāsot Vecrīgas centru. Arī citas kafejnīcas apkārt zina, ka vasaras ceturtdienās no pulksten 17.00 līdz 18.00 nedrīkst spēlēt savu mūziku, jo būs džezs dārziņā. Pagājušonedēļ mums bija pirmais šīs vasaras koncerts, un paši pirmie koncerti parasti nav piepildīti, taču šogad visas vietas bija aizņemtas. Un tas sniedz gandarījuma sajūtu par to, ka cilvēkiem šī tradīcija tīk. Es aizgāju paklausīties pati, ieraudzīju pazīstamās sejas, kas nāk no gada uz gadu, nāk arī mūziķu draugi un paziņas, un nāk sveši cilvēki, kuri grib klausīties kvalitatīvu mūziku.

Pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīta mūzikas programma?

Iepriekšējā Mazās Ģildes direktore Lilita Laine kopā ar māksliniecisko vadītāju bija izvēlējusies mūziķus — viss sākās ar «Jam Orchestra» un «Silvesteri Orkesteri» Kārļa Vanaga vadībā, no kā izveidojies «City Jazz Big Band», vēlāk tika piesaistīts arī Lauris Amantovs. Šis ir mazbudžeta projekts, un to, gatavojoties koncertiem, patur prātā visi mūziķi.
Pandēmijas laikā mums nebija iespējas realizēt šos pasākumus trīs mēnešu garumā, tādēļ 2020. un 2021. gadā mēs rīkojām koncertsēriju tikai jūlijā un augustā. Kā arī pagājušogad visiem māksliniekiem vajadzēja būt ar Covid-19 sertifikātiem, kurš visiem nebija, tāpēc viss bija sarežģītāk. Šogad mēģinām ieviest arī ko citu, un augustā mums uzstāsies Rinalda Maksimova trio, kurš spēlēs ar diviem sastāviem. Ir arī džeza mūziķi, kas zvana un piedāvā programmas, bet mēs izvērtējam formātu — ko viņi spēlē, kāds ir viņu apmeklētāju loks.

Vai Mazajai Ģildei ir arī citi nākotnes plāni, kas iekļauj džeza mūziku?

Man vairākus gadus ir bijusi doma ieviest džezu iekštelpās, bet problēma ir tāda, ka Lielā zāle ir ar džeza mūzikai problemātisku akustiku, bet Mazajā zālē varbūt ir par maz vietas. Džezs iekštelpās kādreiz ir jāievieš, un es ceru, ka tas varētu notikt nākamgad. Kā jau pašvaldības iestādei, mums gada plāns jāizveido iepriekšējā gada beigās. Saliekot šī gada plānu, vadījāmies pēc tā, ka rudenī visticamāk atsāksies «lokdauni» – nebūs iespēja normāli organizēt standarta pasākumus. Tāpēc, ja atkal stāsies spēkā ierobežojumi, iecerētie pasākumi ir ar tiešraides veidošanas potenciālu. .

Ar kādiem sarežģījumiem, plānojot radošo lidojumu, pašvaldības iestāde var saskarties?

Mums šis plāns ir jāiesniedz novembrī-decembrī, bet programma bieži vien mainās. Atnāk iedvesma izdarīt kaut ko citādāk, pielikt jaunu klāt, un plāns izaug plašāks. Sakarā ar pandēmiju, mēs jau šī gada maija beigās bijām sastrādājuši tādu apjomu, kādu izdarījām pa visu pagājušo gadu. Sākumā saplāno vienu, tad klāt nāk jauni projekti un izaicinājumi, gribās darīt jaunu, bet radošajam ir rāmis.

Vai ir kāds vēl neīstenotais radošais sapnis, ko Mazajā Ģildē gribās ieviest?

Ir jau daudz to sapņu. Bet atklāt tos es tagad negribu. Man ir visādas iestrādes, taču publiski pagaidām neteikšu.

Tad ceru tos sagaidīt un pieredzēt! Atgiežoties pie vasaras džeza koncertsērijas — kā ir pēdējos divos gados mainījušies klausītāju ieradumi?

Džeza koncertsērijai tie nav mainījušies, bet citos iekštelpu pasākumos cilvēki nenāk – ir ļoti izvēlīgi. Pagājušonedēļ mēs varējām dārzā atkal uzlikt 85 sēdvietas, bet iepriekš,ierobežojumu dēļ tur varēja stāvēt tikai divdesmit krēsli . Nezināju, kā cilvēki to šogad pieņems, jo daudzi pieraduši sargāt savu privāto telpu. Tāpēc ir labi arī tas, ka cilvēki var paņemt līdzi savu plediņu un apsēsties uz soliņa vai zālienā Līvu laukumā. Tas, cik daudz cilvēku bija atnākuši pagājušonedēļ, nozīmē, ka viņiem patīk un interesē, jo publicitāte par šīgada pasākumu nebija liela.

Kā mūziķi gatavo programmas šiem koncertiem?

Viņi nespēlē vienu un to pašu — pirms pāris gadiem, piemēram, «City Jazz Big Band» bija speciāli divu komponistu pasūtīti skaņdarbi, rakstīti tieši šim ciklam, kuriem Valsts Kultūrkapitāla fonds bija piešķīris naudu. Un tas bija forši, jo sanāk, ka mēs ar šo koncerttradīciju veicinām arī jaunradi. Mūziķiem ir standarta repertuārs, ko viņi izvēlas, pamaina secību, novēro auditorijas reakciju un pielāgo programmu. Un mēs paļaujamies uz mūziķu gaumi.

Kādu jūs saskatāt šo pasākumu Rīgas džeza ainas kontekstā?

Šie atvērtā tipa koncerti ir veids, kā popularizēt džezu — pat tad, ja cilvēks nav džeza mūzikas cienītājs. Viņš iet cauri Vecrīgai un dzird šo mūziku, iespējams, tā viņam iesēžas zemapziņā un tas veicina to, ka ar laiku viņš nepārslēgs džeza mūziku, ja kaut kur to dzirdēs. Viens ir klausīties to straumēšanas vietnē, bet dzirdēt to «dzīvajā» — tas ir pilnīgi cits skanējums. Es ceru, ka šo tradīciju, ko manas priekšgājējas ir izveidojušas jau pirms padsmit gadiem, mēs varēsim veiksmīgi turpināt.

Pirms koncerta, saulainā jūnija ceturtdienā, turpat Mazās Ģildes dārziņā satiku Kārli Vanagu, kurš ārpus visiem pārējiem darbiem un amatiem vada «City Jazz Big Band», kas visu jūniju uzstājas Vecrīgas džeza koncertsērijas ietvaros. Kārlis stāsta man, ka pirms sešpadsmit gadiem te sāka spēlēt ar savu kvintetu, un saskata šo par simpātisku ilggadējo tradīciju:

Vadims Kožins

Pa šiem gadiem ir jau izveidojies klausītāju loks, kuri nāk katru gadu. Ir patīkami, ka nav tik svarīgi — vai līst lietus, vai pūš vējš, — te ir pilns ar cilvēkiem. Viņi zina, uz ko viņi nāk, un zina, ko te dzirdēs. Tā ir ļoti laba Rīgas vizītkarte tieši tūristiem — atnāk kāds no citas valsts, aprunājas, uzzina, ko mēs spēlējam un ko darām. Te mēs piedalāmies ar Bigbendu skolas kolektīvu, un tā ir arī burvīga pieredze visiem dalībniekiem – šī tiešā saikne ar klausītāju. Mani ļoti priecē šī koncertsērija, un arī tas, ka tik daudzus gadus tā notiek.

Kā šo iespēju uztver Tavi Bigbendu skolas audzēkņi?

Viņi arī par to ļoti priecājas, jo tas ir kārtīgs koncerts — tā nav tikai pamuzicēšana fonā vai uzstāšanās klubā, kur cilvēki grib parunāt un iedzert aliņu. Te cilvēki veselu stundu sēž un klausās. Dalībniekiem tā ir ļoti liela atbildība — stundas garumā viņiem ir jānokoncentrē sava uzmanība, sniegumam jābūt interesantam, enerģiskam, lai klausītājs gribētu nākt no nedēļas uz nedēļu. Šodien mēs dzirdēsim džeza standartus un pāris oriģinālaranžijas — «mainstream» džeza tradīciju.

Kāds ir ierastā klausītāja portrets, kurš te nāk?

Ir izveidojusies sava veida fanu bāze — cilvēki, ko es atpazīstu pēc sejām. Mēs redzam, kā iet garām kolēģi gan no simfoniskā orķestra, gan no radio. Un grūti pateikt, kur būt vairāk centrā, ja ne šeit. Kā jau iepriekš minēju, nejaušie garāmgājēji un tūristi te bieži iegriežas, vienmēr ir sajūta, ka cilvēki, kas te ienāk, tiešām novērtē to, kas te notiek. Es ceru uz vēl vismaz sešpadsmit šīs koncertsērijas gadiem un novēlu, lai tradīcija turpinās un lai ir uzņēmīgi cilvēki, kas to organizē un par to deg!

To nu es arī visnotaļ novēlu — organizatoriem, mūziķiem, klausītājiem un pilsētai!