Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Tradicionāls «Zelta Mikrofona» kopsavilkums


Evilena Protektore

Vietējo mākslinieku sasniegumi džeza un citās mūzikas ierakstu gada balvas kategorijās

Jānis Škapars

Ja kāds, zināmu traģisko notikumu dēļ, ir palaidis garām vienu ikgadējo pasākumu (Latvijas Mūzikas ierakstu gadabalva «Zelta Mikrofons»), tad šis raksts palīdzēs ātri orientēties notikumos! Mēs visi, protams, esam jau informēti par to, kurš šogad ir saņēmis apbalvojumu kategorijā «Labākais džeza vai fanka mūzikas albums», bet, ja esat palaiduši garām arī šo, tad te būs — gada albuma balvu saņēma Kristaps Vanadziņš un viņa trio ar albumu «The Love Garden Has Overgrown», izdevējs — «Jersika Records». Jāatzīst, ka šis rezultāts mani nepārsteidza — pats Kristaps pāris pēdējos gadus ir aktīvi strādājis ne tikai pie savas mūzikas, tehnikas un radošuma, bet arī pie sava publiskā tēla — viņa koncertos ir pārdomāts pilnīgi viss, līdz pat sarkanajam uzvalkam, kas jau ir kļuvis par viņa «trade mark»! Kopā ar albumu tika sagatavota filma, ko taisījis franču režisors Teo Ponsets, un, saliekot izcilu mūziku ar publicitātes aktivitātēm, uzvara bija diezgan gaidāma, kaut gan konkurence bija diezgan iespaidīga!

Bet kā parasti mūsu džeza kolēģi tika pamanīti ne tikai džezam un fankam veltītajā kategorijā, bet arī vairākās citās, tāpēc šajā rakstā apkoposim mūsu amata brāļu panākumus vienā no valsts visskaļākajiem pasākumiem! Šoreiz iesim nevis pa kategorijām, bet gan pa māksliniekiem, jo daži no tiem tika pamanīti vairākās kategorijās. Aiziet!

Gribas sākt šo apskatu ar vēl vienu uzvaru, šoreiz no viena mūsu kolēģa, kas gan vairs nepozicionē sevi kā džeza mūziķi, bet mēs zinām, ka dvēselē tomēr tā īpašā brīvība ir dzīva, ko var dziedēt viņa ritmā. Tas ir Rihards Fedotovs jeb Rick Feds. Šogad viņa albums «Future Human» tika atzīts par labāko elektroniskās vai deju mūzikas albumu. Tas gan nav viss — pats Rihards tika nominēts debijas kategorijā, un viņa kopdarbi ar dziedātāju Unu Danielu, dziesma «When You Go» un videoklips tai, tika iesniegti labākās dziesmas un labākā videoklipa kategorijās, diemžēl bez nominācijas. Tas gan nenozīmē, ka darbi to nav pelnījuši, nomināciju skaits ir ierobežots, un žūrija ir izvēlējusies citus pretendentus. Ceram, ka nākamreiz duets sasniegs labākus rezultātus!

Savukārt no Latvijas džeza mūzikas vispazīstamākā un, atļaušos pat teikt, visslavenākā mākslinieka Denisa Paškeviča un viņa projektiem «Zelta Mikrofonam» iesniegto projektu skaits bija diezgan iespaidīgs — mākslinieks turpina nepārtraukti nodrošināt savu auditoriju ar visdažādāko stilu klausamvielu. Viņa modulārās sintēzes projekts «TEN KA» ar albumu «Sonic geometry: structures, patterns and forms» (izdevējs — «Jersika Records») tika iesniegts labākā džeza vai fanka mūzikas albuma kategorijā, bet nominēts diemžēl netika, toties albuma mākslinieciskais noformējums tika izvirzīts kategorijā «Labākais albuma dizains», kur gan galvenais varonis ir dizaina autors Edgars Ameriks. Vēl viens «TEN KA» iesniegums bija pamanāms labākā koncertieraksta kategorijā, tur projekts iesniedza ierakstu no savas performances ar kontrabasistu Staņislavu Judinu Kaņepes Kultūras centrā («TEN KA episode 2 // with Stanislav Yudin at KKC»), bet arī šis iesniegums netika nominēts. Un, ja modernākam Denisa Paškeviča projektam paveicās mazāk, viņa nedaudz tradicionālākais sniegums sasniedza lielākus panākumus — Paškeviča projekts «Deniss Pashkevich & Mikko Gunu Karjalainen Quintet» un viņu albums «Reflections» tika iekļauts kategorijas «Labākais džeza vai fanka mūzikas albums» pieciniekā. Es gan būtu pārsteigta, ja mūsu pašmāju lielmeistars netiktu nominēts vispār, jo viņa sniegumi vienmēr ir kvalitatīvi un, kas ir ne mazāk svarīgi, Denisa klātbūtne sociālajos tīklos un medijos vienmēr bijusi ļoti pamanāma, kas šajā balvā spēlē savu lomu.

Tajā pašā nominācijā bija vēl pamanīti divi skaitliski lielāki kolektīvi. Pirmkārt, pašmāju fanka huligāni «Very Cool People» ar albumu «50 Years Of Influence + 30 Years Of Cool Equals 13 Years Of Music Hooliganism». Šogad VCP parūpējās par savu vēl skaļāku klātbūtni sociālajos medijos un presē, laižot klajā vismaz četrus videoklipus dziesmām no augšminētā albuma, kurus arī iesniedza labākā videoklipa kategorijā («Renegade», «Camarada Emigrante», «Rapid Dough – Peļmjaški», «Oskar»), bet diemžēl nominēti tika tikai ar albumu. Vispār jau par VCP gandrīz ikgadējo klātbūtni nominantu sastāvā rodas daudz pārdomu — es neatceros nevienu gadu, kad «VCP būtu iesnieguši albumu un tas netiktu nominēts, kas nozīmē, ka žūrijas locekļi kopīgi atzīst māksliniecisko kvalitāti un vispār kolektīva veiksmi mūzikas ierakstu lauciņā, bet šī situācija ar konstantu nomināciju un nekad nevinnēšanu nedaudz atgādina Leonardo Di Kaprio, kurš ir viens no visslavenākajiem aktieriem pasaulē, darbojas kopš 1991. gada, katra viņa loma tiek uzskatīta par ārkārtīgi labi atspēlētu un apbalvojumu vērtu, bet savu pirmo «Oskaru» viņš saņēma tikai 2016. gadā, un ne par visādiem titānikiem, romeo un džuljetām, «Aviatoru» un tā tālāk, kaut gan tās filmas atstāja ļoti lielu iespaidu. Kāpēc es atcerejos Di Kaprio? Jo es gandrīz katru gadu redzu VCP nominantu skaitā, un katru gadu pieķeru sevī domā, ka «forši, bet diez vai saņems», jo… Es pat nevarētu skaidri definēt, kāpēc, par to droši vien jārunā ar katru vērtēju atsevišķi un jātaisā kāds socioloģisks pētījums, bet, manuprāt, iemesls var būt sekojošs — katru gadu no fanka albumiem tiek ražoti tikai viens vai divi albumi, jo nav jau valstī tik daudz to kolektīvu, kas strādā šajā stilā. Ir VCP, kadreiz bija mans projekts «Pieneņu Vīns», kas fankā nostrādāja diezgan maz, un ir «FunCOOLio», kas arī ražo diezgan maz albumu. Sanāk, ka savai kategorijai nepietiek, jo nevar nominēt vienu kolektīvu un to arī apbalvot, izskatīsies diezgan absurdi, ja ne negodīgi. Vistuvākais fanks ir džezam, jo taktsmēri, harmonijas, ritmi un formas ir nedaudz inteliģentākās par populāro mūziku, bet te nostrādā cits aspekts. Fanks tomēr ir izklaides mūzika, un, kad žurijas uzdevums ir salīdzināt izklaides mūziku ar mākslas darbiem (jo džezs tomēr ir vairāk par māksliniecisko izpausmi, nevis par izklaidi), fanks vienmēr zaudēs. Tāpēc, runājot par VCP, vienmēr paliek tāda skāba pēcgarša, jo, skatoties uz visu padarīta darba apjomu, liekas, ka mākslinieki ir nopelnījuši to sasodīto mikrofona figūriņu, bet taipat laikā vienmēr ir šaubas par to, ka saņems.

Jānis Škapars

Bet labi, tālāk pie citiem nominantiem! Kategorijā «Labākais džeza vai fanka mūzikas albums» tika nominēti arī divi bigbendi — viens vietējais un viens… Pusvietējais. Ļoti interesantu darbu piedāvāja vēl viens slavens Latvijas džeza saksofonists Toms Rudzinskis ar savu dāņu draugu un kolēģi Kenetu Dālu Knudsenu, ar ko kopā uzrakstījuši desmit kompozīcijas bigbenda sastāvam. Albums tikai nosaukts «Space Big Band» un ir saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju starptautiskajos džeza medijos. Un vietējais nominētais bigbends, protams, ir Latvijas Radio bigbends, šoreiz sadarbībā ar populāro kolektīvu «The Sound Poets». Kopā kolektīvs ir izlaidis turpinājumu vairākus gadus atpakaļ iesāktajam projektam «Latviešu džeza svīta», kur tiek ieskaņoti latviešu komponistu darbi bigbendam. Nominētais albums ir jau ceturtais sērijā — «Latviešu džeza svīta IV | Latvian Jazz Suite IV».

Kopumā džezīgajā kategorijā iesniedzēju skaits šogad bija ļoti iespaidīgs — veseli četrpadsmit mākslinieku darbi! Manuprāt, tas ir ļoti liels skaitlis, jo džezs tomēr ir nišas stils, šo stilu mākslinieku tik daudz valstī nav, tāpēc gaidīt, ka katru gadu albumu kolekcija papildināsies tik pat krāšņi kā, teiksim roka vai pop mūzikas žanros, ir vienkārši neiedomājami, bet, manuprāt, pandēmija ir iedevusi māksliniekiem laiku komponēt un strādāt pie ierakstiem, jo koncertu skaits ir krietni samazinājies visādu ierobežojumu dēļ. Tāpēc šogad diezgan lielam mākslinieku skaitam nācās piedzīvot neiekļaušanu nominantu skaitā. Starp tiem ir visādi vārdi, daži zināmāki, daži, tā teikt, debitanti. To starpā ir, piemēram, jauns trombonists Vadims Dmitrijevs ar albumu «Chapter I», kas arī tika pamanīts ne tikai albuma kategorijā, bet arī debijā, viņš iesniedzis arī kopdarbu ar jauno dziedātāju Paulu Saiju — «Vedmani» kategorijā «Labākā dziesma», diemžel tas netika nominēts.

Savukārt, jaunais ģitārists Dāvids Bejers ar albumu «Home» tika pamanīts tikai debijas kategorijā, kopā ar jau pieredzējušo dziedātāju Inesi Bērziņu ar albumu «Inese». Šis gan kļuva par pārsteigumu man, es līdz galam neizprotu, kāpēc abi darbi netika iesniegti albuma kategorijā, bet tikai debijā. Un, ja mēs runājam par debiju — kāpēc tur ir Ineses Bērziņas vārds? Jo manā izprātnē Inese jau ir diezgan zināma māksliniece Latvijā, darbojās daudz gadu. Kaut gan to varētu izskaidrot ar faktu, ka solo albums viņai iznāk pirmo reizi un iepriekš viņa pārsvarā ir darbojusies nevis kā solo izpildītāja, bet drīzāk projektos un kolektīvos. No tā skatloka var, protams, uzskatīt to par debiju. Starp citu, vēl viens Ineses darbs — videoklips skaņdarbam «Noktirns», tika iesniegts, bet diemžēl netika nominēts. Starp citu, runājot par saistītajiem projektiem — kolektīvs, ar kuru Inese ir sadarbojusies daudzus gadus un kurš šogad diezgan veiksmīgi startēja nacionālajā Eirovīzijas atlasē «Supernova», «The Coco’nuts» iesniedza divus savus video klipus — «Getting Dark» un «See You Dance Again». Diemžēl arī viņi netika iekļauti nominantu skaitā. Tika iekļauts cits ar džezu un fanku saistīts mākslinieks — Ralfs Eilands. Viņa kopdarbs ar Edavārdi «Miers» tika nominēts, bet «zeltu» kategorijā dabūja duets ansis un Evija Vēbere, dziesma «Labs Suns». Te lasītājam varētu rasties jautājums — kāpēc es minu šo darbu džezam veltītajā rakstā? Jo šis darbs ļoti labi demonstrē vienu interesantu parādību, kas tiek apspriesta mūzikalajā lauciņā jau vairākus gadus. Mūzika gandrīz visos žanros ir sasniegusi to brīdi, kad viss ir apnicis, gribas kaut ko jaunu, eksperimentus. Ko mēs dzirdam anša un Evijas kopdarbā? Modulāro sintēzi. Un kur mēs to dzirdam vēl? Latvijas džeza lielmeistara darbā «TEN KA». Tas ļoti labi demonstrē, ka mūzika savstarpēji ļoti labi mijiedarbojas, stili saplūst kopā un rada kaut ko jaunu un interesantu. Pirmajā piemērā mēs redzam, kas sanāk, ja apvieno modulāro sintēzi ar hiphopu, un otrajā — ar džezu un avangardu. Un ne pirmajā, ne otrajā piemērā nav nekā pārsteidzoša, jo modulārā sintēze tika izgudrota vēlajos piecdesmitajos un kopš tā brīža aktīvi tika pielietota visdažādākajos stilos un vietās. Viens no spilgtākajiem piemēriem varētu būt septiņdesmito gadu Kubrika filma «Clockwork Orange», kur lielākā skaņuceļiņa daļa tika ierakstīta ar «Moog» sintezatoru, bet tas pats sintezators tika pamanīts arī Hērbija Henkoka darbos. Tas liecina par to, ka visi mākslinieki vienā brīdī sāk meklēt jaunus un radošus veidus mūzikas komponēšanā, un tas nozīmē, ka nākotnē mūs sagaida arvien interesantākas lietas. Bet tas var rast nelielas problēmas mūzikas apbalvošanas lauciņā, jo līdz šim brīdim viss balstās uz kategorijām — labākais popmūzikas darbs, rokmūzikas darbs, džezs utt., bet brīdī, kad visas mūzikas saplūdīs kopā, kā mēs šo visu dalīsim un pēc tam apbalvosim māksliniekus?

Runājot par eksperimentētājiem — vēl pāris mākslinieki, kas atstājuši lielu iespaidu uz klausītājiem, netika iekļauti labākā albuma nominantu pieciniekā. Tie ir duets «Liudas Mockūnas / Arvydas Kazlauskas» ar albumu «Purvs» (izdevējs — «Jersika Records») un Miķelis Dzenuška ar albumu «Brīvdiena». Šie divi piemēri spilgti demonstrē, ka iekļaušana vai neiekļaušana nominācijā nekādā veidā neraksturo mākslinieku darbu kvalitāti. Abi albumi ir dabūjuši labas atsauksmes, mākslinieku koncerti tiek apmeklēti, un šo mūziku viennozīmīgi var uzskatīt par kvalitatīvu ieguldījumu latviešu mūzikas lauciņā.

Gribas noteikti atzīmēt vēl pāris kolektīvus, kas iesniedza savus darbus, bet diemžēl netika nominēti, to starpā ir vēl viens «Jersika Records» projekts — albums «9» no apvienības «klausies», kura līdere ir šī žurnāla līdzdibinātāja, dzejniece Aleksandra Line. Tas ir viņas otrais albums, un šoreiz viņa ir izveidojusi vēl vienu interesantu variāciju saviem kopdarbiem — pie klavierēm Edgars Cīrulis un pie kontrabasa dāņu mākslinieks Alberts Reinholds Ostegāds. Projekta iesniegumi tika pamanīti ne tikai labākā albuma kategorijā, mākslinieki ir iesnieguši arī videoklipu dziesmai «кроме музыки».

Iesniedzēju sarakstā bija arī augšminētais fanka mūzikas kolektīvs «FunCOOLio», kas piedāvāja žūrijai noklausīties savu otro studijas albumu ar nosaukumu «VOL.2», par ko arī tika runāts medijos sakarā ar to, ka, pirmkārt, albums tika izlaists visai neierastajā formatā — kasetē, un otrkārt, jo ierakstā piedalās Rīgas Mūzikas Instrumentu fabrikā tapušās vēsturiskās elektroērģeles «Pērle».

Ritvars Stankevičs

Vēl viens albums, kas noteikti ir jāpiemin, ir pianista Toma Mikāla mazalbums, kas sastāv no četriem personīgiem stāstiem, ko viņš izpilda viens pats — tikai Toms un klavieres. Manuprāt, Tomam būtu vērts parādīties arī debijas kategorijā, jo parasti mēs viņu redzam, spēlējot kopā ar citiem māksliniekiem un gandrīz nekad priekšplānā — viņš muzicē kopā ar Eviju Vēberi, Aiju Andrejevu, Elzu Rozentāli un citiem, bet šis darbs ir tikai par viņu un ļoti spilgti parāda mākslinieka bagāto iekšējo pasauli.

Vēl viens pazīstams latviešu džeza mūziķis, trombonists Lauris Amantovs šoreiz tika pamanītsdivos iesniegtajos albumos. Pirmais ir no Diānas Pīrāgs un kolektīva «Le Petit Paris» — Ziemasvētku albums «Let It Snow», kur Lauris citīgi strādājis par māksliniecisko vadītāju, un otrs albums jau ir no viņa paša džeza kvarteta ar dziedātājas Rūtas Dūdumas-Ķirses dalību — dubultalbums «Katram sava tautasdziesma». Un, runājot par Rūtu Dūdumu-Ķirsi, viņa tika pamanīta vēl vienā kategorijā — kopā ar māksliniekiem Jāni Ķirsi, Beāti Zviedri, Domasu Žeromski, Pēdu Kāsu un Rūdolfu Dankfeldu koncertierakstā no kultūrtelpas «Auss» atklāšanas koncerta. Un, tā kā Latvijas mūzikas lauciņš nav nemaz tik liels, uzreiz gribas pieminēt vēl vienu iesniedzēju kopdarbu — augšminētā dziedātāja Beāte Zviedre kopdarbā ar šī gada Lielās mūzikas balvas nominantu Jāni Rubiku — albums «Kad es nomizojos». Albums tika iesniegts instrumentālās vai starpžanru mūzikas albuma kategorijā, bet divas dziesmas no tā, «Mana mīlestība ir koks» un «Paradīze», labākās dziesmas kategorijā. Arī starpžanru kategorijā tika iesniegts ģitārista Mārča Auziņa albums «Lielā plūsma», kas ir jau mākslinieka piektais solo albums.

Nobeigumā gribas pieminēt nedaudz veiksmīgākus iesniegumus, kaut gan, kā jau teicu, neiekļūšana nominantu skaitā nekādīgi nenozīmē kvalitātes trūkumu. Mūsu džezīgie draugi tika pamanīti arī indī vai alternatīvās mūzikas albuma kategorijā, kā arī gada debijā — tas ir dziedātājas un dziesminieces Loretes Mednes albums «Desmit reizes par viņu», kas tika izlaists pērn. Māksliniece tika nominēta abās kategorijās. Ar to talantīgo meiteņu saraksts nebeidzas — koncertieraksta kategorijā tika nomintēts Montas Tupčijenko, Vācijā dzīvojošās dziedātājas un komponistes darbs Dabas koncertzālē «Naturkonzerthalle 2021 | Lathyrus pratensis». Gan šis albums, gan Loretes Mednes ieraksts Latvijā vēl netika atskaņots, bet abas mākslinieces sola, ka drīzumā tas tiks paveikts un mums būs iespēja izbaudīt šo mūziku arī klātienē un ne tikai ierakstā.

Ar to arī beidzas mūsu džeza draugu dalība ikgadējā apbalvojuma pasākumā, un kā parasti te ir gan par ko priecāties, gan par ko padomāt. Protams, mēs vienmēr lepojamies ar mūsu kolēģu panākumiem, sirsnīgi sveicam visus uzvarētājus un nominantus, bet arī visus iesniedzējus, jo, kā jau teicu, tas, ka iesniegumu skaits tikai aug un ne tikai vien džeza kategorijā, liecina par to, ka mūzika Latvijā ir dzīva, attīstās un aug! Vienmēr ir prieks noklausīties kaut ko jaunu, it īpaši, ja tas nāk no pašmāju māksliniekiem, un, spriežot pēc starptautiskajām recenzijām, mūsu ražotais produkts ir konkurentspējīgs un kvalitātes ziņā ir vienā līmenī ar citiem pasaules māksliniekiem, par ko ir nebeidzams prieks!