Mūzika kā tilts uz pagātni

Katra dziesma — viens dzīves gads, upe un ozols, kas iedvesmo, un draugi, un iedvesma, kas rodas no nostalģijas un izaicinājumiem, Dāvida Bejera debijas albumā «Home»

1. decembrī klajā nācis jauna ģitārista Dāvida Bejera debijas albums «Home», kura izstrādei bija nepieciešami deviņi gadi. Albumā piedāvātās kompozīcijas ir ļoti atšķirīgas, kaut gan ierakstā piedalās 12 dažādi mūziķi, kompozīcijās var dzirdēt mūziķu sastāvus, sākot ar trio un līdz pat nonetam. Pats mūziķis par savu albumu saka: «Mūzika vienmēr ir par pagātni. 2013. gadā es sapratu, ka ir pienācis laiks ierakstīt albumu. Redzēju, kā paskrien garām mana dzīve, un vairs nespēju atcerēties, kāds cilvēks es biju dienu iepriekš. Tāpēc es apņēmos uzrakstīt vienu skaņdarbu gadā. Un tā katru gadu. Katra no kompozīcijām stāsta par manām tā brīža izjūtām un kalpo kā tilts uz pagātni. Nekas vairāk. Nekas cits.»

Kā jau ieminējos, albuma repertuārs ir diezgan eklektisks gan instrumentu ziņā, gan arī stilistiski. Tajā var sadzirdēt ietekmes no visdažādākajiem stiliem — no ambienta līdz postrokam, bet visam cauri, protams, spīd džezs. Albuma ierakstā piedalījās tādi mūziķi kā Davids Bejers (ģitāra, kompozīcija), Tuomo Ūsitalo (klavieres), Ketija Ringa-Karahona (flauta), Reinis Puriņš (trompete), Roberts Martinovskis (tenora un alta saksofoni, klarnete), Raimonds Petrovskis (tenorsaksofons), Kārlis Feldbergs (trombons), Toms Kursītis (kontrabass), Pauls Ķierpe (bungas), Ēriks Miezis (vibrafons), Līga Paulīne Saija un Dārta Drava (vokāls). Ieraksta skaņas inženieris — Sedriks Artūrs, un skaņas apstrādi veicis Pauls Dāvis Megi.

Tas ir vienmēr ļoti iedvesmojoši, kad jauni mūziķi dod savu pienesumu Latvijas kultūras dzīvē, un Dāvids noteikti ir viens no tiem cilvēkiem — Rīgas džeza skatuvē viņš iedzīvojās, iestājotes Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļā pēc Ventspils Mūzikas vidusskolas beigšanas. Kopš tā brīža viņš paspējis savākt kopā kursabiedrus, lai muzicētu sastāvā «Snakes on the Plane», aktīvi piedalījās džema sesijās, kamēr darbs pie sava debijas albuma turpinājās. Man liekas, ka tā ir ļoti laba zīme, ka jaunajiem mūziķiem un komponistiem pietiek drosmes piedāvāt plašākai auditorijai savus jaundarbus — šādus piemērus esam jau redzējuši no Dāvida kolēģiem Vadima Dmitrijeva un Kristiāna Kalvas, kas arī prezentēja savus albumus aptuveni vienā periodā ar Dāvidu. Šādas tendences pierāda, ka, pirmkārt, Latvijas jaunie mūziķi ir gana talantīgi un ražīgi, otrkārt, ka džezs Latvijā plaukst un attīstās, jo klausāmvielas netrūkst, un kolekcijas tiek papildinātas katru gadu! Līdz ar to bija tikai loģiski, ka sazinājos ar Dāvidu, lai nedaudz aprunātos par viņa debijas darbu — albumu «Home».

Apsveicu ar debijas albuma prezentāciju! Pastāsti, lūdzu, kā vispār nonāci līdz idejai ierakstīt un izlaist albumu?

Paldies! Īstenībā es ļoti sen gribēju ierakstīt albumu, tas bija mans ilggadīgs sapnis! Es sāku sapņot par savu albumu brīdī, kad dabūju savu pirmo ģitāru, un tas bija 2008. gadā. Pirms tam es vēl bungas spēlēju, bet tas tā. Es nemācījos bērnu mūzikas skolā, bet sanāca iestāties Ventspils Mūzikas skolas džeza nodaļā 2013. gadā. Tad es arī sāku komponēt. Visas kompozīcijas albumā iet hronoloģiskajā secībā, sākot tieši ar to brīdi. Diskam klāt nāk grāmatiņa, kurā rakstīts par mani, katru kompozīciju atsevišķi un katrai kompozīcijai arī ir veltīta sava ilustrācija, ko radīja Ella Kalve. Pēdējo kompozīciju pabeidzu rakstīt pērn. Runājot par manām iedvesmām kompozīcijā, tā noteikti ir klasiskā mūzika, džezs, fjūžns un post-roks, to arī var spilgti dzirdēt manās kompozīcijās, piemēram, «August» un «Oak» var dzirdēt, ka biju aizrāvies ar ambiento un post-roka mūziku. Un, starp citu, «August» arī ir mana pirmā nopietnā kompozīcija.

Kādā ziņā — nopietna?

Ar to es domāju, ka tā bija pirmā, ko es pabeidzu un ar ko sākās man ceļš kompozīcijā — uzrakstot «August», es sapratu, ka man patīk to darīt, man sanāk, un es gribu ar to nodarboties tālāk! Tad bija kompozīcija «Oak», ko es rakstīju konkrētajam kokam — jā, es jutu saikni ar vienu ozolu! [smejas] Šī kompozīcija ir nedaudz nostalģiska, tāpat kā kompozīcija «Misa» — tā ir upe Olaines rajonā. Mūsu ģimenei ir neliela mājiņa tajā rajonā, un bērnībā es tur pavadīju diezgan daudz laika, šī vieta man ir ļoti tuva. Katru reizi, kad esmu tur, jūtos enerģiskāks, iedvesmots, tāpēc uzrakstīju kompozīcijas ozolam un upei!

Kompozīcija «Misa» ir miniatūra flautai, ģitārai un vibrafonam. Es uzrakstīju šo kompozīciju, iedvesmojoties arī no Haruki Murakami grāmatas «Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi», kur galvenā doma ir, ka katram cilvēkam ir īpaša vieta, kur viņš grib atgriezties. Piemēram, grāmatas varonim ļoti patika sēdēt metro pieturās, kaut gan viņš pats nevarēja skaidri paskaidrot, kas tajās ir tāds īpašs, kas liek viņam tur justies kā mājās. Man ir tāpat ar Misu un to ozolu. Ar flautu es gribēju parādīt putnu dziesmas upes krastā. Bet upes skaņas es ierakstīju pats! Kad 2015. gadā rakstījām dziesmas demo, es vienkārši paņēmu kādu upes skaņas paraugu, bet albumam pats aizgāju pie upes un ar ierakstu ierīci «Zoom» ilgi sēdēju un rakstīju, bija auksti! [smejas]

Tad, kad rakstīju kompozīciju «Sun» (2016. gadā), ļoti iedziļinājos latviešu folklorā un mitoloģijā. Tur un arī citās kultūrās saule nozīmē mūžību un pastāvīgumu — katra diena sākās ar saullēktu un beidzās ar saulrietu. Tieši to es gribēju nodot mūzikā. Šajā kompozīcijā ir daudz pūšaminstrumentu, tieši tad arī mācījos ar tiem strādāt. Ar pārējiem skaņdarbiem līdzīgs stāsts — es ilgi gatavojos ierakstam, ilgi gatavoju šo albumu. Principā tās kompozīcijas ir deviņi gadi no manas dzīves.

Kāpēc tik liels laikaposms, un kāpēc tieši tagad tu nolēmi šo albumu izlaist?

Šobrīd studēju pēdējā Mūzikas akadēmijas kursā, tūlīt jau absolvēšu, man liekas tikai loģiski, ka ar albumu noslēgsies šis dzīves posms.

Un kā izvēlējies mūziķus, kas piedalījās ierakstā? Vai tie ir cilvēki, ar kuriem spēlē pastāvīgi, vai arī mēģināji piemeklēt katram skaņdarbam savu sastāvu?

Pie bungām ir Pauls Ķierpe, mēs kopā mācījāmies Ventspilī, pie kontrabasa Toms Kursītis — mans akadēmijas kursabiedrs… Vispār kopā ar mani albumā muzicē vēl 11 cilvēki, daudz dažādu instrumentu. Var teikt, ka tie tika piemeklēti kādai konkrētai kompozīcijai, bet vienlaicīgi tie ir mani draugi un kolēģi — ar Robertu Martinovski esmu pazīstams vēl no Ventspils laikiem, ar Raimondu Petrovski kopā mācījāmies akadēmijā un šobrīd arī strādājām Bolderājas mūzikas skolā, arī esam spēlējuši kopā grupā «Snakes on the plane». Flautisti Ketiju arī pazīstu no akadēmijas, un tā tālāk. Cilvēki, kas mani saista kā cilvēki un kā mūziķi.

Tavs albums ir pārsvarā instrumentāls, bet divās kompozīcijās tomēr ir vokāls.

Jā, kompozīcijās «Sun» un «Moon», otrai es paņēmu latviešu tautasdziesmu «Ai saulīte, mēnestiņis».

Un kas tev labāk patīk kompozīcijas aspektā — rakstīt vokālo vai instrumentālo mūziku?

Esmu pieradis vairāk rakstīt instrumentālo mūziku, kaut gan pēdējais manis komponētais skaņdarbs tika rakstīts tieši vokālam — tas bija darbs akadēmijas ansamblim, un ar vārdiem gāja ļoti mokoši… [smejas] Ir jāatzīst, ka laikam instrumentālā mūzika man patīk labāk kompozīcijas ziņā. Man gan patīk eksperimentēt, un katra kompozīcija man nozīmē kaut ko jaunu, jaunus piedzīvojumus. Es vēl ilgi strādāju pie kompozīcijas bigbendam, tas ir īsts izaicinājums, bet man patīk vienmēr mēģināt darīt kaut ko, ko līdz šim neesmu darījis! Piemēram, šobrīd rakstu kompozīciju klavierēm un stīgu kvartetam. Vispār stīgintrumenti mani saviļņo, daudz klausos Bēthovenu, viņa instrumentācija un harmonijas mani iedvesmo. Šostakovičs arī ļoti patīk.

Izskatās, ka kompozīcija aizņem diezgan lielu vietu tavā dzīvē — tavā arsenālā ir mācības pie visdažādākajiem komponistiem, tādiem kā Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Tuomo Ūsitalo, cilvēkiem no ļoti atšķirīgām pasaulēm!

Jā, es arī pats sevi nākotnē redzu vairāk kā komponistu, nevis izpildītājmākslinieku. Es plānoju turpināt mācības maģistratūrā džeza kompozīcijas jomā, diemžēl Latvijā to nav iespējams darīt. Bet vispār es gribētu rakstīt mūziku filmām, precīzāk — «art house» stila darbiem. Pirms iestājos Ventspils Mūzikas skolā, apsvēru ideju stāties režisoros, bet mūzika bija tuvāk tajā brīdī. Šobrīd liekas, ka atradu veidu, kā savienot tās divas pasaules — rakstīt mūziku filmām, lietai, kas ļoti patīk!