Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Aizverot durvis pagātnei un atverot tās nākotnei


Ēriks Miezis

Pauls Pokratnieks pāršķir jaunu dzīves lappusi, ar trio ieskaņojot debijas albumu

2022. gada februārī apvienība ar nosaukumu «Pulse Trio», kuras mākslinieciskais vadītājs ir pašmāju bundzinieks un komponists Pauls Pokratnieks, klausītājiem piedāvā savu debijas albumu «The End Is The Beginning», jeb, latviski tulkojot, «Beigas ir sākums». Kādu laiku iepriekš, pirms albuma publicēšanas pilnā apjomā, klajā tika laisti singli «Bunker», «Song From The Past» un «Tears Of The Forest».

Visu albumā iekļauto kompozīciju autors ir Pauls Pokratnieks. Pēc Rīgas Doma kora skolas absolvēšanas turpinājis studijas Hāgas konservatorijā Nīderlandē, kur iegūts bakalaura un maģistra grāds. Pēc tam dzīvojis Gēteborgā (Zviedrija), kur muzicējis, kā arī nodarbojies ar pedagoģisko darbību. Pēc 12 gadu ilgas prombūtnes atgriezies Latvijā.

Tieši Gēteborgā Pokratnieks sastapis mūziķus, ar kuriem kopā izveidots «Pulse Trio». Tie ir basists Olli Rantala no Somijas un zviedru pianists Fabians Kalerdāls. Kā pieaicinātās mākslinieces albumā parādās vokālistes Jenija Sovika (pazīstama arī ar skatuves vārdu «Paperwing») un Maja Molandere.

Ieraksts veikts Gēteborgā, «Studio Epidemin» telpās, pieredzējušā skaņu inženiera un kontrabasista Johannesa Lundberga vadībā. Tas notika gandrīz divus gadus pirms publicēšanas — materiāls tapa divās dienās 2020. gada februārī. Skaņas pēcapstrādi veicis Olli Rantala. Albuma vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Kristīne Martinova, bet albuma vāciņu rotā vijolnieces un gleznotājas Amēlijas Evmarkas radītā glezna. Iekšpusē esošo grupas publicitātes foto uzņēmis Gēteborgā bāzētais beļģu mākslinieks Džims de Bloks. Albuma ieraksts tapis ar «Swedish Arts Council» finansiālo atbalstu.

Paši «Pulse Trio» dalībnieki savu mūzikas valodu raksturo kā žanrus un stilus apvienojošu, kā daiļrades avotus minot vienlaikus gan akadēmisko, gan populāro, gan arī pasaules mūziku. Iedvesmu kompozīcijām Pokratnieks radis no dzīves pieredzes un emocijām, kā arī mācībām, ko tā ir devusi.

Albums sākas ar diviem skaņdarbiem, kuru nosaukumi veido savstarpēju loģiku. Sākumā izskan «Dreams» («Sapņi»), bet pēc tam — «Reality» («Realitāte»). Pirmais no skaņdarbiem ir ritmiskā ziņā ļoti brīvs neliela apjoma klavieru solo, ko pavada krāsojoša sitaminstrumentu un basa partija — garas skaņas, maigi šķīvju un bungu tremolo. Ritma sekcija šajā skaņdarbā paiet malā no sev ierastajām ritmiskā ietvara turēšanas funkcijām, kā galveno uzdevumu izvirzot mūzikas materiāla tembrālu bagātināšanu.

Līdzīgā veidā realizēts arī skaņdarbs «Tears Of The Forest» jeb «Meža asaras». Arī šeit atbilstoši stilistikai Pokratnieks turpina krāsot, nevienā brīdī līdz galam tā īsti neaizejot līdz konstanta grūva turēšanai. To šajā skaņdarbā dara lēnām staigājošais bass, uz kura veidotā skaņu paklāja klavieres var brīžam aizpeldēt ļoti tālu (gan harmoniski, gan ritmiski), bet vienmēr atgriezties atpakaļ. Šādas un līdzīgas lomu maiņas ansamblī ir viens no izteiksmes līdzekļiem, ar ko mūzika tiek padarīta interesanta, it īpaši tādos mazskaitlīgos sastāvos kā klavieru trio.

Albumā ir trīs kompozīcijas, kuras caurvij rifi — atmiņā paliekošas, vairākkārt atkārtotas, neliela apjoma, melodiskas basa līnijas. Skaņdarbs «Reality» ir lielisks piemērs, kurā varam vērot, kā atjautīgi komponēts rifs (šoreiz basa un klavieru izpildījumā) cauri formas posmiem evolucionē, nevienā brīdi nekļūstot garlaicīgs vai kaitinošs. Skaņdarba vidū ievītais runātā teksta fragments ir mēģinājums izteiksmes līdzekļu lietojuma ziņā pateikt ko jaunu. Sākotnēji, pēc tematiskā materiāla izklāsta, klausītājs jau tradicionāli sagaida kāda instrumenta improvizāciju, bet šeit pirms tam klausītājiem ir sagādāts neliels pārsteigums. Uz sintezatora atskaņotā, no garām skaņām veidotā tēmas melodija kopā ar rifu veido spēcīgu, atmiņā paliekošu, lipīgu kompozīciju.

Līdzīgus mēģinājumus pagriezt ierasto notikumu gaitu saskatām arī skaņdarbā «Bo(Drum)». Arī šajā uz rifiem balstītajā kompozīcijā pēc galvenā tematiskā materiāla izskanēšanas seko negaidīta, ritmiski brīva sitaminstrumentu solo epizode, kas burtiski izjauc visu iepriekš būvēto struktūru. Vēlāk, pārējiem ansambļa dalībniekiem atkal pievienojoties, atmosfēra tiek lēnām rekonstruēta un būvēta no jauna. Iespējams, ar šādu skaņdarba uzbūvi autors netieši norāda uz skaņdarba saturisko nozīmi un, neizmantojot vokālu un tekstu, stāsta par nepadošanos un kustību uz priekšu pēc dzīves izaicinājumiem un satricinājumiem.

«Bunker» sākas ar blīvu, elektroniski ģenerētu skaņas masu, kas nedaudz atgādina ērģeļu skanējumu. Katrs no mūziķiem pakāpeniski pievienojas — vispirms bass, bet pēc tam sitaminstrumenti (ar slāpētām, surdinētām bungām, sākumā bez šķīvjiem) un klavieres. Pēc tēmas izklāsta, samazinoties dinamikai un faktūrai kļūstot caurspīdīgākai, gūstam nojausmu par klavieru improvizācijas sākšanos. Arī šis formas posms pēc intensitātes uzaudzēšanas un kulminācijas sasniegšanas dinamiski sarūk, visam mūzikas materiālam kļūstot ārkārtīgi trauslam. Ar tikko jūtamiem pieskārieniem sākas reprīze, kam seko jau sākumā dzirdētais sintezatora tembrs, kompozīcijai noslēdzoties ar tematisko arku — kā skaņdarbs iesākts, tā arī pabeigts. Nesteidzīgais, bet tajā pašā laikā metronomiski precīzais, bez agoģiskām atkāpēm izturētais temps visa skaņdarba laikā kopā ar nemainīgo rifa motīvu rada meditatīvu, introvertu un līdzsvarotu noskaņu.

«Song From The Past» jeb «Dziesma no pagātnes», kā norāda nosaukums, iespējams, ir kādā agrīnā daiļrades posmā sacerēta tēma. Šim skaņdarbam mūziķi ir piegājuši vienkāršāk, lieki nesarežģījot lietas tur, kur tas nav nepieciešams. Pēc viegli uztveramās skaņdarba tēmas seko basa un klavieru improvizācijas cauri jau skaņdarba sākumā izklāstītajai formai. Interesantākais un neparedzamākais moments skaņdarbā ir klavieru improvizācijas vidū iznirstoša harmoniski, kā arī tembrāli interesanta sintezatora solo epizode, kas uz brīdi klausītāju var ievest citā realitātē. Ausi piesaista arī viegli mikrotonāli elementi, kas mūziķu pārstāvētajā žanrā šobrīd ir ļoti aktuāla modes tendence. Interesanti, ka izteiktas reprīzes skaņdarbā nav — tā ir notušēta, klavieru solo improvizācijai turpinoties līdz pat pašām skaņdarba beigām.

«From Zero To Hero» iesākas ar izvērstu, lēni un pakāpeniski evolucionējošu ievadu. Sasaucoties ar skaņdarba nosaukumu, arī muzikāli šeit jūtam izteikti kāpinātu dramaturģiju. Līdzīgi manis iepriekš minētajam skaņdarbam, kompozicionālā ziņā izmantoti diezgan tradicionāli risinājumi — ar augšupejošu pamazinātās skaņkārtas gājienu iesāktā tēma (klavieru kreisās rokas un basa izpildījumā) sākumā izskan divas reizes, bet beigās — vienu, pa vidu norisinoties klavieru un basa improvizācijām. Skaņdarba attīstības dinamika panākta, klavieru labajai rokai tēmas izklāstā spēlējot nemainīgu ostinato figūru, bet improvizāciju posmos trio pavadījumam atdzīvinoties.

Albuma titulskaņdarbs «The End Is The Beginning» un tam sekojošais «P to V» ir viena un tā paša skaņdarba divas dažādas versijas. Pirmā no tām ir instrumentāla, bet otrā — vokāla. Iespējams, ka šis ir komponista personisks vēstījums kādam cilvēkam, jo pieļauju, ka «P» varētu nozīmēt «Pauls». Skaņdarba vokālajā versijā ir izmantots tikai klavieru pavadījums, kas kopā ar tekstu rada intīmāku atmosfēru, konkretizē vēstījumu un noņem abstraktas skaņdarba interpretācijas iespējas, ko bieži vien piedāvā instrumentālie tembri.

«Pulse Trio» pilnīgi noteikti attaisno savas ambīcijas saukties par modernu un aktuālām tendencēm sekojošu džeza klavieru trio. Albumā iekļautie skaņdarbi un to izpildījums pārliecina gan saturiski, gan arī izteiksmes līdzekļu lietojuma ziņā. Mūziķi meklējuši un atraduši veidus, kā savu spēli dažādot instrumenta spēles tehniku ziņā (Olli Rantalas kontrabasa spēle ar lociņu, Fabiana Kalerdāla sintezatora lietojums paralēli akustiskajām klavierēm), neaizmirstot arī nebaidīties no drosmīgākiem un eksperimentālākiem muzikāliem risinājumiem, piemēram, runātā teksta sampliem skaņdarbā «Reality», lietus šalkoņas «Tears Of The Forest» pašās beigās, vai arī paspēlēšanās ar mikrotonalitāti skaņdarbā «Song From The Past». Jāuzteic arī Pauls Pokratnieks, kurš, iespējams negaidīti, šajā albumā visspilgtāk parādās ne tik ļoti kā bundzinieks, bet gan tieši kā komponists. Prieks vērot, kā zelta burtiem tiek rakstīta latviešu džeza trio žanra jaunāko laiku vēsture, līdzās Kristapa Vanadziņa un «Equanimity Trio» iesāktajam darbam. Klīst baumas, ka vasarā un rudenī plānotas uzstāšanās Latvijā. Gaidām ar nepacietību!