No idejas līdz vēsturei

---

KIKOK 1962 — pirmais Latvijas džeza festivāls. Rekonstrukcija

Ievads

Gandrīz pirms sešdesmit gadiem, 1962. gada 18. decembrī, Rīgā notika pasākums, kuru iespējams definēt kā pašu pirmo Latvijas džeza festivālu. To organizēja džeza mūziķu domubiedru grupa, kas izveidojās Rīgas kinostudijas paspārnē ar nosaukumu KIKOK — kino-komjauniešu klubs.

Par KIKOK un tā organizēto festivālu vairāk iespējams lasīt autora rakstā «KIKOK — kas tas par zvēru, jeb «недопустимые джазовые аранжировки некоего И. Биркана»» žurnālā «Mūzikas Saule», Nr. 1 (101), 2020. gadā, kur samērā sīki aprakstīta festivāla organizēšana, norise un arī sekas.

Savukārt šī publikācija ir mēģinājums skaniski rekonstruēt festivāla norisi, izmantojot atskaņoto skaņdarbu oriģinālos ierakstus. Kaut arī pats festivāla ieraksts ir pazudis, tomēr, izmantojot pieejamos materiālus un informāciju, šodien varam vismaz daļēji rekonstruēt festivāla norisi un klausīties tolaik skanējušajā mūzikā, tādējādi gūstot priekšstatu par tā laika Latvijas mūziķu džeza izpratni, repertuāra aktualitāti un zināmā mērā arī profesionālo līmeni.

KIKOK

Ideja par KIKOK veidošanu dzima 1962. gada rudenī Rīgas kinostudijā. Pašos aizsākumos tās bija kinostudijas jauniešu organizētas neformālas tikšanās — diskusijas, kurās tika rādītas un apspriestas jaunākās studijas filmas, diskutēts par profesionālajiem un radošiem jautājumiem. Pasākumi noslēdzās ar saviesīgo daļu — dejām un džeza mūziku. No šiem pasākumiem tad arī pakāpeniski radās jauniešu organizācija komjaunatnes paspārnē (jo tolaik nebija nekādas citas iespējas jebkādām aktivitātēm ārpus PSRS oficiālajām organizācijām — komunistiskās partijas un komjaunatnes), kas ieguva nosaukumu KIKOK — kino-komjauniešu klubs. Kluba organizēšanas galvenie iniciatori bija dziedātājs Bruno Oja (1933 — 2002) un kontrabasists Juris Āķis, taču klubā darbojās arī muzikologs Pēteris Pečerskis (1914 — 1974), kurš, būdams Latvijas Konservatorijas pasniedzējs, kluba pasākumos piedalījās kā oficiāls mūzikas eksperts.

Pēc pirmajām džema sesijām radās doma par lielāka pasākuma organizēšanu, ko uzņēmās J. Āķis kopā ar B. Oju. Kā pasākuma vieta tika izvēlēts tolaik A. Popova Rīgas radio rūpnīcas klubs Radiotehnikas ielā 41 (tagad — Mūkusalas iela 72b). Kā stāsta J. Āķis, sākotnējā iecere ir bijusi organizēt pasākumu 23. decembrī, tātad faktiski Ziemassvētkos, taču sarunās ar kluba vadību kā pasākuma datums nolikts 18. decembris. Pasākuma programmas tika iespiestas izdevniecībā «Zvaigzne», kur tolaik strādāja J. Āķa māsa. Tomēr pasākuma galvenais idejiskais līderis un vilcējspēks ir bijis B. Oja, kurš bija harizmātiska personība un lielisks organizators.

Tipogrāfijā iespiestajā pasākuma programmiņā uzskaitīti 12 mūziķu sastāvi, variējoties no trio līdz pat nelielam bigbendam. Taču neticamā kārtā viena no festivāla organizētājiem J. Āķa arhīvā ir saglabājušies ar festivāla organizāciju un norisi saistīti materiāli — uz lapām rakstīta festivāla koncerta secība ar dalībnieku sastāviem un to spēlēto repertuāru, kā arī fotogrāfiju albums ar vairākiem desmitiem koncerta fotogrāfiju, kurās fiksēta festivāla norise — mūziķi un sastāvi, kā arī pasākuma kopskati.

Visi šie unikālie materiāli kopumā ļauj samērā precīzi noteikt mūziķu sastāvus un personālijas, kā arī spēlēto repertuāru. Kaut arī tolaik veiktais radio ieraksts (!) nav saglabājies, šodien ir publiski pieejami atskaņoto skaņdarbu oriģinālie ieskaņojumi, kas ļauj veikt ko līdzīgu festivāla norises skanošai rekonstrukcijai, protams, diemžēl ne festivāla mūziķu izpildījumā.

Papildus problēmas skaņdarbu identificēšanā radīja to nosaukumi, kas bija tulkoti latviešu valodā, bieži neskaidri pierakstīti un bez autoriem. Līdz ar to dažos gadījumos bija jāveic teju izmeklētāja cienīgs darbs, lai tos identificētu. Tomēr beigās vairumu skaņdarbu nosaukumu izdevās atšifrēt, un līdz ar to lasītāja vērtējumam tiek nodota pirmā Latvijas džeza festivāla KIKOK 1962. gadā audio rekonstrukcija.

Festivāla rekonstrukcija

1. Ivars Mazurs un bigbends «Armatūra»

Kā pirmais koncertā uzstājās Ivara Mazura vadītais leģendārais bigbends «Armatūra», kurā savu ceļu džeza mūzikā sākuši ļoti daudzi Latvijas džezmeņi.

1962. gada koncerta sastāvs:
Ivars Mazurs — klavieres
Isajs Gordons — kontrabass
Oskars Mihelsons — sitaminstrumenti
Linards Bārenis — alta saksofons
Raimonds Raubiško — tenora saksofons
Nikolajs Vēveris — tenora saksofons
Ivars Birkāns — baritona saksofons
Aivars Krūmiņš — trompete
Gunārs Freidenfelds — trompete
Juris Kvelde — trombons

Atskaņotie skaņdarbi:
«Jackson County Jubilee» (C. Basie)
«Miss Missouri» (C. Basie)
nav zināms.

Kā redzams, «Armatūra» ir atskaņojusi tikai Kaunta Beizija orķestra repertuāru. «Jackson County Jubilee» un «Miss Missouri» ir saksofonista, aranžētāja un komponista Benija Kārtera kompozīcijas, kas skan K. Beizija orķestra platē «Kanzas City suite (The Music of Benny Carter)» — Count Basie orch., «Roulette», 1960.

2. RIO/SKO diksilends

RIO jeb SKO bija Latvijas Universitātes studentu kluba deju orķestris, būtībā diksilenda sastāvs, kas tolaik bija viens no populārākajiem deju sastāviem Rīgā. Festivālā RIO/SKO uzstājās ar savu firmas numuru — čarlstonu.

Sastāvs:
Viktors Blagoveščenskis — ģitāra
Valdonis Šābels — kontrabass
Ilgvars Ikass — klarnete
Ivars Eleksis — sitaminstrumenti
Edvīns Reinis — trombons
Māris Briedis — klavieres
Juris Kante — trompete

Atskaņotie skaņdarbi:
«Washington and Lee Swing» («Jautrie muzikanti») (M. Sheafe / C. Robbins / T. Allen)
Diksilenda variācijas (poļu tēma?).

Pirmais skaņdarbs ir viena no pazīstamākajām diksilenda tēmām, kas joprojām skan šī stila orķestru izpildījumā visā pasaulē. Savukārt otrais skaņdarbs ir bijis kāda poļu diksilenda skaņdarba izpildījums, ko diemžēl nav iespējams identificēt. Jāatzīmē, ka tolaik poļu džeza ietekme Latvijā bija jūtama, lielā mērā pateicoties pieejamajām poļu džeza platēm un žurnāliem. Polija tolaik bija sociālistiska valsts, tomēr ar brīvāku politiku attiecībā uz džezu, līdz ar to poļu (un arī čehu) džeza žurnāli bija viens no nedaudzajiem pieejamajiem legālajiem informācijas avotiem Latvijā par džezu.

3. Teddi Gulbis trio

Pianists Teddi Gulbis bija tolaik viens no pazīstamākajiem džeza pianistiem Rīgā. Diemžēl informācija par viņa dzīvi ir ļoti skopa, lielā mērā tādēļ, ka T. Gulbis 1960. gadu nogalē pārcēlās uz Lietuvu. Līdz ar to trūkst ziņu par viņa turpmāko dzīves gaitu un darbību.

Sastāvs:
Teddi Gulbis — klavieres
Juris Āķis — kontrabass
Dzintars Beķeris (?) — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Ritmisks valsis» (T. Gulbis)
«Pa Bastejkalna kāpnītēm» (T. Gulbis)

Diemžēl abi atskaņotie skaņdarbi — T.Gulbja oriģinālkompozīcijas — ir pazuduši, kaut arī savulaik bijuši visai populāri. T. Gulbja komponētā «Pa Bastejkalna kāpnītēm» festivālā veiktajā aptaujā tika atzīta par labāko kompozīciju, un pat esot regulāri skanējusi radio.

4. Ulda Saulīša septets — «Skolotāju nama» orķestris

Viens no labākajiem klubu orķestriem tolaik bija pianista Ulda Saulīša vadītais «Skolotāju nama» orķestris, kura sastāvā atrodami arī saksofonistu Alda Ermanbrika un Imanta Meķa vārdi.

Sastāvs:
Uldis Saulītis — klavieres
Imants Grīns — kontrabass
Semjons Aronsons — sitaminstrumenti
Aldis Ermanbriks — alta saksofons
Imants Meķis — baritona saksofons
Uldis Vainovskis — tenora saksofons
Imants Grīntāls — trompete

Atskaņotie skaņdarbi:
«Arvien uz priekšu» (U. Naissoo)
«Džeza korālis» (Grieve)

Arī šajā gadījumā diemžēl līdz šim nav izdevies identificēt ne igauņu džeza klasiķa Uno Naisso tēmas oriģinālo nosaukumu, ne otru atskaņoto skaņdarbu.

5. Džeza vokālais trio Oja / Lūkina / Polis

Koncerta turpinājumā uzstājās pavisam unikāls sastāvs — džeza vokālais trio Bruno Oja, Ieva Lūkina un Džeks Polis, kas atskaņoja A. Rosa, Dž.Hendriksa un D. Lamberta iedziedātās «Sermonette» precīzu transkripciju. Iespējams, ka šis sastāvs ir saucams par pirmo latviešu džeza vokālo ansambli. Diemžēl par trio gaitām ir pavisam maz informācijas. Turpmākajā dzīvē B. Oja uzsāka kinoaktiera gaitas, bet I. Lūkina kļuva par Rīgas Modeļu nama modeli.

Sastāvs:
Bruno Oja — vokāls
Džeks Polis — vokāls
Ieva Lūkina — vokāls
Uldis Saulītis — klavieres
Semjons Aronsons — sitaminstrumenti
Arnis Nierlejs — kontrabass
Jānis Auziņš — trompete

Atskaņotie skaņdarbi:
«Sermonette» (C. Adderley, J. Hendricks) ir saksofonista Kenonbola Aderlija tēma, ko izpildīja viens no pazīstamākajiem džeza vokālajiem ansambļiem «Lambert, Hendricks & Ross». Oriģinālais ieraksts dzirdams platē «Lambert, Hendricks, & Ross!: «The Hottest New Group In Jazz»» — «Columbia», 1960 — un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem šī sastāva ieskaņojumiem.

6. Ivara Vīgnera oktets

Ivara Vīgnera oktets būtībā bija Konservatorijas studentu sastāvs, kura dalībnieki festivāla koncerta gaitā dažādās kombinācijās piedalījās arī I.Vīgnera trio, I.Vīgnera kvinteta un Jura Kļavas trio un kvinteta sastāvos.

Sastāvs:
Ivars Vīgners — klavieres
Aivars Zītars — kontrabass
Aivars Krūmiņš — trompete
Raimonds Raubiško — tenora saksofons
Ivars Birkāns — baritona saksofons
Aldis Ermanbriks — alta saksofons
Juris Kvelde — trombons
Zigurds Rezevskis — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Lietutiņš» (R. Ore)
«Vecā pulksteņa dziesma meitenei» («Meitenes dziesma») (Ģ. Ramans)
«Bildinājums» (R. Pauls)

Šī sastāva repertuārs pilnībā sastāv no latviešu komponistu skaņdarbiem, turklāt visi trīs autori, Ģedertu Ramanu ieskaitot, ir ļoti nozīmīgas personas Latvijas džeza vēstures kontekstā. Visi trīs skaņdarbi ir tikuši ieskaņoti vēlāk dažādos sastāvos un aranžējumos, t.sk. Latvijas Radio bigbenda un Rīgas vokālā seksteta ierakstos, un skan arī šodien.

7. Eduarda Rožkova kvartets

No kopējā koncerta konteksta izdalās pianista Eduarda Rožkova kvartets ar izteiktu krievu romanču repertuāru, kaut arī sastāvā spēlēja pazīstamais džeza kontrabasists Viktors Fonarjovs, kā arī Konservatorijas students, vibrafonists Ņisons Beļins.

Sastāvs:
Eduards Rožkovs — klavieres
Viktors Fonarjovs — kontrabass
Semjons Aronsons — sitaminstrumenti
Ņisons Beļins — vibrafons

Atskaņotie skaņdarbi:
«Одинокая гармонь» («Vientuļā harmonika») (Б. Мокроусов)
«Лунной тропой» («Mēness taka») (А. Островский)
«Где ж ты, мой сад?» («Kur tad tu esi, mans dārzs?») (В. Соловьёв-Седой)

Šodien, protams, nav iespējams konstatēt, kā minētie skaņdarbi tikuši atskaņoti festivālā. Iespējams, ka tie bija aranžēti džeza manierē, varbūt izvēlētais repertuārs bija sava veida nodeva politkorektumam, taču konkrētos skaņdarbus faktiski nevar saistīt ar džeza mūziku.

8. Jura Kļavas trio

Tolaik Konservatorijas studenta Jura Kļavas trio darbojās jau atzīti mūziķi. Diemžēl atskaņotie skaņdarbi šodien ir grūti identificējami.

Sastāvs:
Juris Kļava — klavieres
Dzintars Beķeris — sitaminstrumenti
Arnolds Fogelis — kontrabass

Atskaņotie skaņdarbi:
«Jautrais brīdis» (Litush)
«I’m not Supposed To Be Blues blues» («Es neskumstu») (B. Russel / E. Garner)
Fantāzija «Balzāms» (C. Halens)

No atskaņotajiem skaņdarbiem izdevās identificēt tikai vienu. «I’m not Supposed To Be Blues blues» ir ieskaņojusi džeza dziedātāja Anita Odeja kopā ar vibrafonistu Kalu Tjaderu platē «Time for two» — «Universal Music group», 1962. Kā redzams, plate ir izdota tajā pašā 1962. gadā, kad notika festivāls.

9. Ivara Vīgnera trio

Līdzīgi kā iepriekš, arī šis faktiski ir tobrīd Konservatorijas studentu ansamblis.

Sastāvs:
Ivars Vīgners — klavieres
Aivars Zītars — kontrabass
Zigurds Rezevskis — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Knīpa»
«You’re Just in Love» («Tavu mīlestību») (I. Berlins)
«Top Hat, White Tie and Tails («Cilindrs, balts taurenītis un fraka») (I. Berlins)

Kaut arī sākotnēji skaņdarbu identificēšanu ļoti apgrūtināja latviešu valodā tulkotie nosaukumi, divus no trim skaņdarbiem izdevās atšifrēt. Līdz ar to redzams, ka repertuāra izvēlē dominēja Ērvina Berlina tēmas.
«Top Hat, White Tie and Tails» (Ē. Berlins). izp. Mels Torme, no plates «Mel Torme sings Fred Astair» — «Betlehem», 1956

10. Restorāna «Metropole» orķestris

Tolaik ļoti populārā restorāna «Metropole» orķestris atskaņoja svinga stilā ieturētu programmu, kuras beigās ar savu slavenāko numuru — tēmu «Mr. Paganini» Ellas Ficdžeraldas transkripcijā — uzstājās dziedātāja Mirdza Cīrule. «Metropoles» orķestris bijis viens no profesionālākajiem Rīgas restorānu sastāviem, kura muzicēšanu esot gājuši speciāli klausīties. Sastāvā spēlēja REO ģitārists Antons Kaledo, pianists Egons Simsons, bundzinieks Gunārs Mežnieks u.c. Diemžēl par Mirdzu Cīruli — tolaik vienu no visprofesionālākajām Rīgas restorānu dziedātājām — atrodama diezgan skopa biogrāfiskā informācija. Bet visu dalībnieku atmiņā spilgti palikusi tolaik ārkārtīgi populārā tēma «Mr. Paganini», ko pēc vienprātīga atzinuma Mirdza Cīrule ir dziedājusi izcili.

Sastāvs:
Gunārs Mežnieks — sitaminstrumenti
Mirdza Cīrule — vokāls
Antons Kaledo — ģitāra
Egons Simsons — klavieres
Vladislavs Šeiķis — akordeons
Ilmārs Kārkliņš — kontrabass

Atskaņotie skaņdarbi:
«Veltījums» (Katz)
«Day Dream» («Dienas sapnis») (D. Ellington)
«Be Careful, It’s My Heart» («Esi mierīga mana sirds») (I. Berlin)
«Mr. Paganini (If You Can’t Sing It, You’ll Have to Swing It)» (Sam Coslow)

«Mr. Paganini» bija viens no slavenās džeza dziedātājas Ellas Ficdžeraldas pazīstamākajiem sketa dziedāšanas numuriem, plaši pazīstams un populārs skaņdarbs. Arī pārējie programmas skaņdarbi ir ieturēti līdzīgā svinga stilistikā.

11. Ivara Birkāna kvintets

Flautists, tolaik arī Konservatorijas students Ivars Birkāns savā kvintetā kopā ar trombonistu Juri Kveldi, ģitāristu Alvilu Zariņu, kontrabasistu Aleksandru Pasteru un bundzinieku Haraldu Brando atskaņoja divus klasiskās mūzikas skaņdarbu aranžējumus džeza manierē — Friderika opēna Valsi un Aleksandra Borodina «Kņaza Igora» tēmu. Tieši šī uzstāšanās vēlāk būs galvenais kritikas objekts no visaugstākās partijas tribīnes.

Sastāvs:
Ivars Birkāns — flauta
Juris Kvelde — trombons
Alvils Zariņš — ģitāra
Aleksandrs Pasters — kontrabass
Haralds Brando — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
Valsis (F. Šopēns)
«Kņaza Igora» tēma («Stranger in Paradise») (A. Borodins)

Klasiskās mūzikas motīvi diezgan bieži tikuši izmantotas kā džeza tēmas, un A. Borodina tēma no operas «Kņazs Igors» ir tam piemērs. Šo tēmu ar nosaukumu «Stranger in Paradise» 1961. gadā ieskaņoja saksofonists Herolds Floids «Tina» Brūkss.

12. Jura Kļavas kvintets

Vēl viens Konservatorijas studentu sastāvs, jau plašākā ansamblī.

Sastāvs:
Juris Kļava — klavieres
Dzintars Beķeris — sitaminstrumenti
Arnolds Fogelis — kontrabass
Gunārs Freidenfelds — trompete
Imants Meķis — alta saksofons

Atskaņotie skaņdarbi:
«Tuki-vuki» (Ch. Parker)
«The Late Late Show» (Vēlāk parādīšu») (M. Berlin)
«Vienna Discussion» (Fr. Gulda)

Ļoti interesanta un oriģināla programma, it īpaši savdabīgā pianista Frīdriha Gūldas skaņdarbs, kas ieturēts kūldžeza manierē. Diemžēl nekādi neizdevās identificēt Čārlija Pārkera tēmu, kas nosaukta par «Tuki Vuki», kas visticamāk ir pašu izdomāts nosaukums kādai no Parkera tēmām.

13. Ivara Vīgnera kvintets

Arī tolaik Konservatorijas studenta Ivara Vīgnera kvintets atskaņojis izteiktu hārdbopu — tolaik aktualitāti ASV džeza mūzikā, par ko liecina gan trompetista Nata Aderlija, gan pianista Bobija Timonsa tēmas.
Sastāvs:

Ivars Vīgners — klavieres
Aivars Zītars — kontrabass
Aivars Krūmiņš — trompete
Raimonds Raubiško — tenora saksofons
Haralds Brando — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Branching Out» («No pietekas») (N. Adderley)
«Dat Dere» («Dārgais!») (B. Timmons)
«A Ballad» (G. Mulligan)

Tēma «Dat Dere» ir viena no pazīstamākajām Bobija Timonsa kompozīcijām, pirmo reizi ierakstīta 1960. gadā, tai skaitā ar slaveno «Art Blakey Jazz Messengers» sastāvu. Savukārt «Branching Out» ir dzirdama tāda paša nosaukuma 1958. gada albumā, Natam spēlējot kopā ar saksofonistu Džoniju Grifinu. Visbeidzot, Dž. Maligana tēma «A Ballad» klausāma viņā platē «Gerry Mulligan Meets Stan Getz» — «Verve, 1957.

14. REO kvintets

Tobrīd vienīgo profesionālo džeza (kaut arī oficiāli sauktu par estrādes) orķestri REO festivālā parstāvēja kvintets ar diviem tromboniem — Paulu Mierleju un Aldi Amoliņu, kuru repertuārā bija Stena Kentona un Vitālija Dolgova skaņdarbi trombonu duetam.

Sastāvs:
Pauls Mierlejs — trombons
Aldis Amoliņš — trombons
Leonīds Zeliksons — klavieres
Jermolovičs — kontrabass
Imants Vārpa — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Prelude for piano and trombone» (S. Kenton)
«Variations for two trombones» (V. Dolgovs)

Arī šajā gadījumā jāsecina, ka mūziķi ir sekojuši aktuālajam, un S. Kentona skaņdarba izvēla liecina par visnotaļ labu informētību par notikumiem ASV džeza attīstībā. Kaut arī neizdevās precīzi identificēt atskaņoto skaņdarbu, zināmu priekšstatu par iespējamo S. Kentona skaņdarba manieri un skanējumu var sniegt šis ieraksts: «Interlude» (Pete Rugolo, Bob Russel), plate «Kenton in Hi-Fi» — «Blue Note», 1956.
Diemžēl V. Dolgova skaņdarbs pagaidām nav atrasts.

15. Raimonda Paula trio

Festivāla pēdējais numurs bija Raimonda Paula trio uzstāšanās, kas visiem palikusi prātā ar humora pilno noslēgumu — pēc savas orģinālkompozīcijas «Pasaka mūzikā» un H.Tizola «Caravan» atskaņojuma Pauls vērsies pie auditorijas ar jautājumu, ko tad vēl nospēlēt. Atskanējis piedāvājums spēlēt šūpuļdziesmu «Aijā žūžu», kas tad arī tikusi atskaņota improvizētā džeza manierē. Tieši šis mirklis arī piefiksēts fotogrāfijā.
Savukārt tieši šo trio sastāvu varam dzirdēt arī nesen izdevniecībā «Jersika records» izdotajā platē «Raimonds Pauls Trio. The lost Latvian Radio studio sessions 1965/1966».

Sastāvs:
Raimonds Pauls — klavieres
Aivars Timšs — kontrabass
Haralds Brando — sitaminstrumenti

Atskaņotie skaņdarbi:
«Pasaka mūzikā» (R. Pauls)
«Caravan» (H. Tizol)
«Aijā žūžū» (latv.t.dz.)

H. Tizola «Karavāna» bija iecienīts džeza standarts Maestro repertuārā ilgus gadus, tādēļ kā piemērs šīs tēmas atskaņojums vēlāk, domājams, 1980. gadu sākumā, kopā ar kontrabasistu Viktoru Avdjukēviču un sitaminstrumentālistu Zigurdu Rezevski.

Rezumējums

Analizējot atskaņoto repertuāru, skaidri konstatējama mūziķu ļoti laba informētība par tobrīd aktuālo džeza mūzikā. Stilistiski repertuārs ir ļoti daudzpusīgs — no diksilenda un svinga līdz hārdbopam, varbūtējiem eksperimentiem «third stream» stilā (I. Birkāns, kurš spēlējis F. Šopēna un A. Borodina mūziku džeza aranžējumos) un tā brīža latviešu estrādes mūzikai. Tomēr samērā skaidri iezīmējas divas galvenās tendences — tradicionālais svings un hārdbops.

Pārsteidzošs ir lielais, faktiski dominējošais ārzemju un īpaši amerikāņu autoru mūzikas daudzums koncerta programmā. Jāatceras, ka toreiz pastāvēja stingri noteikumi par ārzemju komponistu darbu īpatsvaru koncertos, kas tika stingri kontrolēts — priekšroka bija jādod latviešu un padomju komponistiem, un pieļaujamā «ārzemju» daļa bija pavisam maza. Kopumā ņemot, festivālā atskaņotais repertuārs — gan pēc kompozīciju kvalitātes, gan aktualitātes — darītu godu jebkuram Eiropas džeza festivālam tolaik, un fakts, ka tas viss ir oficiāli skanējis Latvijā, dziļos Padomju laikos, ir tiešām neticams un unikāls.

Kā jau minēts iepriekš, festivāls tika arī ierakstīts, taču laika gaitā ieraksts ir pazudis. Ļoti gribētos cerēt, ka notiks brīnums un meklējumi arhīvos tomēr vainagosies ar panākumiem. Ja tas notiks, varēsim lepoties ne tikai ar aizraujošu Latvijas džeza vēstures faktu, bet arī unikālu skanošu laikmeta liecību.

Nozīme

Diemžēl KIKOK darbības vēriens un pasākuma rezonanse sabiedrībā nepalika neievērota varas aprindās. Džezs nepavisam nebija vēlama mūzika Padomju Latvijā, it īpaši kontekstā ar tobrīd valdošo politisko spriedzi starp ASV un PSRS, kas sasniedza savu apogeju 1962. gada nogalē (Kubas raķešu krīze). Savukārt 1962. gada decembrī pēc Ņiķitas Hruščova skandalozā avangarda makslinieku izstādes apmeklējuma Manēžas izstāžu zālē Maskavā, PSRS sākās plaša valsts organizēta kampaņa pret moderno mākslu un kultūru. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka KIKOK un tā organizētais koncerts saņēma smagu kritiku no Latvijas Komunistiskās partijas vadītāja Augusta Vosa Latvijas inteliģences sanāksmē 1963. gada 3. aprīlī. Plašā runā tika kritizēti gan mākslinieki un literāti, gan mūziķi, bet KIKOK tika nosaukts par «mazvērtīgas, pēc savas izcelsmes ārzemju džeza mūzikas «apustuli», kas propagandē džeza mūzikas sliktākos paraugus, un pat kāda I. Birkāna ierosinātos nepieļaujamos A. Borodina un F. Šopēna darbu aranžējumus». Pēc šādas kritikas KIKOK darbība tika pārtraukta. Džeza vārds uz vairākiem gadiem gandrīz pilnībā pazuda no Latvijas preses slejām. Publiskajā telpā tas sāka palēnām atgriezties tikai 1967. gadā, saistībā ar gatavošanos slavenajam Tallinas džeza festivālam, kā arī Latvijas Radio vieglās un estrādes orķestra dibināšanu (1967).

Pēc KIKOK nākamais mēģinājums Latvijā organizēt džeza festivālu ir tikai 1976. gadā, kad pirmo reizi Rīgā notiek «Vasaras Ritmi». Šī festivāla organizatori jau ir pavisam citi cilvēki, un 1975. gadā dibinātais Rīgas džeza klubs kļūst par vienu no nozīmīgākajiem džeza dzīves organizētājiem Latvijā līdz pat 1991. gadam. Tomēr bez KIKOK pieredzes «Vasaras Ritmiem» būtu daudz grūtāks ceļš ejams.

KIKOK nozīme nav tikai kā vēsturiski pirmajam džeza festivālam Latvijā. Šis pasākums deva spēcīgu impulsu tā laika jaunajiem mūziķiem un džeza faniem Latvijā turpināt spēlēt un pilnveidoties, parādīja, ka par spīti oficiāli valdošajai nelabvēlīgajai attieksmei ar atjautību un enerģiju ir iespējams paveikt šķietami neiespējamas lietas, un zināmā mērā arī kļuva par sava veida atskaites punktu tālākajai Latvijas džeza attīstībai, par ko uzskatāmi liecina vairuma festivāla dalībnieku tālākie likteņi.