Mūzika, kas atklāj visuma noslēpumus
Rudzinska un Knudsena kopdarbs rezultējas vērienīgā bigbenda konceptalbumā
«Space Big Band» ir Berlīnē bāzēts mūsdienīgas bigbendu mūzikas projekts, kura mākslinieciskie vadītāji ir latviešu saksofonists Toms Rudzinskis un dāņu kontrabasa spēles virtuozs Kenets Dāls Knudsens. Abi iepazinās, aktīvi darbojoties Berlīnes mūzikas vidē. 2021. gada 22. oktobrī vācu mūzikas izdevniecības «Double Moon Records» paspārnē plašākai publikai kļuva pieejams daudzskaitlīgā kolektīva debijas albums ar desmit skaņdarbiem, kuru autori ir Rudzinskis un Knudsens. Darba apjomu abi dalījuši uz pusēm, katrs sagatavojot piecas kompozīcijas. Berlīnē, «Blackbird Music Studio», notikušajā ierakstu sesijā piedalījās 18 mūziķi — Rudzinskim un Knudsenam pievienojās diriģents Malte Šillers, kā arī mūziķi no Austrijas, ASV, Francijas, Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
Saskaroties ar bigbendu mūziku jau iepriekš, abi projekta idejas autori sapratuši, ka lielā daļā no mūsdienās bigbenda sastāvam rakstītās mūzikas joprojām jūtama spēcīga džeza vēsturisko stilu ietekme. Gan kolektīva nosaukumā, gan arī skaņdarbos iekodētā kosmosa tematika simbolizē tieksmi uz jaunatklājumiem un vēl nebijušu teritoriju iekarošanu. Knudsena mūzikā skaņdarbu idejisko saturu veido apcere par visuma neiedomājamo plašumu gan telpas, gan laika ziņā. Bez uzmanības nepaliek arī debess ķermeņi — planētas Zeme un Marss, kā arī pavadoņi Foboss un Deimoss. Rudzinskis savā mūzikā vairāk runā par mūsu planētas izcelsmi, ģeoloģiskajiem procesiem un dzīvības formu attīstīšanos. Redzams, ka abi autori savos darbos aptver ļoti plašu laika nogriezni — no pašiem pirmsākumiem («Before Time»), līdz pat nākotnes vīziju ieskicēšanai («Arrival To Mars»).
Ar vārdu «space» (tulkojumā no angļu valodas — ne tikai kosmoss, bet arī telpa) Rudzinskis un Knudsens apzīmē brīvu, atvērtu teritoriju jaunām idejām, improvizācijai un netradicionālākām kolektīvās muzicēšanas formām. Bieži albumā dzirdamas epizodes, kurās ansamblis nemaz neizklausās pēc bigbenda — izvērsti formas posmi veltīti kādam solo instrumentam vai arī maziem sastāviem. Dažādās stratēģijas, ko abi mākslinieki kompozīcijas procesā lietojuši, iezīmē arvien aktuālāko tendenci bigbendu uzskatīt par neatkarīgu lielformāta ansambli, īpašu orķestra veidu, kur izpildītajai mūzikai nav žanrisku robežu.
Skaņdarbu apjoms ir ļoti dažāds — īsākie skaņu celiņi aizņem nepilnas četras minūtes, garākie pārsniedz desmit minūtes. Plašā stilistisko nokrāsu palete palielina iespējamību, ka katrs klausītājs šajā albumā spēs atrast ko tuvu sev pašam. Konservatīvāk noskaņotiem klausītājiem ieskaņojums varētu sagādāt vilšanos, bet tiem, kam par bigbendu mūziku ir izveidojies savs priekšstats un ir radusies vēlme to lauzt, Rudzinska un Knudsena kopdarbs derēs itin labi.
Mūzikālās valodas ziņā viens no nepretenciozākajiem skaņdarbiem ir Knudsena kompozīcija ar nosaukumu «Terra» — gandrīz vai no tīriem trijskaņiem veidots monoritmisks korālis, ko pārmaiņus izpilda klavieres un pūšaminstrumenti. Pēc klausītāja iepazīstināšanas ar harmonisko plānu, priekšplānā izvirzās trombons, kas iepriekš izsklāstītās harmonijas melodiski apspēlē. Nākamais skaņdarbs «Before Time» turpina iesākto majestātisko noskaņu. Vēlāk, dinamikai augot un orķestra faktūrai kļūstot biezākai, tiek sasniegta kulminācija. Atmiņā paliek interesanti komponētās skaņdarba beigas, kurā skaidri saklausāms no mazām tercām un mazām sekundām būvētās heksatoniskās gammas lietojums. Sākumā melodija lēni kāpj uz augšu, pēc tam strauji krīt uz leju.
Knudsenam raksturīgā interese par dažādu ritma izteiksmes līdzekļu lietojumu spilgti parādās kompozīcijā «Phobos and Deimos», kur uzmanības centrā esošajām klavierēm pakāpeniski pievienojas pārējais ansambļa sastāvs. Liriskā, dziedošā melodija kopā ar pavadījumu veido skaistus, plašus poliritmiskus ornamentus — uzmanīgākie klausītāji noteikti atpazīs tādas poliritmiskās attiecības kā «5 pret 3», «7 pret 4» un «7 pret 3». Šis ir arī lielisks piemērs, kurā advancēti ritmiski risinājumi var funkcionēt arī noskaņas ziņā mierīgākos skaņdarbos, jo ritmiska aktivitāte biežāk tiek asociēta ar dinamisku un komplicētu mūzikas materiālu.
«Arrival to Mars» iesākas ar fanfarām septiņu ceturtdaļu taktsmērā. Metālpūšaminstrumentu izpildītie oktāvu lēcieni un sitaminstrumentu militārā spēles maniere uzbur dīvainu citplanētiešu maršu. Pēc tam skaņdarba gaitā seko vairākas straujas noskaņu maiņas un aranžētus posmus nomaina improvizācijas posmi, kuros zvaigžņu stunda pienāk trompetei un saksofonam.
Par albuma hitu un vienu no visvieglāk klausāmajiem skaņdarbiem varētu uzskatīt Rudzinska kompozīciju «Anima». Tā veidota pēc pārbaudītām receptēm un ar gaumīgu elementu sakārtojumu. No labskanīgām harmonijām veidotais triju akordu rifs, kas ietērpts kvalitatīvā ritma sekcijas grūvā, pavisam noteikti liek, ja ne gluži dejot, tad vismaz ritmiski kustināt kādu no ķermeņa daļām. Cauri skaņdarba formai veikto improvizāciju, kā arī uz atkārtojumiem balstītās formas attīstības dēļ «Anima» ir visgarākais no albuma skaņu celiņiem. Veiksmīgs un plašākai publikai pieejams noteikti ir arī «Permia» — balādisks, lēns roka valsis sešu astotdaļu taktsmērā ar atmiņā paliekošu tematisko materiālu.
Labāk sagatavotiem klausītājiem, kuriem iet pie sirds cietie rieksti, labs materiāls būs Knudsena «Dark Ages» un Rudzinska «Hades» — blīvi, ar harmonisko un ritmisko informāciju piesātināti skaņdarbi, kuri noteikti prasīs vairākas klausīšanās reizes. Laba klausāmviela ir arī kontrastējošā un konfliktējošā «Orsa», ar ko ceļojums kosmosā tiek iesākts. Noslēgumā kā atbalss izskan atmosfēriskā «Vaalbara» — stāsts par vienu no agrīnajiem superkontinentiem.
Klīst baumas, ka pie veiksmīgas apstākļu sakritības 2022. gada vasarā albuma materiāls pašu mūziķu izpildījumā būs dzirdams arī Latvijā. Turēsim īkšķus!