«FunCOOLio» — katra dziesma kā kino, kur lomās mūzikas instrumenti
Sinematogrāfiskais fjūžns no Baltijas reģiona: Deniss Gradaļevs par mīlestību pret lietām no pagatnes
Pašās 2021. gada beigās Latvijas fanka skatuvē ir iznācis vēl viens albums — šoreiz no grupas «FunCOOLio». Pirmkārt, jāatzīmē, ka vispār aizvadītais gads džezam iznāca diezgan ražīgs, par ko liecina Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai «Zelta Mikrofons» iesniegto albumu skaits — veseli 14! Otrkārt, šis albums ir interesants arī no vēsturiska skatpunkta, jo tajā mēs varam dzirdēt sen aizmirstu instrumentu — Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā tapušās elektroērģeles «Pērle», kaut gan tas īsti nav pārsteigums. Grupa sen ir pazīstama ar savu mīlestību pret vintāža lietām, viens no kolektīva dalībniekiem Vladimirs Tuzovs regulāri iegādājas interesantus taustiņinstrumentus, atjauno tos, labo un aktīvi lieto savā muzikālajā darbībā. Pateicoties tam, ka pazīstu Vladimiru personīgi, zinu, piemēram, par vienu instrumentu, ko viņam piegādāja no mazas pilsētiņas ASV — instruments bija tik milzīgs, ka to nevarēja ienest pa durvīm, tāpēc nācās nozāģēt daļu sienas. Protams, šis instruments tā arī palika mūziķim mājās un plašai auditorijai nebūs pieejams, bet «Pērli» salabot gan sanāca, un šī instrumenta skaņu mēs varam dzirdēt albumā «VOL.2», kompozīcijā «Pearl of Riga».
Plašāk par pašu albumu pastāstīs Raitis Zapackis, bet no manis šajā rakstā ir saruna ar Denisu Gradaļevu, «FunCOOLio» kolektīva līderi, basģitāristu un komponistu!
Raitis Zapackis
«FunCOOLio» iznes pasaulē Rīgas «Pērli»
Grupas «FunCOOLio» albums «Vol.2», kas laists klajā pašu radītajā izdevniecībā «Funcoolio Records», Latvijas mūzikas pasaulē ir jauns un skaists notikums, kas ir pelnījis klausītāju uzmanību ne vien ar pamatmūziķu sastāvu, bet arī ar albuma tapšanas laikā pieaicinātajiem viesmāksliniekiem un idejisko pienesumu ierakstu tapšanā. Tātad, pamatsastāva mūziķi ir: Jurijs Osipovičs — bungas, Georgijs Panfilovs — ģitāras, Vladimirs Tuzovs — ērģeles, Mihails Kaspers — taustiņi, pieaicinātie viesmākslinieki ir saksofonisti Freds Ormēns un Deniss Paškevičs, flautists Iļja Gusarovs, «Hammond» ērģeļu mūziķis Igors Smoļins un basģitārists Deniss Gradaļevs. Diezgan starptautisks sastāvs, kurā māklslinieki dažādu laiku grožos tikušies pasākumos gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ierakstos, kas izdoti gan vinila platēs, gan arī jau nedaudz piemirstajās audio kasetēs, desmit instrumentālos fanka/fjūžn stila skaņdarbus komponējuši Georgijs Panfilovs un Deniss Gradaļevs. Fanks, jā, tas ir fanks, un jau no pirmajām albuma skaņām ausīs ieplūst vieglums un nez kādēļ arī domas par vasaru, sauli, jūru, brīvību. Šis ir laiks, kad mums visiem gribas izrauties, un «Vol.2» mums to sniedz.
Pamatsastāva mūziķu pienesums jau būtu lieliska dāvana mūzikas mīļotājiem, bet viesmūziķi to papildina ar savām rozīnītēm. Katra dziesma ir kā neliels pārsteigums klausītājam, jo niansēti vietām ieskanas gan leģendārās «Hammond» ērģeles, gan astoņdesmito gadu sākumā «Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā» tapušās elektroērģeles «Pērle». Turklāt, arī šis ir instruments ar vēsturi, to atjaunojis grupas ērģelnieks Vladimirs Tuzovs. «Pērle» iemirdzas tikai vienā — Georgija Panfilova skaņdarbā ar nosaukumu «Pearl of Riga» jeb «Rīgas pērle». Jā, šie divi vēsturiskie instrumenti, bet vēl albuma skanēšanas laikā iemirdzas «rhodes piano», flautas un saksofoni. Nē, tas nav pieblīvējums, pārblīvējums vai sastrēgums. Viss ir caurspīdīgs, viegls un visnotaļ atbilstošs fankam. Liriskākie albuma mirkļi aizskar kādu nostalģisku dvēseles stīgu un, piemēram, skaņdarbs «Clock» brīžiem sasaistās ar Ziemassvētku noskaņu un pat latvisku ritmiku un melodiskumu. Iespējams, žanra veids «baltic fusion» tieši nosaka šīs sajūtas. Varbūt kļūstu pārāk sentimentāls. Protams, solo mūziķu priekšnesumi neatstāj vienaldzīgu, tie ir lielisks papildinājums, kā jau minēju, tiešām labam albumam un ievieš mūziķu individuālo skatījumu ierakstu fanka norisēs.
Vai nu šobrīd būtu jāizceļ katras individuāli, vai «Vol.2» un «FunCOOLio» kopumā. Kopumā! Tas ir viens darbs, viens veikums, viena komanda ar spilgtu mūziķu sastāvu! Desmit kompozīcijas kā viens mirklis. Deniss Gradaļevs intervijā Latvijas Radio teica: «Šādi skaņdarbi klausītājam ir iespēja «think out of the box» (domāt arpus ierastā) — iespēja uzzināt ko jaunu gan par grupu, gan par tādiem žanriem kā fanks, fjūžns vai soulmūzika. Mums katrs skaņdarbs ir kā mini filma, kur katrs spēlē savu lomu.» Nekad nebūs tā, ka visi būs sajūsmā par visu, bet šis albums man ir trāpījis sirdī, jo fanks ir viens no maniem mīļākajiem mūzikas virzieniem.
Vēl nedaudz par «FunCOOLio». Grupa darbojas jau vairāk kā desmit gadu, «FunCOOLio» debijas albums «VOL.1» tika izlaists 2014. gada 9. augustā un pirmo reizi tika publiski prezentēts Polijas džeza festivālā «Jazz in The Ruins 2014» Glivicē. Grupa piedalījusies arī dažādos festivālos Polijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā un ASV. Jaunais albums «Vol.2» pieejams ne tikai taustāmā formātā vinilā un kasetēs, bet arī mūzikas straumēšanas vietnēs.
Evilena Protektore
Manās rokās ir kasete! Kasete, Deniss! Kā jums vispār ienāca prātā ideja kaut ko šādu izdarīt? Kāpēc?
Pārsteigums — tas ir tieši tas efekts, kuru es gribēju panākt!
Sanāk, ka lēmums izlaist albumu kasetes formātā bija izdarīts tikai pārsteiguma dēļ? Bet kā tad klausīties mūziku? Man nav ne jausmas, kam mūsu laikos mājās ir kasešu atskaņotājs…
Ja nav kur klausīties kasetes, tad ir pieejams lejuplādes kods, bet tas, ko es gribēju panākt ar kasetes efektu — pārsteigumu, kā tev šobrīd, un, protams, nostalģiju, skumjas pēc bērnības. Visa mūzika bija kasetēs, koki lielāki, saule spīdēja spožāk, katra jauna kasete, nopirkta Gogoļa ielas tunelī, sniedza tik milzīgu prieku…
Vai tev nav žēl skaņas kvalitātes? Kasetēs parasti tā ir diezgan zemā līmenī…
Nē, es sailgojos pēc lentes šņaukšanas, čukstēšanas.
Pats jau esi klausīies to kaseti? Ir kur to klausīties?
Jā! Esmu nopircis sev «būmboksu» — «Sanyo» firmas atskaņotāju, ar ko klausos visādas kasetes un radio stacijas — mums ir vairākas labas, starp citu! Tas «bumbokss» skan diezgan labi, protams, nav «hi-fi» skaņa, ir «lo-fi», bet ar 70.—80.gadu piegaršu. Tur vēl ir atsevišķa ieeja, kur var pieslēgt plašu atskaņotāju un klausīties vinilu — ļoti autentiski!
Tu tiešām klausies plates caur kasešu atskaņotāju?
Jā!
Bet tur taču…
Viss kārtībā, tieši vakar klausījos «peperus» [grupu «Red Hot Chili Peppers»], ļoti labi skan!
Kaut kāda nostalģija tevī pamodusies…
Man patīk šī ideja. Es varēju nečakarēties un nopirkt «bluetooth» tumbiņu, bet analogā tehnika — tas ir kaut kas cits. Ja atskaņotājs ir nodzīvojis tikpat daudz, cik es — 42 gadus —, tad visticamāk, ka nodzīvos vēl tikpat ilgi. Tur ir kaut kas silts tajā. Mēs arī no paša sākuma plānojām izlaist albumu vinilā, bet šobrīd ražošana ļoti kāvējas — ja agrāk bija jāgaida ap trīs mēnešiem, šobrīd jāgaida līdz gadam. Mēs ļoti gribējam izlaist albumu 2021. gadā, un lai tas nebūtu tikai digitālajā variantā, bet arī fiziskais eksemplārs — tā kā vinils jāgaida, tika izlemts sākumā izlaist kasešu tirāžu, bet plates vēlāk. Un ir taču cilvēki, kas klausās kasetes un kam patīk! Es ticu, ka pārējie 99% nekad nekur to kaseti neieliks iekšā un nenoklausīsies, bet tas būs labs suvenīrs, kas skaisti stāvēs plauktā.
Diskus vispār neplānojat laist ārā?
Nē. Pirmais albums tika izdots diskā, un gandrīz visu tirāžu paspēju realizēt, bet tagad tos diskus arī diži nav kur likt — jaunajās mašīnās atskaņotāju nav, cilvēkiem mājās nav «hi-end» tehnikas, tāpēc, manuprāt, ir vienkāršāk iedot cilvēkiem saiti, kur viņi var dabūt mp3 failus un viss. Tik un tā, kad viņi pērk diskus, viņi uzreiz «ripo» dziesmas nost, vai, pat neatpakojot disku, uzreis ieslēdz to «Spotify» vietnē. Disks mūsdienās ir tāds pats suvenīrs kā kasete. Un arī man nav žēl iedot saiti uz failiem.
Un šo albumu arī ir iespējams noklausīties straumēšanas platformās?
Protams. Mēs nekādā veidā negribam ierobežot piekļuvi mūsu mūzikai, visos vēlamos formātos, izņemot CD. Pat uz lentām. Kaut gan pēdējais variants tikai pēc pieprasījuma, jo ar lentām šobrīd ir sekojoša situācija — ir lētās lentas, un ir dārgās. Lētās — tas ir 19. ātrums, sadzīves atskaņotājs, ko var nopirkt par relatīvi nelielām naudām, un ir arī vairāki leibli, kas tieši ar to nodarbojas. Bet ir arī «hi-end» tirgus, kur pārdod «master» kopijas. Iedomājies — ir 60.—70. gados ierakstītais džezs un fanks, ko rakstīja uz analogiem aparātiem, ieraksti glabājās lentās, no kurām pēc tam paņemta skaņa, lai taisītu plates. Un tad ir šādu analoga ierakstu pūristi, kas negrib klausīties parasto plati, viņi grib, lai viņiem uztaisa kopiju no «master» lentas, un tad viņi samaksās četrus tūkstošus par Mailza Deivisa vai Džeimsa Brauna albuma «master» kopiju un baudīs to mājās. Tā ir tāda inčīga, elitāra cilvēku grupa.
Nišas tirgus.
Jā, ar to nodarbojas aptuveni 50 leibli pasaulē tikai. Holandē ir tāds «STS Analog» leibls, kas tieši ar to nodarbojas — viņi ieraksta mūziku, izmantojot analogās tehnoloģijas, izdod analogi, un tur ir sava loģika. Iedomājies, viena lente maksā ap 350 EUR, un tad — cik klausījumiem «Spotify» tev jābūt, lai nopelnītu tikpat daudz? Es nevaru iedomāties. Bet šis «nišīgums» to nodrošina — šādā veidā mūziku klausās relatīvi neliels cilvēku skaits, bet mūziku šādi arī izdod diezgan maz.
Bet jūs taču nerakstījāt savu albumu analogi?
Nē, mums viss bija ierakstīts digitāli, tāpēc neesam pilnīgi tajā plūsmā. Bet visam ir savi fani. Pluss, es uz to skatos kā uz savdabīgu «merču» — ja tu laid klājā minimālo «merču» (diskus, plates, somas, nozīmītes…), cilvēki to pirks, lai atbalstītu sev patīkamu izpildītāju.
Nu jā, izklausās loģiski.
Nu jā, un zini, es arī iedvesmojos ar kasešu koncepciju, kad apciemoju «Bandcamp» lapu «Instagram» vietnē — viņi vienmēr publicē jaunus albumus, bet tikai tos, kas ir izdoti kasetēs, par to ir visa viņu «Instagram» lapa. Es paskatījos un secināju, ka pēdējo desmit gadu laikā izlaisto džeza un fanka albumu tur gandrīz nav — pārsvarā tikai roks un metāls. Vispār «vieglo» stilu gandrīz nav. Tas mani iedvesmoja papildināt to kolekciju ar mūsu albumu. Arī esmu sarunājis, ka mūsu kaseti paņems viens veikals Ņujorkā — www.tapeheadcity.com, kas nodarbojas ekskluzīvi ar kasešu tirgošanu — viņi pārdod visu, sākot no lietotām Britnijas Spīrsas kasetēm līdz svaigajiem metālistiem, un viss ļoti ātri tiek pārdots.
Jūsu albums ir interesants arī sastāva ziņā — daudz dažādu mūziķu no visas Eiropas — Freds Ormēns no Francijas, Iļja Gusarovs no Igaunijas, Mihails Kaspers no Lielbritānijas…
Vispār Iļja nāk no Pēterburgas, kaut kādā brīdī pārvācās uz Igauniju, bet pēdējos kādus gadus piecus dzīvo Berlīnē, Vācijā, tātad var teikt, ka viņš jau ir vācu flautists un komponists. Principā mēs jau daudz koncertus esam spēlējuši ar šiem cilvēkiem, lielu daļu no tiem koncertiem esmu ierakstījis, un pēc tam mēs visu klausījāmies un domājām, kam kurš skaņdarbs labāk piestāvēs, kas ko varētu spēlēt albumā. Visu rakstīju pats mūsu studijā, tikai Freds sevi ierakstīja Francijā. Miksēju visu arī pats, tikai uz māsteringu atdevu Kasparam Putriņam. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, ka visu pats esmu darījis…
Zini, kasetē nevar īsti adekvāti novertēt ieraksta kvalitāti! [smejas]
Droši vien labāk ir, kad tu spēlē un kāds cits ieraksta, bet man patīk DIY [do it yourself] koncepcija! Ja gribi, lai viss būtu tieši tā, kā tu gribi — izdari pats!
Logo jums arī jauns, un vai es tur pareizi saskatīju kasetes elementus?
Jā! Dizainu mums taisīja viens mākslinieks no Igaunijas, un, kad viņš uzzināja, ka mēs taisīsim kaseti, viņš iedegās ar entuziasmu, pat ir atradis savu veco atskaņotāju, lai noklausītos mūsu albumu! Es iedomājos, ka tas varētu būt tāds savdabīgs izaicinājums — motivācija izrakt kasešu magnetofonu!
Vintāžas izaicinājums!
Jā! Un, starp citu, īstā vintāža ir arī vienā no mūsu kompozīcijām — «Pearl of Riga»! Pati kompozīcija ir nosaukta pēc vēsturiskām Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikas ražotajām elektroērģelēm «Pērle»! Vladimirs to kaut kur ir nopircis, salabojis, atjaunojis un atvedis uz studiju. Tās bija pilnīgi salauztas. Un tad mums bija viena kompozīcija, kurai nebija nosaukuma, un es piedāvāju Vladimiram iespēlēt savu partiju uz tām ērģelēm un arī nosaukumā to atzīmēt. Vispār «Pērle» ir labs un interesants instruments, bet diemžēl koncertiem īsti neder, to ir ļoti grūti transportēt — instrumenta ekosistēmā ir ļoti vienkārši kaut ko sačakarēt, un tas vairs neskanēs tik labi. Instrumentam ir «Leslie» tipa lampu pastiptinātājs, tikai tajā nekas nekustas, un to lampu ir ļoti viegli saplēst.
Albums ap un par vintāžu!
Jā, mums patīk atsauces uz 80.gadiem!
Jūsu mūzikai arī noskaņa ir tāda oldskulīga (ne sliktā nozīmē). Es noklausījos albumu, tikai ne kasetē, bet «AppleMusic», piedod, un man bija sajūta, ka šo mūziku sarakstīja un ierakstīja 80. gados! Un ne tikai stilistiski, bet arī atmosfēriski — teleportācija laikā!
Principā uz tādu efektu es arī temēju — kompozīciju struktūra, skaņas apstrāde, kurā es izmantoju 80. gadiem raksturīgus efektus. Mēs jau sen ar to nodarbojamies, bet nesen esmu atklājis, ka daudziem māksliniekiem tas arī patīk! Mērķa kopēt māksliniekus no 80. gadiem nebija, bet mums ļoti patīk šī stilistika, un mēs mēģinām pie tās pieturēties. Un katra kompozīcija arī ir kā skaņas pavadījums neizdotai filmai, kā skice, miniatūra. Noskaņu mūzika. Sinematogrāfiskais fjūžns no Baltijas reģiona. Mēs nerēķināmies ar lielām mērķauditorijām, bet es ceru, ka kādam mūsu kompozīcijas paliks sirdī un klausītājs atgriezīsies pie mums, jo mēs jau strādājam pie nākamajiem diviem albumiem!