Dionisa vīns un fantāzijas lidojumi

Aizvadīts jau otrais Baltijas jauno komponistu bigbenda kompozīciju konkurss

Jau otro gadu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko oriģinālkompozīciju konkursu jaunajiem komponistiem no 18 līdz 30 gadu vecumam. Konkursa nolikums paredz, ka dalībniekiem jābūt saistītiem ar reģiona kultūras dzīvi — pastāvīgi jādzīvo vai arī jāstudē kādā no trim Baltijas valstīm. Galvenā mērķauditorija ir topošie un jau esošie jaunie profesionāļi — mūzikas izglītības iestāžu audzēkņi un absolventi.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad konkurss norisinājās divās kārtās. Vispirms notika pusfināls, kurā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Rīgas Doma Kora skolas apvienotais bigbends atskaņoja astoņus žūrijas atlasītus skaņdarbus. Pēc to realizēšanas dzīvā koncertizpildījumā, žūrija spēra jau nākamo soli, no astoņiem skaņdarbiem uz finālu izvirzot trīs, lai publikas priekšā tie tiktu atskaņoti vēlreiz un jaunā kvalitātē — Latvijas Radio bigbenda interpretācijā.

Rosinot radīt jaunus skaņdarbus, konkurss kļūst par vienu no elementiem, kas atdzīvina Baltijas valstu džeza mūzikas ainu. Kā saka paši konkursa veidotāji, viens no lielajiem mērķiem ir radīt vidi, kurā komponisti var veidot jaunu, tieši mūsu reģionam raksturīgu bigbendu mūzikas skanējumu. Autori tiek aicināti uz īpašu stilistisku nokrāsu meklējumiem, kas skaņdarbiem piešķirtu māksliniecisku vērtību un potenciālu bagātināt džeza mūzikas spektru jau starptautiskā līmenī.

Zināms, ka konkursa idejas autors ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza katedras vadītājs, klarnetists, saksofonists un mūzikas pētnieks Indriķis Veitners. Jau otro gadu pēc kārtas konkursa žūrijas sastāvs nav mainījies. To veido pa vienam pārstāvim no katras Baltijas valsts. Latviju šajā trijotnē pārstāv komponists Rolands Kronlaks. Viņam pievienojas kolēģi ar pieredzi kompozīcijas un aranžēšanas laukā — saksofonists Rauls Sēts no Igaunijas un trombonists Jievars Jasinskis no Lietuvas.

Šī gada konkursa finālkoncerts norisinājās Spīķeru koncertzālē 30.novembrī. To varētu saukt arī par īsu ekskursiju mūsdienu bigbendu mūzikas pasaulē. Lielāko daļu koncerta veidoja jau profesionāli atzītu meistaru skaņdarbi, un konkursantu darbi tika pataupīti koncerta otrajai daļai kā saldais ēdiens.

Bigbenda uzstāšanās sākās ar Herbija Henkoka skaņdarbu «Eye Of The Hurricane», kura aranžējumu orķestra sastāvam veidojis saksofonists un aranžētājs Bobs Mincers. Ātrā svinga stilā veidotais un ar hārdbopam raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem bagātais skaņdarbs izskanēja spoži, radot perfektu atmosfēru gaidāmajam koncerta turpinājumam. Apjomīgas improvizācijas izpildīja saksofonists Dāvis Jurka, trompetists Reinis Puriņš un Artis Orubs pie sitaminstrumentu komplekta.

Mūsdienīgākās noskaņās publiku ieveda amerikāņu komponistes Marijas Šnaideres «Hang Gliding», kur bigbenda mūzikas rakstībai tradicionālos biezos septakordu salikumus nomainīja caurspīdīgāka harmonija — trijskaņi ar iekļautām skaņām. Pulsējošā svinga vietā šeit saklausījām vienpadsmit astotdaļu ritmisko ietvaru. Arī šajā skaņdarbā dzirdējām trompetes solo improvizāciju, tikai šoreiz Dominika Višņauska izpildījumā.

Rokmūzikas estētikai raksturīgs bungu ritms ar spēcīgu atsitienu jeb «bekbītu», ostinato basa līnija, kā arī melodijas ar bagātīgu intonatīvo saturu veidoja Vinsa Mendozas enerģisko kompozīciju «Tough Crowd». Improvizācijas epizodes šoreiz ģitāristam Rihardam Gobam, saksofonistam Mārim Jēkabsonam un Artim Orubam. Tāpat kā pirmajā skaņdarbā, arī šoreiz Orubs nebaidījās spēlēt apjomīgu, publiku aizraujošu un hipnotizējošu improvizāciju. Jāatzīmē arī Edvīns Ozols, kurš šajā skaņdarbā kontrabasu nomainīja pret basģitāru.

Tālāk sekoja latviešu mūzika. Bigbends atskaņoja trīs daļas no Raimonda Paula agrīnajā daiļrades posmā komponētajām svītām. Vispirms izskanēja aktīvs, enerģisks valsis trijās ceturtdaļās. Pēc tam sekoja Paula daiļradei pavisam neraksturīgs, eksperimentāls kamermūzikas skanējums, kurā klavierēm pievienojas kontrabass ar lociņu. Akadēmiskās mūzikas noskaņu tam piešķīra arī askētiska sitaminstrumentu partija. Daļas noslēgumā izskanēj īss «tutti» posms, kurā pievienojās pūšaminstrumenti. Kā pēdējais fragments no svītām izskanēja viegli klausāms, pēc sitaminstrumentu faktūras spriežot, bosanovas un citas tam laikam eksotiskākas stilistikas atgādinošs mūzikas materiāls.

Pirmās daļas noslēgumā tiek atskaņots Daumanta Kalniņa studiju laiku darbs «Moment For The East». Ar orientāla tipa melodiku, kā arī citiem austrumnieciskam kolorītam raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, septiņu astotdaļu taktsmēru) bagātais skaņdarbs sagatavo koncerta nākamo daļu. Stāstīdams par šo skaņdarbu, Daumants Kalniņš ar vieglu humora devu izteica nožēlu par to, ka šāds konkurss netika rīkots jau viņa studiju laikos. Šo skaņdarbu pavisam noteikti nebūtu kauns iesniegt.

Pēc pārtraukuma pienāca laiks konkursa skaņdarbu atskaņošanai. No citiem konkursiem šis atšķiras ar prasību skaņdarbus neveidot tikai instrumentāli — bigbendā jāiesaista arī vokālā partija. Pagājušogad Beātes Zviedres izpildījumā, bet šogad konkursam piesaistīts Daumants Kalniņš. Interesanti vērot, kā katrs no konkursantiem tiek galā ar šo žūrijas uzstādījumu. Vai skaņdarbu veidot kā dziesmu ar pantiem un piedziedājumu, bigbendam kalpojot tikai kā pavadošam elementam? Varbūt balss funkcionē kā instrumentāls tembrs un iekļaujas visā pārējā orķestrī kā viens no elementiem, kas veido kopējo faktūru? Vai skaņdarbiem jāseko tradicionālai «tēma — solo improvizācija cauri formai» loģikai, vai arī jāatiet no klišejām un bigbenda sastāvu jāuztver kā patstāvīgu modernizēta sastāva orķestri bez tam uzliktā «džeza tradīciju» sloga?

Šajā rakstā konkursantu darbus apskatīsim nevis izskanēšanas secībā, bet gan vadoties pēc konkursa rezultātiem. Par trešo labāko kompozīciju žūrija atzina Mārča Lipska «Ko, ko, uzkūko». Šo skaņdarbu varētu klasificēt kā dziesmu, jo šeit ļoti skaidri iezīmējas žanram raksturīgi formas posmi — pants un piedziedājums. Kā noprotams, vārdu autors ir pats Lipskis, jo cita informācija par skaņdarba teksta autorību nekur nefigurē. No visiem izteiksmes līdzekļiem tieši vārdi ir tie, kas skaņdarbam piešķir tautisku, folklorisku noskaņu. Mūzikas valodā saklausām rokmūzikas motorisko «draivu», ko veido bungu partija ar «bekbītu», publikai viegli dungojams, pielīpošs refrēns un ekspresīvs soprāna saksofona solo. Klausoties šo skaņdarbu, iztēlojos, ka tas labi varētu iederēties kādā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā, kopkorim izpildot to kopā ar kādiem atpazīstamiem skatuves māksliniekiem.

Krāsaina un visdažādākās asociācijas raisoša ir otrās vietas ieguvēja Svena Vilsona kompozīcija «Viss ēters te». Tas ir izvērsts, stāstošs, teatrāli kinematogrāfisks skaņdarbs ar vieglu un savdabīgu humora devu. Visu elementu sakārtojums un dažādo estētiku kombinācija rada unikālu, ārkārtīgi interesantu muzikālu piedzīvojumu. Kā saka pats autors, skaņdarba idejiskā satura radīšanā viņš iedvesmu smēlies no stāstiem par vectēva jaunības dienu koncertceļojumiem. Jāatzīmē skaņdarba teksta līdzautors, aktieris Kārlis Tols. Lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka izpildījuma ziņā tehniski sarežģīta skaņdarba radīšana nav bijis komponista pašmērķis, «Viss ēters te» beigu beigās sanācis kā patiesi augstas grūtības pakāpes skaņdarbs. Šis ir lielisks piemērs, kur mūzikas izteiksmes līdzekļu lietojums pilnībā pakārtots idejas realizēšanai un katram elementam ir nozīme. Žūrijas loceklis Rauls Sēts norāda, ka skaņdarbā jūtama Frenka Zapas ietekme. Man savukārt prātā nāk amerikāņu komponista, kormūzikas un orķestra mūzikas guru Ērika Vitekra kompozīcija «Godzilla Eats Las Vegas». Vitekra kompozīcija līdz šim bija vienīgais man zināmais šāda formāta skaņdarbs, un man ir liels prieks, ka arī latviešu mūzikā ir parādījies vismaz viens veiksmīgs šī žanra paraugs. Salīdzinājumā ar pārējiem šī un arī iepriekšējā gada konkursantiem, Vilsons robežu paplašināšanas aspektā ir gājis vistālāk.

Par labāko no šogad iesniegtajām kompozīcijām žūrija atzina Karla Madisa Pennara skaņdarbu «Strawberry Fields» jeb latviskā tulkojumā «Zemeņu lauki». Zināms, ka autors kompozīciju veltījis savam tēvam. Žanriski to varētu klasificēt kā lēnu roka balādi. Bigbenda vietā dziesmas pavadījumu mierīgi varētu spēlēt arī daudz mazāks grupas sastāvs, un dziesma muzikāli neko nezaudētu. Pēc konkursa rezultātu uzzināšanas ilgi domāju, kāpēc žūrija tieši šo skaņdarbu atzinusi par uzvarētāju. Nonācu pie versijas, ka, salīdzinājumā ar pārējām kompozīcijām, Pennara darbā īsti nav, kur «piesieties». «Strawberry Fields» neizceļas ar īpašu oriģinalitāti vai radošiem meklējumiem, bet tā ir ļoti balansēta, līdzsvarota kompozīcija. Autors ir izdarījis vienkāršas lietas ļoti labā kvalitātē. Sīkāk papētot citu autoru darbus, varam pamanīt, ka spilgtas un oriģinālas epizodes mijas ar pāris ne tik filigrāni izstrādātiem posmiem. Jāapzinās, ka žūrija skaņdarbus vērtē ne tikai pēc skanējuma, bet viņi redz arī aizkadra lietas, piemēram, kā komponisti informāciju ir izklāstījuši uz papīra un cik viegli vai grūti ir šos skaņdarbus iestudēt un interpretēt.

Noslēgumā bigbends atskaņoja vēl divus skaņdarbus. Vispirms izskanēja Gunāra Rozenberga aranžējums skaņdarbam «Saulrieteņa dzīvībiņa». Aplausu pavadīts, bigbends no klausītājiem atvadījās ar labi zināmo Nikolasa Uri aranžēto skaņdarbu «Norwegian Wood».

Aizvadot konkursu jau otro gadu pēc kārtas, ir iezīmējušas pozitīvas tendences. Konkursa rīkotāji liek noprast, ka pasākums notiks arī turpmāk, kā arī tiek saskatīts potenciāls tā norises paplašināšanai. Cerams, ka šie vārdi piepildīsies un konkurss kļūs par spilgtu punktu Baltijas džeza mūzikas kartē. Atliek vien novēlēt žūrijai tikpat kvalitatīvi turpināt savu darbu, savukārt konkursantiem — uztaustīt vēl nebijušas izteiksmes līdzekļu kombinācijas, kas patiesi spēs aizraut klausītājus.