Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Eiropas džeza strops Tallinā


Kaspars Zaviļeiskis

Mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis par Eiropas džeza konferenci Tallinā

Rene Jakobson

Septembra vidū rudens saules apspīdēts un ziemeļvēju atspirdzināts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā iezumēja Eiropas džeza strops jeb Eiropas džeza konference, kas pēc neierastā divu gadu pārtraukuma varēja nevis iezūmot, bet tik tiešām notikt klātienē, pulcējot vairāk kā 200 dalībniekus no 34 valstīm. Tallina prominentos džeza viesus gaidīja jau pērn, taču… Labāk vēlāk, nekā nekad.

Eiropas džeza konferenci katru gadu organizē Eiropas džeza tīkls jeb «European Jazz Network», kurā apvienojušies džeza festivālu organizētāji un citi ar šīs pasaules daļas džeza virzīšanu saistīti ļaudis un organizācijas. Konferences norises vieta katru gadu tiek mainīta. Piemēram, nākamgad Eiropas džeza vadošie ļaudis pulcēsies Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā.

Uz konferenci tiek aicināti arī vairāku valstu mūzikas žurnālisti, kuri var apmeklēt lielāko daļu diskusiju un lekciju, kā arī «showcase» un papildprogrammas koncertus, kuros pārsvarā uzstājas organizētājvalsts mākslinieki. Tātad šajā gadījumā skatuve tika atvēlēta igauņiem, lai gan uz tās uzstājās arī, piemēram, mūsu pašu bundzinieks Kaspars Kurdeko, kurš kļuvis par igauņu basista Pēdu Kasa trio dalībnieku. Tajā bez jau minētajiem kungiem muzicē arī šobrīd starptautiski zināmākais kaimiņvalsts pianists Kristjans Randalu. Uzreiz jābilst, ka «Peedu Kass Momentum» uzstāšanās nebija vilšanās, bet nebija arī liels pārsteigums. Iesaistīto profesionālais un arī mākslinieciskais līmenis garantēja stabilitāti un džezofīlisko baudījumu, lai arī, kā jau tas «showcase» gadījumā pieņemts, salīdzinoši īsā dažu skaņdarbu formātā. Lielākās ovācijas izpelnījās Pēdu Kasa liegā un nesteidzīgā oriģinālreplika Ennio Morikones radītajai mūzikai Džuzepes Tornatores spēlfilmas «Cinema Paradiso» vajadzībām.

Lielāks pārsteigums bija Kristjana Randalu solouzstāšanās dienu iepriekš, bezbailīgi pārfrāzējot vācu 19. gadsimta romantisma komponista Roberta Šūmaņa cikla «Dichterliebe» jeb «Dzejnieka mīla» dziesmas, par ko kādā klasiskās mūzikas forumā varbūt nāktos arī bēgt pa sētas durvīm. Atliek tikai baudīt un brīnīties par Randalu spēju no katras uzstāšanās izspiest sev tīkamo māksliniecisko maksimumu, ko viņš lieliski pierādīja arī pusmēnesi iepriekš, kopā ar jaunizveidoto igauņu bigbendu «New Wind Jazz Orchestra» turpat Tallinas teātra centrā «Vaba Lava» uzstājoties lielākajā Baltijas džeza festivālā «Jazzkaar». Šis bigbends, starp citu, uzsācis sūro cīņu par valsts apmaksāta profesionālā kolektīva statusu. Paskaidrojums — igauņiem joprojām tāda nav. Tas tā, piebilde, lai pasildītu latvisko pašapziņu…

Konferences laikā notika arī šveiciešu psihedēliskā frīdžeza apvienības «Trio Heinz Herbert» uzstāšanās, kas tika nopelnīta pirms diviem gadiem, uzvarot pirmajā Eiropas džeza tīkla daudzsološo mākslinieku konkursā «Zenith Award». Lielākais muzikālais pārsteigums Eiropas džeza konferencē šī apskata autoram un, kā tika noskaidrots vairākās privātās sarunās, vēl vairākiem citiem tās dalībniekiem gan izrādījās cits, starptautisks jauno mūziķu trio, kurā igauņu pianistes Kirkes Karjas brīvi lidojošās kompozīcijas kopā ar viņu spēlē franču kontrabasists Etjēns Renārs un vācu bundzinieks Ludvigs Vandingers, kurš izskatās drīzāk pēc kādas gotu metālgrupas dalībnieka, nevis džeza trio mūziķa, un arī spēlē ne mazāk pārsteidzoši, bungu vālītes, slotiņas un vēl citus sitampriekšmetus mainot ik pēc minūtes un izmantojot arī tādus palīglīdzekļus kā, piemēram, folija papīru. Ar platu smaidu sejā skatoties «Karja-Renard-Wandinger» priekšnesumu, galvā radās žanriskais apzīmējums «refreshing broken jazz» jeb «atsvaidzinošs lauztais džezs», kas pēcākā sarunā tīri labi patika arī pašiem grupas dalībniekiem. Par viņiem noteikti vēl dzirdēsim!

Rene Jakobson

Igauņi bija parūpējušies par maksimāli dažādu «showcase» muzikālo noskaņu, atrodot vietu kā ierastākam klasiskajam džezam, tā drosmīgiem skaņu eksperimentiem un tādējādi pierādot, ka viņu skatuve var būt aizraujoša arī plašā starptautiskajā mērogā. Starp citu, nepiemirstot arī vairāk uz mežonīgu ballīti orientētu fankmūzikas galu, ko igauņiem ļoti spilgti pārstāv «Singapūras satīns» tikai ar gaumi un hārdfanku kabatā — «Lexsoul Dancemachine», kas uzstājās piektdienas naktī vienā no Telliskivi radošā kvartāla daudzajiem padomju mantojuma pārbūves brīnumiem — bijušās dzīvokļu mājas augšējā stāvā ierīkotā klubā «Erinevate Tubade Klubi», kur pie ieejas garderobē jānodod ne tikai jakas un mēteļi, bet arī āra apavi, un tālāk jau jāšļūc pa parketu mājas čībās. Pie hārdfanka ritmiem tajās gan palēkāt pagrūti, taču mājīgi jautrāku atmosfēru tas momentāni rada noteikti.

Turpat blakus esošajā teātra centrā «Vaba Lava» «showcase» programmā bija sarūpēta arī dažādiem rakstītiem faktiem piebārstīta videofilma, kuras muzikālo pavadījumu, kas bija igauņu kormūzikas komponista Veljo Tormisa vietējās folkmūzikas iedvesmoto skaņdarbu aranžējumi džezā, izpildīja jau labi zināmu mākslinieku — dziedātāju Kadri Vorandas un Līsijas Koiksonas, kā arī ģitāristu Jāka Soāra un Paula Daniēla — kvartets «Tormis Quartet», bet garšas kārpiņas piesaistīja uzstāšanās laikā oficiantu piedāvātie ķiploku grauzdiņi. Gan vairāki fakti par mežu daudzumu un dziedošo nāciju, gan jau minētie grauzdiņi raisīja arī diezgan latviskas asociācijas. Latvietim, protams. Nācās aizdomāties, ka šī tomēr ir lieliska iespēja diezgan kolorītai un plašai starptautiskajai augstvērtīgās mūzikas saimei piedāvāt iepazīt vietējās kultūras bagātības. Tallina šo iespēju izmantoja jau otrreiz, jo Eiropas džeza konference tur notika arī 2011. gadā, kad Igaunijas galvaspilsēta bija arī Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

Latviju Eiropas džeza tīklā pārstāv «Mūsdienu Mūzikas centrs», kas organizē starptautisko improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivālu «Rīgas Ritmi», arīdzan starptautisko jauno džeza izpildītāju konkursu «Riga Jazz Stage», džeza koncertsērijas «Art of Riga Jazz» un «LV džeza sērija» un vēl citus pasākumus. Augstāk minētajā tīklā var iesaistīties arī citas organizācijas un, kas zina, varbūt kopīgiem spēkiem varam Eiropas džeza konferenci atvest arī uz Rīgu.
Atgriežoties pie pašas konferences sadaļas šogad Tallinā, loģiski, ka nospiedoši lielākā daļa lekciju un diskusiju bija par un ap Covid-19 radīto pandēmiju. Daļa publiski runājušo mūziķu, piemēram, Dānijā dzīvojošā igauņu saksofoniste Marija Fausta un britu pianists Aleksandrs Houkinss gan atzina, ka pandēmijas ierobežojumu dīkstāve bijis arī pozitīvs laiks, kad apstāties, aizdomāties un radīt jaunas lietas, kurām citādi gluži vienkārši nebūtu brīvā laika. Atziņa, ka intensīvā koncertgrafika straujā nobremzēšana nākusi par labu kā radošuma izpausmēm, tā garīgajai un fiziskajai veselībai konferences laikā izskanēja vairākkārt, liekot aizdomāties, ka, iespējams, krīzes var būt arī izmantojamas kā iespējas sakārtot sevi un pasauli sev apkārt.

Rene Jakobson

Par dažādu krīžu mainīgo un neizbēgamo dabu demokrātiskā sabiedrībā lielisku lekciju nolasīja arī ar džeza pasauli nesaistītais vieslektors, medicīnas un ētikas filozofijas profesors Ignāss Devišs no Gentes Universitātes Beļģijā. Viņš pamanījās pat piesaukt leģendārās britu melnā humora flagmaņu apvienības «Monty Python» jau septiņdesmito gadu beigās radīto kinošedevru «Life of Brian» un nodemonstrēt fragmentu no tā par tautas iedomātās mesijas Braiena atnākšanu, kas lieliski ilustrē arī šā laika tā sauktās antivakseru revolūcijas sašķobīto domāšanas modeli. Devišs gan godam pamanījās tikt arī līdz džezam, ļaujot katram pašam rezumēt, ka visticamāk tieši džezs izglābs pasauli, jo jebkurā krīzē ir nepieciešama improvizācija…
No savas puses vēl piebildīšu, ka arī saspēlēšanās, jo igauņi konferences laikā apliecināja, ka kopā spēj darboties tik tiešām saliedēti un ātri. Konferenci sadarbībā ar Eiropas džeza tīkla partneriem organizēja Igaunijas mūziķu atbalsta biedrība «Jazz Estonia» un džeza festivāls «Jazzkaar», kopīgās idejas vārdā iesaistoties vēl citiem atbalstītājiem, ieskaitot Kultūras ministriju. Spēju veikli salauzt mums pieņemtos stereotipus par igauņu lēnīgumu apliecināja pat kompaktdisku pārdevējs Telliskivi radošā kvartāla krāmu tirdziņā. Sarunā rīta agrumā uzzinājis, ka turpat blakus foto mākslas centrā «Fotografiska» tūlīt startēs Eiropas džeza konference, viņš no saviem krājumiem uz galda uzbūvēja iespaidīgu džeza disku sienu, ko pēcāk konferences dalībnieki tik tiešām pētīja ar lielu interesi.

Krāmu tirdziņš pie Svētā Aleksandra Ņevska katedrāles Sofijā, anyone?