Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Latvijas džeza arheoloģija


Indriķis Veitners

«Raimonds Pauls Trio. The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/1966»

Jazz suites: Iespaidi / Dienvidu akvareļi / Kalnu skicesJersika Records, JRA 013

Līdzīgi kā vairākās citās jomās, arī mūsu džeza vēsture un attīstība pēdējā laikā gūst arvien lielāku publicitāti, turklāt ne tikai šaurā interesentu lokā, bet arī plašākā auditorijā. Ziņa par atrastajiem un beidzot izdotajiem iepriekš nezināmiem Raimonda Paula džeza trio ierakstiem savā ziņā bija sensācija. Ne tikai tādēļ, ka tie ir iepriekš nedzirdēti Maestro ieraksti. Šāds atradums — nezināmi ieskaņojumi no 1960. gadu vidus — ir sensacionāls atradums jau pats par sevi un nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, kas tālu pārsniedz šaura žanra robežas. It īpaši, ja ņemam vērā, ka saglabājušos Latvijas džeza ieskaņojumus no šā laika posma varam skaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Tagad, pateicoties nenogurstošā ierakstu kompānijas «Jersika Records» producenta Mareka Amerika un skaņu režisora Mārtiņa Krastiņa meklējumiem Latvijas Radio arhīvos, varam baudīt nepastarpinātu, autentisku laika mirkli no 1960. gadu vidus, kurā dzirdam ne tikai tā brīža nozīmīgu Latvijas džeza mūziķu varēšanu, prasmes un muzicēšanas prieku, bet kaut kādā mērā arī fiksētu tobrīd Latvijā esošo izpratni par džezu kā tādu un mūziķu attieksmi pret to. Iespējams, tieši šie aspekti arī ir paši vērtīgākie, raugoties no šodienas skatupunkta.

Platē klausāmi trīs dažādi cikli — svītas, katra ieskaņota citā laikā ar nedaudz atšķirīgu sastāvu.

Džeza svīta «Iespaidi» ieskaņota 1965. gada 23. jūlijā kopā ar kontrabasistu Aivaru Timšu un bundzinieku Gunāru Gailīti.

Svīta «Dienvidu akvareļi» ierakstīta tā paša gada gada 14. decembrī kopā ar saksofonistu Aleksandru Piščikovu, kontrabasistu A. Timšu, bet pie bungām jau Haralds Brando.

Visbeidzot, svīta «Kalnu skices» ieskaņota 1966. gada 28. oktobrī, kopā ar A.Timšu un H. Brando. Visu ieskaņojumu skaņu inženieris ir Viktors Grundulis.

Visi cikli ir R.Paula oriģinālkompozīcijas, un, kā jau plates vāka aprakstā trāpīgi atzīmējis Mikus Solovejs, «ieskaņojumos ir dzirdami Raimonda Paula mūzikas tīrie, dzīvie avoti — melodiskā vienkāršība un emocionālais siltums». Skaņdarbi ir samērā īsi, reizēm tikai dažas minūtes gari, taču kompakto izteiksmi piepilda krāsainie aranžējumi un izteiksmīgais muzikālais materiāls.

Maestro muzicēšanas manierē ir labi atpazīstami viņa galvenie iedvesmas avoti — Erols Garners un Oskars Pītersens, kas jau veido mums tik pazīstamo, raksturīgo Paula frāzēšanas manieri un artikulāciju. Vienlaicīgi ir ļoti interesanti dzirdēt tolaik tikai pašā radošas darbības sākumā esošā Paula izteiksmīgo, ekspresīvo spēli, kurā daudz maksimālisma, enerģijas un brīvības.

Runājot par kompozīcijām, nevar neatzīmēt ļoti izteikto, tīro sekošanu džeza stilistikai, kas neapšaubāmi rāda labo mūziķu informētību par norisēm džeza mūzikas attīstībā. Tieši šis aspekts bija viens no iemesliem savulaik Latvijas džeza mūziķu lielajai popularitātei un respektam Padomju Savienības džemeņu vidū, jo, konsekventi sekojot ASV džeza labākajiem paraugiem, kopējā kontekstā mūsējie patiešām izklausījās «kā no rietumiem».

Šī attieksme labi dzirdama ierakstos, jo īpaši klausoties ritma grupas sniegumu (H. Brando, A. Timšs, G. Gailītis) ar tradicionālu, izteikti svingojošu un stabilu sniegumu, sekojot labākajiem klavieru trio ieskaņojumu paraugiem, īpaši svītā «Iespaidi» (O. Pītersena trio). Šajā ziņā Paula trio ieraksti ir unikāls materiāls, kur ne tikai ir fiksēts tā laika skanējums un spēles maniere, bet arī pavisam tuvu dzirdams abu tolaik vadošo Latvijas džeza bundzinieku — Brando un Gailīša — solo sniegums, kas praktiski nekur citur nav saglabājies. Ieskaņojumos dzirdamais abu bundzinieku ansamblis ar kontrabasistu A. Timšu un saspēle ar trio līderi un kompozīciju autoru R .Paulu mums šodien sniedz unikālu iespēju beidzot dzirdēt reālo Latvijas džeza mūzikas skanējumu, kāds tas bija tolaik. No šī aspekta raugoties, «Jersika Records» plate ir unikāls vēsturisks materiāls, kur dzirdams autentisks tā brīža Latvijas džeza mūziķu sniegums.

Savukārt saksofonista A. Piščikova sniegums ir nepastarpināta liecība par tobrīd aktuālajām vienas džeza mūziķu daļas tendencēm un ietekmēm. Izteikts post-koltreinists, viens no labākajiem un pazīstamākajiem to laiku saksofonistiem A. Piščikovs paralēli darbam REO konsekventi turpināja iet avangarda džeza virzienā. Tieši viņa koltreiniskā solo laikā atkanēja liktenīgais zvans no Maskavas un tika pārtraukta Tallinas 1967. gada džeza festivāla koncerta translācija Vissavienības televīzijā.

Dž.Koltreina ietekme un post-bopa un avangardiskā džeza kvalitātes dzirdamas arī trio ierakstos, piemēram, saksofona solo skaņdarbos «Deja» un «Džungļu taka», bet jo iztekti skaņdarbā «Viesuļvētra». Jāteic, ka Piščikovam tolaik Latvijā bija vesela plejāde domubiedru, no kuriem varētu minēt gan Vladimiru Kalpakovu, gan Raimondu Raubiško, un šī pieeja ir spēcīgi iespaidojusi Latvijas džeza saksofona skolu turpmākajās desmitgadēs.

Piščikova saksofona skanējums ir ļoti raksturīgs un tipisks 1960. gadu otrās puses hārdbopa paraugs, kas vēlreiz apliecina labo informētības līmeni un augsto profesionalitāti, kāds bijis Latvijas džeza mūzikiem tolaik.

Tomēr, par spīti visam augšminētajam, ieraksti (izņemot svītu «Iespaidi», kas nepilnā apjomā tika izlaista firmā «Melodija» 1966. gadā), tolaik netika publicēti un nogūla plauktā. Par iemesliem šobrīd varam tikai spekulēt, taču iespējams, ka viens no tiem ir bijis tieši raksturīgais, pārāk «amerikāniskais» džeza skanējums, kas joprojām bija problemātisks Padomju ideoloģijas kontekstā. Iespējams, ka savu lomu spēlēja arī mūziķu personālijas (Piščikovs), taču, lai kāds arī būtu bijis iemesls, par šo ierakstu eksistenci tika pilnībā aizmirsts un tie nogūla arhīva plauktā, līdz tos atkal atrada pagājušajā gadā.

Kopumā vērtējot plates nozīmi, manuprāt, jāizceļ divi aspekti. Pirmkārt, izdevuma kultūrvēsturiskā nozīme, kas ir ne tikai ļoti interesanta, augstvērtīga un aizraujoša liecība par Maestro radošās darbības sākumu, bet arī ļoti nozīmīga liecība par džeza attīstību un līmeni Latvijā 1960. gados.

Un otrs aspekts. Ļoti svarīgs ir fakts, ka beidzot kāds ir nopietni pieķēries Latvijas džeza vēsturisko ierakstu izdošanai, ierakstu arhīvu pētniecībai un — noteikti jāmin — arī kvalitatīvai restaurācijai!

Šis darbs ilgstoši ir bijis pamests novārtā, un šeit vislielākā vaina ir jāuzņemas attiecīgajām institūcijām, kuru īpašumā visi šie ieraksti atrodas.

Arī konkrētajā gadījumā — šo plati izdod individuāls komersants, riskējot ar saviem līdzekļiem, nevis ierakstu īpašnieks Latvijas Radio kā, piemēram, kārtējo turpinājumu savai Latvijas džeza vēsturisko ierakstu sērijai (kādas, starp citu, ir zviedriem, somiem, norvēģiem, dāņiem utt). Tie dārgumi, kas glabājas LR un citos arhīvos, nav tikai radio īpašums, bet gan Latvijas kultūrvēstures svarīga daļa, kas ir nevis jāslēpj, bet konsekventi un regulāri jāpopularizē, jāizdod, lai to varētu klausīties, pētīt, galu galā — iepazīstināt ar to mūsu jauno paaudzi! Ir ļoti skumji gadiem vērot absolūtu neieinteresētību un ignoranci šo vērtību popularizēšanā un pieejamībā, un atliek tikai cerēt, ka šī arogantā attieksme ar laiku tomēr mainīsies.

Šie R. Paula trio ieraksti nav vienīgie atradumi arhīvos. No drošiem avotiem zināms, ka jau drīzumā varam gaidīt arī iespaidīgu leģendārā 1967. gada Tallinas džeza festivāla oriģinālo ierakstu izdevumu ar plašiem komentāriem un apjomīgu faktoloģisko materiālu.

«Jersika Records» ar šo plati ir aizsākusi jaunu, ļoti nozīmīgu pavērsienu Latvijas džeza ierakstu laukā. Atliek tikai novēlēt Marekam Amerikam ar viņa komandu spēku un enerģiju turpināt iesākto, tik ļoti nepieciešamo un svarīgo darbu Latvijas džeza vēstures antoloģijas veidošanā!