Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Kultūrtelpa «Auss» un džeza mūzika


Rūta Dūduma-Ķirse

Komponists Jānis Ķirsis par «Auss» koncepta radīšanas izaicinājumu un citiem muzikālajiem gardumiem

Kultūrtelpa «Auss», kas pirms pāris mēnešiem vērusi vaļā savas durvis plašākajā ierakstu studijā Latvijā, ko vairums mūziķi līdz šim zināja kā «Sound Division Studio», ir unikāla vieta, kur satikties mūzikas izpildītājiem un tās baudītājiem. Šim tandēmam garšu piešķir arī «muzikālie vīni», kas ir Latvijā vēl nebijis projekts. Bet par visu pēc kārtas..

Ar komponistu un «Auss» idejas autoru Jāni Ķirsi par kultūras dzīves spodrināšanu pandēmijas laikā sarunājas viņa sieva, džeza mūziķe Rūta Dūduma-Ķirse.

Varbūt tiem, kuri par tevi nav dzirdējuši, vari iepazīstināt ar sevi pāris vārdos?

Mans vārds ir Jānis Ķirsis un es jau kopš bērnības interesējos par mūziku, par dažādām mākslas formām un 33 gadu garumā savu kursu neesmu mainījis. Rakstu mūziku, producēju ierakstus, uzstājos kā izpildītājmākslinieks un, cerams, esmu gādīgs un mīlošs vīrs savā ģimenē.

Kad un kā radās ideja par šādu vietu kā kultūrtelpa «Auss»?

«Auss» ir viens no retajiem gadījumiem, kad kaut kas rodas pandēmijas laikā pandēmijas nozarē, ja neskaita dažādas mākslas formas. Šī ir ne tikai mākslas forma, bet arī kaut kas taustāms, ko mēs varam redzēt un dzirdēt ikdienā, būt klātesoši — gan mūziķi, gan skatītāji, nu jau arī iekštelpās. Tā ir vieta, kur pulcēties mūziķiem, lai veiktu augstas kvalitātes skaņu ierakstus, videoierakstus, koncertu tiešraides un vienkārši lai tiktos un muzicētu.

Bet kāpēc tieši radās šada ideja?

Tā iemesla dēļ, ka kamermūzika kā žanrs, kurā ietilpst akustiskā, akadēmiskā vai džeza mūzika, kas arī ir pieskaitāma pie kamermūzikas, ir pietiekami neaizsargāta vienība, kam Latvijas kultūras dzīvē nav pastāvīga finansējuma, tādēļ dot iespēju sevi realizēt un veikt skaņu ierakstus tieši kamermūziķiem bija liels aicinājums. Otrs svarīgs aspekts ir tas, ka mums kā Latvijai ir jākonkurē pasaules kultūras arēnā, digitālajā vidē, un šis laikmets ir spilgts pierādījums tam, ka mēs kā mākslinieki nevaram koncentrēties tikai uz koncertdzīvi, bet lielākā daļa šobrīd mums ir jāvelta laiks, lai veiktu skaņu ierakstus, kvalitatīvus video ierakstus, un tiešsaistes koncerti ir kļuvuši par mūsu ikdienu.

Salīdzinoši nesen «Auss» svinēja gana grandiozus atklāšanas svētkus ar tādu mākslinieku piedalīšanos kā Maestro Raimonds Pauls, Aleksandrs Antoņenko, Reinis Zariņš, Agnese Egliņa un citi. Pastāsti par šo notikumu. Cik zinu, šo koncertu atkārtoti iespējams noskatīties LMT «Straume».

Atklāšanas koncerts bija vairāku soļu likumsakarīgs rezultāts, uz kuru mēs gājām, paši nezinot, kā tas izvērtīsies. Sapratu, ka akcents un virsuzdevums ir atbalstīt un veidot plašāku saturu akadēmiskajā un džeza kamermūzikā, tādēļ tāda izvēle krita. Ja nebūtu šo mākslinieku, ja mēs nebūtu labi draugi un, ja nebūtu pandēmijas, kad mums visiem relatīvi ir brīvāks laiks, pieļauju, ka tik grandiozi izvērties koncerts nebūtu.

Kas šobrīd notiek «Ausī»?

Šobrīd notiek ikdienas procesi — skaņu ieraksti, kurus veic dažādu žanru latviešu un arī ārzemju mūziķi, kas brauc ciemos. Jā, tas ir iespējams. Paralēli mēs kā kultūrtelpa gaidām labvēlīgākus apstākļus, kad mēs varētu pulcēties un radīt saturu, nebaidoties par veselību. Aktīvi plānojam nākamo sezonu ar vairākiem koncertiem, vairākiem jauniem skaņu ierakstiem, tam arī šobrīd cītīgi gatavojamies. Neskaitot skaņu un video ierakstu veikšanu, pie mums tiek filmēti dažādi raidījumi, kā piemēram, bērnu raidījums «Ukulele» un raidieraksts vokālistiem «Mikrofons». Nesen šeit uzņēma ainu kādai kinofilmai ar Holivudas aktiera Lūka Kleintanka piedalīšanos.

Tu nedaudz ieskicēji par nākotnes plāniem, bet cik tālu Tu redzi «Auss» nākotni?

Šobrīd būtu naivi sapņot tālā nākotnē, man labāk patīk sapņot un darīt tagad un uzreiz. Ņemot vērā šī brīža situāciju, ir jāpielāgojas apstākļiem, bet to, kā tas būs pēc diviem gadiem, mēs nezinām.

Kāpēc tieši nosaukums «Auss»?

Tāpēc, ka latviešu valodā. Tāpēc, ka var sadzirdēt, un, katru reizi izdzirdot šo vārdu, drusciņ ir jāaizdomājas, kas tad tas ir. Un ir zināma saistība ar basatslēgu.

Pāstāsti, cik roku rokā kultūrtelpa «Auss» iet ar džeza mūziku?

Absolūti šī ir no daudzu skaņu režisoru un mūziķu pieredzes un teiktā viena no vispateicīgākajām ierakstu studijām Baltijā, jo ne velti uz šejieni brauc ārzemju mūziķi ar saviem džeza sastāviem, kur iespējams veikt ierakstu, katram mūziķim atrodoties savā telpā.

Vai vari iepazīstināt ar trio «Auss» un kas šis ir par projektu?

Džeza trio «Auss» ir trīs brīnišķīgu Baltijas mūziķu un nu jau draugu projekts, sastāvs, kur katrs no mūziķiem ir izcili sava instrumenta pārvaldītāji. Vienreizēja iespēja jau atklāšanas koncertā bija uzaicināt gan Domu Žaromski no Lietuvas un Pedu Kāsu no Igaunijas, savedot kopā ar Rūdolfu Dankfeldu, kurš ir šī trio mākslinieciskais vadītājs. Ar šo kolektīvu tuvākā un tālākā nākotnē ir vēlme un plāni attīstīt Baltijas sadraudzību džeza mūzikā un veidot jaunu un oriģinālu saturu, gan veicot skaņu un video ierakstus, gan arī koncertējot.

Tātad trio «Auss» ir rezidējošais sastāvs?

Jā, tas ir rezidējošais džeza trio, kas veidos jaunas, speciāli sastāvam rakstītas programmas ar dažādu viesmākslinieku piedalīšanos.

Pastāsti, lūdzu, kas ir «muzikālie vīni»? Tas skan ļoti intriģējoši, jo Latvijā neko tādu neesmu dzirdējusi un redzējusi.

Tā ir ekskluzīva iespēja piedzīvot mūzikas klātbūtni, neesot tieši kkultūrtelpā, bet iegādājoties kādu nekur citur nenopērkamu vīnu mājaslapā www.muzikalievini.lv. Uz katras pudeles ir īpašs QR kods, kuru noskanējot, tas aizved uz kādu brīnišķīgu priekšnesumu, ko šis vīns ir dzirdējis. Vienlaikus ir izveidota sadarbība ar fondu «Līdzskaņa», kas atbalsta nelaimē vai grūtībās nonākušus mūziķus, tātad, iegādājoties kādu no vīniem, ieņēmumi tiks novirzīti mērķim atbalstīt fondu «Līdzskaņa».