Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Fanka mūzika Latvijā, 2. daļa


Indriķis Veitners, Dr.art.

Fanka kustība Latvijā 1990. gados un tās iespaids uz Latvijas džeza vēlāko attīstību

Evilena Protektore

Publikācija izstrādāta projektā «Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai»/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas apakšprojekta «Mūzikas kultūra Latvijā 20. gadsimta 20.—30. gados un otrajā pusē: mazpētītie procesi, jautājumi, problēmas» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas «Latvijas kultūra — resurss valsts attīstībai” (2020–2022) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Grupas pēc 2000. gada

Pēc «Time After Time» popularitātes viļņa 2000. gados sāka veidoties vairākas līdzīga rakstura grupas, kas iespaidojās un turpināja savā mūzikā attīstīt džezfanka, soulmūzikas un hiphopa ietekmes. Galvenokārt tie bija jaunākas paaudzes mūziķi, daudzi tobrīd mūzikas vidusskolu audzēkņi. Daudziem no viņiem būtisks radošo darbību inspirējošs faktors bija regulārās «GPF» džema sesijas trešdienu vakaros klubā «Kasablanka». Vairāki mūziķi bija cieši saistīti ar reliģisko draudzi «Jaunā paaudze», kur, pateicoties regulārai un intensīvai muzikālai darbībai, sāka veidoties līdzīga rakstura sastāvi.

Grupas galvenokārt koncertēja Rīgas klubos — populārākās vietas bija «Pulkvedim neviens neraksta», «Depo», «Studentu klubs» un «Spalvas pa gaisu». Līdz ar to šīs kustības vēsture savā ziņā ir arī Rīgas mūzikas klubu vēsture. Būtiski fanka mūzikas attīstībai bija arī tādi Rīgas klubi kā «Metro», «Kabata», «Nautilius» un daudzi citi. Klubu kultūra iespaidoja arī vairāku grupu muzikālo stilu, veicinot mūziķu sadarbību ar DJ un hip-hopa kultūras pārstāvjiem.

Jāatzīmē, ka ļoti daudzas no šīm grupām savu pirmo atpazīstamību un popularitāti ieguvušas festivālos. Kā nozīmīgākie jāmin «Sinepes un medus», «Liepājas Dzintars», konkurss «Tu esi pamanīts» u.c. Nereti uzvarētāja balva bija iespēja veikt profesionālu ierakstu LR studijā, kas vairākiem sastāviem bija svarīga iespēja attīstīt tālāk savu profesionālitāti un atpazīstamību. Iespēja piedalīties kādā festivālā vai konkursā un uzvarēt neapšaubāmi tolaik ir bijis ļoti nozīmīgs, attīstību veicinošs faktors jauno grupu attīstībā.

Vairums šo ansambļu savu darbību beidza desmitgades beigās. Kā daži no iemesliem jāmin ekonomiskā krīze Latvijā, kas skāra arī mūzikas industriju, daudzu jauno mūziķu mācības ārzemēs, iesaistīšanās citos sastāvos un personīgās karjeras attīstība. Tomēr ļoti lielai daļai no šīs džeza mūziķu ģenerācijas fanks palika kā būtiska muzikāla influence arī vēlāk.

«Mame» (2000—2003)

«Mame» ir viena no pirmajām latviešu fanka grupām, kas spēlēja izteiktā disko — fanka stilistikā, kas darbojās no 2000. gada vasaras līdz 2003. gadam.

Grupas darbība aizsākās kā skolas ansamblim (Rīgas 2. vidusskolā), turklāt vairums sākotnējo grupas dalībnieku nebija profesionāli mūziķi. Grupas darbības sākums ir 2000. gada vasara, kad nejauši dibinātajam skolas ansamblim pievienojās pūtēju grupa — Edgars Saulītis un Artūrs Ziemelis. Kādu laiku grupa uzstājās ar diviem pūtējiem, taču īsi pirms plānotās uzstāšanās «Liepājas Dzintarā» A. Ziemelis cieta auto avārijā, kurā tika sasists arī viņa tenorsaksofons. Lai glābtu situāciju, tika pieaicināts saksofonists Māris Jēkabsons, kurš palika grupas sastāvā.

Grupa 2001. gadā uzvarēja festivālā «Sinepes un Medus», pēc gada izcīnīja «Grand Prix» festivālā «Liepājas Dzintars 2002» («Austrālijas Latvietis», 20.08.2002), ļoti lielu popularitāti iegūstot ar singlu «I’ll Fly» un regulāri koncertējot Rīgas un Latvijas klubos («Literatūra un Māksla Latvijā», 06.12.2001).

Kopumā grupas repertuārā bija ap 15—20 dziesmu, tai skaitā arī oriģinālkompozīcijas ar vokālu («Mūzikas Saule», 2002). Runājot par «Mame» popularitāti, grupas dalībnieks Reinis Briģis domā, ka viens no panākumu iemesliem bija tieši repertuārs:
«Iepriekš ļoti dominēja ģitārroks. Šis bija kas jauns. Tieši tādu disko fanku spēlējām mēs vienīgie, tāpēc arī mums gāja tik labi.» (R. Briģis, E. Saulītis, intervija, 19.04.2021), («Aija», 2002).

Kā atzīst grupas dalībnieki, galvenie muzikālie paraugi bija galvenokārt ārzemju ieraksti, kā arī ļoti liels iedvesmas avots bijis «Kasablankas» vakari, kas tikuši apmeklēti ļoti regulāri.

Diemžēl ar laiku grupā sākās problēmas, jo nebija izteikta līdera, problēmas radīja arī pašu profesionālais līmenis, kā arī menedžmenta trūkums. Pēdējā uzstāšanās grupai bija kā viesiem festivālā «Liepājas Dzintars» 2003. gadā, pēc kuras grupa savu darbību pārtrauca.

Grupas pamatsastāvs bija: Dāvis Kolbergs — balss, Nils Podnieks — basģitāra, Reinis Briģis — ģitāra, Artūrs Ziemelis, Māris Jēkabsons — saksofons, Edgars Saulītis — trompete, Raivis Zandovskis — taustiņi, Kaspars Grigalis — sitaminstrumenti. Sastāvā dažādos laikos spēlējuši arī Kaspars Kurdeko, Artūrs Reirs (sitaminstrumenti), Andis Klučnieks (flauta).

Vienīgais grupas dalībnieks, kurš joprojām profesionāli strādā mūzikā, ir ģitārists Reinis Briģis, kuram ir sava ierakstu studija. Vokālists Dāvis Kolbergs ir beidzis mūzikas menedžeru programmu RDKS un šobrīd dzīvo Kijevā, Ukrainā, kur strādā teātra menedžmentā. Pārējo grupas dalībnieku darbība šobrīd nav saistīta ar mūziku.

Grupas koncerta video ierakstus un citus materiālus ir iespējams atrast grupas lapā vietnē «Facebook».

«Spirit Shadows» (1999—2006)

Grupa radās 1999. gadā Salacgrīvā kā skolas ansamblis. Sākotnējā sastāvā spēlēja Zigmārs Kuprišs (sitaminstrumenti), Jurģis Simsons (bass), Lauris Plūme, Ēriks Ozols (ģitāra) un Māris Jēkabsons (saksofons), turklāt mūzikas stils bija popmūzika (M. Jēkabsons, intervija, 13.04.2021).

Sastāvs jūtami mainījās un nostabilizējās 2002. gadā, kad tās dalībnieki bija devušies turpināt savu izglītību Rīgā. Iepriekšējiem dalībniekiem pievienojās Kārlis Vanags (saksofons), nedaudz vēlāk Mārcis Auziņš (ģitāra), Raivis Zandovskis (klavieres) un Rihards Zaļupe, ko vēlāk nomainīja Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti). Grupa sadarbojās arī ar vokālistēm — Ievu Kerēvicu (kas grupā spēlēja arī saksofonu) un darbības beigu posmā ar Aiju Vītoliņu.

Līdzīgi kā «Mame», «Spirit Shadows» 2003. gadā uzvarēja festivālā «Liepājas Dzintars», saņemot «Grand Prix» («Delfi», 17.08.2003), pirms tam uzvarot arī konkursā «Stage Number One» Valmierā («Delfi», 17.03.2003). Radio SWH studijā tika ierakstīts singls, taču līdz albumam grupa tomēr netika.

Grupai notika tiešraides koncerts Latvijas Radio 1. studijā 2003. gada 3. martā (skaņu režisors Varis Kurmiņš), kur tika atskaņoti astoņi skaņdarbi — Viktora Vūtena, Kenija Gareta u.c. džeza mūziķu kompozīcijas, kā arī vairākas grupas dalībnieku oriģinālkompozīcijas.

Grupas muzikālās ietekmes bija saistītas ar tobrīd pieejamo mūziku — līdzīgi kā pārējiem sastāviem, izteikta fjūžn un R’n’B stila ietekme (Maceo Pārkers, «Incognito», Kennijs Garets, «Yellowjackets» u.c.), tomēr skanējumā jūtama orientēšanās arī uz popmūziku. Kā atzīst grupas dalībnieki, ļoti liels iedvesmas avots ir bijusi TAT darbība, kā arī «Kasablankas» džema sesijas, kas apmeklētas teju katru nedēļu.

Viens no grupas dalībniekiem Kārlis Vanags, jautāts par toreizējā repertuāra izvēli, saka:
«Tas bija pirmais iespējamais izpausmes veids. Trūka jau zināšanas tā laika džeza stilistikā. Džezs mums toreiz nebija veids kā brīvi izteikties, fanks bija daudz vienkāršāks.» (K. Vanags, intervija, 10.04.2021).

«Spirit Shadows» regulāri uzstājās «Studentu klubā», kā arī citos Rīgas klubos, pastāvot līdz apmēram 2006. gadam. Tomēr no grupas darbības ir saglabājies samērā maz muzikālā materiāla. Bez radio koncerta ieraksta vietnē «Youtube» ir atrodams vēl viens grupas video — koncerts klubā «Četri balti krekli» 2002. gadā.

Vairāki grupas dalībnieki vēlāk dibināja sastāvu «Silvesteri Orkesteri», kas ir nozīmīga džeza apvienība Latvijā turpmākajā desmitgadē, taču vairs nav saistīta ar džezfanka stilu.

«Shake and Bake» (1998—2001)

Šīs grupas darbība lielā mērā saistīta ar populārā dziedātāja Jāņa Stībeļa darbību. Viena no pirmajām J. Stībeļa grupām bija sastāvs «Take it such», kas tika izveidots Ādažos 1991. gadā. Tajā spēlēja Normunds Rutulis (tobrīd — sitaminstrumenti), Ingars Viļums (bass), Aivars Smuidris (saksofons), Māris Sprindžuks (ģitāra). Savukārt J. Stībelis pēc RPIVA absolvēšanas devās mācīties uz ASV, Holivudas mūzikas institūtu Losandželosā (LR1, 2017).

«Shake and Bake» tika izveidota 1998. gadā kopā ar pianistu Raimondu Tigulu pēc J. Stībeļa atgriešanās Latvijā un pastāvēja līdz 2001. gadam. Grupa uzstājās visos lielākajos mūzikas festivālos Latvijā, kā arī piedalījās Eirovīzijas dziesmu atlases konkursā 2000. gadā.

Grupai bija raksturīgs ļoti profesionāls skanējums ar izteiktām R’n’B, soula un fanka ietekmēm. To lielā mērā veidoja augsti profesionālais grupas mūziķu sastāvs: Andrejs Jevsjukovs (ģitāra), Norberts Skraucis (bass), Haralds Bondaris (bungas). Nav nejaušība, ka grupas skanējumam bija raksturīga tik liela fanka ietekme, ja atceramies, ka gan A. Jevsjukovs, gan N. Skraucis bija ilggadīgi GPF dalībnieki, bet H. Bondaris savulaik spēlēja TAT.

«Shake and Bake» vienīgais albūms «Don’t Turn Away» iznāca 2000. gadā (izdevniecība «Platforma Records»). Pēc grupas darbības beigām gan J. Stībelis, gan R. Tiguls pievērsās katrs savam mūzikas virzienam, tai skaitā intensīvam komponēšanas darbam. Domājams, ka abiem mūziķiem «Shake and Bake» ir bijis svarīgs posms viņu mūziķu karjerā, kas deva nozīmīgu pieredzi turpmākajam radošajam darbam. A. Jevsjukovs joprojām ir J. Stībeļa pavadītājsastāva dalībnieks (A. Jevsjukovs, intervija, 10.04.2021).

«JC House» (2000—2008)

Kā jau iepriekš minēts, vairāki pazīstami džeza mūziķi 1990. gadu beigās aktīvi iesaistījās reliģiskās draudzes «Prieka Vēsts» darbībā. Kā viens no pazīstamākajiem jāmin saksofonists Deniss Paškevičs, kurš aktīvi piedalījās dievkalpojumos un regulāri muzicēja draudzes rīkotajos «Dieva slavēšanas» pasākumos.

Tā saucamajām «harizmātiskajām draudzēm» ir ļoti raksturīga pastiprināta pievēršanās mūzikai, kas tiek plaši izmantota t.s. «Dieva slavēšanas» pasākumos. Tie būtībā ir plaši, tehniski komplicēti veidoti koncerti — festivāli ar reliģisku saturu, kuros tiek izmantota dažādu stilu (roks, souls, fanks, hiphops u.c.) mūzika ar reliģisku saturu, kas mijas ar harizmātisku sludināšanu ļoti plašai auditorijai lielās arēnās.

Apmēram 2000. gadā draudzē «Prieka Vēsts» bija izveidojusies mūziķu grupa, kuras sastāvā mūzicēja draudzes dalībnieki — mūziķi, kā Pāvels Murašovs (taustiņinstrumenti), Iļja Koļesņiks (DJ Drums) un vairāki citi. Pateicoties D. Paškeviča iesaistei sastāva attīstībā, mūziķu apmācībā un treniņā, sastāvs sāka pastiprināti pievērsties fanka stilistikai, lielu nozīmi piešķirot arī šīs mūzikas garīgajam jeb spirituālajam aspektam, kas ļāva to pielietot dievkalpojumos un slavēšanas pasākumos («God is the Teacher, funk is the Preacher»).

Grupas nosaukums ir atšifrējams kā «Jesus Christ House». Atskaņotās mūzikas stils bija definējams kā elektro-fanks ar intensīvu elektronisko instrumentu izmantošanu.

Kā atceras Deniss, sākums visam esot bijis «jauno mūziķu [..] vēlēšanās spēlēt instrumentālu mūziku. [Viņi] samērā ātri uzķēra, kā akustiskos bītus savienot ar elektroniku.» (D. Paškevičs, intervija, 13.04.2021). Savā ziņā Deniss savu darbību ar «JC House» uzskata kā tupinājumu TAT, taču šoreiz pilnībā pievēršoties autentiskajam, «melnajam» fankam, kas, viņaprāt, netika realizēts iepriekšējos sastāvos (D. Paškevičs, intervija, 13.04.2021).

Grupa aktīvākajā darbības periodā regulāri spēlēja kā «house-band» draudzes rīkotajos sludināšanas pasākumos, kas nereti sasniedza visai iespaidīgu auditoriju. Draudzei bija plašas finansiālās iespējas, kas ļāva piesaistīt savus, profesionālus skaņu režisorus, gaismotājus, menedžmentu, kā arī nodrošināt kvalitatīvu apskaņošanas tehniku, veidojot tiešām profesionāli un muzikāli augstvērtīgus un kvalitatīvus koncertus. Kā atceras Deniss, koncertiem parasti bija divas daļas, jo «vienmēr kādam radās jaunas idejas», kuras varēja operatīvi realizēt (D. Paškevičs, intervija, 13.04.2021).

Pēc kāda laika sastāvs sāka uzstāties arī Rīgas klubos, taču grupas stils pakāpeniski sāka mainīties. Skanējumā sāka dominēt roks, un džeza iespaids samazinājās.

Sastāvs beidza pastāvēt apmēram 2008. gadā, kad daļa no sastāva dalībniekiem emigrēja no Latvijas uz Lielbritāniju un Krieviju. Šobrīd vairāki grupas dalībnieki ir aktīvi mūzikas biznesā, un pat sadarbojas ar augsta ranga Krievijas popzvaigznēm (P. Murašovs ir Krievijas popzvaigznes Timati muzikālais producents («SteepMEN», 2020).

Diemžēl grupas ieskaņojumi ir ļoti grūti atrodami. Ir saglabājušies video materiāli no draudzes «Jaunā Paaudze» rīkotajiem pasākumiem, taču tie nav publiski pieejami.

«Morning After» (2003—2007)

Grupa tika dibināta apmēram 2003. gadā, un, līdzīgi kā «Mame», sākotnēji saistīta ar skolu. Daļa ansambļa dalībnieku nāca no Rīgas 1. ģimnāzijas un vēlāk bija kursabiedri Rīgas 100. vidusskolā. Viens no grupas idejas autoriem bija saksofonists Toms Rudzinskis, kura mātei piederēja kafijas veikals Bruņinieku ielā. Šajā pat mājā dzīvoja arī grupas bundzinieks Edgars Runcis. Ēkas pagrabā bija pieejamas telpas mēģinājumiem, un pakāpeniski radās grupa.

Grupas nosaukuma tulkojums — «rīts pēc» jeb «turpinājums» («TVNet», 14.11.2005).

Sākotnējā sastāvā muzicēja Edgars Runcis (sitaminstrumenti), Toms Rudzinskis, Nauris Kolmanis (saksofons), Jānis Olekšs (basģitāra), Miķelis Studers (ģitāra) un Māris Vitkus (taustiņinstrumenti).

Sākumā tika spēlēta tikai instrumentāla mūzika, spēcīgi ietekmējoties no TAT (faktiski identisks instrumentāls sastāvs ar diviem saksofoniem). Kā galvenie muzikālie paraugi bija Nils Landgrēns («Nils Landgren Funk Unit»), «Jamiroquai», Hērbijs Henkoks, kā arī Stīvijs Vonders. Grupas repertuāru pamatos arī sastādīja minēto mākslinieku kompozīcijas, džeza un fanka tēmas, un kopumā grupas skanējumu raksturoja izteikts fanka, džeza un soula iespaids.

Grupas dalībnieki bija ne tikai kursabiedri Rīgas 100. vidusskolā, kurā darbojās pirmā Latvijā izveidotā populārās mūzikas izglītības programma, bet arī regulāri jauno mūziķu nometnes «Saulkrasti Jazz» dalībnieki. Grupa noorganizēja divas koncerttūres Latvijā, ar savu fanka skanējumu izcēlās festivālos «Tu esi pamanīts» un «Sinepes un medus», kurā 2005. gadā ieguva 1. vietu.

2006. gadā notika izmaiņas — no grupas aizgāja N. Kolmanis un E. Runcis, ko nomainīja bundzinieks Dairis Petrauskis, grupai pievienojās vokāliste Agate Dombrovska, jūtami izmainot sastāva skanējumu un pavēršot to vairāk popmūzikas virzienā. A. Dombrovskai, kuras māte bija populārās mūzikas dziedātāja Antonija Dombrovska, bija interesanta, tembrāli savdabīga balss, un grupa aktīvi koncertēja un piedalījās arī jauno grupu konkursā «Pēdas», kur ieguva balvu — iespēju ierakstīties LR 1. studijā («TVNet», 12.04.2026). Jau 2006. gadā grupas singls «Lido» nokļuva Latvijas radiostaciju topos («TVNet», 14.11.2005). Veiksmīgs bija arī nākamais singls «Saucu tevi» 2007. gadā, kam sekoja «Dance 4 Me» («Apollo», 11.05.2006, «Delfi», 10.05.2006). Taču vairāki grupas dalībnieki sāka studijas ārzemēs, un grupas darbība pārtrūka. Ir uzfilmēts pēdējais grupas koncerts klubā «Nautilius», kā arī koncerts Šauļu džeza festivālā Lietuvā.

Kā atceras grupas taustiņinstrumentālists Māris Vitkus, «[grupas pastāvēšanas laiks] bija jaunības maksimālisma laiki, kad vēl neizproti īsto mūzikas būtību. [..] Bet tas bija izaugsmes laiks, jo deva stimulu pašam ko darīt.» (M. Vitkus, intervija, 16.04.2021).

«The Briefing» (2002—)

Ansamblis radās Liepājā ap 2002. gadu, Liepājas mūzikas koledžas audzēkņiem vakaros pēc skolas kopīgi muzicējot un improvizējot. Izveidojās kvartets, kura skanējums bija līdzīgs džeza dziedātājas Noras Džonsas stilam.

Pamata sastāvā muzicēja Kristīna Dobele (vokāls), Raimonds Dobelis (bass), Sandis Volkovs (sitaminstrumenti) un Juris Perlevics (ģitāra). Pēc dalībnieku pārcelšanās uz Rīgu, 2005. gadā grupai pievienojās taustiņinstrumentālists Andris Kauliņš, un grupa ieguva iztektu «acid jazz» skanējumu, papildinātu ar elektroniskiem efektiem.

Grupas dalībnieks A. Kauliņš vērtē, ka grupai bija visai eksperimentāla un novatoriska pieeja — tobrīd popmūzikā analogie sintezatori gandrīz netika lietoti. Raksturīgais fanka ritms, papildināts ar elektroniskajiem efektiem, deva jaunu un interesantu skanējumu, kurš izcēlās uz pārējo tā laika grupu fona. Arī pašam A. Kauliņam tā bija pirmā pieredze ar analogiem sintezatoriem, kas pavēra jaunu radošo pasauli un arī aizraušanos (A. Kauliņš, intervija, 12.04.2021). Līdzīgi kā citiem sastāviem, galvenie muzikālie paraugi un iedvesmas avoti bija grupas «Moloko», «Jamiroquai», dziedātājas Bjorkas elektroniski-eksperimentālā daiļrade, kā arī, protams, GPF «Kasblankas» džema sesiju iespaids. Kompozīcijas un tekstus visa grupa veidoja kopīgi mēģinājumos.

2005. gadā grupa uzstājās festivālā «Rīgas Ritmi» un regulāri koncertēja Rīgas klubos, visvairāk «Studentu klubā». Samērā ātri tika gūta arī starptautiska atpazīstamība, koncertējot Lietuvā, Polijā, Igaunijā u.c. 2008. gadā grupa uzstājās festivālā «Positivus».

2006. sākās darbs pie albuma, kurš tika izdots 2008. gadā ar nosaukumu «Funny Thoughts». 2009. gadā klajā nāca grupas remiksu albums «Remixed Thoughts», grupas dziesmas ir iekļautas arī vairākās mūzikas izlasēs. Grupai bija arī veiksmīgs radio hits «Nothing».

Pēc J. Perlevica došanās uz Londonu 2008. gadā, grupai pievienojās ģitārists Uldis Meļķis, bet pēc Kauliņa aiziešanas no 2009. gada taustiņinstrumentus spēlē Kristofers Knesis. 2010. gadā arī citi sastāva dalībnieki devās uz Londonu ar grupas tālākās muzikālās karjeras nodomiem, kur uzturas joprojām. Grupai ir jūtami mainījies skanējums, un šobrīd tiek muzicēts indī-popa stilā. Grupas pēdējais albūms «Favourite Place» tika izdots 2017. gadā.

«Pieneņu Vīns» («Dandelion Wine») (2005—)

Grupa izveidojās 2005. gada februārī, sākotnēji sastāvā spēlēja Jurijs Koškins (ģitāra), Aleksejs Bļinovs (bass), Jānis Drigins (sitaminstrumenti) un Evilena Protektore (vokāls). Nedaudz vēlāk grupai pievienojās pūtēji: Kaspars Tensons (saksofons), Krišjanis Grosbergs (trompete) un Krists Liepa (trombons). Gandrīz visi mūziķi bija neprofesionāļi, atskaitot Juriju Koškinu, kurš bija A. Jevsjukova skolnieks. Mūzikas zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ darbības sākumā (līdz 2007.—2008. gadam) grupa ļoti meklēja savu stilu, un vēlāk raksturīgais fanka skanējums veidojās pakāpeniski (E. Protektore, intervija, 17.04.2021).

Savu nosaukumu, kas aizgūts no amerikāņu rakstnieka Reja Bredberija romāna, grupa ieguva no E. Protektores draudzenes, kas bija atnākusi paklausīties sastāva vienu no pirmajiem mēģinājumiem (E. Protektore, intervija, 17.04.2021).

Ap 2009. gadu grupas sastāvs ievērojami nomainījās — sāka spēlēt Krišjānis Bremšs (sitaminstrumenti), Andris Kauliņš (taustiņinstrumenti), Aleksejs Ševcovs (bass) un Vadims Makarovs (saksofons), tuklāt grupas dalībnieki gandrīz pilnā sastāvā sāka mācīties džeza mācību iestādēs — RDKS un JVLMA. Svarīgi atzīmēt, ka trīs grupas dalībnieki — A. Kauliņš, V. Makarovs un A. Ševcovs bija cieši saistīti ar draudzi «Jaunā Paaudze». Grupa savulaik radoši sadarbojās arī ar dzejnieku neformālo radošo apvienību «Orbīta».

Līdzīgi kā grupai «Morning After», ļoti liela ietekme grupas attīstībā bija festivālam «Saulkrasti Jazz» — mūziķi bija festivāla nometnes regulāri dalībnieki, savukārt J. Koškins, un A. Bļinovs aktīvi gāja uz džema sesijām džeza klubā «Līze», apmeklēja koncertus klubos «Kasablanka», «Pulkvedim neviens neraksta» un arī «Metro», kur D. Paškevičs organizēja «elektro-acid jazz» vakarus.

2007. gadā grupa uzvarēja konkursā «MicRec Open4» (ar skaņdarbu «Sunny» Dž.Brauna versijā), un 2008. gada konkursā «Tu Esi Pamanīts». 2008. gadā tika ierakstīts arī pirmais grupas singls «War».

Grupa divas reizes ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2011. gadā «Pieneņu Vīns» sasniedza savu lielāko panākumu, piedaloties konkursa superfinālā ar dziesmu «You Are» un izcīnot trešo vietu. Savukārt 2013. gadā grupa piedalījās Eirovīzijas konkursā ar divām dziesmām, izcīnot 6. vietu. 2013. gadā tiek uzfilmēts arī pirmais un joprojām vienīgais 360 grādu panorāmas mūzikas video Baltijā grupas singlam «Stop».

Grupai raksturīgais, izteiktais fanka un džeza mūzikas skanējums izkristalizējās tikai ap 2015. gadu, kad tā sāka savu spelēto mūziku arī definēt kā fank-fjūžen stilu.

Laika gaitā grupā ir muzicējuši ļoti daudz dalībnieku. Kaut arī grupa šobrīd aktīvi neuzstājas, tā joprojām pastāv, patlabanējais tās sastāvs ir: Evilena Protektore (vokāls), Svens Vilsons (ģitāra), Krišjānis Bremšs (sitaminstrumenti), Andris Kauliņš (taustiņinstrumenti), Kristaps Lubovs (saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Andris Augstkalns (trompete), Aleksejs Ševcovs (bass).

«Funk Therapy» (2008—)

Sastāvs vai, pareizāk, mūziķu apvienība ar nosaukumu «Funk Therapy» sāka veidoties ap 2008. gadu, kad saksofonists Deniss Paškevičs sāka pastiprināti strādāt frī-fanka virzienā, eksperimentējot ar grūvu, brīvo improvizāciju bez konkrētas, iepriekš sagatavotas formas, pielietojot elektroniskus efektus un koncertos sadarbojoties ar dīdžejiem.

Kā formulē Deniss, pamata ideja un koncepts ir «… stilistiski brīva un nesaistīta improvizācija uz t.s. «pedal-point», moduļu spēlēšana brīvā režīmā, kad visi seko līderim un cenšas saspēlēties. Taču šī mūzika ir arī dejojama» (D. Paškevičs, intervija, 13.04.2021). Šādi regulāri muzicējot, ar laiku sāk veidoties zināmi «moduļi» jeb iepriekš zināmas, muzikālas sagataves jeb formulas, kuras koncerta laikā tiek brīvi variētas, mūziķiem sekojot ansambļa līderim.

Pēc Denisa domām, šāda veida muzicēšana līdz tam Latvijā nebija raksturīga un savā ziņā «Funk Therapy» darbība no viņa puses tiek uztverta arī kā zināma veida misija, veidojot un konsekventi uzturot šādas brīvas muzicēšanas tradīciju ar pēc iespējas plašāku mūziķu grupu. Citējot: «.. mani aizrauj spēka izpausme uz skatuves un ar cilvēkiem, un to var panākt tikai riska zonā, muzicējot pilnīgi brīvi bez jebkādiem ierobežojumiem.» (D.Paškevičs, intervija, 13.04.2021).

Jāatzīmē, ka paralēli D. Paškevičs darbojās arī ar savu džeza sastāvu «Rīga Groove Electro», kur veidoja līdzīgas pieejas konceptu. Laika gaitā abi sastāvi faktiski kļuva par vienu, līdz ar to nav iespējams konkrēti nosaukt «Funk Therapy» sastāvu. Gadu gaitā sastāvā ir muzicējuši ap 30 mūziķu, tai skaitā perkusionists Migels Hernadess, basisti Staņislavs Judins, Edvīns Ozols, Aleksejs Ševcovs, Norberts Skraucis, bundzinieki Mārtiņš Linde, Artis Orubs, Kaspars Grigalis, Rūdolfs Dankfelds, Pauls Pokratnieks, ģitāristi Jānis Kalniņs, Nefs Irizari, DJ Monsta un daudzi citi.

Galvenās sastāva uzstāšanās vietas bija klubs «Total Dobže», «Dirty Deal Theatre» Spīķeros un klubs «Piens». Visās šajās vietās koncerti notika ļoti brīvā, džema sesijai līdzīgā atmosfērā, piesaistot arī citus mūziķus.

Sastāvs ar nosaukumu «Funk Therapy» ir izdevis divus albumus: «The Book of Revelation» (ierakstīts 2010., bet izdots 2013. gadā), un «Funk Therapy» (izdots 2013. gadā), kaut arī ir ļoti daudz ierakstīta materiāla, un tieši 2020. gadā bija plānota jauna diska laišana klajā, kas pandēmijas dēļ diemžēl nenotika.

«Very Cool People» (2007—)

Šodien Latvijas džeza scēnā sevi kā džezfanka un fjūžen grupu pozicionē «Very Cool People», kaut arī pēdējā laikā grupas daiļradē ir vērojama apzināta dažādu mūzikas stilu, kā hip-hops, popmūzika un pat klezmers, sapludināšana.

VCP ir dibināta 2007. gadā, un zīmīgi, ka grupas pirmais koncerts bija pēdējais kluba «Kasablanka» pasākums. Grupas līderis ir ģitārists Elvijs Grafcovs, sākotnējā sastāvā muzicēja basģitārists Toms Poišs un bundzinieks Artūrs Reirs, vēlāk piebiedrojoties saksofonistam Tomam Rudzinskim un taustiņinstrumentālistam Mārim Vitkum. Laika gaitā ansamblī muzicējuši ļoti daudz jaunākās paaudzes mūziķu: bundzinieki Jānis Jaunalksnis, Miķelis Vīte, Mārtiņš Linde, Kaspars Grigalis, basģitāristi Pēteris Liepiņš, Valters Sprūdžs u.c.

Patlabanējais grupas sastāvs: Elvijs Grafcovs (ģitāra), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Jānis Olekšs (bass), Andris Buiķis (sitaminstrumenti), Māris Jēkabsons, Kristaps Lubovs (saksofons), Oskars Ozoliņš (trompete), Laura Rozenberga (trombons).

Grupas pirmais albums «Very Cool People» tikai izdots 2009. gadā. 2014. gada nogalē VCP organizēja fankam veltītu koncertu sēriju vairāku mēnešu garumā ar kopēju nosaukumu «Funkology» klubā «Pulkvedim neviens neraksta», kam sekoja albuma ieraksts. VCP kopumā ir izdevuši septiņus albumus un vairākus singlus, sadarbojoties ar dažādiem viesmāksliniekiem (Kristīne Prauliņa, Ralfs Eilands, Ansis, Edavārdi u.c.), piedalījušies ļoti daudzos festivālos visā pasaulē — Baltijas valstīs, Eiropā un Dienvidkorejā, un ir viena no patlaban komerciāli veiksmīgākajām Latvijas grupām ar stabilu starptautisku reputāciju.

Grupas līderis E. Grafcovs patlaban kopā ar mūzikas žurnālistu Kasparu Zaviļeiski «Radio Naba» vada radio raidījumu «Fankofīlija», veltītu fanka mūzikas vēsturei. Runājot par iepriekšējo grupu ietekmi uz fanka kustību un VCP attīstību, E. Grafcovs atzīst, ka tas ir bijis ļoti nozīmīgs laiks, jo faktiski iekustināja visu kustību. Diemžēl vājās mūzikas industrijas dēļ tolaik daudzi projekti līdz galam nerealizējās — netika ierakstīti un izdoti albumi, nenotika tālāka ansambļu attīstība, un tādēļ ļoti daudz labiem sastāviem nav saglabājušies ieraksti un nebija turpinājuma (E. Grafcovs, intervija, 09.04.2021).

Fanka kustības nozīme Latvijas džeza tālākajā attīstība

Rezumējot iepriekš rakstīto, jāsecina, ka džezfanks kļuva par nozīmīgu veselas mūziķu paaudzes indentifikācijas zīmi, stilam spēcīgi rezonējot 2000. gadu pirmajā desmitgadē Latvijas mūzikā. Galvenie to iespaidojošie faktori bija grupas «Time After Time» darbība, kas kļuva par paraugu vairākām jauno mūziķu grupām un iedvesmu nākamajai džeza mūziķu paaudzei, un regulārās GPF džema sesijas «Kasablankā», kas daudziem jaunajiem mūziķiem kalpoja par paraugu un savā ziņā arī džeza skolu. Kā viens no rezultātiem jāaatzīmē arī pieaugošā izpratne par grūvu un ar to saistītajiem aspektiem kā vienu no svarīgākajām ritmiskās un džeza mūzikas sastāvdaļām. Kopumā fanka uzplaukuma laiks Latvijā ir atstājis ļoti spēcīgu iespaidu uz daudzu tā laika jaunās paaudzes mūziķu gaumi un izpratni par mūziku.

Pēc 2010. gada džeza skanējums Latvijā transformējās un turpināja attīstīties, gūstot modernāku un daudzpusīgāku skanējumu, taču fanks joprojām ir saglabājies kā nozīmīga un svarīga kopējā stila sastāvdaļa.

Citējot D. Paškeviču:
«Latvija bija unikāla šajā laikā. Manuprāt, visa attīstībā lielu lomu nospēlēja Zigmars Liepiņš, radio SWH, pareizās popkultūras izliešanās, informācijas apmaiņa, robežu atvēršana, kultūras apmaiņa, tirdzniecības attīstība. Tas viss radīja sinerģiju, kā arī tā afrikāņu mūzika atnāca līdz mums.
Un uz mums norezonēja šis te Ņujorkas stils, nevis kas cits.
Tas toreiz mums bija savā ziņā arī protests — pierādīt sevi sev pašam. Taču dziļākais mērķis bija radīt brīvību, nebaidoties no vērtējuma. Un tam ir sekotāji.» (D. Paškevičs, intervija, 13.04.2021).

Avoti.

Literatūra

Carr I., Fairweather D., Priestley B. «Rough Guide to Jazz». London: «Rough Guides», 2004.
Leight, B. «The Funky Bass Book». Milwaukee: «Backbeat Books», 2010
Mandel, H. «Jazz & Blues encyclopedia». London: «Flame Tree Publ.», 2019
Paytress M. «The History of Rock». Bath: «Parragon», 2011

Periodika

«Dailes teātra svētki Stāmerienā». «Austrālijas Latvietis», 30.08.2006
«Festivālā «Liepājas dzintars» uzvar rīdzinieki «MAME»». «Austrālijas Latvietis», 20.08.2002
Lāce, A. «Cēlās Dāmas dzīvesstāsts». «Literatūra un Māksla Latvijā», 06.12.2001
Mazvērsīte, D. ««Time After Time» ir latviešu grupa!» «Vakara Ziņas», 25.07.1998
Bērziņš, K. ««MAME» veiksmes pavadā». «Aija», Nr.35 (168), 2002.
Volfa, D. «Demokrāti un kaušļi uzvalkos». «Mūzikas Saule», Nr.5 (13), 2002

Intervijas

Intervija ar Andreju Jevsjukovu, 10.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Andri Kauliņu, 12.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Denisu Paškeviču, 13.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Elviju Grafcovu, 09.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Evilenu Protektori, 17.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Gintu Pabērzu, 10.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Ivo Krūskopu, 07.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Kārli Lāci, 15.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Kārli Vanagu, 10.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Kasparu Zemīti, 09.03.2020, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Reini Briģi un Edgaru Saulīti, 19.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Māri Jēkabsonu, 13.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Māri Vitkus, 16.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Mārtiņu Ķiberu, 09.03.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Mārtiņš Linde, 09.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Norbertu Skrauci, 08.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Normundu Rutuli, 19.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Raimondu Macatu, 20.04.2021, atrodas autora arhīvā.
Intervija ar Uģi un Tomu Vītiņiem, 06.04.2021, atrodas autora arhīvā.

Interneta avoti

Gaiša R. Ballīte nedēļas vidū ar leģendāro apvienību «Green Petroleum Funk». Easyget, 03.11.2009

Grupa ‘Morning After’ ierakstījusi jaunu dziesmu — ‘Dance 4 Me’. Delfi, 10.05.2006

Liepājas dzintarā uzvar rīdzinieki «The Spirit Shadows». Delfi, 17.08.2003

Mazvērsīte D. Dzīves ritmi mūzikā. Pēc 7 gadu pārtraukuma Latvijas koncertturneju uzsāk Jānis Stībelis. Latvijas sabiedriskiem mediji, LR1. 12.02.2017

Mazvērsīte D. Odis. Nacionālā Enciklopēdija, 2021.

Noklausies grupas «Morning After» jauno dziesmu «Dance 4 me». Apollo, 11.05.2006

«The Spirit Shadows» uzvar konkursā Valmierā. Delfi, 17.03.2003

Vai “Morning After” dzīvo zaļi? TVNet, 12.05.2006

Vanzovičs S. “Morning After” ceļā uz atpazīstamību. TVNet, 14.11.2005

Павел Мурашов — биография, фото, личная жизнь, песни. SteepMen, 2020

(RGTJ): Carr I., Fairweather D., Priestley B. Rough Guide to Jazz. London: Rough Guides, 2004
(FBB): Leight, B. The Funky Bass Book. Milwaukee: Backbeat Books, 2010
(JBE): Mandel, H. Jazz & Blues encyclopedia. London: Flame Tree Publ., 2019
(THOR): Paytress M. The History of Rock. Bath: Parragon, 2011