Vecmeistari aiziet…
Juri Mutuli un Zigurdu Lindi pieminot
Pēdējā laika haotisko notikumu jūklī starp aizliegumiem, ierobežojumiem un piespiedu mājās sēdēšanas daudziem nepamanīta palika divu ļoti svarīgu Latvijas džeza mūziķu aiziešana viņsaulē.
Kaut arī dzīvē ļoti atšķirīgi, taču tik ļoti zīmīgas pēdas Latvijas džezā atstājušie saksofonists un klarnetists Juris Mutulis (1943—2020) un trompetists Zigurds Linde (1938—2021) nudien saucami par Vecmeistariem. Viņu abu dzīves gājumā ir daudz kopēja, bet arī atšķirīga.
Abi ir sākuši savu profesionālo darbību apmēram vienā laikā — 1950. gadu gadu sākumā, kas Latvijas džezā ir jaunas paaudzes ienākšanas laiks. Tolaik aktīvi darbojas daudzie Rīgas pašdarbības džeza orķestri, arī slavenie «Būvīši» jeb «Armatūra», veidojas pirmie profesionālie sastāvi — Latvijas radio estrādes sekstets, vēlāk REO, un Rīgas mūzikas dzīve ir aktīva un entuziasma pārņemta. Ar «Armatūru» epizodiski ir saistāmi abu vārdi, taču vēlāk katram savs ceļš.
Zigurds Linde pēc spēlēšanas vairākos Rīgas klubu orķestros un arī īsu mirkli slavenajā REO kļūst pazīstams kā ilggadīgs Latvijas Radio bigbenda trompetists un bibliotekārs, turpretī Juri Mutuli dzīves ceļš aizved pavisam citā virzienā — turpinot spēlēt dažādos Rīgas mūziķu sastāvos, viņš kļūst par inženieri un strādā projektēšanas institūtā. Profesionālajā mūzikā Juris atgriežas tikai 1978. gadā, kad sāk strādāt pūtēju orķestrī «Rīga» kā saksofonists, un visu atlikušo mūžu veido galvenokārt diksilenda žanra kolektīvus.
Tiktāl sausie biogrāfiskie fakti, taču tie nedod nekādu priekšstatu par šo kungu personībām un nozīmi. Ir ārkārtīgi grūti rakstīt par kolēģiem, ar kuriem ir būts kopā teju vai pusi mūža — pieredzēti kopīgi koncerti, braucieni, gari mēģinājumi un dažādas savstarpējo attiecību fāzes, un kurus noteikti varu saukt par saviem skolotājiem.
Tieši tādēļ šis būs ļoti personīgs un subjektīvs pēdējais sveiciens abiem, ar kuriem man ir bijusi tā laime būt ļoti ciešā kontaktā daudzus gadus.
Domājot par Juri Mutuli, pirmais vārds, kas nāk prātā — RAKSTURS. Lai nu kas, bet Jurim tā netrūka. Viņš bija slavens ar savu iecirtību un spēju stāvēt kā klints pretī visa pārējā kolektīva viedoklim, pārējiem tobrīd šķietami loģiskai un racionālai rīcībai, ar visai paredzamu rezultātu — pamatīgu savstarpēju saecēšanos un visbeidzot ansambļa izjukšanu. Esmu bijis vairāku šādu ainu liecinieks, taču beigu beigās pēc laika izrādījās, ka taisnība ir bijusi Jurim, nevis pārējiem!
Domāju, ka viņa eksaktā inženiera izglītība un analītiskā domāšana savienojumā ar intelektuālismu bija tā, kas Jurim lika šādi protestēt pret tolaik apkārt valdošo absurdu, nepārtraukto dubulto standartu domāšanu un kompromisiem ar esošo situāciju. Varu tikai apbrīnot viņa drosmi un spēju pastāvēt par savu viedokli situācijā, kad visi citi bija pretējās domās. Protams, ka par šādu attieksmi Juris maksāja — ar sarežģītām attiecībām ar kolēģiem, zināmu «autsaiderismu» un vienpatnību, taču, man šķiet, ka tieši pēc tā viņš savā ziņā pats tiecās.
Viņa ceļš mākslā bija absolūts individuālisms un bezkompromiss. Kaut kādā mērā nāk prātā frīdžeza pionieri, kas līdzīgi konsekventi gāja savu ceļu, neskatoties uz apkārtējās sabiedrības nesapratni un noliegumu. Tomēr Jura stils bija diksilends, un šeit ir vietā salīdzinājums ar pašiem pirmajiem džeza mūziķiem Ņūorleānā džeza dzimšanas laikā. Juris bija tikpat AUTENTISKS kā viņi, spēlējot mūziku pēc saviem ieskatiem, nesekojot modei, bet gan par augstāko kvalitāti uzskatot patiesīgumu un savas personības izpausmi mūzikā, neskatoties ne uz ko un nepieļaujot kompromisus. Viņa klarnetes spēle bija izcila, un to novērtēja pat tolaik Padomju Savienības mērogā.
Domāju, ka diksilenda stils Jurim tolaik bija drīzāk ērtākais izpausmes veids, un kaut kādā ziņā arī viņa protests pret aklu skriešanu līdzi modei, kas tolaik nereti izpaudās kā diezgan apšaubāmas kvalitātes eksperimenti bez dziļāka seguma. Tam Juris pretstatīja pamatīgu iedziļināšanos un kompetenci vienā no pašiem pirmajiem džeza stiliem, sasniedzot pārsteidzošu kvalitāti un skanējuma autentiskumu. Šajā ziņā viņš bija domubiedrs citiem kolēģiem, kas arī nepieļāva kompromisus uz mākslas kvalitātes rēķina — lai minam kaut vai Raimondu Raubiško, kurš tolaik ļoti skrupulozi kopa hārdbopa tradīcijas. Viens no Jura mīļākajiem teicieniem bija «nav nekā vecmodīgāka par pagājušās sezonas cepurīti», ar to domājot aklu skriešanu pakaļ «pseido—modernismam». Tam Juris pretstatīja savu patiesu, ļoti individuālu izpausmi, kas laikam taču ir vislielākā vērtība mākslā.
Mūža beigas Jurim bija vientuļas — pēc aiziešanas pensijā dažas uzstāšanās epizodiskos sastāvos, bet galvenokārt dzīve divatā ar sievu mazajā dzīvoklī pretī Māras dīķim Pārdaugavā. Kā daudziem vecajiem džeza mūziķiem, jaunajos laikos viņam īsti neatradās vieta — izteiktais individuālisms un bezkompromisa attieksme pret visu bija pārāk lielā kontrastā ar apkārt notiekošo.
Juri aizvadījām mūžībā 12. novembrī.
Zigurds Linde vai Zigis, kā visi viņu mīļi sauca, laikam gan vienmēr saistīsies ar nemitīgiem stāstiem, atmiņām, jautrību un darbošanos.
Būdams ilggadīgs Latvijas Radio bigbenda dalībnieks faktiski no pašiem orķestra sākumiem, Zigis bija staigājoša vēstures enciklopēdija par Latvijas džezu, mūziķiem, orķestriem, komponistiem, koncertiem utt., utjpr. It īpaši pēdējos gados viņu ļoti regulāri aicināja uz dažādiem raidījumiem dalīties atmiņās par Latvijas džeza un populārās mūzikas vēsturi un mūziķiem, tādēļ daudzas viņa atmiņas ir dokumentētas. Personīgi esmu Zigurdam milzīgu pateicību parādā par milzum daudz norādēm un palīdzību dažādas informācijas un datu iegūšanā, visdažādākajos jautājumos saistībā ar džeza vēsturi Latvijā. Tomēr daudz kas ir palicis neizstāstīts, un esam zaudējuši ievērojamu vēstures liecinieku.
Runājot par Ziga muzikālo mantojumu, viņa samtainā trompetes skaņa ir viena no sastāvdaļām, kas kopā ar pārējo mūziķu sniegumu veidoja leģendāro un neatkārtojamo «vecā» Latvijas Radio bigbenda skaņu. Ikdienā strādājot kā orķestra trompešu grupas dalībnieks, Zigurds gadu gaitā ieskaņojis veselu rindu ar populārām un labi zināmām Raimonda Paula, Zigurda Rezevska, Jāņa Sildega, Aļņa Zaķa un citu komponistu instrumentālām kompozīcijām (vismaz 20 solo ieskaņojumu radio un skaņuplatēs). Galvenokārt izpildot balādiskus un melodiskus skaņdarbus, viņš spoži demonstrē savas trompetes samtaino, tembrāli bagāto skanējumu. Lai minam kaut vai Raimonda Paula «Soļi smiltīs» un «235 mijoni seju», Zigurda Rezevska «Melodija» vai Zigurda ilggadējā kolēģa un drauga Jāņa Sildega «Dziesma Tev». Diemžēl Zigurda ieskaņojumi, tāpat kā viss pārējais Latvijas Radio bigbenda muzikālais mantojums, joprojām nav plaši pieejams, un apkārt ceļo tikai pašu mūziķu veidotas izlases.
Tomēr Zigurda mūža lielākais nopelns ir Latvijas Radio bigbenda bibliotēkas saglabāšana. Ilgus gadus būdams orķestra bibliotekārs, viņš perfekti orientējās milzīgajā partitūru skaitā, kas gadiem ejot bija sakrājies radio mājas koridora lielajos nošu skapjos, un laikam gan bija vienīgais, kas tiešām zināja, kas tur ir un kā ko atrast. Tāpēc tūlīt pēc radio bigbenda likvidācijas, kad nesaprātīgas balsis aicināja «izmest šo nekam nevajadzīgo makulatūru», jo taču nepieciešams nekavējoties atbrīvot telpu (!!!), tieši pateicoties Zigurda pašaizliedzīgajai rīcībai visa radio bibliotēka nevis nonāca makulatūrā, bet gan tika rūpīgi saglabāta, sakārtota, un vēlak arī digitalizēta.
Ilgus gadus visa šī bagātība burtiski glabājās Zigurda mājās, savulaik no viņa notis ņēma teju visi Latvijas džeza orķestri. Tieši Latvijas džeza muzikālā mantojuma saglabāšana ir Zigurda vislielākais nopelns, un par to viņam pienākas vislielākā atzinība!
Atmiņā paliks nebeidzamie stāsti, kuru neatņemama sastāvdaļa bija arī dažādi joki un kolēģu «iznešanas cauri», kā arī plaša «atspirdzinošo» dzērienu lietošana, neskaitāmi kopēji koncerti un braucieni gan pa Latviju, gan arī ārzemēm, taču visvairāk laikam gan viņa optimisms un dzīvesprieks. Tas nu Zigim kūsāja pāri malām, un nereti varēja tikai pabrīnīties par viņa enerģiju un optimismu tik cienījamos gados.
No Zigurda atvadījāmies 3. februārī.
Lai gaišā piemiņā Latvijas džeza vecmeistari, kas veidojuši Latvijas džeza vēsturi, skanējumu un tradīcijas!