Džezisti «Zelta Mikrofonā»

Meklējot džezistus burziņā, par kuru dusmojas sabiedrība

Vēl viens gads ir pagājis, un tas nozīmē, ka Mūzikas ierakstu gada balvā «Zelta Mikrofons» tika apbalvoti labākie pagājušajā gadā izlaistie ieraksti. Kaut gan šobrīd sabiedrība vairāk (un es pat teiktu, ka par 99% vairāk) runā par to, vai vispār pandēmijas apstākļos vajadzēja rīkot šādu burziņu, kad parastais mirstīgais nevar apciemot savu omi, bet mūzikas industrijas elite var pulcēties, saņemt balvas un turpināt dzīvot kā ierasts, man tomēr gribas vairāk uzmanības pievērst tam, kuri no mūsu džeza kolēģiem tikuši līdz nominācijām un dabūja balvas, jo tomēr ceremonija norisinājās un ir svarīgi zināt, kas, kur un kad. Par to, vai pareizi bija rīkot ceremoniju vai nē, kam ir tiesības izklaidēties un kam nē, par to lai runā citi, mēs turpināsim runāt par mūziku.

Kā jau ierasts, «Zelta Mikrofona» process ir diezgan laikietilpīga lieta — ierakstus iesniedz līdz decembra sākumam, tad komisija noklausās, sadala žanros, piedomā pie kategorijām un tad informē par to, cik daudz albumu un dziesmu tika iesniegts. Un te uzreiz ir pie kā piekasīties, jo katru gadu notiek viens un tas pats — džezu sabāž kopā ar vēl vairākiem stiliem. Jā, jā, es zinu, kāpēc ir tā, kā ir, jo, kad saskaita, pieņemsim, viena gada ietvaros izlaistus blūza albumus, kategorijai nepietiek, un līdzīgs stāsts ir ar fanku (vispār jau Latvijā fanku atskaņo diezgan maz kolektīvu, ko tur par albumiem runāt). Runājot par džezu — priecē, ka ar katru gadu izlaisto albumu skaits aug un jau vairākus gadus pēc kārtas no tiem albumiem ir iespējams veidot atsevišķu kategoriju, un pat tad pāris ieraksti paliks aiz strīpas, bet ja tā, tad kur likt blūzu un fanku? Sanāk tāda diezgan neatrisināmā dilemma.

Bet nu, ir tā, kā ir, tāpēc šim vairs negribas tērēt laiku, labāk ieskatīsiemies kategorijā! Kā ierasts, sākumā kategorijā bija iekļauti visi trīs minētie žanri — fanks, blūzs un džezs, bet diemžēl abi blūza ieraksti (Jevgenija Gradaleva albums «Sarkazm skorpiona» un grupas «Latvian Blues Band albums «20 Year Anniversary Concert») netika iekļauti nominantu pieciniekā, tāpēc šo stilu no nosaukuma izņēma. Nominantu pieciniekā netika arī Andra Buiķa albums «zaļš», Miķeļa Dzenuškas albums «Pritonā», Andreja Jevsjukova un grupas «Jam Orchestra» albums «Sunset», Ievas Kerēvicas pirmais solo džeza albums «Centerwise» un Jelgavas bigbenda albums «Latvijas sajūtas». Ļoti skumji par visiem šiem albumiem, jo tā ir tiešām ļoti baudāma klausāmviela, ko iesaku noklausīties. Un šajā brīdī paliek žēl, ka albumu tiešām ir tik daudz, ka kādam jāpaliek ārpus laimīgā piecinieka, kaut gan tas arī nav radītājs tam, ka albums nav izdevies vai ka ir sliktāks par pārējiem. Tomēr vērtēšana nekad nevar būt objektīva, jo vērtē cilvēks, nevis dators vai statistika, tāpēc… Cik daudz cilvēku, tik daudz viedokļu, šoreiz žūrija nobalsojusi šādi.

Tie laimīgie, kam paveicās būt pieciniekā, ir grupas «B.H.A.D. Company» albums «Lick Attack», Kārļa Auziņa, Matīsa Čudara un Ivara Arutjunjana līdz šim pēdējais kopdarbs «The Maze», Krista Saržanta albums «Then and Now», grupas «Very Cool People» kopprojekts ar reperiem Edavārdi, ansi un dziedātāju Kristīni Prauliņu «Koncertprogramma Pa Apli» un Kārļa Vanaga un Latvijas Radio bigbenda albums «Identities», kas arī ir dabūja galveno balvu — zelta mikrofonu. Jāsaka, ka es brīdi nebiju pārsteigta, ka balvu dabūja tieši šis albums, jo darbs sanācis tiešām labs, interesants, konceptuāls (albums tapis «Jersika Records», tika ierakstīts analogi uz lentēm un izlaists vinilā). Konkurence arī bija diezgan spēcīga, un pieļauju, ka žūrijai likt balles nebija nemaz tik vienkārši, vismaz stilu dažādības dēļ — kā var izvēlēties starp fanku/hiphopu, moderno džezu, kaut ko avangardisku, kaut ko tuvāk starpžanru mūzikai un kaut ko tuvāk tradicionālam džezam? Jebkurā gadījumā, apsveicu Kārli Vanagu un Latvijas Radio Bigbendu, šī balva ir dubultprieks, jo ar to tika pagodināts ne tikai Kārlis kā komponists, bet arī Kārlis kā kolektīva vadītājs un valsts finansēts orķestris, kas kārtējo reizi ir pierādījis savu meistarību un pastāvēšanas nepieciešamību! Lepojos par to, ka mūsu valsts atbalsta mūziku, un par to, ka šī mūzika ir tik laba, ka to spēj novērtēt šādā pasākumā.

Bet mūsu džeza kolēģi parādās ne tikai džezam veltītajā kategorijā. Nav noslēpums, ka džezmeņi māk pielāgoties un muzicēt arī citos stilos, un ka viņiem tas ļoti labi padodas. Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albuma kategorijā tika nominēta Jolanta Gulbe—Paškeviča ar albumu «Gaisma Krīt», diemžēl balvu neieguva. Aiz strīpas palika ģitārists Jānis Bērziņš ar albumu «Intervija». Koncertieraksta video kategorijā tika nominēts Deniss Paškevičs ar savu kvintetu, iesniedzot ierakstu no sava dzimšanas dienas koncerta Ziemeļblāzmā. Diemžēl arī viņš balvu nedabūja. Interesanti, ka iesniedzēju sarakstā pamanīju video darbu no Rīgas Doma kora skolas 4. kursa «combo», tas lika aizdomāties par to, cik labi jaunā paaudze spēlē, kaut gan viņi netika nominēti, bet pieļauju, ka šim iemesls nemaz nav spēlēšanas kvalitāte — ir diezgan grūti tikt pieciniekā, kad konkurentos ir mūsdienu populārās mūzikas slavenības. Jebkurā gadījumā fakts, ka viņi aizdomājās par to, ka savu koncertu var ne tikai labi nospēlēt, bet arī ierakstīt, iefilmēt, samontēt un izlaist kā mūzikas produktu, pierāda, ka jaunā paaudze jau laicīgi sāk domāt par veiksmīgu eksistēšanu tirgū, ka viņiem ir pārliecība un prasmes, un tas ir liels prieks!

Kā jau minēju, Ievas Kerēvicas albums «Centerwise» netika nominēts kategorijā «Džeza vai fanka albums», bet gadījās tā, ka tieši viņai šogad bija izlaisti divi albumi, un viens no tiem tomēr tika pieciniekā, tikai ne džeza kategorijā, bet gan «Tautas vai pasaules mūzikas albumā» — šajā kategorijā tika nominēts albums «Mantojums. Volume 1». Protams, ir ļoti labi, ka šis albums tika nominēts, bet es gan nedomāju, ka tautas mūzikas kategorija ir labākā vieta, kur šim darbam bija jābūt. Jā, albuma pamatā ir tautas dziesmas, bet vai tas automātiski nozīmē, ka mūzika ir tautas vai pasaules? Tomēr to mūziku ir aranžējis un komponējis Madars Kalniņš, viņa rokraksts tur ir skaidri salasāms, manuprāt, tam bija jābūt džeza kategorijā. Bet, ja šis albums tiktu pieskaitīts pie džeza kategorijas, vai viņš būtu nominēts? Nezinu, atkarībā no žūrijas viedokļa. Bet tas, ka tautas mūzikas kategorijā konkurēt ar «Tautumeitām» ir bezjēdzīgi, ir fakts, jo tām dāmam ir zināšanas un meistarība tieši tajā jomā, bet ne Madars, ne pati Ieva neuzskata sevi par šī žanra pārstāvjiem. Bet atkal, tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, un es varu kļūdīties.

Prieks ir par vēl vienu džeza kolēģi, kurš gan pats sevi pie džezmeņiem vairs nepieskaita, bet mēs dzirdam to mūsu mīļāko mūziku daļā no viņa darbiem, tas ir Jānis Ruņģis. Šoreiz «Zelta Mikrofonā» Jānis tika nominēts ar diviem saviem albumiem: «Dzīvojumi» (projekts «Jāņa Ruņģa Klātbūtne») indie mūzikas kategorijā un «Alternatīvās vai eksperimentālās mūzikas albums» kategorijā ar albumu «Yggdrasil» («Jersica Records»), un šis albums gan dabūja balvu. Vispār ir diezgan interesanti vērot, kā viņa mūzika aug un modificējas, es skaidri atceros «Jāņa Ruņģa Klātbūtnes» koncertus kluba «Artelis» džeza vakaros, tas gan bija kādus desmit gadus atpakaļ, un to vispār nevarēja nosaukt par indie mūziku, tas bija džezs. Bet laika gaitā viss ir tik ļoti mainījies, ka to «Klātbūtni» ar šo nav iespējams salīdzināt. Tolaik tas skanēja vairāk kā Jāņa albums «Yggdrasil», bet tas ir jau pavisam cits līmenis, kaut kas uz robežas starp aizraujošu un meditatīvu.

Vēl pāris vietās tika pamanīti mūsu kolēģi, bet diemžēl vairākums pat netika nominēts. Tā ir grupa «Tree of Dawn», kurā muzicē Kiprā dzīvojošā latviete Ronja Burve, ar albumu «Electric Tree» un divi videoklipi — Andra Buiķa un Aijas Vītoliņas videoklips dziesmai «Tam Vienam» un «Liepaja Music Orchestra» un Ralfa Eilanda kopdarbs «Soulfulman», kas arī ir palikuši aiz strīpas, kaut gan pēdējam bija paveicies iekļūt «Elektrum Gada Dziesmas» nominācijā.

Kopumā man liekas, ka džezs šogad bija pārstāvēts diezgan krāšņi un spēcīgi gan džezam veltītajā kategorijā, gan ārpus tās. Varbūt īpaši gribētos atzīmēt Denisa Paškeviča esamību Koncertierakstu kategorijā, jo diezgan reti kaut ko džezīgu tajā var sastapt. Ir interesanti, kas būs nākamgad, jo pandēmija ir iedevusi to nepieciešamo laiku mūzikas radīšanai, kas parastajā dzīvē ir par 90% mazāks. Jau pēc pirmā viļņa bija novērojams straujš jaunas mūzikas pieaugums, bet tie visi albumi jau tika nominēti, tālāk mūs sagaida daudz pārsteigumu! Un kaut gan gribas, lai tas viss pārietu ātrāk un mēs varētu atsākt koncertdarbību, par jauniem ierakstiem priecāties vienmēr ir labi! It īpaši, ja tiem ir iespēja dabūt kādu balvu!